Tuvāko gadu laikā elektroauto uzlādes tīklu izveidošana Latvijā piedzīvos strauju izaugsmi, tomēr soli pa solim šajā jomā nepieciešama revolūcija.

Nākotne būs daudz «zaļāka», nekā šobrīd var šķist. Elektroniskās, sociālās un vides vajadzības būtiski pieprasa oglekļa mazietilpīgu attīstību. Pārmaiņas ir sākušās un notiks vēl straujāk un apjomīgāk, pauž Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

Kļūst pieejamāki

Saskaņā ar CSDD datiem, līdz 2019. gada 1. janvārim Latvijā kopumā reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, kas ir par 130 automobiļiem vairāk nekā 2018. gada janvārī. Šie rezultāti liecina, ka, lai arī pamazām, tomēr mērķtiecīgi elektroautomobiļi Latvijā kļūst arvien populārāki. Nozares eksperti norāda, ka viens no iemesliem, kādēļ cilvēki arvien vairāk izvēlas braukt tieši ar elektroautomobili, ir fakts, ka tie kļūst cilvēkiem arvien pieejamāki. LR Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidro, ka viens no svarīgākajiem mērķiem tuvākajā nākotnē ir emisiju samazinājums autotransporta sektorā, – līdz 2030. gadam tās samazināt par 9%. Tomēr jāņem vērā, ka, lai izpildītu izvirzītos klimata pārmaiņu ierobežošanas mērķus līdz 2030. gadam un uzlabotu vides kvalitāti, Latvijas ceļos ir nepieciešams krietni lielāks elektroautomobiļu īpatsvars – vismaz 6000.

Auto zīmols Audi šodien Rīgā prezentēja jauno e-tron - savu pirmo pilnībā elektrisko apvidus automašīnu.

«Audi šis ir jauns sākums. Šā gada nogalē tiks prezentēta vēl viena elektriskā automašīna un nākamajā gadā - vēl divas. Līdz 2025. gadam aptuveni 35%, kas atbilst vienam miljonam automobiļu, būs aprīkoti ar elektriskās piedziņas tehnoloģijām,» norādīja Elīna Egle, Audi pārdošanas vadītāja Latvijā un Lietuvā.

Elektriskā pilnpiedziņa nodrošina to, ka ir iespējams vadīt automašīnu jebkuros ceļa apstākļos un visos laikapstākļos. E-tron būvēts uz Audi Q5 bāzes, kas ir viens no populārākajiem šā segmenta modeļiem, kura tiešo konkurentu vidū ir Bmw X3 un Volvo XC60. «Dzinējs ir automašīnas sirds. Audi e-tron ir aprīkots ar diviem elektromotoriem, un 100 km/h ātrumu spēj sasniegt nepilnās 6 sekundēs,» stāstīja E. Egle.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

2018.gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021.gadam – vēl 80, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu kūrē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu «Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana». Uzlādes staciju uzstādīšanas vietas un izvietojums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus – attālumu starp stacijām, publisko vietu tuvumu, pieejamās elektropieslēguma jaudas u.c. Šogad iecerēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās.

DB uzrunātie eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras attīstības solis, bet tas nav pietiekams. «Līdz ar šādu punktu izveidi ar elektroautomobiļiem varēs ērti pārvietoties pa Latviju. Protams, tehnoloģijām attīstoties, būs jāiet laikam līdzi, šī brīža 50kw lādēšanas stacijas jāmaina pret jaudīgākām, jo tehnoloģijas arī attīstās un spēj elektromobili arvien īsākā laikā uzlādēt,» spiež Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Jelgavā, Jēkabpilī, Valmierā un Daugavpilī darbu sākušas AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tādējādi kopumā jau deviņās Latvijas pilsētās strādās 18 Elektrum uzlādes stacijas ar 67 pieslēgvietām.

Paplašinot uzlādes staciju tīklu visā Latvijā teritorijā, Elektrum tuvojas mērķim līdz 2021. gada nogalei atklāt vairāk nekā 80 pieslēgvietu, kļūstot par lielāko komerciālo elektroauto uzlādes tīklu Latvijā.

Šobrīd uzņēmuma pakalpojums ir pieejams Rīgā, Jūrmalā, Mārupē, Aizkrauklē, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Jaunajās stacijās ir četras vidēji ātrās uzlādes pieslēgvietas ar jaudu 22 kW AC. Visās Elektrum uzlādes stacijās norēķini ir par izmantotajām kilovatstundām (kWh).

"Esam gandarīti par to, ka palīdzam veidot nākotnes infrastruktūru lielajās Latvijas pilsētās – tieši uzlādes stacijas ir viens no priekšnosacījumiem, lai elektroautomobiļu skaits Latvijā arī turpmāk pieaugtu. Mūsu praktiskā pieredze elektroautomobiļu izmantošanā parāda, ka Latvijā tā pēdējo 5 gadu laikā ir pilnīgi mainījusies un galvenais izmaiņu aspekts ir uzlādes pieejamība un ātrums, kas ļauj brīvi pārvietoties starp pilsētām visā Latvijā. Arī elektroautomobiļi kļuvuši "ietilpīgāki" – ja pirms pieciem gadiem maksimālais nobraucamais attālums ar pilnu uzlādi bija ap 100 km, turklāt izmantojot tikai lēno uzlādi, tad patlaban vidējās klases elektroauto ar pilnu uzlādi var pieveikt vairāk nekā 250 km, auto ar ietilpīgākām baterijām – pat virs 500 km," komentē Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Nav šaubu, ka automašīnu lauciņā nākotne pieder elektroauto, kas izceļas ar virkni būtisku priekšrocību, turklāt elektroauto Latvijā un pasaulē kļūst arvien iecienītāki. Ja vēlaties iepazīties ar daudzveidīgo Porsche elektroauto, kā arī hibrīdauto klāstu, turpiniet lasīt šo rakstu!

Kas jāzina par elektroauto un hibrīdauto atšķirībām?

Dažkārt hibrīda un elektriskie automobiļi tiek jaukti, taču tos atšķir pāris būtiskas nianses. Elektroautomobiļi darbojas tikai un vienīgi ar uzlādējamu elektromotora akumulatoru, savukārt hibrīda modeļiem ir gan iekšdedzes dzinējs, gan elektromotors ar akumulatoru.

Hibrīda piedziņas automašīnām ir vairāki veidi, un viens no izplatītākajiem ir tieši Plug-in hibrīda piedziņa. Kā jau iespējams spriest pēc nosaukuma, Plug-in hibrīda baterijas akumulatoru iespējams uzlādēt, to pievienojot elektrotīklam. Kad hibrīda piedziņas automašīnas elektromotora akumulators ir tukšs, ar to varat turpināt pārvietoties, izmantojot iekšdedzes dzinēju.

Piektdien, 13. martā, SIA Skandi Motors Liepājas filiālē notika Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas elektromobiļu prezentācija, liecina vietnē liepaja.lv sniegtā informācija.

Jaunie Pašvaldības policijas elektroautomobiļi dosies patruļās no pirmdienas, 16. marta.

Iegādātie elektromobiļi ir pārbūvēti atbilstoši pašvaldības policijas vajadzībām, tajos izveidots aizturēto nodalījums, automašīnas ir trafarētas un tajās uzstādīta bākuguņu un video kontroles sistēma. Automašīnas arī aprīkotas ar datortehniku, kas dod iespēju pārbaudīt personas datus notikuma vietā (nesazinoties ar dežurantu).

«Visi trīs jaunie elektromobiļi ir ieguvuši operatīvo statusu un tiks izmantoti dežūrnodaļas ikdienas darbā, uzraugot sabiedrisko kārtību un patrulējot Liepājas ielās. Ņemot vērā to, ka ikdienā dežūrnodaļas darbinieki ar automašīnām veic samērā lielus attālumus, tad šādu elektromobiļu izmantošana spēs ietaupīt līdzekļus, kā arī būsim videi draudzīgāki,» skaidro Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Dīķis.

Eiropas Savienības (ES) kopējā transporta politika paredz jau tuvākajā nākotnē transportam patērēt tīrāku enerģiju, turklāt mazākā apjomā, izmantot modernu infrastruktūru un samazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi. ES Ceļvedī uz Eiropas vienoto transporta telpu ir noteikts mērķis – līdz 2050. gadam transporta siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu samazināt par 60%, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai mazinātu Latvijas transporta sistēmas atkarību no naftas, uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti un mobilitāti, kā arī veicinātu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu transporta nozarē, pērn Latvijas valdība apstiprināja Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Tajā noteikts, ka ilgtermiņā par vienu no transporta jomas sastāvdaļām jākļūst elektromobilitātei.

Salīdzinot ar 1990. gadu, Rīgā pēdējos gados kopējais oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoms samazinājies par 50% (no 4,2 līdz 2,3 miljoniem tonnu CO2) – tā secināts Elektromobilitātes attīstības plānā. Taču ir palielinājušies tieši transporta izmeši, sasniedzot 37% no kopējā izmešu apjoma un kļūstot par lielāko izmešu avotu (860 tūkstoši tonnu CO2).

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Krītot nežēlastībā dīzeļautomobiļiem, no teju visu autoražotāju puses masveidīgāk un fanātiskāk tiek pielūgti videi draudzīgie puselektriskie vai 100 % elektriskie auto un to jaunākie kolēģi - pašbraucošās «autorikšas», liecina šā gada Ženēvas autoizstāde.

Tā jau tas dzīvē notiek, ka no mīlestības līdz naidam ir tik trausla robeža, attiecīgi nav brīnums, ka pat tādās valstīs kā Vācija vai Francija, kur vēl pirms pāris gadiem dīzeļautomašīnas bija pareizākā un masveidīgākā reliģija, šobrīd tas tiek uzskatīts par nepieņemamu pagānismu. Attiecīgi daudzi ražotāji steidz paziņot, ka no šīs ticības ir gatavi attiekties, bet citi vēl nogaida.

Piemēram, sekojot sava tautieša Toyota piemēram, arī japāņu Honda ir nolēmusi pilnībā atteikties no dīzeļmotoriem. Tāpēc jaunākās paaudzes Honda CR-V, kas Latvijā tirdzniecībā nonāks 2018. gada septembrī, vispirms būs kombinācijā ar benzīnmotoru, savukārt 2019. gada janvārī būs nopērkams arī modernas tehnoloģijas Honda CR-V hibrīds. Atvadas no dīzeļa tiks svinētas kopā ar Honda Civic modeli, kas kā pēdējais saņems 1.6 i-DTEC dīzeli.

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Turpinot elektromobilitātes pakalpojumu ieviešanu, AS "Latvenergo" ar tirdzniecības zīmolu "Elektrum" ir uzsācis elektromobiļu uzlādes iekārtu mājsaimniecībām tirdzniecību.

Uzlādes iekārtas ražotas Vācijas uzņēmumā ABL, un tās ir piemērotas lietošanai jebkurā mājsaimniecībā. Iegādei pieejami arī uzlādes kabeļi, strāvas stipruma regulators, ar kura palīdzību autouzlādei var efektīvi izmantot mājas pieslēguma brīvo jaudu.

"Viens bez otra neiztiek - Latvijā vienlaikus aug gan elektroautomobiļu, gan uzlādes iespēju skaits, un prognozes liecina, ka paralēlā attīstība notiks straujāk nekā domājam. Pieprasījums ir augošs - klientu interese aug, un esam gandarīti, ka varam paplašināt savus elektromobilitātes produktus. Lai arī gada sākumā Latvijā atbilstoši CSDD datiem bija reģistrēti 658 vieglie elektroautomobiļi, kāpums pret iepriekšējo gadu ir ļoti straujš - 49 %. Tas ļauj ticēt prognozēm, ka pēc desmit gadiem elektroautomobiļu skaits Latvijā jau tuvosies 40 000, un daudziem no tiem būs sava mājas uzlādes iekārta," saka Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis.

Auto pārbūves uzņēmums SIA Electrify Ventspils pasažieru pārvadāšanas vajadzībām ir uzbūvējis pirmos elektriskos mikroautobusus, un to pārbūves darbi tiek pilnībā veikti Latvijā.

Kopējās investīcijas projektā ir 4,4 miljoni eiro, no kuriem 1,6 miljoni eiro ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevums energoefektivitātes projektiem.

No ražotnēm Jelgavā un Ogrē uz Ventspili devušies pirmie divi Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusi, savukārt nākamie divi mikroautobusi ar 21 pasažieru sēdvietām Ventspilij tiks piegādāti tuvāko nedēļu laikā, bet atlikušie desmit līdz šī gada beigām.

"Latvija kļūst “zaļāka” un videi draudzīgāka, un tas notiek pateicoties mūsu uzņēmēju ilgtspējīgām idejām un spējai realizēt ambiciozus plānus. Investīcijas jaunos produktos, īpaši tajos, kas saistītas ar “klimatam draudzīgu” procesu izstrādi, palīdz radīt jaunas darba vietas, dod impulsu tautsaimniecības attīstībai, kā arī ir mūsu nākotnes konkurētspējas iespēja. Šim mērķim Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā esam paredzējuši līdzekļus tieši “zaļā” biznesa veicināšanai. Jo uzņēmēji novērtē un izmanto valsts sniegto atbalstu. To redzam arī SIA Electrify stāstā, kuram ar ALTUM atbalstu ir izdevies Latvijā radīt un īstenot videi draudzīgu projektu, kas aizsāks veselu ēru sabiedriskā transporta nozarē, vienlaikus – gādāt par Latvijas pienesumu Eiropas “zaļā kursa” mērķu sasniegšanai," teic ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Latvijas auto konstruktori ar elektropiedziņas automašīnu arī nākamajā gadā piedalīsies leģendārajās Paikspīkas kalnā braukšanas izturības sacīkstēs, turklāt plāno savai eO automašīnai dubultot jaudu, otrdien preses konferencē izteicās komandas vadītājs un inženieris Kristaps Dambis.

Kā ziņots, Ogrē konstruētā un autosportista Jāņa Horelika pilotētā sacīkšu mašīna eO PP01 jūnija beigās, debitējot Paikspīkā, piedzīvoja smagu avāriju. Pirmajā sacensību sektorā J. Horeliks uzrādīja trešo labāko rezultātu elektromobiļu klasē starp septiņām automašīnām, tomēr otrā posma laikā viņš cieta smagu avāriju, kuras laikā automašīna apgāzās uz jumta.

«Šīs sacensības vēsturē paliks ar divām lietām - deviņkārtējā pasaules autorallija čempionāta (WRC) uzvarētāja Sebastjana Lēba no Francijas sasniegto vidējo ātrumu 164 kilometriem stundā, kā arī daudzu ražotāju atgriešanos uz starta, ieskaitot Mitsubishi, Toyota, Hyundai un Peugeot,» izteicās K. Dambis.

Starptautiskajā Frankfurtes autoizstādē vācu autoražotājs Volkswagen, prezentējot pilnībā elektrisko ID.3, nomainījis arī kompānijas logotipu, kas ir kļuvis vienkāršāks un viegli uztverams.

ID.3. ir pirmais modelis no elektrisko automobiļu MEB produktu līnijas, kura ražošanā un arī ekspluatācijā ir novērsta kaitīgo CO₂ izmešu rašanās. Vienlaikus ID.3 demonstrēs augstu braukšanas veiktspēju. ID.3 1^ST īpašā versija, kura Latvijā tika piedāvāta tikai uz iepriekšpārdošanu un tika iztirgota mazāk nekā 24 stundu laikā, ir aprīkota ar 58 kWh akumulatoru, nodrošinot iespēju nobraukt līdz pat 420 kilometriem (WLTP). Šīs sērijas masveida ražošanas versija vēlāk piedāvās arī mazākas ietilpības akumulatoru ar 45 kWh enerģiju un sniedzamību līdz 330 kilometriem, kā arī lielāku akumulatoru ar 77 kWh enerģiju un maksimālo 550 kilometru nobraukšanas distanci. Ar 100 kW lielu uzlādes jaudu ID.3 1^ST 30 minūtēs iespējams uzlādēt pietiekami, lai nobrauktu aptuveni 290 kilometrus (WLTP).

2023.gadā Latvija sasniegusi rekordu jaunu elektroauto reģistrācijas ziņā - 8,8% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 6,39% 2022.gadā, informē Auto asociācija.

Būtisku lēcienu pērn elektroauto reģistrācijā uzrādīja "Volkswagen", ierindojoties godpilnajā pirmajā vietā un aiz sevis atstājot "Nissan" markas elektroauto. Savukārt topu ar milzīgu izrāvienu, salīdzinot ar 2022.gadu, noslēdza "Tesla".

Salīdzinot pērnā gada datus ar 2022.gada datiem, elektroauto reģistrāciju kāpums ir bijis par 52,1% - no reģistrētiem 1068 vieglajiem pasažieru elektroauto 2022.gadā uz 1624 elektroauto 2023.gadā.

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs skaidro: "Par spīti rekordlielajam jauno elektroaumašīnu reģistrāciju skaitam, Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kas ieviesa elektroauto atbalsta programmu. Diemžēl līdz šim atbalsta programma nav ieviesta juridiskajām personām. Kā rezultātā Latvija vismaz par 5 gadiem atpaliek elektroauto mobilitātes tirgus attīstībā. Piemēram, Vācijā jaunu elektroauto reģistrācijas īpatsvars sastāda pat 22,4%, kamēr Latvijā tas ir tikai 8,8%. Savukārt, no Norvēģijas Latvija atpaliek vismaz par desmit gadiem, kur elektroautomašīnu reģistrācija sasniegusi pat 82,4%."

Spānijas un Horvātijas autobūves uzņēmumi Applus Idiada un Rimac Automobili kopīgi izstrādājuši sporta elektroautomobili Volar-e. Automobilis tapis ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu.

Volar-e elektrodzinējs spēj saražot 1000 zirgspēku jaudu un ļauj automobilim uzņemt 100 km/h ātrumu 3,4 sekunžu laikā. Savukārt 38 kilovatu akumulatoru pilnībā uzlādēt iespējams 15 līdz 20 minūšu laikā. Ņemot vērā šos rādītājus, izstrādātāji apgalvo, ka Volar-e ir jaudīgākā elektroautomašīna pasaulē.

Patlaban kompānijas izstrādājušas vien automobiļa prototipu, kura pārbaudes brauciens bijis ārkārtīgi veiksmīgs, vēsta Carbuzz.

Applus Idiada izpilddirektors Čārls Grasas (Carles Grasas) norāda, ka projekts ir atzinība izstrādātāju tehnoloģiskajām iespējām un tā sekmīga pabeigšana apliecina izstrādātāju sagatavotību.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Saeima šodien nolēma sākt darbu pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem, uzņēmēju organizāciju rosinātajiem grozījumiem reprezentatīvā automobiļa vērtības sliekšņa palielināšanai no 50 000 eiro līdz 75 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un saistītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Deputāts Andris Kulbergs (AS), kurš ir arī Auto asociācijas vadītājs, iepriekš komisijas sēdē skaidroja, ka līdzšinējais slieksnis noteikts 2007.gadā, tas mainīts 2014.gadā Latvijā ieviešot eiro, bet kopš tā laika nav mainīts. Līdz ar to esošais slieksnis uzņēmumiem padara neizdevīgu gandrīz jebkura elektroautomobiļa reģistrāciju Latvijā, kā arī liela daļa uzņēmumu izmantotu auto tiek uzskatīti par luksusa auto, lai gan tādi nav, piemēram, kravas minibusi.

Tāpat Kulbergs norādīja, ka būtu jālabo vēl divas kļūdas, kuras nav iekļautas šajos grozījumos, piemēram, patlaban luksusa auto statuss tiek saglabāts līdz pat auto kalpošanas laika beigām, lai gan tas jau esot "nobraukts līdz kliņķim" un tā vērtība tuvojas nullei. Kulberga ieskatā, luksusa auto statuss būtu jāsaglabā piecus gadus no reģistrācijas brīža.

Mūkusalas Biznesa centra teritorijā atklāta septītā Elektrum Drive īpaši ātrās uzlādes stacija.

Biznesa centra teritorijā uzstādītā Elektrum Drive uzlādes stacija nodrošina 150 kW jaudu, kas ļauj elektroautomobili uzlādēt 50 kilometru braucienam vien 4 minūšu laikā. Šogad MŪKU SALAS teritorijā uzsākta arī daudzstāvu autostāvvietas būvniecība, kurā 11 vietas tiks atvēlētas tieši elektroautomobiļu uzlādei. Kā stāsta biznesa centra vadība, palielinoties videi draudzīgo transportlīdzekļu skaitam pilsētvidē, šādu uzlādes staciju skaits tikai turpinās pieaugt.

"Kā komerciālā nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji mēs nodrošinām ne tikai pakalpojumus, bet arī vidi, un ir ļoti svarīgi, lai zaļākas vides radīšanā mēs ietu roku rokā ar saviem nomniekiem. Arvien vairāk uzņēmumu īpašu uzmanību pievērš CO2 izmešu daudzumam, ko uzņēmums rada savas darbības rezultātā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Mūkusalas Biznesa centrs kā biroju telpu iznomātājs spētu piedāvāt visus nepieciešamos instrumentus, lai mūsu nomnieki varētu sasniegt savu uzņēmumu klimata mērķus," stāsta Mūkusalas Biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Šodien Rātslaukumā tiks demonstrēts autobuss, kas darbojas ar ūdeņraža tehnoloģijām.

Ar ūdeņradi darbināma autobusa demonstrēšana ir viens no Rīgas enerģētikas dienu 2013 pasākumiem, kuru organizē pašvaldības aģentūra "Rīgas Enerģētikas aģentūra" (REA) kopā ar sadarbības partneriem.

Tikmēr laikā no 17. līdz 20.oktobrim Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks izstāde Vide un enerģija 2013, kuras laikā Rīgā viesosies Eiropas reģionālo pašvaldību projektu vadītāji, kas integrējuši savu pilsētu vidē un transporta infrastruktūrā ūdeņraža tehnoloģijas.

Kā portālam iAuto.lv stāsta Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs: «Ūdeņraža tehnoloģiju praktiskās izmantošanas vēsture jau meklējama 1950./60. gadu kosmosa tehnoloģijās. Ūdeņraža auto šodien nav nekāda zinātniskā fantastika. Tie ir moderni elektroautomobiļi, kuriem elektrību rada kurināmā elements un ūdeņraža gāze un kuru draudzīgums videi un energoefektīvā darbība jau daudzviet pasaulē ir apliecinājusi ekonomisko izdevīgumu. Tā viennozīmīgi ir autoindustrijas nākotne.»