Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Francijas tiesas lēmums likvidēt autobusu satiksmes kompāniju "Eurolines" nekādā veidā neietekmē un neapdraud pasažieru pārvadātāja "Eurolines" darbību Baltijas valstīs, pastāstīja Baltijas "Eurolines" vadītājs Edmunds Pavlovs.

Viņš skaidroja, ka "Eurolines" nav vienota kompānija, bet gan organizācija ar bāzi Beļģijā, Briselē. Dažādās valstīs ir uzņēmumi, kuri viens ar otru nesaistīti darbojas ar šo zīmolu. Lietuvā ar šo zīmolu darbojās uzņēmums "Kautra", kas nodrošina pakalpojumus arī Latvijā.

Francijas tiesa nolemj likvidēt autobusu satiksmes kompāniju Eurolines 

Francijas tiesa otrdien nolēmusi piespiedu kārtā likvidēt autobusu satiksmes kompāniju "Eurolines",...

"Francijas "Eurolines" ir atsevišķs uzņēmums, kas darbojas tikai šajā valstī, un tam nav nekādas saistības ar Lietuvu, Latviju, Poliju vai kādu citu valsti ārpus Francijas," skaidroja Pavlovs.

Viņš arī uzsvēra, ka Baltijas valstīs "Eurolines" turpinās pastāvēt, un uzņēmumam ir tiesības izmantot šo zīmolu. Turklāt no pērnā gada "Eurolines" ar bāzi Lietuvā kļuva par zīmola īpašnieku.

Pavlovs arī piebilda, ka Latvijā eksistē SIA "Eurolines", taču arī nav nekāda sakara ar šo zīmolu.

Kā ziņots, Francijas tiesa otrdien nolēmusi piespiedu kārtā likvidēt autobusu satiksmes kompāniju "Eurolines", ziņu aģentūrai AFP pavēstījis uzņēmuma darbiniekus pārstāvošs advokāts.

"Eurolines" darbību pēc 35 gadu pastāvēšanas pārtrauks piektdien.

Pērn "Eurolines" pārņēma Vācijas grupa "FlixBus", taču arodbiedrības apgalvo, ka holdingkompānija atteikusies meklēt uzņēmumam pircēju un izmantojusi koronavīrusa pandēmiju kā ieganstu darbavietu likvidēšanai.

Jūnija beigās "FlixBus" lūdza sākt "Eurolines" bankrota procedūru, taču tiesa pieprasīja, lai "Eurolines" tiesas administratora pārvaldība vēl mēnesi veiktu darbību.

""FlixBus" (..) cenšas atbrīvoties no darbiniekiem, viņiem neko nesamaksājot," skaidro "Eurolines" darbiniekus pārstāvošais advokāts.

"Eurolines" vadība tiesas lēmumu nekomentē, taču norāda, ka maksātnespējas procedūra bijusi neizbēgama, ņemot vērā uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Tāpat "Eurolines" piebilst, ka kompānijas finanšu problēmas pēkšņi un būtiski pasliktinājusi koronavīrusa pandēmijas izraisītā krīze.

Ja būtu nesen ievēlēts tautas priekšstāvis, tad šādi varētu saprast VARAM vēstījumu deputātiem 5. februāra rītā Saeimas komisiju namā. Divas jaukas VARAM ierēdnes stāsta pērn savēlētiem Vides un klimata apakškomisijas Saeimas deputātiem par to, kā daba jāsargā, kā mums ar SEG emisijām veicas. Tiešāk - neveicas, jo neizdodas un neizdodas izpildīt Eiropai sasolīto.

Kādēļ neveicas? Lauksaimnieki stipri gāzē. Ik gadu viņiem emisiju aizvien vairāk un vairāk un būs vēl vairāk! Pēc šādas uzrunas pat piecgadniekam, kurš lasīt neprot, ir skaidrs, ka lauksaimnieki ir valsts lielākie gāzētāji - emisiju grēkāži. Rīgā cilvēki kā cilvēki, emisijas nepalielina, bet no lauka kā nes pēc mēsliem, tā nes un ar katru gadu aizvien vairāk.

Viens gan visā referātā deputātiem skan kaut kā mazliet ačgārni. Saīsināti - Latvija SEG emisiju ziņā uz vienu iedzīvotāju izskatās labi, jo mums praktiski nav ražošanas. Tiešāk - tās ir ļoti maz. Ir citi aprēķini un kritēriji, pēc kuriem izskatāmies slikti, bet atsevišķās nozarēs, kā, piemēram, lauksaimniecībā, izskatāmies ļoti slikti. Ierēdnes monotonā runa rosina klusu, bet ķecerīgu domu - Latvija Eiropas priekšā izskatītos ideāli, ja vispār nebūtu lauksaimniecības ar savām govīm, cūkām, zemes aršanu un visu citu, kas rada SEG emisijas.

Ja Latvijā jau ir iegūta laba piedze banku sadalīšanā, tad tā būtu jāizmanto arī Latvijas Krājbankas gadījumā. Vienīgi būtu jāmaina nosaukums, uzskata Db.lv aptaujātie eksperti.

Attiecībā uz Latvijas Krājbanku ir divas iespējamās alternatīvas: glābt vai likvidēt. «Piekristu vieodklim, ka līdzīgi kā Parex bankas gadījumā Krājbanku varētu sadalīt divās daļās – labajā un sliktajā. Kā redzams Parex bankas gadījumā, daļu bankas iespējams atkopt, tiesa, zem cita vārda. Krājbanka ir Latvijā viena no pirmajām bankām un būs ļoti žēl zaudētā zīmola. Turklāt banku biznesā svarīgi, cik veca ir banka, tam pievērš lielu uzmanību,» tā ekonomists Uldis Osis, rezumējot, ka dievzai vērts atjaunot Krājbanku ar tās līdzšinējo nosaukumu, bet, tā kā ir pieredze banku dalīšanā, to varētu izmantot arī šajā gadījumā.

Rīgas dome nākamgad plāno likvidēt pašvaldības aģentūru Rīgas dārzi un parki, bet tās funkcijas pārņemtu SIA Rīgas meži.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) cer, ka rādējādi pašvaldība turpmāk ik gadu plāno ietaupīt ap pusmiljonu latu. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai samazinātu funkcijas, kas šobrīd dublējas starp uzņēmumiem.

Rīgas dārzi un parki apsaimnieko Rīgas parkus, skvērus un citus apstādījumus, kā arī rūpējas par pilsētas strūklakām.

Leta vēsta, ka Rīgas dārzu un parku" kopējie izdevumi šogad tika plānoti 1 164 944 latu apmērā, no kuriem 767 898 ir pašvaldības piešķirtais finansējums, bet 397 046 lati - pašu ieņēmumi.

Rīgas pašvaldības budžeta grozījumos maijā aģentūras izdevumi palielināti par 40 887 latiem, bet novembrī aģentūra lūgusi piešķirt papildus vēl 164 189 latus.

Drošības policija (DP) vakar Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret kādu Latvijas pilsoni pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu, likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un graut Latvijas teritoriālo vienotību.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kriminālvajāšanu DP lūgusi sākt pret nacionālboļševiku Benesu Aijo. Viņš ir vienīgā zināmā persona, pret kuru DP šogad sāka kriminālprocesu pēc šādiem pantiem.

Kā aģentūra LETA uzzināja DP, pret personu lūgts sākt kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par ko ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 81.pantā, 82.pantā un 83.pantā.

Krimināllikuma 81.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir aicinājums vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. 82.pants ir par publisku aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību nolūkā iekļaut Latviju vienotā valstiskā veidojumā ar kādu citu valsti vai likvidēt citādā veidā. Savukārt 83.pants ir par publisku aicinājumu graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību.

Vācijas rūpniecības gigants «Siemens» paziņojis, ka pasaulē plāno likvidēt 6900 darba vietas, lielāko daļu strādājošo paredzot atlaist fosilo kurināmo struktūrvienībā.

Fotogalerijā Siemens darbinieku protesta akcija, kas piektdien risinās Berlīnē

Uzņēmums norāda, ka aptuveni pusi no šīm darbvietām paredzēts likvidēt Vācijā, kur kompānija arī plāno slēgt rūpnīcas valsts ekonomiski nestabilajos austrumos.

«Enerģētikas nozare piedzīvo izmaiņas vēl nepieredzētā apjomā un ātrumā,» pavēstīja «Siemens» padomes locekle Liza Deivisa, uzsverot, ka darbvietu likvidēšana ir nepieciešama, lai saglabātu uzņēmuma konkurētspēju.

Kompānija skaidro, ka pieprasījums pasaulē pēc enerģētikas un gāzes struktūrvienības ražotajām lielajām turbīnām ir ievērojami samazinājies, jo atjaunojamā enerģija kļūst aizvien populārāka. Šī situācija negatīvi ietekmējusi rentabilitāti, jo nav pietiekams pieprasījums darbības nodrošināšanai rūpnīcās.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem valdība paredzējusi atbalsta pasākumus. Kamēr vieni kritizē valdību par nepārdomātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda uzņēmumam, lai saņemtu atbalstu, jāatzīmē, ka kritiskajā periodā ir ņemta vērā 2008. gada krīzes laikā gūtā mācība, turklāt situācija kopumā krietni samazinās aplokšņu algu maksāšanas apmērus.

Pozitīvi, ka pēc pagājušās krīzes atbildīgās amatpersonas ir sapratušas, ka ar iztikas līdzekļiem jānodrošina arī mājsaimniecības. Tas ir ļoti atbalstāms un pārdomāts solis, jo tieši mājsaimniecības nodrošina iekšējo tirgu, kas šobrīd ir spēcīgāks par ārējo tirgu.

Raugoties no valsts budžeta viedokļa, esam arī bagātāki nekā 2008. gada krīzes laikā. Tas, protams, sniedz lielākas iespējas atbalstīt uzņēmējus. Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka jomas, kurām tiek piešķirts atbalsts, tiek pārskatītas un papildinātas. Noteikti būtu vērts atvērt diskusijai arī nosacījumus atbalsta piešķiršanai, īpaši sezonālajiem biznesiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības sektorā, kur nodokļu parādi janvārī un februārī ir neizbēgami nozares specifikas dēļ.

Daļēji nacionalizētā Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) līdz 2019.gadam gatavojas likvidēt līdz pat 14 000 darba vietu, trešdien vēsta laikraksts Financial Times.

Darba vietas paredzēts likvidēt, īstenojot bankas stratēģiju samazināt aktivitātes investīciju banku sektorā.

Financial Times rīcībā esošā informācija liecina, ka RBS varētu likvidēt aptuveni 80% investīciju pārvaldības struktūrvienības darba vietu. RBS pārstāvji pagaidām nekomentē Financial Times publiskoto informāciju.

RBS bija viena no vissmagāk cietušajām Lielbritānijas bankām globālās kreditēšanas krīzes laikā, un apmaiņā pret valsts finansiālu palīdzību Lielbritānijas valdības īpašumā nonāca 81% bankas akciju.

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot izstrēbt pašu radīto jucekli.

Privatizācijas gaitā dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās nonāca iedzīvotāju īpašumā, bet zeme zem šīm mājām daudzos gadījumos tika atdota vēsturiskajiem īpašniekiem. Zemes nomas attiecības sāka regulēt ar piespiedu nomu. Valsts, mēģinot atvieglot nomas slogu iedzīvotājiem, pērn noteica nomas maksas samazinājumu, bet Satversmes tiesa to atcēla. Vieni nevēlas maksāt, otri vēlas iedzīvoties. 6% no zemes kadastrālās vērtības – daudz vai maz? Tieši argumentāciju apstrīd Satversmes tiesas lēmums, bet Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti ir apņēmības pilni piespiedu nomas vietā pilnībā likvidēt dalīto īpašumu, kas, viņuprāt, atrisinātu problēmu. Neskaitāmi «bet», «vai» un «tomēr» ir pašos deputātu piedāvājumos, kā likvidēt dalīto īpašumu. Ideāli būtu, ja zemi atpirktu dzīvokļu īpašnieki. Šo risinājumu apšauba viņu pārstāvji. Naudas pirkumiem nav. Pensionāri nereti atbild vienkārši: «Mūsu mūžam pietiks ar to, kā ir, tālāk kaut ūdensplūdi!»

Vakcinācijas projekta birojs tiks likvidēts kā Veselības ministrijas struktūrvienība un integrēts Nacionālajā veselības dienestā (NVD) kā struktūrvienība, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pavļuts pauda sapratni par kritiku, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, tā ir tikai daļēji pamatota. Viņš cita starpā atzīmēja, ka šajos divos mēnešos ir novērstas daudzas problēmas un ielikti pamati, lai notiku liela mēroga vakcinācija.

"Vakcinācijas projekta birojs bija kļuvis par zibensnovedēju dažādām bažām, tāpēc esam nolēmuši uzlabot tā darbību un reorganizēt to, pievienojot Nacionālajam veselības dienestam, tādējādi tas būs tuvāk notikumiem un dienestam, kas strādā ar veselības nozari," sacīja ministrs.

Veselības ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem teikts, ka NVD tiks izveidota jauna struktūvienība vakcinācijas projekta koordinācijai, kuras finansiālā un cilvēkresursu kapacitāte tiks stiprināta. Tuvojoties vakcinācijas masveida fāzei, projekta koordinācijas vienībai vajadzīgi papildspēki - projektu vadītāji lielas jaudas vakcinācijas centru koordinācijai reģionos.

Rīgas dome šodien nolēma likvidēt Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Minētās institūcijas plānots likvidēt ar šī gada 31.augustu, no 1.septembra nododot to funkcijas Pilsētas attīstības departamentam.

Departaments būs Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības pārņēmējs.

Lai šo procesu īstenotu, plānots izveidot Rīgas pilsētas arhitekta biroja un Rīgas pilsētas būvvaldes likvidācijas komisiju. Par komisijas priekšsēdētāju plānots iecelt Pilsētas attīstības departamenta direktoru, bet par tās locekļiem - iesaistīto institūciju vadītājus, Finanšu departamenta direktoru un Juridiskās pārvaldes vadītāju.

Komisijai arī būs jāveic likvidējamo iestāžu personāla novērtēšana, apzinot, kuriem darbiniekiem tiek nodrošinātas tiesības pāriet darbā uz citām Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijām un ar kuriem ir izbeidzamas darba tiesiskās attiecības.

Rīgas dome plāno likvidēt izpilddirekcijas, šodien 100 dienu preses konferencē informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (APP).

Jau nākamajā domes sēdē esot plānots pieņemt lēmumu par likvidēšanas sākšanu.

Staķis informēja, ka saiknes nodrošināšanai ar pilsētas apkaimēm, tiks veidotas vienas pieturas aģentūras. Šogad plānots izveidot piecas vienas pieturas aģentūras lielākajās apkaimēs.

Savukārt izpilddirekciju funkcijas plānots nodot departamentiem, kuri faktiski jau pašlaik nodarbojas ar šo funkciju izpildi.

Precīzāka informācija par izpilddirekciju reorganizāciju plānots sniegt atsevišķā preses konferencē.

Kā liecina informācija pašvaldības mājaslapā, Rīgā darbojas trīs izpilddirekcijas. Rīgas Austrumu izpilddirekcija apkalpo Centra rajonu un Latgales priekšpilsētu, Pārdaugavas izpilddirekcija - Kurzemes rajonu un Zemgales priekšpilsētu, bet Ziemeļu izpilddirekcija - Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Par Imantas hakeri dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis «sociālo nekomerciālo projektu» - interneta portālu stopbedres.lv, kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai ziņotu Rīgas domei par bedrēm.

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot stopbedres.lv, Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā stopbedres.lv, norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

«Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā stopbedres.lv,» klāsta Čalovskis.