Citas ziņas

Plāno mainīt bērnudārzu finansēšanas sistēmu, nosakot arī vecāku līdzmaksājumu

LETA, 21.12.2011

Jaunākais izdevums

Jau 2013. vai 2014.gadā varētu tikt būtiski mainīta bērnudārzu finansēšanas kārtība, esošo budžetu pārdalot vienlīdzīgi visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram, bet papildus līdzekļu piesaistei tiek pieļauta līdzmaksājumu iespēja.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad 34 500 ģimenēm visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi, kaut arī pašvaldībām šā gada 1.jūlijā šāds pienākums uzlikts, veicot grozījumus Vispārējās izglītības likumā.

Kā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēdē skaidroja Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve Daina Kājiņa, pašlaik situācija valstī ir ļoti atšķirīga gan finansējuma piešķiršanas kārtībā un apjomā, gan regulējuma ziņā, jo Izglītības likuma grozījumus katra pašvaldība interpretē pēc savas saprašanas un iespējām.

«Privātie bērnudārzi izjūt ārkārtīgi lielu birokrātisko slogu - cik pašvaldības, tik variantu. Jāiedziļinās katras pašvaldības noteikumos atsevišķi, jāsaņem speciālas atļaujas, dažādas atskaites, jāiziet atšķirīgas institūcijas. Valsts līmenī vajadzētu vadlīnijas, kā šo sadarbību organizēt,» norādīja Kājiņa.

Savukārt, runājot par finansējuma apmēru, kas paredzēts vienam bērnam, viņa norādīja, ka dažādās pašvaldībās tas var atšķirties pat trīs reizes. Cik reāli pašvaldībai izmaksā viena bērna nodrošināšana ar vietu bērnudārzā, aprēķināt ir grūti, jo par bērnudārzu darbības nodrošināšanu ir atbildīgas vairākas institūcijas - viena maksā algas, cita remontē telpas.

Gan bērnudārzu, gan vecāku organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka būtu nepieciešams noteikt konkrētu kārtību, kā aprēķināt izmaksas, kas attiecas uz viena bērna nodrošināšanu bērnudārzā, kā arī noteikt viena bērna «izmaksu grozu», kurā būtu iekļauti visi saistītie izdevumi - pedagogu algas, ēku amortizācijas izmaksas un citi, īpaši uzsverot, ka tajās jābūt iekļautam arī nekustamā īpašuma nodoklim, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finansējumu neatkarīgi no atrašanās vietas.

Ņemot vērā, ka gan pašvaldības pirmsskolas iestādēm, gan privātajiem bērnudārziem ir vienādas prasības un valsts īsteno vienādu kontroles sistēmu, tad finansējums būtu piešķirams neatkarīgi no tā, vai izglītības iestādi dibinājis uzņēmējs vai pašvaldība.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iepriekš paudusi kritiku, ka pašvaldības īsteno bērnudārzu monopolu Latvijā, kaut arī likums to neparedz, tāpēc pašvaldību izglītības iestādēm brīvi jākonkurē ar privātajiem bērnudārziem. LDDK uzskata, ka pašreizējā sistēma kropļo konkurenci un līdzekļi tiek sadalīti nevienlīdzīgi, tāpēc visām izglītības iestādēm neatkarīgi no dibinātāja jāparedz solidārs finansējums.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Inga Štāla gan iebilda, ka noteikt solidāru finansējumu visiem bērnudārziem nebūtu iespējams, jo atšķiras to piepildījums. Kaut arī izmaksu pozīcijas visur ir vienādas, izglītības iestādēs, kurās bērnu skaits ir mazāks, izmaksas uz vienu mazuli ir krietni augstākas nekā, piemēram, lielo pilsētu bērnudārzos.

«Ne tikai uzturēšanas izmaksas, bet arī pedagogu atalgojums ir atkarīgs no bērnu daudzuma grupā. Ja nodrošināsim finansējumu vienam bērnam vismaz 318 latu, kas ir vidējā summa lielajās pilsētās, mazāk piepildītajās pašvaldībās varētu būt nepieciešams papildus līdz pat 600 latiem,» norādīja Štāla.

Deputāte Daina Kazāka (ZRP) sacīja, ka šo problēmu varētu risināt, veidojot pirmsskolas izglītības iestāžu maksas reģionālo izlīdzināšanas fondu, ar kura palīdzību blīvāk apdzīvoto teritoriju bērnudārzi varētu atbalstīt reģionus, kuros iedzīvotāju blīvums ir krietni retāks.

Valsts varētu atteikties arī no pašvaldību starpniecības bērnudārzu finansēšanā un norēķināties ar bērnudārziem ar tiešajiem maksājumiem. Kazāka sacīja, ka uz nākamo komisijas sēdi janvārī iecerēts aicināt IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvjus, lai uzklausītu priekšlikumus, kā nodrošināt esošā likuma sistemātisku ieviešanu, kā arī nodrošināt finanses pirmsskolas izglītības nodrošināšanai valstī.

Ņemot vērā neskaitāmos konsolidācijas pasākumus, patlaban nevar runāt par kopējā finansējuma palielināšanu pirmsskolas izglītības nodrošināšanai, tāpēc nāksies pārdalīt esošo finansējumu. Nepieciešamos papildu līdzekļus varētu rast, nosakot vecākiem aptuveni 20 latu līdzmaksājumu par katru bērnu. Vecāki varētu rēķināties ar konkrētu atbalstu no valsts un paši izlemt, vai sūtīt atvasi pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, un valsts garantētais finansējums neatšķirtos arī tad, ja bērns tiktu uzticēts auklīšu dienestam vai kādam pieskatīšanas centram.

Nosakot līdzfinansējumu, varētu veidot arī rezervi, no kuras līdzmaksājumu kompensēt trūcīgajām un maznodrošinātajām ģimenēm.

«88 000 bērnu vecāku varētu būt neapmierināti, ka nāksies veikt līdzmaksājumus, bet ir jāiejūtas to 34 500 ģimeņu ādā, kam bērnudārzi nav pieejami,» norādīja Kazāka. Veicot šādas strukturālas reformas, visām ģimenēm tiktu nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas savus mazuļus sūtīt pirmsskolas iestādē ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē.

Kazāka sacīja, ka šī iecere pārrunāta arī ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli (ZRP), taču strukturālo reformu izstrāde tiks sākta ar skaitļiem - jau nākamā gada sākumā ar IZM un VARAM sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām tiks sākts darbs, diskutējot par pozīcijām, kas būtu jāiekļauj bērnudārza izmaksās, kā arī par budžeta iespējām un vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzējiem

LETA, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Oktobrī mainīsies vecāku pabalsta piešķiršanas kārtība

Žanete Hāka, 22.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociāli apdrošinātie vecāki, kuriem no šā gada 1.oktobra radīsies tiesības uz vecāku pabalstu, varēs saņemt vienlaikus gan vecāku pabalstu, gan bērna kopšanas pabalstu. Izmaiņas paredz iespēju vecākiem izvēlēties saņemt vecāku pabalstu līdz bērna 1 vai 1,5 gada vecumam, informē Labklājības ministrija (LM).

No 1.oktobra sociāli apdrošinātiem vecākiem noteiktas tiesības vienlaikus saņemt bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, pabalsta pieprasīšanas dienā būs iespēja izvēlēties vecāku pabalsta apmēru un izmaksas periodu: vienā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 60% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1 gada vecumam. Papildus viens no vecākiem saņems bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā; otrā variantā nestrādājošs sociāli apdrošināts vecāks varēs saņemt vecāku pabalstu 43,75% apmērā no pabalsta saņēmēja bruto algas līdz bērna 1,5 gada vecumam, papildus vienam vecākam saņemot bērna kopšanas pabalstu 171 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mazais bizness: vienīgais privātais bērnudārzs Vecrīgā izaudzis divtik liels

Anda Asere, 04.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gados bērnudārzs Ketes māja nomaina telpas; tagad tajā ir divreiz vairāk bērnu četrās, nevis divās grupiņās.

Kad iepriekšējo reizi DB viesojās privātajā pirmsskolas izglītības iestāde jeb bērnudārzā Ketes māja, tas atradās Vecrīgā, Jāņa ielā, pie Sv. Jāņa baznīcas. Pagājušajā vasarā uzņēmums bija spiests atbrīvot telpas. «Sapratu, ka uz tikpat lielām telpām nav jēgas iet, ir jāmeklē lielākas. No Vecrīgas negribējās šķirties, jo pie mums bērnus atved tie vecāki, kuriem centrs ir ērts. Bija daudz uztraukumu par to, kā vecāki pieņems pārmaiņas, jo tās cilvēki galvenokārt uztver ar skepsi. Pagājusī vasara man bija ļoti grūta. Lai atvērtu bērnudārzu jaunās telpās, vēlreiz bija jāiegūst visas atļaujas. Svētdienās es strādāju līdz četriem pēcpusdienā, lai man būtu vismaz viena daļēja brīvdiena. Sarežģītākais laikam bija tas, ka liels darba apjoms jāpaveic ļoti īsā laika sprīdī – vienā brīdī man gandrīz vai bija jāsēž uz trepēm un jāraud, domājot, kā ar to tikt galā,» pieredzē dalās Kristīne Tomsone, SIA Ketes māja vadītāja. Arī tagad bērnudārzs atrodas tuvu baznīcai, šoreiz – Anglikāņu baznīcai. Viņa gan norāda, ka Vecrīgā būtu grūti atrast kādu vietu, kur baznīcu nevarētu redzēt pa logu vai izejot uz ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jo vairāk bērnu, jo mazāka mācību maksa – kā darbojas bērnudārzi Zviedrijā?

Pontus Losviks (Pontus Loswick), Zviedrijas pirmsskolu tīkla “Dibber” pārstāvis, 10.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Deputāti ar piespiešanos virza izbrāķēto «demogrāfijas vienošanos» uz priekšu

Zanda Zablovska, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Saeimas Sociālo lietu komisija secinājusi, ka pēc koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» veidotais likumprojekts būtībā ir brāķis, to nolemts konceptuāli atbalstīt.

Deputāti vakar komisijas sēdē secinājuši, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis. Tāpēc ministrijām uzdots sagatavot atzinumus par deputātu izstrādātajiem alternatīvajiem likumprojektiem, skaidro Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. «Taču, tā kā ierēdņi līdz komisijas sēdei šo uzdevumu izpildīt nespēja, šodien bijām spiesti atbalstīt valdības piedāvājumu. Vienojāmies alternatīvo likumprojektu tekstu iestrādāt kā priekšlikumus uz otro lasījumu,» viņa norāda.

Saeimas Preses dienestā DB informēja, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim nevienu likumprojektu nevar izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finanšu ministra atsauksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Izvēles iespējas vecākiem saistībā ar pabalstiem sola vēlāk

Zanda Zablovska, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima konceptuāli atbalstījusi likumprojektus, kas paredz mainīt dažādu pabalstu izmaksas kārtību jaunajiem vecākiem.

Iepriekš Saeimas Sociālo lietu komisija atzina, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis, taču nepaspēja sagatavot citu piedāvājumu. Plānots, ka alternatīvā likumprojekta teksts tiks iestrādāts kā priekšlikumi uz otro lasījumu, ļaujot vecākiem izvēlēties, cik ilgi saņemt pabalstus.

«Kaut arī jaunā sistēma sociāli apdrošinātam vecākam visā pusotra gada laikā nodrošinātu kopumā lielāku pabalsta apmēru, tomēr tiem vecākiem, kuriem ir svarīgi viena mēneša apjomu saņemt vismaz tādā pašā apmērā, kā līdz šim, ir jābūt izvēles iespējai, un to mēs uz otro lasījumu arī noteikti sagatavosim un iestrādāsim,» apliecināja deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026.gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās, veicot pasākumus, kas nodrošinās, ka aizdevumi no pagaidu atveseļošanās instrumenta "Next Generation EU" tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus EK raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

Paredzēts, ka "Next Generation EU", kas centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju, tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026.gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro. Kā skaidroja EK, tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā un tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Valdība turpina strīdus par «demogrāfijas vienošanās» atbilstību Satversmei

Zanda Zablovska, 15.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē jau otro nedēļu pēc kārtas sākās diskusijas par koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» atbilstību Satversmei.

Atšķirīgi viedokļi bija Labklājības ministrijai (LM), Tieslietu ministrijai (TM), kā arī atsevišķā vārdu apmaiņā iesaistījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība). J. Bordāns klāstīja, ka LM pozīcija saistībā ar jauno vecāku pabalstu kārtību nav korekta – pats risinājums satversmības riskus izturēs, savukārt likumprojekta anotācija tos var neizturēt. Viņš arī pārmeta, ka anotācija šādā veidā sagatavota politisku iemeslu dēļ.

Savukārt V. Dobrovskis uzsvēra, ka LM tikai tehniski izpildījusi to, ko uzdevusi koalīcija. «Nacionālā apvienība nepārtraukti jaucas LM kompetencē,» viņš sacīja. Pēc premjera teiktā, LM tikai pilda «pastnieka funkcijas», iesniedzot to, ko nolēmusi koalīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vēlas palielināt pabalstus ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti

Žanete Hāka, 13.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrijas (LM) 2014.gada budžeta prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem, paredz LM sagatavotie priekšlikumi 2014.gada budžetam.

Kopumā visu aktivitāšu īstenošanai LM 2014.gadā papildu nepieciešami 37,8 miljoni latu.

Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir sekmēt cilvēku ar invaliditāti materiālās situācijas uzlabošanos, palielinot materiālo atbalstu noteiktām cilvēku ar invaliditāti grupām, norāda ministrijas pārstāvji.

Proti, no 2014.gada 1.janvāra plānots palielināt materiālo atbalstu cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti, kuri saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Tas nozīmē, ka cilvēki ar I grupas invaliditāti līdzšinējo 45 latu vietā varētu saņemt 58,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti - 54 latus mēnesī. I grupas invalīdi ar invaliditāti kopš bērnības līdzšinējo 75 latu vietā saņemtu 97,5 latus mēnesī, bet cilvēki ar II grupas invaliditāti, kuri ir invalīdi kopš bērnības, saņemtu 90 latus mēnesī. Cilvēkiem ar III grupas invaliditāti palielinājums nav paredzēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarukušas pusaudžu iespējas strādāt skolēnu brīvlaikā

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī liela daļa jauniešu vēlas vasarā strādāt un to atbalsta arī 88% vecāku, šogad daudziem no šīs iespējas var nākties atteikties Covid-19 radīto seku dēļ, konstatēts Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā. Tam par pamatu ir gan samazinātais darba piedāvājums (21%), gan pašu vecāku piesardzība, šajā sezonā ar vasaras darbu nogaidot (20%).

Lielākās cerības, meklējot jaunietim iespējamo darbavietu, teju puse vecāku (44%) liek uz uzņēmumiem, kuri īpaši skolēniem piedāvā darbu vasaras sezonā, vai arī iespējas strādāt tiek meklētas ģimenes, draugu un paziņu lokā (28%).

COVID-19 ietekme uz darba tirgu ir jūtama arī jauniešu sektorā, tomēr daļa vecāku ir noskaņoti pozitīvi un aktīvi kaļ plānus savu pusaudžu nodarbināšanai vasaras periodā. Katrs desmitais darba vietu jau aizrunājis, bet katrs piektais to aktīvi meklē un seko līdzi aktuālajiem piedāvājumiem. Tomēr piedāvājums šogad krietni sarucis – daļai iepriekš plānotais darbs pandēmijas dēļ atcelts (9%), bet citi norāda uz krietni sarukušo vakanču skaitu (12%). Drošības apsvērumu dēļ 20% vecāku šogad nolēmuši vasaras darbu atcelt pēc pašu iniciatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas valstis vecākiem, kuru bērni Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar apmeklēt bērnudārzu vai skolas, tiek piešķirti gan pabalsti, gan arī ieviestas materiālās palīdzības shēmas, piemēram, pārtikas pakas.

To rāda BDO pētījums. «Īpaši pasākumi - naudas pabalsti un/vai vienreizējie maksājumi ieviesti, piemēram, Austrijā, Francijā,» uzsver a/s «BDO Latvia» partnere Vita Liberte. Viņa norāda, ka daudzas valstis apsvērušas veidus, kā nodrošināt, lai vecāki ar zemiem ienākumiem varētu pienācīgi uzturēt savus bērnus (piemēram, Čīle, Igaunija, Zviedrija), piešķirot ne tikai finansiālu, bet arī atbalstu pārtikas paku vai kuponu veidā.

Atbalsta pabalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu 

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm...

«Dažas valstis, piemēram, Bulgārija, Nīderlande un Zviedrija, bija pietiekami labi izveidojušas pašreizējo atvaļinājumu regulējumu, ļaujot saņemt ārkārtas atvaļinājumus un atvaļinājumus, lai koptu slimos bērnus vai radiniekus,» tā V. Liberte. Viņa piebilst, ka dažas valstis ir ieviesušas jaunus pagaidu ārkārtas atvaļinājumu piešķiršanas pasākumus, lai nodrošinātu darba aizsardzību un (galvenokārt, daļēju) algas kompensāciju vecākiem. «Ne visi atvaļinājuma veidi gan tiek apmaksāti. Vairumā gadījumu piekļuvei šiem pagaidu atvaļinājumiem ir noteikti ierobežojumi, tāpēc ne visiem vecākiem ir iespējams tos saņemt,» tā V. Liberte.

BDO pētījums par atbalsta veidiem vecākiem:

Latvija

Ārkārtas stāvokļa laikā pieņemts jauns pabalsta veids - vienreizējs slimības atvaļinājuma pabalsts bērnu aprūpei. Pabalsts ir pieejams, ja bērns līdz desmit gadu vecumam (ieskaitot) nevar apmeklēt bērnudārzu vai izglītība tiek organizēta attālināti un vecākiem nav iespējams strādāt attālināti. Ieviests arī vienreizējs slimības palīdzības pabalsts par laiku līdz 14 kalendārajām dienām, kuru laikā sociāli apdrošinātajām personām ir tiesības to pieprasīt vienu reizi par laiku no 2020. gada 30. novembra līdz 31. decembrim, un, vienu reizi - no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Vienreizēju slimības palīdzības pabalstu izmaksā 60% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu nemaksā, ja nodarbinātā persona veic saimniecisko darbību un saņem ienākumus vai personai tiek izmaksāts slimības atvaļinājuma pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts vai dīkstāves pabalsts. Pabalsti jāpieprasa ne vēlāk kā desmit dienas pēc dienas, kad pirmsskolas grupas vai izglītības iestādes pārtraukušas vai sākušas izglītības procesus attālināti.

Valdības koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē panākta vienošanās par pabalsta izmaksu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu.

Lietuva

Ir paredzēts vienreizējs maksājums 120-200 eiro apmērā par katru bērnu. Par katru bērnu bez nosacījumiem tiks nodrošināta summa 120 eiro apmērā. Nedaudz lielāka summa - 200 eiro uz vienu iedzīvotāju tiks piešķirta ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem un ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti vai kurām draud nabadzība vai sociālā atstumtība.

Igaunija

Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš neatbilst brīvā laika pabalsta saņemšanas kritērijiem, bet atbilst kritērijiem, kas noteikti padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam, un kuru nelabvēlīgi ietekmē Covid-19 izraisītā krīze:

  • varēja samazināt darbinieka dīkstāves laika kompensāciju, maksājot tikai 70% no darbinieka algas, nevis 100% (vismaz minimālās algas apmērā un ieskaitot minimālo uzturlīdzekļu apmēru par apgādājamo bērnu / bērniem);
  • varēja piešķirt darbiniekam neizmantotu ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu neatkarīgi no darbinieka vēlmēm, proti, kad to prasa darba devējs.

Personas, kuras atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāvē saņem 100% no vecāku pabalsta, kas piešķirts par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas izsludināšanas, bet nepārsniedz 700 eiro kalendārajā mēnesī. Krīzes skartajam darba devējam ir pienākums informēt nodokļu iestādi par dīkstāves pārtraukšanu darbiniekam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts. Darba devējs varēs vērsties nodokļu iestādē par dīkstāves pabalsta saņemšanu darbiniekiem, kuri veic papildu saimniecisko darbību un kuru mēneša ienākumi nepārsniedz 430 eiro. Sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu izsniedz, lai rūpētos par bērnu, kas jaunāks par 12 gadiem, vai par bērnu invalīdu, kas jaunāks par 19 gadiem. Pabalsts ir 80% no vidējās algas un tiek izmaksāts no pirmās darba dienas. Slimokase apmaksā atvaļinājumu līdz 14 dienām, bet atvaļinājuma apliecību var pagarināt. Gadījumā, ja ģimenes loceklis ir inficēts ar Covid-19, darbiniekam var izsniegt sertifikātu par kopšanas atvaļinājumu, lai rūpētos par savu ģimenes locekli. Šis izmaksātais pabalsts tiek piešķirts 7 dienas un ir jāmaksā no pirmās atvaļinājuma dienas 80% apmērā no vidējās darba algas.

Bulgārija

Pabalsts ģimenēm, kurās ir bērni līdz 14 gadu vecumam un viens vai abi vecāki ir bezdarbnieki, bet kuriem nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu. Pabalsts aptuveni 190 eiro apmērā ir paredzēts, lai atbalstītu ģimenes, kuras cieš no nopietnām finansiālām grūtībām noteikto Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

Čehija

Viens no vecākiem, kura bērni ir jaunāki par 13 gadiem, var saņemt bērnu slimības pabalstu (ko vecāki parasti izmanto, ja bērns ir slims). Vecāks kā pabalstu saņem 80% no pamatalgas.

Somija

Pagaidu finansiālu palīdzību epidēmijas uzliesmojuma dēļ var izmaksāt bērna, kurš no vecāku puses tiek pieskatīts mājās, vecākiem vai aizbildņiem, kā arī vecāku vai aizbildņu laulātajam vai partnerim, kurš dzīvo vienā mājsaimniecībā. Bērnam pirms pamatizglītības uzsākšanas jābūt agrīnā pirmsskolas izglītības iestādē, pirmsskolas izglītības iestādē, 1. līdz 3. pamatizglītības kursā vai iepriekšējās apmācībās, vai arī viņam jābūt atzītai vajadzībai pēc īpaša atbalsta vai pagarinātas obligātās izglītības. Īpašā atvaļinājuma pabalsta summa ir 28,94 eiro nedēļā (723,5 eiro mēnesī).

Vācija

Vācijā ir īslaicīgas izmaiņas bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumos. Piemēram, aprēķinot maksājuma summu, valdība neņem vērā zemākos ienākumus pēdējos mēnešos (parasti bērna kopšanas atvaļinājuma maksājumu apmērs būtu bijis noteikts kā noteikti procenti no 12 mēnešu ienākumiem, kas personai bija pirms aiziešanas vecāku atvaļinājumā). Lai mazinātu vīrusa ietekmes sekas, valdība par pamatu bērnu kopšanas atvaļinājuma maksājumu aprēķinam ņem vidējos ienākumus. Turklāt, ir iespējams atlikt bērna kopšanas atvaļinājumu, nezaudējot atvaļinājuma perioda mēnešus, ja persona strādā noteiktās vīrusa izplatības samazināšanas pasākumos iesaistītajās darba vietās (slimnīcās, utt.) un Covid-19 laikā nevar izmantot bērna kopšanas atvaļinājumu. Federālā valdība un federālo zemju valdības vienojušās, ka skolām un bērnu aprūpes centriem jāpaliek slēgtiem vismaz līdz janvāra beigām, savukārt, vecākiem kompensācijas saņemšanai tiks piešķirts lielāks bērnu slimības pabalsts (Kinderkrankengeld). Vecāki ir tiesīgi saņemt atbalstu, ja vien viņi ir apdrošināti valsts veselības apdrošināšanas sistēmā un paši ir tiesīgi saņemt slimības pabalstu. Bērnam jābūt jaunākam par 12 gadiem, izņemot bērnus ar invaliditāti. Bērnam jābūt arī likumīgi apdrošinātam valsts sistēmā kā apgādājamam. Nevar pretendēt uz atbalstu, ja bērns ir privāti apdrošināts. Federālā valdība nolēmusi palielināt vecāku tiesības uz bērna slimības pabalstu par 10 dienām katram vecākam un bērnam 2021. gadā. Tāpēc katram no vecākiem ir tiesības pieprasīt bērna slimības pabalstu uz laiku līdz 20 dienām vienam bērnam. Vientuļajiem vecākiem tiesības uz bērnu pabalstu dubultojas uz ir piešķirams uz laiku no 20 līdz 40 dienām. Vecākiem vai vientuļajiem vecākiem ar diviem bērniem ir tiesības uz bērna slimības pabalstu par periodu līdz 80 dienām. Ja vecākiem ir vairāki bērni, tiek piešķirts pabalsts par papildus no 10 dienām līdz 90 dienām 2021. gadā - neatkarīgi no tā, cik bērnu dzīvo kopīgi vienā mājsaimniecībā.

Ungārija

Bērna kopšanas atvaļinājums ir pieejams, līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu un veido 70% no algas, kas nopelnīta pirms bērna piedzimšanas, nepārsniedzot 665 eiro (HUF 208 600) mēnesī. Vēl viens ģimenes atbalsta sistēmas elements ir bērna kopšanas pabalsts, ko piešķir bērna vecākiem līdz bērna 3 gadu vecumam. Laikā no bērna 2 līdz 3 gadu vecumam bērna kopšanas pabalstu ir tiesīgi saņemt visi vecāki - arī tie, kuriem bija tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu. Bērna kopšanas pabalsta summa ir vienāda ar minimālo vecuma pensijas apmēru, kas ir 92,24 eiro mēnesī (HUF 28 500). Trīs vai vairāk bērnu mātēm ir tiesības uz tāda paša apjoma bērnu audzināšanas pabalstu, līdz jaunākais no bērniem sasniedz 8 gadu vecumu.

Itālija

Itālijā tiek piešķirts ārkārtas bērna kopšanas atvaļinājums 15dienu apmērā ar 50% no algas, un, ja cilvēki nevēlas izmantot šo atvaļinājumu, alternatīvi ir pieejama 600 eiro prēmijas izmaksas iespēja bērna auklei.

Lielbritānija

Darba devēji var izvēlēties saņemt papildus dīkstāves pabalstu kompensācijas darbiniekiem (no valdības atgūstot 80% no algas līdz maksimāli GBP 2500 mēnesī (2868 eiro)). To var izdarīt bērnu aprūpes vajadzībām, ja vecāki praktiski ir nespēj strādāt, kamēr skolas un bērnudārzi ir slēgti. Dīkstāve ir darba devēja izvēle.

Polija

Esošie bērna kopšanas pabalsti ļauj darbiniekiem (abiem bērna vecākiem) ņemt bērna kopšanas atvaļinājumu līdz 60 dienām, lai rūpētos par slimiem bērniem līdz 14 gadu vecumam. Vecākiem ir tiesības arī skolu slēgšanas gadījumā izmantot papildu 14 dienu atvaļinājumu, lai rūpētos par bērniem, kas jaunāki par 8 gadiem. Lai izmantotu atvaļinājumu, darbiniekiem jāaizpilda izziņa. Šis atvaļinājums netiek ieskaitīts esošajā 60 dienu atvaļinājuma ierobežojumā, kā arī papildu piešķirtajā 14 dienu atvaļinājumā.

Avots: BDO pētījums

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VARAM: Vecāku līdzmaksājumam par privāto bērnudārzu ir jāsamazinās

Žanete Hāka, 06.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecāku līdzmaksājumam par privātā bērnudārza apmeklēšanu bērnam līdz 4 gadiem ir jāsamazinās, un to paredz 2016.gada nogalē veiktās izmaiņas bērna izmaksu aprēķināšanas metodikā bērnudārzos, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tas redzams arī detalizēti iepazīstoties ar privāto bērnudārzu izrakstītajiem rēķiniem. Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku, viņš uzsver.

Jaunās prasības paredz pašvaldībai, aprēķinot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, veikt atsevišķu aprēķinu par bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī par bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam, kuriem tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības saistītas ar to, ka bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

19 000 eiro par vienu vietu pirmsskolā, lai gan var arī par 1 200

Daina Kājiņa, Latvijas privāto pirmsskolu biedrības vadītāja, 08.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā valdība apstiprināja sešus investīciju projektus par kopējo summu 11,52 miljonu eiro apmērā, kuru rezultātā tiks radīta papildu 601 vieta pašvaldību bērnudārzos.

Finansējumu plānots izsniegt trīs gadu laikā, kas ļauj secināt – izvēlētais risinājums nav nedz finansiāli izdevīgākais, nedz ātrākais. Turklāt, tas atļaus tikai nedaudz samazināt rindu uz vietām pirmsskolā laikā, kad rinda nedrīkstētu būt vispār. Jaunais mācību saturs pirmsskolās paredz holistisku pieeju, uzsverot, ka visi mācību procesa elementi ir savstarpēji saistīti un uz katru bērnu jāraugās kā uz vienotu veselumu. Patiesībā šādai pieejai jābūt arī domājot par vietu nodrošināšanu un jaunu pirmsskolu izveidi.

Bērna interesēm jābūt pirmajā vietā

Runājot par rindām pirmsskolās vai diskutējot par jaunu bērnudārzu izveidi kopumā, mēs nereti aizmirstam, ka tā nav vieta, kurā bērnus tikai pieskata. Bērnudārzs primāri ir izglītības vieta, turklāt, tieši šeit bērns iegūst pirmo izglītības pieredzi. Lai šī pieredze būtu pēc iespējas pozitīvāka, bērna interesēm ir jābūt pirmajā vietā. Lai to sasniegtu, uz pirmsskolu nozari jāraugās tāpat kā uz bērnu – kā uz vienotu veselumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, šodien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas "Par!/Progresīvie", "Jaunā vienotība", frakcija "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība" un "Latvijas attīstībai".

Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju - brokastis, pusdienas, launags - ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 14,1% iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība, nākotnē paši ir ieguvuši augstāko izglītību, turpretim – 62,8% iedzīvotāju ar augstāko izglītību arī vecākiem ir bijis šāds izglītības līmenis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par 2019. gadu.

Vecāku iegūtais izglītības līmenis ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju, ko var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un arī veidot bērnu izpratni par izglītības nozīmi viņu turpmākajā dzīvē.

Ja laikā, kad personām bija 14 gadi, viņu vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, tikai 14,1 % iedzīvotāju jau pieaugušo vecumā (25-59 gadi) ir augstākā izglītība, 68,6 % ir vidējā izglītība un 17,3 %, līdzīgi kā vecākiem, ir pamatskolas izglītība vai zemāka.

Savukārt 62,8 % bērnu, kuru vecākiem bija augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 34,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,4 % pamatskolas izglītību vai zemāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Demogrāfs: Latvijā novērojams zemākais dzimstības līmenis pēdējo desmitgažu laikā

LETA, 16.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bauskā bērnudārzu audzinātājām samazinās darba stundu skaitu un atalgojumu

Dienas Bizness, 16.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaulīte» 14. aprīlī notika novada izglītības nodaļas, novada domes un pedagogu arodbiedrības pārstāvju tikšanās ar bērnudārzu audzinātājām un iestāžu vadību par atalgojuma problēmām, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Vairāk nekā 40 pirmsskolas izglītības iestāžu «Pasaulīte» un «Zīlīte» pedagogu uzrunāja Bauskas novada izglītības nodaļas vadītāja Māra Bauvare, pašvaldības izpilddirektora vietniece Ineta Ruhocka, ekonomiste Zaiga Kārkliņa, Bauskas novada domes deputāte Inita Nagņibeda un starpnovadu izglītības iestāžu arodorganizācijas vadītāja Māra Graudiņa.

M. Bauvare iepazīstināja sanākušos ar oficiālo viedokli par iemesliem, kāpēc nepieciešams samazināt darba apjomu pirmsskolās. No stāstītā varēja saprast – izglītības nodaļai bija informācija par to, ka piecus un sešus gadus vecu audzēkņu pirmsskolas izglītības iestādēs 2014. – 2015. mācību gadā būs ievērojami mazāk nekā bija gadu iepriekš. Ņemot vērā naudas piešķiršanas principu «nauda seko skolēnam», bija skaidrs, ka finansējums būs mazāks. Tomēr pastāvējusi cerība, ka naudas pietiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

LM: Seši tūkstoši sieviešu Latvijā varētu būt pakļautas nabadzības riskam

Gunta Kursiša, 08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni seši tūkstoši sieviešu, kas iepriekš nav bijušas darba attiecībās un nav veikušas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašlaik saņem nevis vecāku, bet krietni mazāko bērnu kopšanas pabalstu. Tādējādi viņas paļaujas uz bērna tēvu vai valsti un nākotnē varētu būt pakļautas nabadzības riskam, norāda Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Pašlaik īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstus ģimenēm ar bērniem saņem cilvēki vidēji ap 30 gadu vecumu, kas ekonomiski jūtas pietiekami stabili, citējot statistikas datus, pauž I. Jaunzeme.

Šobrīd vidējā maternitātes pabalsta saņēmēja ir sieviete 29 - 30 gadu vecumā ar vidējo algu 463,80 lati, savukārt vidējais paternitātes pabalsta saņēmējs ir vīrietis 31 gada vecumā ar vidējo algu 579,90 lati, liecina LM apkopotā informācija par īstermiņa sociālās apdrošināšanas pabalstu ģimenēm ar bērniem (maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalstu slima bērna kopšanai) saņēmējiem.

Iespēju saņemt paternitātes pabalstu Latvijā šobrīd izmanto tikai aptuveni puse jeb 5931 no tēviem. Desmit dienu ilgs paternitātes atvaļinājums ir pārāk īss laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni, tāpēc LM plāno nākotnē strādāt pie tā pagarināšanas, atzīst LM valsts sekretāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Lielākā daļa uzskata, ka labākais modelis budžeta pārvaldīšanai ir kopīgs maciņš

Žanete Hāka, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visbiežāk ģimenes uzskata, ka labākais modelis budžeta pārvaldīšanai ir kopīgs maciņš, atklāj DNB bankas veiktā vecāku aptauja par naudas līdzekļu pārvaldīšanas paradumiem ģimenēs.

33% respondentu atzina, ka vislabākais variants būtu kopīgs maciņš abiem – kartes un internetbankas pieejas ir zināmas abiem. Šādu izvēli visbiežāk atbalsta gados jauni respondenti vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem.

Nedaudz mazāk vai 28% aptaujāto uzskata, ka viņiem piemērotākais veids ģimenes izdevumu pārvaldīšanai ir trīs maciņu ieviešana jeb atsevišķa nauda katram saviem tēriņiem un kopīga nauda maksājumiem. Savukārt piektā daļa uzskata, ka katram pašam jābūt sava maciņa turētājam. 16% aptaujāto norādīja, ka maciņa turētājam ģimenē jābūt tikai vienam ģimenes loceklim, bet 1% gadījumu respondenti norādīja citus līdzekļu pārvaldīšanas veidus.

Komentāri

Pievienot komentāru