Jaunākais izdevums

Zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzās svaigu ogu realizācijai nākotnē plāno ražot arī zemeņu kalvadosu un tūristu piesaistei kopā ar citiem ogu audzētājiem izveidot zīmolu Sventājas ieleja, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

«Nākotnē ir doma nestandarta ogām piešķirt pievienoto vērtību, ar ko patlaban Latvijā neviens nenodarbojas. Tā būtu zemeņu pārstrāde raudzētā dzērienā ar destilācijas iespējām jeb tāds kalvadosa paveids, protams, ar citu nosaukumu. Tā ražošana nav problēma, tas ir atļauts bizness, vajag tikai licenci,» sacīja Stendze.

Tāpat viņš norādīja, ka šis biznesa aspekts savukārt saistās ar lauku tūrismu.

«Mana zeme daļēji ir skaistā upes ielejā, un arī robežojas ar šo ieleju, tādēļ kopā ar citiem ogu audzētājiem ir iecere izveidot zīmolu Sventājas ieleja. Tas būs kaut kas līdzīgs Bordo reģionam Francijā, kad tūristi varēs braukt, iepazīties ar ogu ražošanas saimniecībām, aplūkot stādījumus, nogaršot ogas un baudīt šeit uz vietas darīto ogu kalvadosu,» sacīja uzņēmējs.

Jautāts par zemeņu cenu dinamiku, viņš atzina, ka pagājušajā gadā mazumtirdzniecībā vietējo ogu cena svārstījusies no desmit latiem par vienu kilogramu sezonas sākumā līdz 80 santīmiem sezonas beigās. Tādas ir cenas pēdējos pāris gadus, un arī šogad nevajadzētu būt izmaiņām.

Savukārt uz jautājumu, kāpēc vietējās zemenes vienmēr ir dārgākas nekā ievestās, viņš norādīja, ka Latvijā izteiktākas temperatūras svārstības, ogas nogatavojas lēnāk, toties uzkrājas vairāk vērtīgu vielu, un ogas ir garšīgākas.

«Jo ilgāk oga «stāvējusi» pie kātiņa un bijusi sasaistē ar augu, jo intensīvāka būs tās garša. Protams, te ir loģistikas problēma - gatavākas ogas grūtāk aizvest līdz tirdzniecības vietai. Tādēļ spāņi uz Latviju sūta vēl negatavas, daļēji zaļas zemenes. Oga uzglabājot iekrāsojas, bet garša, protams, nav izteikta,» sacīja Stendze.

Tikmēr jautāts par šā gada zemeņu ražas prognozēm, viņš atzina, ka raža būs vismaz nedēļu divas vēlāk un ogas būšot dārgas.

«Rucavas pusē sniegs nokusa jau februārī, un visu martu lauki stāvēja bez sniega. Stādījumi ir pārziemojuši, bet kāds procents tomēr būs izsalis. Domāju, ka ātrāk par 7.jūniju Latvijas zemeņu no atklātajiem laukiem tirgū nebūs. Parasti tās ir pirmajās jūnija dienās, šogad būs kādu nedēļu vēlāk. Siltumnīcu zemenes, protams, būs ātrāk - varētu būt, sākot no 15.maija, bet to būs ļoti maz un arī šogad - ļoti dārgas, jo šogad vajag siltumnīcas sildīt ļoti ilgu laika posmu,» sacīja Ogu aģentūras īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Ar poļu zemenēm konkurēt grūti

Dienas Bizness, 02.07.2015

Zemeņu audzētāja no Iecavas Vizma Teilāne stāsta, ka šo ogu sezona ilgst trīs nedēļas un vidējā cena par kilogramu ir divi eiro.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ogu audzētāji atzīst, ka uzvarēt konkurences cīņā var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā pilnā sparā rit ogu sezona. Par zemeņu bagātību var pārliecināties Rīgas tirgos un lielveikalos, kur Latvijas sārtvaidzes ieraugāmas līdzās poļu zemenēm. Importētās zemenes Latvijā nonāk galvenokārt tieši no Polijas, vien ļoti nelielā apjomā – no Lietuvas.

Lielā konkurence nāk par labu pircējiem, savukārt mūsu zemeņu audzētāji atzīst – konkurēt tirgū var tikai ar kvalitāti, nevis cenu, jo mūsu dienvidu kaimiņu audzētās ogas ir stipri lētākas. Vēl pagājušajā nedēļā zemākā cena par kilogramu Latvijas zemeņu Rīgas Centrāltirgū bija divi eiro un piecdesmit centu, savukārt dārgākā – seši eiro kilogramā, savukārt Polijas zemenes var iegādāties pat par vienu eiro un trīsdesmit centiem kilogramā. Vidēji Latvijas zemenes pašlaik – sezonas augstākajā punktā – maksā ap trim eiro kilogramā, tātad teju par pusotru eiro dārgāk nekā importa zemenes. Jāpiebilst, ka jūnija sākumā pirmās Latvijas zemenes, kas audzētas siltumnīcā, maksāja no sešiem līdz astoņiem eiro kilogramā, kamēr Polijas zemenes bija nopērkamas par trim līdz četriem eiro kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz vēlo pavasari, vietējās steidzinātās zemenes šogad ienākušās pat agrāk nekā pērn. Tomēr zemeņu pārdevēji lēš, ka to cenas ilgāk turēsies augstas, par to šodien informē laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas Centrāltirgū līdzās redīsiem, tomātiem, gurķiem, salātiem uz tirgus galdiem izvietotas arī zemenes no Spānijas, Polijas, Ēģiptes, Grieķijas un Ungārijas. To kilograms maksājot apmēram 2,50 latu. Vidzemes tirgū zemeņu pārdevēju vakar bijis krietni mazāk nekā Centrāltirgū, savukārt vidējā ogu cena – trīs lati kilogramā, norāda laikraksts.

Starp svešzemju augļiem un ogām vakar Rīgas Centrāltirgū pārdotas arī vietējās zemenes. Tās uz tirgu atvedusi zemnieku saimniecība Priedes no Talsu novada Valdgales pagasta. Lai gan to cena bijusi četras reizes augstāka nekā dienvidniecēm, vietējām zemenēm bijusi liela piekrišana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi, atzīst Dēseles dārzu vadītājs Aldis Vīksne.

Viņš ir izveidojis vienu no modernākajām zemeņu audzēšanas saimniecībām Latvijā un šobrīd jau raugās eksporta virzienā.

Svarīgas tehnoloģijas

Zemenes ainaviski pievilcīgajā Embūtes pagastā uzņēmējs sāka audzēt pirms aptuveni pieciem gadiem – blakus Dēseles dzirnavām, kur šobrīd kā papildu bizness izveidots viesu nams.

Sākums zemeņu biznesam bijis pushektārs, kad iedēstīti pirmie Frigo zemeņu stādi, taču augustā, kad bija jāvāc raža, uznāca liels karstums, krusa un lietus, rezultātā puse ražas aizgāja bojā. Tad A. Vīksne sācis iedziļināties tehnoloģijās, ko lieto pasaulē, lai mazināt risku lauksaimniecībā, nonācis pie tuneļu tehnoloģijas. «Tā minimizē ražošanas risku, un kopš tā laika visu audzējam tuneļos, vienmēr iegūstam ražu,» – tā saimnieks. Strādnieki var strādāt jebkuros laikapstākļos un ražu var novākt, tiklīdz ir pasūtījumi no lielveikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Audzē «frigo» zemenes un piparmētras ar šokolādes garšu

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā audzētas zemenes Rīgas Centrāltirgū patlaban maksā 10-13 eiro kilogramā, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas centrāltirgus (RCT) Mārketinga un komunikāciju daļas projektu vadītājs Ivars Jakovels.

Viņš teica, ka Rīgas Centrāltirgū patlaban pieejamas agrās Latvijas zemenes, kas audzētas apsildītās siltumnīcās. Plašākais Latviju zemeņu klāsts, kā katru gadu, gaidāms no jūnija vidus.

Tāpat Jakovels pastāstīja, ka vakar tirgū parādījās pirmās zemenes no Lietuvas, kuru cena ir 3,5 eiro kilogramā.

Savukārt Grieķijā audzētas zemenes maksā 2,5 eiro kilogramā, bet Polijā audzētu zemeņu cena ir robežās no 1,5 līdz trim eiro par kilogramu, taču lielākoties Polijā audzētas zemenes tirgū maksā divi eiro kilogramā.

Pēc Jakovela teiktā, zemeņu cenas tirgū ir iepriekšējo gadu līmenī.

Rīgas centrāltirgus dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās zemenes daļēji segtās platībās nogatavojušās Rundāles novada saimniecībā «Lepšukalni», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Zemenes jau ienākas un tiek nodotas lielveikalam,» stāsta saimniecības vadītājs Aivars Upenieks.

Turpat netālu saimniecībā «Jaunlejnieki» Anna Truntika pirmo zemeņu ražu plāno ievākt pēc pāris nedēļām. «Ogu cerus stādījumos ar agrotīklu nesedzu, lai mazāk vairotos smecernieki, kas izurbina ziedus un samazina ražu par trešdaļu,» skaidro A. Truntika, «tā kā nemigloju ne zemenes, ne avenes, raža vairāk atkarīga no laikapstākļiem. Manā saimniecībā ogas pērk ģimenes ar bērniem, tāpēc jābūt drošai, ka ķīmija audzēšanā nav lietota.»

Plašāk lasāms Bauskas Dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskai tuvajā Rundāles novadā komersants Aivars Upenieks no saimniecības «Lepšukalni» šonedēļ vēl novāc zemeņu ražu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

A. Upenieka vadītajā saimniecībā gandrīz septiņos hektāros no divdesmit pieciem plešas zemeņu stādījumi. Tie augusta otrās nedēļas sākumā atkal sāka ražot ogas. Īpašnieks prognozējis, ka tās vēl šo nedēļu nogatavosies un būs. Pirmie trīs lasījumi bijuši vainagoti ar lielām un skaistām ogām, tagad jau nākas šķirot un atlasīt. Pašlaik zemenes tiek ievāktas vidēji trīs reizes nedēļā.

Šā gada pirmā raža tika nogaršota jau jūnija sākumā un ražoja mazliet ilgāk nekā mēnesi, Bauskas Dzīvei stāstījis SIA «Lepšas» īpašnieks un valdes loceklis A. Upenieks. Pēc tam lietā likta jauna tehnoloģija ar saldētiem stādiem no šķirnēm Polka un Sonata, tie pašlaik ir sākuši ražot. «Ja seko literatūrai, tad ražai vajadzēja būt ap 25. augustu, bet lielā karstuma dēļ zemenes sāka ražot ātrāk,» augšanas procesus skaidrojis A. Upenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas pārtikas drošības dienests un policija izmeklē gadījumus, kad cilvēki veikalos iegādājušies zemenes, kurās sadurtas adatas, vēsta Austrālijas plašsaziņas līdzekļi.

Adatas zemenēs atrastas sešos no astoņiem Austrālijas štatiem un teritorijām.

Mediji par pirmo šādu gadījumu ziņoja pagājušajā nedēļā Kvīnslendā.

Vismaz viens cilvēks ir nogādāts slimnīcā pēc tam, kad apēda zemeni, kurā bija iedurta adata.

«Šis ir ļoti ļauns noziegums un vispārējs uzbruks sabiedrībai,» paziņoja Austrālijas veselības ministrs Gregs Hants.

Policija izmeklē šos gadījumus, bet neviens aizdomās turamais vēl nav identificēts.

Kvīnslendas štata valdība izsludinājusi 100 000 Austrālijas dolāru (61 500 eiro) atlīdzību par informāciju, kas varētu palīdzēt notvert vainīgos.

Hants un citas amatpersonas aicinājušas cilvēkus pirms ēšanas pārgriezt zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Dabas muzejā no šodienas līdz 30.jūnijam būs apskatāma zemeņu izstāde «Garšīgās zemenes», kas tiek organizēta sadarbībā ar Jāņa Aldermaņa dārzniecību, informē muzeja Komunikācijas nodaļas pārstāve Elīna Pekšēna.

Izstādes apmeklētājiem ir iespēja degustēt, kā arī piektdien un sestdien iegādāties ogas no Pūres dārziem.

Dabas muzeja izstādē apskatāmas ogas no Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacijas, Jāņa Aldermaņa dārzniecības, Jura Švarca audzētavas Melnalkšņi ET un Alda Vīksnes dārziem.

Zemenes, kas daudzviet tiek dēvētas par ogu karalienēm to košā izskata un vērtīgo uzturvielu dēļ, pieminētas jau Senās Romas rakstos, kur īpaši tika uzsvērtas to ārstnieciskās īpašības.

Sarkano ogu kultūra aizsākās sen - 14.gadsimtā meža zemeņu stādus sāka izmantot Francijas karaliskajos dārzos, bet 18.gadsimta beigās radās pirmās dārza zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Getliņu zemeņu tirgošanas tiesības ieguvusi Maxima; kilograms maksās 7,45 Ls

Gunta Kursiša, 09.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkls Maxima ieguvis tiesības tirgot Getliņi Eko pirmo šā gada zemeņu ražu, un ogu tirdzniecība sāksies piektdien, 9. novembrī.

Jau rakstīts, ka šonedēļ sākts vākt pirmo Getliņi Eko audzēto zemeņu ražu, un zemeņu tirdzniecības tiesības tikušas noteiktas izsolē.

Zemenes tiks tirgotas lielākajos Maxma veikalos, jo pašlaik piegādāto zemeņu apjoms ir mazāks par desmit kilogramiem. Zemenes tiks pārdotas kastītēs pa 200 gramiem, kas katra maksaās 1,49 Ls jeb par 7,45 Ls kilogramā. Ja nākotnē Getliņi Eko raža kļūs lielāka, tad Maxima cer palielināt arī veikalu skaitu, kuros ogas tiks pārdotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais rožu audzētājs SIA Ar B Agro nule kā novācis pirmo zemeņu ražu.

Kā liecina saimniecības ieraksts Facebook lapā, ar rītdienu zemenes būs pieejamas Ar B Agro audzētavā Sēmes pagasta Rožulejās, bet interesentiem pirms tam vajadzētu pieteikties pa telefonu. Pirmo zemeņu cena – 15 eiro/kg. Zemenes tiek audzētas siltumnīcā, un to kopējā platība ir 800 kvadrātmetri.

Db.lv jau ziņoja, ka Ar B Agro sācis audzēt gurķus, ko realizē kooperatīvam Baltijas dārzeņi. Ar B Agro direktore Eva Bumbiere iepriekš pastāstīja, ka šāds lēmums pieņemts vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem - lēto ziedu imports ietekmē vietējos ziedu audzētājus un bija jādomā, kā dažādot biznesu. Zemenes šogad tiek audzētas pirmoreiz eksperimentālā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šīs ziemas pirmie Getliņu tomāti maksā aptuveni piecus Ls kilogramā

Gunta Kursiša, 03.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā Getliņi Eko audzētā tomātu raža jau nonākusi lielāko veikalu tīklu plauktos, un patlaban maksā aptuveni piecus latus kilogramā, atkarībā no veikala, Db.lv stāstīja tomātu vairumtirgotāja SIA Juralls Group pārstāvjis Harijs Iliško.

Pirmā oranžo tomātu raža pieejama lielākajos Maxima un Rimi tīkla veikalos, trīs lielākajos Prisma veikalos, kā arī dažos Mego veikalos un lielveikalos Sky.

Cena visos veikalos būs līdzīga, un tā varētu nedaudz atšķirties, atkarībā no loģistikas pakalpojumu izmaksām u.tml., stāstīja H. Iliško.

Viņš paredz, ka, iespējams, nākamās tomātu ražas varētu būt lētākas. Diezgan augstā tomātu cena pašlaik, visticamāk, skaidrojama ar to, ka tomāti Latvijā izaudzēti tiem tradicionāli netipiskā laikā, pieļauj H. Iliško, kura pārstāvētais uzņēmums SIA Juralls Group ieguva vairumtirdzniecības tiesības izsoles ceļā. Getliņi Eko pārstāvji norāda, ka tomāti, tāpat kā līdz šim, tiks pārdoti izplatītājiem un tirgotājiem, kuri spēs realizēt visu nedēļas ražu un piedāvās visaugstāko cenu aptaujā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Atgriežas, lai lolotu zemenes dzimtenē; tirgos sastopas ar meļiem

Dienas Bizness, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemājas saimniecībā «Vībotnes» Jaunsvirlaukas pagastā, Gitānas un Agņa Ratnieku izaudzēta, pie pircējiem pirmā zemeņu raža nonāk jau aprīlī. Pati pirmā kastīte ar zemenēm pārdota pagājušās nedēļas nogalē Kalnciema ielas tirdziņā Rīgā. Nu zemenes siltumnīcās uzņem apgriezienus, un ar katru dienu tiks ievākts arvien vairāk ogu, vēsta laikraksts «Zemgales Ziņas».

Ratnieki pēc sešu gadu darba siltumnīcās Anglijā atgriezušies uz palikšanu un izveidojuši piemājas saimniecību.

Agnis atstāstījis gadījumu, ka viņiem kāda šķirne pagājušajā gadā sniegusi tik lielas ogas kā plauksta un tirgū kundzes tās noturējušas par tomātiem. Ar ogu pārdošanu tirgos piedzīvojumi esot visādi – kad sezona uzņēmusi apgriezienus, neesot viegli konkurēt ar tirgotājiem, kas zemenes ieved no Polijas. Nereti tās pārdevēji dēvējot par vietējām un aizvilinot pircējus ar zemāku cenu.

«Vībotnēs» viss tiek darīts tikai ar pašu saimnieku rokām, algotu darbinieku nav. «Katra pārdotā oga ir mūsu izaudzēta un lolota, varbūt tāpēc cilvēki tās arī labprāt iegādājas,»Zemgales Ziņām stāstījusi mājas saimniece Gitāna. Tirdzniecībā pirmās ogas nonākušas par 20 eiro kilogramā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzētāji prognozē saspīlētu sezonu – cenas var ietekmēt jauni audzētāji un Polijas ogu pārprodukcija , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koks ar diviem galiem – lielās sabiedrības uzmanības sekas pēc saimniecības Vībotnes rekordagrās ražas pērn ir konkurences pastiprināšanās, kas raisa bažas par cenu kritumu liela, bet nekvalitatīva piedāvājuma dēļ. Kā prognozē saimniece Gitāna Ratniece, šogad saimniecības agrajai zemeņu ražai jāmērojas spēkiem būs ne tikai ar spāņiem un poļiem, bet arī ar vietējiem censoņiem, ko iedvesmojuši Vībotņu panākumi.

2014. gadā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta saimniecībā pirmā oga apkurināmajās siltumnīcās ievākta jau 16. aprīlī, uz tirgu Gitāna un Agnis Ratnieki aizbrauca pirmie Latvijā. Cena par kilogramu zemeņu bija 25 eiro. «Ažiotāža bija liela un, manuprāt, nevietā. Jā, mūsu saimniecībai tas bija liels sasniegums, bet tagad ir daudz cilvēku, kas neapdomīgi lec līdzi. Tāpēc paredzu, ka šogad zemeņu tirgus būs sabojāts. Būs daudz tādu, kas zemenes audzēs bez pieredzes. Līdz ar to tirgū būs daudz nekvalitatīvu ogu, kas nozīmē strauju kritienu cenai,» norāda G. Ratniece. «Mani nebiedē gudrs konkurents – esmu par to, lai audzētāji attīstās. Tomēr nevar sākt audzēt, tikai šo un to palasot. Līdzi lēcēji izaudzē lielus kvantumus, bet tad nezina, kur likt. Un kādā mirklī viņiem jau ir vienalga, par cik – ka tikai atdot,» neapmierināta ir G. Ratniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Staļģenē sāk nogatavoties pirmās zemenes

Sandra Dieziņa, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Staļģenē zemnieku saimniecībā Vībotnes sākušas nogatavoties pirmās pašmāju zemenes.

Saimniecības pārstāve Gita Ratniece pastāstīja, ka šajās dienās tikai sākušas ienākties pašas pirmās ogas, bet kad tiks novākta pirmā raža, vēl grūti pateikt. Iespējams, vēl būs jāgaida divas, trīs nedēļas, kad pirmā raža tiks vesta uz Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Gita Ratniece pagaidām neņemas prognozēt, kāda varētu būt pirmo ogu cena. Šogad izmaksas ir palielinājušās, jo pavasaris ir vēss, siltumnīcas vairāk jāapkurina un tas var ietekmēt arī zemeņu cenu. Zemenes tiek audzētas divās apkurināmās siltumnīcās.

Pagājušajā gadā pirmo ražu zemnieku saimniecība novāca 18.aprīlī, bet šogad laikapstākļi nelutina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durbē Māra Pēkas saimniecībā nogatavojušās pirmās pašu audzētās zemenes. «Jā, mums ir sācies zemeņu laiks,» apstiprinājis audzētājs. Pirmās sarkanās ogas durbenieks nogatavinājis siltumnīcā, vēsta reģionālais medijs Kursas Laiks.

Jautāts par šķirni, kas spējusi tik ātri nogatavoties, M. Pēka atbildējis: «Šī ir «Honey». Tulkojumā – medus, un tā arī garšo!» Tās tik ātri spējušas nogatavoties, jo siltumnīcā ir tām vajadzīgie apstākļi – siltums, skaidrojis M. Pēka.

«Pirmās – baigi labās!» tā par vietējā audzētāja veikumu sociālajos tīklos ziņojis M. Pēkas kaimiņš Aigars Putra. Viņš zemenes no audzētāja iegādājies pirmdien. Durbē pirmo nogatavojušos zemeņu īpašnieks saka: ogas tiek pārdotas uz vietas par līgumcenu – apmēram 12 eiro kilogramā.

Pirmā zemeņu raža Latvijā šogad reģistrēta 18. aprīlī Jelgavas novada Staļģenē. Tās tiek pārdotas par 25 eiro kilogramā, informē Kursas Laiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas vienā no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā

Sandra Dieziņa, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpils novada z/s Lazdukalns ir viena no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā. Apsīšu ģimene ar šo ogu biznesu nodarbojas jau kopš 1988. gada, kad ogas sāka audzēt 0,3 ha platībā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šogad zemenes aug 17 ha platībā un jau ir novāktas pirmās ražas. Z/s Lazdukalns saimnieks Andris Apsītis atklāj, ka raža pagaidām ir normāla – ne laba, ne slikta. Tomēr zemeņu stādījumus ietekmējis ziemas kailsals, kā rezultātā apsalušas zemeņu saknes un sekas var būt jūtamas. Viņš lēš, ka kopumā raža būs par aptuveni 20% mazāka. Vēsā laika un vēlā pavasara dēļ zemenes sākušas ražot vidēji par 10 dienām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr pašlaik ir labi, ka turas vēss laiks, jo zemenes paspēj nobriest pretstatā citiem gadiem, kad karstums «izrāvis» visu uzreiz un tas ietekmējis ražu kopumā. Z/s Lazdukalns izaudzēto lielākoties piegādā Siguldas, Ādažu un Cēsu pircējiem, kā arī ogas realizē Rīgā, Nakts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemeņu bizness Latvijā joprojām izdevīgs

NOZARE.LV, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu audzēšanas bizness Latvijā joprojām ir izdevīgs, tomēr ar nosacījumu, ka ogas tiek audzētas vismaz triju hektāru platībā, turklāt tiek pārzināta augu bioloģija un iegādāti kvalitatīvi un licencēti stādi, atzina zemeņu audzētāja SIA Ogu aģentūra līdzīpašnieks Sandijs Stendze.

Viņš norādīja, ka viena zemeņu hektāra ierīkošanas izmaksas svārstās atkarībā no tā, kā šo biznesu organizē. Ja vadās pēc principa «ko daba devusi», proti, plānots ieguldīt tikai zemes apstrādē un stādos, hektāru var apstādīt par 3500 latiem. Ja grib saimniekot nopietnāk, jārēķina vairāk nekā 7000 latu uz hektāru.

«Ja vēlas ražot rūpnieciskos apmēros, uz vienu hektāru nepieciešams 33 000 līdz 50 000 stādu. Stādu cenas ir no desmit līdz 35 santīmiem. Audzējot lielos apjomos, būs nepieciešamas plēves un laistīšanas sistēma, kā arī vajadzēs žogu, citādi stirnas izēdīs ogas, savukārt mežacūkas izraks visu no vietas, meklējot kartupeļus. Izmaksas attiecīgi būs no 7500 līdz 12 000 latu uz vienu hektāru,» sacīja Stendze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Nakts tirgū izņem vairāk nekā 200 kg nezināmas izcelsmes augļu, ogu un dārzeņu

Lelde Petrāne, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 14. jūlijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sadarbībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja darbiniekiem, veica ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus piederošajā zemnieku jeb nakts tirgū. No tirdzniecības izņemti vairāk nekā 200 kg augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

No tirdzniecības izņemts un Rīgas Zooloģiskajam dārzam nogādāts: 31 kg avenes, 68 kg saldie ķirši, 60 kg zemenes, 32 kg mellenes, 17 kg nektarīni un 17 kg melones.

Pārbaudēs konstatēts, ka uzņēmēji, kuri realizē nezināmas izcelsmes augļus un ogas, nespēj identificēt personas, kuras piegādājušas vai no kurām iegādāti augļi un ogas, kā arī tirdzniecības vietās nebija izcelsmi apliecinoši dokumenti.

Tāpat pārbaudes laikā konstatēts, ka komersanti realizē ievestos augļus un ogas, nelietojot elektronisko kases aparātu, uzrādītos darījumu apliecinošos dokumentus nevarēja sasaistīt ar tirdzniecības vietā esošajiem augļiem un ogām, kā arī produktu izcelsmi apliecinoši dokumenti radīja šaubas par to identitāti. Pārbaudēs iegūtā informācija izvērtēšanai tiks nosūtīta Valsts ieņēmuma dienestam (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietus ir nauda, kas birst no gaisa, un tā šogad nav, saka zemnieku saimniecības Namdari R īpašnieks Juris Reinis

Viņš nepilnos 150 hektāros audzē kartupeļus, zemenes un ziemas kviešus.

Pērnais gads bija labāks, jo sausums pieturējās visā Eiropā, līdz ar to radās produkcijas deficīts. Kartupeļiem bija laba cena – 0,23 līdz pat 0,30 eiro par kilogramu, tāda tā ir reizi 10 gados, teic J. Reinis, kura rūpals tupeņu audzēšana ir jau vairākus gadu desmitus. Nesen atgriezies no Polijas, zemnieks zina teikt, ka tur, atšķirībā no viņa saimniecības Dobeles rajona Auru pagastā, kārtīgi nolijis. Visa kā pietiks. «Bizness ir tad, kad maz jāstrādā un daudz nopelna, nevis otrādi. Kāds būs šis gads, vairāk varēšu spriest rudenī. Pagaidām gan pilnīgs vāks, jo zeme ir kā tuksnesī. Zemenes zied, bet nav tādas kā katru gadu. Laistīšana ir tikai dzīvības uzturēšana. Un kopumā nevaram konkurēt, piemēram, ar poļu produkciju. Viņi kartupeļus tirgo pat par zemāku cenu nekā pašizmaksa,» tā J. Reinis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru