Marsa izpētes pašgājējs robots Curiosity atradis pierādījumus, ka uz Sarkanās planētas savulaik bijuši piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai, otrdien pavēstīja ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

«Šīs misijas pamatjautājums ir - vai uz Marsa varētu būt bijusi dzīvībai piemērota vide,» skaidroja NASA Marsa izpētes programmas vadošais zinātnieks Maikls Meiers. «Pašreizējā informācija liecina, ka atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša.»

Marsa izpētes robots uz Marsa ieguvis minerālus, kuru sastāvā ir dzīvības pastāvēšanai nepieciešamie elementi - ūdeņradis, ogleklis un skābeklis.

Paraugi iegūti no nogulumiežiem.

Izpētot uz Marsa iegūtos datus, pētnieki noskaidrojuši, ka iežu veidošanās procesā bijis iesaistīts ūdens ar salīdzinoši neitrālu pH līmeni.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.

Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.

NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).

Latvieša Dagņa Skurbes radītā galda spēle Mission to Mars 2049, mūsdienīga un zinātniski korekta izklaide par Marsa kolonizācijas laikmeta izaicinājumiem, kas saņēmusi starptautiskās kosmosa sabiedrības atzinību, piesaistījusi nozīmīgas vietējās investīcijas un nonākusi pārdošanā.

Šobrīd kopējās piesaistītās investīcijas ir aptuveni 39 000 eiro, tostarp 6 500 eiro, kas savākti Indiegogo kampaņas laikā, lai spēli izstrādātu, un Radošo industriju biznesa inkubatora Creative Andrejsala līdzfinansējums 9 500 eiro apmērā. Pārējos līdzekļus izstrādātājam izdevies piesaistīt no investoriem, kas esot Latvijā novērtēti uzņēmēji.

Sociālajos tīklos spēli atzinīgi novērtējuši Discovery News Kosmosa ziņu redaktors Īans O’Nīls (Ian O'Neill), Polijas Kosmosa aģentūra, Space.com, viena no pasaulē vadošajām Visuma un astronomijas ziņu vietnēm, EarthSky, kosmosa ziņu žurnāls, The Mars Society, pasaulē lielākā biedrība Marsa kolonizēšanas veicināšanai un popularizēšanai, Marks Tompsons (Mark Thompson), BBC šova Stargazing Live vadītājs, Andreass Mogensens (Andreas Mogensen), dāņu izcelsmes Eiropas Kosmosa Aģentūras astronauts, Viktorija Džegarda (Victoria Jaggard), populārā amerikāņu zinātnes žurnāla Smithsonian kosmosa ziņu redaktore un citi.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) nolaidies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt kā mainījies planētas klimats, kā arī vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Visurgājējs uz Marsa virsmas nolaidās sestdien. Ziņkārības sekmīgo nolaišanos NASA nodēvējusi par, iespējams, vissarežģītāko sasniegumu kosmosa lidojumu vēsturē. Īsi pēc nolaišanās visurgājējs sāka pārraidīt Marsa attēlus, vēsta Reuters.

«Tas ir milzīgs solis uz priekšu planētu izpētē. Neviens iepriekš neko tādu nav darījis. Tas ir neticams sasniegus,» sacīja ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren).

Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana.

Vidzemes Augstskolā, Valmierā, norisinājusies virtuālās un papildinātās realitātes programmatūras izstrādes radošā darbnīca «AR/VR Hackathon 2018». Uz to bija aicināti programmētāji, grafikas un interfeisa dizaineri, projektu vadītāji un citi interesenti, lai vienotos intensīvā domāšanas un radīšanas sprintā ar mērķi radīt ko jaunu, iemācīties ko nezināmu un apmainīties ar pieredzi.

Divu dienu radošajā programmēšanas un izstrādes maratonā piedalījās 52 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Meksikas, Ekvadoras, Šveices un Indijas. Galveno balvu, uzņēmuma Overly prēmiju 500 eiro vērtībā, ieguva projekts Green Night. Green Night ir virtuālās realitātes spēle, kurā iespējams pētīt sanatorijas siltumnīcu un, minot mīklas, atklāt vietas noslēpumainību. Savukārt veicināšanas balvu no LIAA Valmieras biznesa inkubatora ieguva projekts OnBoard - fizioterapijas trenažieris, kuru papildina virtuālās realitātes spēle.

«Jau otro gadu Latvijā tiek rīkots Baltijā vienīgais virtuālās un papildinātās realitātes hakatons. Ļoti liels prieks, ka šogad to apmeklēja divas reizes vairāk dalībnieku nekā pērn,» stāsta Ainārs Kļaviņš, pasākuma organizētājs, uzņēmuma Overly līdzdibinātājs.

Vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku no 140 valstīm pieteikušies doties uz Marsu un nekad neatgriezties, pavēstījusi grupa, kas virza vērienīgu plānu kolonizēt neviesmīlīgo sarkano planētu, ziņo AFP.

Bass Lansdorps, Nīderlandes inženieris un uzņēmējs, plāno izveidot pastāvīgu bāzi uz Marsa. Ja viņš spēs atrast nepieciešamos 6 miljardus ASV dolāru, misija varētu sākties 2022. gadā.

Viens no katriem četriem pretendentiem uz vienvirziena ceļojumu (kopumā pieteikušies 202 586) ir amerikānis, informējusi Mars One, bezpeļņas grupa, kas topošo Marsa kolonistu «medības» uzsāka aprīlī. Starp iespējamiem aizbraucējiem esot arī pārstāvji no Indijas (10 procenti), Ķīnas (seši procenti) un Brazīlijas (5 procenti), kā arī no citām valstīm.

Līdz 2015. gadam 10 četru dalībnieku komandas piedalīsies intensīvos treniņos. Šie arī būšot pirmie cilvēki, kuri dosies uz Marsu augsta riska ceļojumā, kas ilgšot septiņus mēnešus.

Medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Exonicus Trauma Simulator" ir ieguvis finālista statusu konkursa "VRAwards" kategorijā "Gada virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājums" (VR Healthcare of the Year).

Konkursa rīkotāji šajā kategorijā izceļ projektus, kas labvēlīgi maina veselības aprūpes nozari, apbalvojot gan biznesam, gan patērētājiem domātus produktus ar skaidru tirgus izpratni.

"Būt starptautiskā konkursa "VRAwards" finālā "Exonicus Trauma Simulator" nozīmē būt starp vislabākajiem virtuālās realitātes veselības aprūpes risinājumiem visā pasaulē. Konkurentu vidū ir Bostonas, Denveras un Oksfordas risinājumi," biznesa portālam db.lv teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Konkurss "VRAwards" notiek ceturto reizi. Lai izceltu sasniegumus virtuālās realitātes jomā, konkursu rīko starptautiskā paplašinātās realitātes organizācija "AXIR" (The Academy of International Extended Reality). Fināls notiks 2020. gada 12. novembrī.

Rīgā atvērts virtuālās realitātes klubs, kurā tiek izmantotas HTC VIVE ķiveres. Aptuvenais investīciju apjoms šajā projektā sasniedz 58 tūkstošus eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja kompānijas Mysteria, kura attīsta šo projektu, vadītājs Jurijs Boičuks.

Kompānija Mysteria izklaides industrijā darbojas no 2013. gada. Kompānijas pamatnodarbošanās līdz šim bijušas tā sauktās kvest spēles reālajā laikā - dalībniekiem ierobežotā laikā nepieciešams izkļūt no slēgtas telpas. Virtuālās realitātes klubs Mysteria VR atvērts tajā pašā adresē, kurā tiek piedāvātas kvest spēles - Rīgā, Brīvības ielā.

«Mūsu plānos ir atvērt desmit spēļu klubus visās Baltijas valstīs - Rīgā, Jūrmalā, Viļņā, Kauņā, Tallinā, Pērnavā, Tartu un citviet,» sacīja J. Boičuks.

Spēļu klubā Mysteria VR ir ierīkotas trīs spēļu vietas ar virtuālās realitātes ķiverēm HTC VIVE. Spēlētāji pārvietojas reālā telpā, kontaktējoties ar virtuāliem personāžiem un priekšmetiem.

2017. gada Samsung kamera Gear 360 sniedz lietotājam iespēju svarīgos notikumus bez piepūles iemūžināt 360 grādu video un izdzīvot tos vēlreiz virtuālās realitātes brillēs

Pašreizējo pusaudžu bērnība dāsni dokumentēta tūkstošiem digitālās fotogrāfijās, šajā desmitgadē dzimušie bērni kādu dienu varēs atcerēties pirmos soļus, skatoties video un GIF failus, bet nākamās desmitgades mazuļu piedzīvojumi, visticamāk, jau tiks iemūžināti 360 grādu ierakstos un atskaņoti virtuālās realitātes brillēs. Scenārijs ir diezgan ticams, ņemot vērā jaunākās tendences un ražotāju, jo īpaši Samsung, apņemšanos sagādāt klientiem šādu iespēju. Korejiešus var saprast. Viņi ar pilnu krūti metušies virtuālās realitātes jomas attīstīšanā, taču tajā saturs neaug tik ātri, kā gaidīts. Tādēļ atliek tā veidošanā iesaistīt pašus lietotājus, iedodot viņiem attiecīgu instrumentu. Un tā ir 360 grādu leņķī filmējoša kamera Gear 360, kas šogad piedzīvo jau otro paaudzi.

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra (NASA) plāno izpētīt, kādā veidā miljardiem gadu laikā attīstījies Marsa klimats. Lai to izdarītu, uz Sarkano planētu nosūtīts jaunākais visurgājējs, kurš nodēvēts par Ziņkārību (Curiosity).

Visurgājējs uz Marsu devās aizvadītā gada novembrī, bet uz planētas nolaidīsies šā gada augustā. Paredzēts, ka visurgājējs varēs arī meklēt iespējamus pierādījumus dzīvības eksistencei uz Marsa.

NASA visurgājējs nolaidīsies Marsa ekvatoriālajā zonā. Tas aprīkots ar dažādām mērierīcēm un augstas izšķirtspējas kamerām. «Kamerām ir iespēja uzņemt ainavu. Mēs ceram iegūt kvalitatīvākus attēlus, nekā tas izdevās iepriekšējo misiju laikā,» skaidroja NASA.

Ceturtdien NASA inženieri tuksnesī Kalifornijā veica visurgājēja modeļa pārbaudi, lai pilnībā sagatavotos brīdim, kad Ziņkārība nolaidīsies uz Sarkanās planētas.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa aģentūras (NASA) visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) uzņēmis pirmos attēlus uz Marsa jeb tā dēvētās Sarkanās planētas, informē pasaules mediji.

Jau vēstīts, ka Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas, lai uzsāktu divus gadus ilgu Sarkanās planētas izpēti, kuras laikā plānots atklāt, kā mainījies planētas klimats, kā arī – vai uz tās kādreiz bijusi dzīvība.

Ziņkārība nolaidusies uz Marsa virsmas neilgi pēc pulksten 10:30, svētdien (pulksten 20.30 pēc Latvijas laika).

ASV prezidenta Baraka Obamas padomnieks zinātnes jautājumos Džons Holdrens (John Holdren) šo projektu nodēvējis par «neticamu sasniegumu», jo iepriekš planētu izpētē nekas tāds vēl nav darīts.

ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity (Ziņkārība) veicis pirmo izmēģinājuma braucienu pa Sarkanās planētas virsmu.

Visurgājējs nobraucis četrus metrus uz priekšu, tad pagriezies par deviņdesmit grādiem un pabraucis nelielu attālumu atpakaļ. NASA inženieri Curiosity braucienu nosaukuši par izdevušos, jo visas iekārtas strādājušas kā paredzēts.

«Tas nevarētu būt vēl svarīgāk. Mēs esam izbūvējuši visurgājēju, tāpēc, kamēr viņš stāvēja uz vietas mēs patiesībā neko nebijām sasnieguši. Šis ir liels notikums,» sacīja NASA pārstāvis Peters Teizingers (Peter Theisinger).

Db.lv jau vēstīja, ka Curiosity uz Sarkanās planētas nolaidās 5. augustā, lai nodarbotos ar dzīvības pēdu meklēšanu. Vieta, kur nolaidās visurgājējs, nosaukta «Bredberija nolaišanās vietu», tādējādi godinot ASV rakstnieku Reju Bredberiju, kurš sarakstījis Marsiešu hronikas.

Pirmdien uz Marsa paredzēts nolaisties ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zondei «InSight», paziņojusi pārvaldes Reaktīvās kustības laboratorija.

Plānots, ka zonde veiks līdz šim dziļākos urbumus planētas virsmā, lai veiktu temperatūras mērījumus un fiksētu planētas pulsu.

Zinātnieki ar zondes palīdzību sekos līdzi arī Marsa rotācijai ap savu asi, cerot, kas tas palīdzēs gūt precīzāku priekšstatu par planētas kodola lielumu un sastāvu.

ASV un Eiropas kopīgās misijas galvenais mērķis ir pētīt Marsa dzīles, lai palīdzētu izprast šīs un citu planētu, tostarp Zemes, veidošanos pirms 4,5 miljardiem gadu.

Marss ir mazāks un ģeoloģiski mazāk aktīvs nekā Zeme, kur plātņu tektonika un citi procesi ir izmainījuši tās sākotnējo sastāvu. Marss savukārt ir saglabājis agrīnās evolūcijas «pirkstu nospiedumus», maijā pēc zondes starta skaidroja misijas vadošais zinātnieks Brūss Banerts.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Aizsākot jauno mācību gadu, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolā (IZV) atklāta «Latvenergo» virtuālās realitātes telpa.

Virtuālās realitātes telpa sniegs iespēju ar tehnoloģiju palīdzību atrasties dažādās vidēs, kurās realitātē viesoties nav iespējams, kā arī veikt dažādas darbības, kuras īstajā dzīvē būtu pārāk bīstamas, dārgas vai pat neiespējamas. Telpa aprīkota ar pieciem virtuālas realitātes komplektiem, kas ļauj interaktīvi darboties virtuālajā realitātē. Virtuālās telpas iespējas ir plašas un daudzveidīgas – to varēs izmantot, apgūstot ģeogrāfiju, vēsturi, bioloģiju, astronomiju, gan veikt eksperimentus ķīmijā, gan pārbaudīt fizikas likumus un daudz ko citu. Tehnoloģiskais aprīkojums ļauj strādāt 3D vidē, tāpat to ir iespējams izmantot dažādu sistēmu modelēšanai.

Tehnoloģiju kompānijas Google topošās paplašinātās realitātes brilles Google Glass izmantošana, vadot automašīnu, ASV varētu tikt aizliegta. Rietumvirdžīnijas štata likumdevēji izstrādājuši nepieciešamās izmaiņas likumdošanā, kas liegs autovadītājiem izmantot šādu tehnoloģiju.

Štata likumdevēju sagatavotājā priekšlikumā teikts, ka automašīnas vadītājam būs aizliegts «izmantot valkājamu datoru ar uz galvas liekamu ekrānu». Lai gan priekšlikumā netiek pieminētas Google Glass paplašinātās realitātes brilles, dokumenta autors, Rietumvidžīnijas Pārstāvju palātas deputāts Garijs Hovels (Gary Howell), sarunā ar CNN norādījis, ka viņš iedvesmojies tieši no topošā interneta milža produkta.

Gadījumā, ja Rietumvirdžīnijas likumdevēji piekritīs šādam liegumam, štats var kļūt par pirmo ASV, kurā autovadītājiem tiktu aizliegta Google Glass izmantošana. «Galvenais [aizlieguma] iemesls ir saistīts ar drošību. Ierīce var jūsu redzes laukā projicēt attēlu. Es domāju, ka tam ir milzīgs uzmanības novēršanas potenciāls,» skaidrojis priekšlikuma autors.

Google atklājusi vairāk informācijas par paplašinātās realitātes brillēm Project Glass, kuras patlaban attīsta kompānija.

Sociālajā portālā Google+ ievietotajos attēlos redzamas brilles ar minimālistisku dizainu, kas aprīkotas ar mikrofonu un daļēji caurspīdīgu video ekrānu, kas atrodas virs briļļu nēsātāja labās acs.

Līdz šim šis projekts ir ticis nodēvēts par «atklātu noslēpumu», tomēr patlaban Google ir laidusi klajā video, kurā redzams, kā nākotnē šādas brilles varētu darboties.

Kā noprotams no portālā Google+ ievietotā video, briļļu lietotājs varēs tajās redzēt informāciju par laikapstākļiem, lasīt saņemtos ziņojumus, Google Maps uzzināt tuvāko ceļu nokļūšanai no punkta A uz punktu B, tāpat «paplašinātās realitātes brilles» atgādinās par veicamiem darbiem, respektīvi, pildīs plānotāja funkcijas, kā arī varēs uzņemt attēlus.

ASV Nebraskas štata Omahas pilsētas pārtikas kompānija ConAgra Foods, sadarbībā ar Google radījusi ieskatu iepirkšanās procesā, izmantojot Google paplašinātās realitātes brilles Google Glass, vēsta Mashable.

Izmantojot Google Glass būs iespējams saņemt informāciju par pārtikas produktu sastāvu, atgādinājumus par to, kas ir jānopērk, kā arī norādījumus, kur meklējama nepieciešamā prece.

Savukārt Teksasā notiekošajā izklaides nozares konferencē SXSW Google iepazīstinājusi ar paplašinātās realitātes briļļu lietojumprogrammām. Kompānija prezentējusi laikraksta New York Times lietojumprogrammu, kas balsī nolasa interesējošo rakstu. Tāpat konferences apmeklētāji iepazīstināti ar populārās piezīmju lietojumprogrammas Evernote Google Glass versiju un prezentējusi ar balsi kontrolējumu Gmail e-pasta lietojumprogrammu.

Šobrīd medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" ir reorganizēts un "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību

"Vasara bija ļoti smaga "Exonicus" darbībā, jo notika ilga un sarežģīta kompānijas reorganizācija, kā rezultātā uzņēmums sadalījās divos atsevišķos uzņēmumos. No "Exonicus" atdalījās divas biznesa līnijas - "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs"," stāsta Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šobrīd "Exonicus" nodarbojas ar traumas simulatora "Trauma Simulator" attīstīšanu. Tas ir virtuālās realitātes neatliekamās medicīniskās palīdzības treniņu simulācijas rīks, kas mediķiem, ārstiem, veselības aprūpes speciālistiem un medmāsām palīdz apgūt prasmes un uzturēt sagatavotību sarežģītām situācijām. "Trauma Simulator" produkta pirmo versiju ir iegādājušies un palīdzēja izstrādāt ASV militārās medicīnas centrs "Madigan Army Medical Center".

Virtuālās realitātes (VR) studija PlatformaVR Latvia līdz gada beigām plāno investēt jaunās bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģijās, tādējādi uzlabojot spēļu procesu, kā arī iecerēts papildināt kvesta spēļu piedāvājumu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Andrejs Gospodarjovs, PlatformaVR Latvia līdzdibinātājs.

PlatformaVR Latvia šobrīd piedāvā vienu kvesta spēli, kuras idejas pamatā ir atrisināt sarežģītus uzdevumus limitētā laikā komandā līdz 4 cilvēkiem.

Attīstot piedāvājumu, bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģijās plānots ieguldīt no 10 līdz 15 tūkstošiem eiro un sadarboties ar Taivānas viedtālruņu un planšetdatoru ražotāju HTC. Ar HTC Vive sensoru palīdzību telpa tiek pārvērsta virtuālā 3D pasaulē, kurā lietotājs var brīvi pārvietoties un, izmantojot kontrolierus, veikt dažādas darbības. «Šāda veida tehnoloģijas pašas pa sevi ir ļoti dārgas. Svarīgi ir sastrādāties ar ražotāju,» komentē A. Gospodarjovs.

Šobrīd VR ķivere ir savienota ar vadu un monitoru, kas nodrošina gan ierīces uzlādi, gan arī savienojumu ar ekrānu, bet nākotnē, ieviešot jauninājumus, tiks izmantota bezvadu virtuālās realitātes tehnoloģija. Jaunajām tehnoloģijām tiek ražotas vieglas mugursomas ar baterijām, kas bezvadu režīmā gan uzlādē, gan arī pārraida VR ķiveres signālus uz televizoru, lai citi cilvēki varētu redzēt spēlētāja VR ceļojumu.

2020. gadā "Exonicus" plāno uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonus eiro.

"2020. gads solās būt tikpat bagātīgs un aizraujošs kā iepriekšējais. Augs gan produkta pieprasījums, gan interese, kas jau šobrīd ir vērā ņemama. Plānojam noslēgt vairākus darījumus ar ASV militārajiem medicīnas centriem. Tāpat vēlamies veiksmīgi iesniegt projekta pieteikumu Eiropas aizsardzības fonda projektam. Vēlamies uzsākt A līmeņa investīciju raundu ar mērķi piesaistīt 2,5 miljonu eiro finansējumu no investoriem, kas ļautu mums aktīvāk piedalīties industriju konferencēs, palielinātu produkta izstrādes jaudu ar mērķi 2023. gadā sasniegt desmit miljonu eiro apgrozījumu," teic Jānis Kondrāts, "Exonicus" līdzdibinātājs.

Šogad medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Anatomy Next" tika reorganizēts un tagad "Exonicus" attīsta virtuālās realitātes traumu simulatoru, bet "Anatomy for Sculptors" un "Anatomy Labs" strādā ar anatomijas izglītību.

“Realitāte ir tikai ilūzija, kaut arī ļoti noturīga.” - šis Alberta Einšteina izteiciens ir ļoti bieži citēts, it īpaši interneta vidē, lai gan daudzi apšauba tā autentiskumu. Tomēr minētais izteiciens diezgan trāpīgi raksturo mūsu subjektīvo uztveri par to, kas ir ap mums – reālo pasauli. Jau no seniem laikiem cilvēki ir centušies izzināt šo pasauli ar objektīvu mērījumu palīdzību un šo mērījumu attēlošanu grafiskā formā – kā kartes un plānus, kas papildināti ar skaitlisku un aprakstošu informāciju. Šis reālās pasaules atspoguļojums parasti ir divās dimensijās, t.i., plakans, ko noteica informācijas iegūšanas, glabāšanas un apstrādes tehniskās iespējas.

Pēdējos gados arvien biežāk ikdienā dzirdam tādus jēdzienus kā 3D modelis, Viedā pilsēta (SmartCity) vai realitātes modelis. Arī SIA MikroKods pēdējā gada laikā mērķtiecīgi uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi realitātes modeļu izstrādē, sagatavojot vairāku kultūrvēsturisku un infrastruktūras objektu 3D modeļus, kurus iespējams apskatīt demonstrāciju vietnē un video versijā.

Ņemot vērā, ka uzmērīšanas tehnoloģiju attīstība pēdējā desmitgadē ir devusi iespējas atsevišķu mērījumu vietā iegūt masveida datus par reālo pasauli, kas ļauj šo pasauli datorizētā vidē attēlot trijās dimensijās (3D) ar tādu detalizācijas pakāpi, kas jau ir salīdzināma ar pašu reālo vidi. Šīs mērīšanas metodes ir ieguvušas apzīmējumu “realitātes iegūšana” (Capturing Reality), kas faktiski nozīmē realitātes detalizētu dokumentēšanu. Šobrīd datu iegūšanai par reālo vidi galvenokārt pielieto divas metodes – 3D lāzerskenēšanu un modernizēto fotogrammetriju. Uzņēmums SIA MikroKods piedāvā kompānijas Bentley Systems fotogrammetrijas risinājumu ContextCapture, ar kuru veidotos 3D modeļus var izmantot atsevišķi vai iekļaut inženierprojektos ar datorizētās projektēšanas (CAD) un būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) programmatūras palīdzību.

Samsung jaunākās paaudzes virtuālās realitātes iekārtu Gear VR papildinājis ar plaukstā turamu vadības pulti

Aizritējis pusotrs gads, kopš pasaulē lielākais mobilo viedierīču ražotājs Samsung laida tautās pirmās masu tirdzniecībai paredzētās pašu izgatavotās virtuālās realitātes brilles. Tolaik tirgū bija manāms optimistisks satraukums, ka salīdzinoši lētās Gear VR varētu iedot pamatīgu spērienu snaudošajai daudzsološajai izklaides sfērai. Lai arī zināms progress ir novērojams, kopumā ar virtuālās realitātes iedzīvināšanu masās nav veicies tik labi, kā varētu vēlēties. Tādēļ Samsung atkal mēģina uzkurināt patērētāju interesi, laižot klajā Gear VR 2 jeb virtuālās realitātes briļļu otro paaudzi.

Dizains

Uzreiz jāapbēdina visi, kuri gaidīja kaut ko jaunu, neredzētu un revolucionāru. Gear VR 2 pamatvilcienos ir priekšgājēja klons. Tāda pat ar elastīgām saitēm uz galvas uzliekama plastmasas kastīte, kurā var ievietot kādu no pēdējo trīs gadu Samsung flagmaņu sēriju telefoniem. Brilles joprojām ir diezgan masīvas. 20 centimetrus platas, gandrīz 10 augstas un 12 centimetrus izvirzītas uz priekšu. Vienas pašas tās sver 345 gramus, bet ar ievietotu tālruni svars pārsniedz puskilogramu. Lai korpuss turētos pie sejas pietiekami stingri, siksnas jāpievelk diezgan cieši. Te glābj apmaļu mīkstā auduma apdare, kas pasargā no plastmasas iespiešanās ādā. Tomēr pat ar visu to brilles nav gluži tik ērtas, lai skraidītu pa istabu un fiziski līdzdarbotos virtuālās pasaules izklaidēs. Taisnības labad jāsaka, ka pagaidām pieejamais saturs paredz minimālas lietotāja kustības – grozīt visapkārt galvu, sasvērties, ietupties, pastiepties. Tas arī viss. Sapņi par īstu virtuālo realitāti, kurā var jozt pa tukšu laukumu un mānīt sevi ar domu, ka apkārt ir pasaules sporta zvaigznes, visādi mošķi vai citi spēļu varoņi, jāatliek uz tālāku nākotni.