Šodien, 18.oktobrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Šķīrējtiesu likums. Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, un tas aizstās pašlaik Civilprocesa likumā esošo šķīrējtiesu regulējumu, informēja Tieslietu ministrija.
Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesas izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu efektīvu un taisnīgu strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidota institūcija, kas uz pušu vienošanās pamata izskata civiltiesiskus strīdus. Šķīrējtiesa var tik izveidota konkrēta civiltiesiska strīda izšķiršanai vai pastāvīgai darbībai. Savukārt pastāvīgā šķīrējtiesa var uzsākt darbību pēc reģistrācijas šķīrējtiesu reģistrā, ko uztur Uzņēmumu reģistrs.
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu, kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece. Šķīrējtiesā nevar izskatīt strīdus par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm, par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu, kā arī strīdus par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām. Tāpat šķīrējtiesas nevar izskatīt strīdus starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, strīdus par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību, kā arī strīdus, kurā viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde, teikts likumprojektā.