Pārtika

Plānots, ka Latvijā mazās vīna darītavas varēs ražot vīnu tikai no vietējiem produktiem

LETA, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Latvijā mazās vīna darītavas turpmāk vīnu varēs ražot tikai no vietējos dārzos, dravās vai savvaļā iegūtiem augu produktiem, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Deputāts Armands Krauze (ZZS), skaidrojot attiecīgā priekšlikuma mērķi, norādīja, ka pašreizējais regulējums mazajām alkoholisko dzērienu darītavām ļauj nomāt vai patapināt zemi ārvalstīs un no iegūtās produkcijas izgatavot alkoholiskos dzērienus Latvijā, taču piedāvātais priekšlikums nodrošinās, ka ražošanā izmanto tikai Latvijā audzētas izejvielas.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka līdz šim komersanti nereti augļus un ogas ieveda no ārvalstīm un no tiem ražotus vīnus uzdeva par Latvijā ražotiem no vietējām izejvielām. «Grozījumi likumā novērsīs šādas negodīgas situācijas,» viņš sacīja.

Tāpat deputāti atbalstīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras rosināto priekšlikumu saistībā ar administratīvo pārkāpumu procesu, ka par alkoholisko dzērienu realizēšanu, kā arī prasību attiecībā uz iepakojumu neievērošanu piemēros brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām jeb 700 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1420 naudas soda vienībām jeb 7100 eiro.

LASI ARĪ:

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mazās alkoholisko dzērienu darītavas produkciju varēs ražot tikai no Latvijā iegūtiem augiem

Monta Glumane, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazās alkoholisko dzērienu darītavas varēs ražot savu produkciju tikai no savvaļā augošiem un Latvijas teritorijā esošos dārzos vai dravās iegūtiem augiem, paredz Saeimā trešajā lasījumā atbalstītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Ar likuma izmaiņām definēts, ka mazā alkoholisko dzērienu darītava ir fiziska persona – saimnieciskās darbības veicējs - vai komersants, kurš ražo vīnu, raudzētos dzērienus, starpproduktus vai pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā vai valdījumā esošajos dārzos un dravās Latvijas teritorijā iegūtajiem produktiem.

Tāpat noteikts, ka gadījumā, ja darītavas īpašnieks ir fiziska persona, augu valsts produktus varēs pirkt arī no pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātā, kuram Latvijas teritorijā piederošā dārzā vai dravā augi iegūti. Savukārt komersantam šāda iespēja būs, ja tā dalībniekam, kura pirmās pakāpes radiniekam vai laulātajam pieder dārzs vai drava Latvijas teritorijā, piederēs ne mazāk kā 35 procenti komersanta kapitāldaļu vismaz deviņus mēnešus pirms darījuma veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus imports turpina palielināties

Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus darītavas saimnieks, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms ir sarucis vairāk nekā uz pusi. Pērn un šogad Latvijā alus imports pārliecinoši pārsniedz Latvijā izbrūvētā alus apjomu.

Alus imports Latvijā turpina un turpinās augt. Lielās alus ražotnes brūvē tur, kur lētāk un lētāk ir ražot Lietuvā un Igaunijā, nevis Latvijā. Kopējais alus tirgus Baltijā samazinās, tādēļ lielie alus ražotāji ietaupa, konsolidējot savu ražošanu. Pudeles ar latviski skanīgiem alus nosaukumiem arvien retāk rotās uzraksts «ražots Latvijā», to aizstājot ar «izplatītājs» , kas nozīmē - nav ražots Latvijā. Tādēļ ļoti atbalstu «Rimi» jauno iniciatīvu pie alus cenām līdzīgi vīnam norādīt arī alus izcelsmes valsti, tā sniedzot pircējiem pilnu informāciju.

Mazās alus darītavas pieder vietējiem uzņēmējiem, kas vēlas dzīvot, strādāt, brūvēt alu Latvijā. Mazo alus darītavu nopelnītais paliek Latvijā, ieguldot alus darītavu attīstībā un gardēžu tūrismā. Tās veicina vietējo nodarbinātību un veic daudz lielākas nodokļu iemaksas valsts budžetā uz katru Latvijā pārdoto alus litru, nekā importa alus. Mazās alus darītavas godīgi norāda alus sastāvdaļas un brūvēšanas vietu un liek uzsvaru uz alus garšu, jo ar cenu tās nespēj konkurēt. Mazās alus darītavas attīsta alus eksportu, popularizējot Latviju kā gardēžu tūrisma galamērķi. Tās neseko klasiskai konkurences stratēģijai par lielāku tirgus daļu, jo ir mazas un to brūvēšanas jaudas - ierobežotas. Mazās alus darītavas cenšas sadarboties un viena no otras atšķirties ar garšu un stāstu, lai veidotu alus baudīšanas kultūru Latvijā un vairotu izpratni par mazajām amata alus darītavām. Savā ziņā mazās alus darītavas konkurē pašas ar sevi, lai nevis gulētu uz lauriem, bet radītu jaunas alus garšas, kas ir vēl bagātākas, vēl aizraujošākas par jau iecienītajām. Un tas ir bezgalīgs radošs process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu par kārtību, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum, informē FM.

Noteikumi paredz, kādos gadījumos komersantiem, kas ražo alu, izsniedzams sertifikāts, kas apliecina patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, kā arī kādos gadījumos to atsaka piešķirt vai anulē. Šobrīd Latvijā ir 47 patstāvīgās mazās alus darītavas.

Patstāvīgās mazās alus darītavas statusu var iegūt tikai juridiski un saimnieciski neatkarīgā darītava. Kritēriji atbilstībai šim statusam noteikti regulējumā. Lai saņemtu patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Komersantiem, kuriem ir viena vai vairākas akcīzes preču noliktavas, kas ražo alu, tiks noteikts, ka pirmajiem 10 000 hektolitru alus, kas saražoti kalendāra gadā, piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi. Tā piemērojama, ja alus ir saražots Latvijas Republikas alus darītavā, kurai ir piešķirts patstāvīgās mazās alus darītavas statuss, vai, ja alus ir saražots citas valsts patstāvīgā mazā alus darītavā, kuras saražotā alus apjoms iepriekšējā kalendāra gadā nepārsniedz 50 000 hektolitru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Igauņu vīni no Latvijas cidonijām

Ilze Žaime, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muižnieks Marko Polsdams gada laikā kļuvis par lielāko Igaunijas vīndari. Aizvien vairāk igauņu šodien tic, ka vietējiem ogu vīniem ir nākotne.

Viņa ģimene par modernajiem muižniekiem var saukties, pateicoties M. Polsdama vectēvam, kas pagājušā gadsimta sākumā iegādājās Pootsi muižu tās zemes dēļ. Zeme bijusi paredzēta liellopu audzēšanai. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, ēka pārbūvēta un tajā ierīkota skola. Īpašumu ģimene atguva 1996.gadā.

Piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos M.Polsdams neesot pratis, tādēļ, pašam strādājot finanšu sfērā, viņš atlicinājis personīgos līdzekļus remontdarbu veikšanai un vīna ražošanas uzsākšanai.

Iedvesma brūvēt vīnus uzņēmējam radusies pirms desmit gadiem, Cēsu pilsētas svētkos Latvijā nobaudot gardu aveņu vīnu, kura ražotāju M.Polsdams diemžēl vairs neatceras. Toreiz sapratis, ka, ja pašam sanākšot kaut ko tikpat labu izgatavot, to varētu pārdot Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēc tam kad vēl divas alus darītavas paziņoja, ka tehnisku sarežģījumu dēļ nevarēs Latvijā ievest savu alu, esam pieņēmuši nepatīkamo, taču vienīgo atbildīgi pareizo lēmumu un šīs nedēļas nogalē plānotais amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" tiek atcelts," informē festivāla organizators un biedrības "Alus brālība" vadītājs Andrejs Šikors.

Sarežģījumi ar alus ievešanu Latvijā un tā piedāvāšanu degustācijām amatalus festivālā radušies darītavām, kas uz Rīgu brauca no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

"Esošais normatīvais regulējums strikti nosaka kārtību, kādā valstī drīkst ievest akcīzes preces. Ir jābūt akcizētās preces nosūtītājam, juridiskai personai, kas nodrošina tās atmuitošanu, uzglabāšanu, realizāciju un garantē akcīzes nodokļa nomaksu. Vest alu tiešā ceļā no darītavas uz festivāla norises vietu nedrīkst. Aizvadītajā gadā, kad amatalus festivāls "Riga Craft Beer Weekend" notika pirmo reizi, visu formalitāšu kārtošanu uzņēmās organizators. Juridiski mēs kļuvām par festivālā piedāvātā alus īpašnieku, kas nodrošināja arī visu nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Db.lv viesojas Igaunijas senākajā amatalus darītavā

Ilze Žaime, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pihtla õleköök» ir Igaunijas senākā amatalus darītava, kas nodarbojas gan ar Sāremā tradicionālā alus izgatavošanu, gan brūvē izsmalcinātu amatalu, kuru piedāvā restorāniem un bāriem. Tā «met acis» arī uz Latvijas tirgu.

Alus darītavas dibinātāja Arveta Vali (Arvet Väli) brāļa dēls Alo Vali (Alo Väli) pievienojās ģimenes uzņēmumam pirms sešiem gadiem. Tieši viņam ir jāpateicas par amatalus recepšu izstrādi un jauno alus veidu ienākšanu darītavas piedāvājumā. Pats viņš vēl aizvien atzīst, ka bizness ir attīstības stadijā, taču nākotnes plāni ir lieli, tai skaitā eksports uz Latviju un Somiju.

«Pihtla õleköök» radītais alus ir iegādājams viscaur Igaunijas veikalos un bāros, kas specializējas amatalus tirdzniecībā, kā arī lielveikalos. Tieši rudens un ziema ir tas laiks, kad darītavas saimnieki varēs brīvāk pievērsties jautājumam par eksporta attīstību, jo vasarā lielākā daļa alus paliek turpat Sāremā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vietējam vīnam izdodas iekļūt lidostas Rīga Duty-Free zonā

Anita Kantāne, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kā Jums izdevās iekļūt lidostas «Rīga» Duty-Free zonā?» šāds jautājums tika uzdots Līgatnes vīna darītavas saimniekam Ainaram Vanagam, šodien, 24. maijā, tiekoties Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības projekta «Latvijas vīna tūres» sezonas atklāšanā.

A. Vanags pasākuma viesiem uz jautājumu atbildēja ar vīndara humoru, ka viņa stāsts ir vienkāršs: «Nekas nav vienkāršs. Tā bija sagadīšanās.»

Uz Dienas Biznesa jautājumu, kāds varētu būt nākamais izaicinājums A. Vanags atbildēja, ka tā būtu nokļūšana nacionālās lidsabiedrības «Air Baltic» lidmašīnās un viesnīcu minibāros. «Mēs to varētu,» pārliecināts A. Vanags. Tas nozīmētu ieguldījumus dizainā un iepakojumā, taču tas būtu iespējams. Lidostā «Rīga» Līgatnes vīni nopērkami jau piecus gadus.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrībā ir 35 juridiskas personas un 12 vīna darītavas piedalās Lauku atbalsta dienesta atbalstītā projektā «Latvijas vīna tūrisma attīstība», kura mērķis ir iepazīstināt ar Latvijā tapušu vīnu gan Latvijas iedzīvotājus, gan tūristus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Abavas vīna dārzā novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes vīna dārzā Abavas vasaras sezonas beigās novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža, informē vīna darītavas saimnieki Mārtiņš un Liene Barkāni.

Vīnogu dārzs ir iestādīts 2010. gadā un atrodas Sabiles pievārtē, Abavas ielejas dienvidu nogāzē. Šogad vīnogu raža novākta jau ceturto reizi, tomēr šis gads ir bijis īpašs, jo silto laikapstākļu dēļ vīnogas varēja novākt optimālā apjomā un kvalitātē. Savukārt pašu ražas vākšanu šogad uzsāka agrāk nekā ierasti, kad tas ir noticis septembra beigās un oktobra sākumā.

«Šogad silto laikapstākļu dēļ vairums audzēto šķirņu ir sasniedzis optimālu gatavības līmeni, kas ļauj cerēt uz labas kvalitātes vīna ražošanu nākotnē. 2010. gadā mēs iestādījām vairāk nekā 40 vīnogu šķirnes, lai saprastu, kuras no tām ir piemērotākās mūsu ziemeļu klimatam. Šobrīd audzēto vīnogu skaits ir samazināts līdz aptuveni 30 šķirnēm. Plānojam šo skaitu mazināt arī nākotnē un galvenokārt audzēt tās šķirnes, kuras spēj sasniegt augstākos vīna kvalitātes rādītājus. Viena no tādām vīnogām ir Solaris, no kuras var ražot augstas kvalitātes baltvīnu, un kas atbilst vispārpieņemtai izpratnei par vīna garšu, jo no ziemeļu vīnogu šķirnēm darināta vīna garša atšķiras,» stāsta M. Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalēju ielā atvērts pirmais alus darītavas "Malduguns" bārs, kurā var iegādāties gan alus darītavas, gan nelielā apjomā arī citu ražotāju alu un sidru.

"Vēlējamies, lai Rīgā ir vieta, kur nopērkami visi "Malduguns" alus veidi. Laika gaitā esam mēģinājuši dažādas sadarbības, bet beidzot pašiem radās iespēja šo ideju īstenot," ideju atvērt bāru komentē uzņēmuma līdzīpašnieks Krišjānis Zeļģis. Bāra atvēršanā ieguldītas privātās investīcijas.

Uzņēmuma līdzīpašnieks biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka bārā galvenais uzsvars būs uz "Malduguns" ražoto alu, bet vieta rezervēta arī sidram. Tāpat atvēlēta vieta arī viesražojumiem - Latvijas un/vai ārzemju craft alum.

Bārā pieejami 25 dažādi alus darītavas "Malduguns" alus veidi. "Malduguns" sortimentā populārākais ir gaišais amerikāņu eils "Cilpa". K.Zeļģis novērojis, ka vienmēr aktuāls ir svaigi apiņots alus, kā arī skābie alus stili ieguvuši jaunus apgriezienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ruslans Levickis ļaujas izaicinājumam darboties iepriekš nezināmā nozarē

Pārdevis uzņēmumu, kas darbojas metālapstrādes biznesā, dobelnieks Ruslans Levickis nolēma pievērsties sev pilnīgi jaunai nozarei – alus ražošanai. Viņu nebiedēja ne sīvā konkurence tirgū, ne iepriekšējās pieredzes trūkums.

Katram patīk sava garša

Iepriekš R. Levickim piederēja uzņēmums, kas darbojās lūžņu uzpirkšanas jomā, tam bija iepirkšanas punkti dažādās Latvijas vietās. Pirms dažiem gadiem viņš šo biznesu nolēma pārdot un uzsākt ko jaunu. Vienu vakaru pasēdēšanā kopā ar paziņām iedomājies, ka varētu sākt gatavot alu, un savu plānu salīdzinoši īsā laikā realizējis. Uzņēmēju nebiedēja ne pieredzes trūkums, ne asā konkurence – pēc viņa teiktā, Latvijā ir 65 alus darītavas. «Kad plānojām savas darītavas atvēršanu, daudzi domāja, ka nekas mums nesanāks, jo tirgus ir salīdzinoši piepildīts. Mums Latvijā ir daudz darītavu, kurās gatavo ļoti garšīgu alu. Taču katram cilvēkam patīk sava alus garša,» norāda R. Levickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas alus darītava 2018. gada vasaras sezonā strādājusi ražīgi, pateicoties neierasti garajai un karstajai vasarai, kas sekmējusi bezalkoholisko dzērienu un alus pārdošanas rādītāju pieaugumu pirmajos astoņos mēnešos.

Bezalkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms 2018. gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada rādītājiem, ir audzis par 16%, kā arī šī gada jaunā alus šķirne Latvijas 100 ir iekarojusi patērētāju uzticību.

«Ne tikai jau iecienītas, bet arī jaunas alus garšas interesē patērētājus, par ko liecina pārdošanas apjomi, kas ir labāki nekā pagājušajā gadā. Šajā sezonā piedāvājām jaunu gaišā alus šķirni Latvijas 100, kas ir premium alus. Tā ir mūsu alus darītavas dāvana Latvijai dzimšanas dienā. Es ļoti priecātos, ka arī pēc 100 gadiem tā būtu piemiņa no mums – Bauskas alus darītavas,» stāsta Vladimirs Barskovs, Bauskas alus darītavas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdiešiem ir pašiem savs miestiņš, kas nodēvēts apiņa pumpura un Lāčplēša eposa autora vārdā.

Alus darīšanas tradīcijas Lielvārdē pamatā saistās ar kolhoza Lāčplēsis aldariem un beidzās pagājušā gadsimta 90. gados. Tās turpināt ir uzņēmies Toms Mālmeisters, pilsētas centrā izveidojot alus darbnīcu un tirgotavu Pumpurs, kuras degustācijas zālē bieži vien iegriežas garāmbraucēji un tūristu grupas.

Sākums grūts

Šobrīd Latvijā atvērt mazās alus darītavas ir modē, atzīst alus darbnīcas un tirgotavas Pumpurs (SIA Lennewarden) līdzīpašnieks T. Mālmeisters. Tādu, pēc viņa rīcībā esošajām ziņām, ir aptuveni 25. Daudzi šo rūpalu ir sākuši kā mājražotāji, pēc kāda laika izveidojot savus uzņēmumus. T. Mālmeisters pats nekad alu nav brūvējis, viņš to uztic profesionāļiem. Arī nekāds lielais šī dzēriena eksperts un cienītājs viņš nav bijis. Uzņēmējdarbībā pārāk noderīgs arī nav Latvijas Universitātē iegūtais humanitāro zinātņu vēstures bakalaura grāds. Taču 2013. gadā uz patriotiskas nots viņš kopā ar Mārtiņu Gribustu nolēma radīt alus zīmolu, kurš par godu pilsētai tika nosaukts tās vāciskajā versijā par Lennewarden. Uzņēmējdarbību viņš sācis čigāna statusā, proti, ražojot miestiņu citās alus darītavās Lietuvā un Daugavpilī. Tolaik amatalus tradīcijas Latvijā tikai veidojušās, pirmās šāda veida miestiņu brūvējušas alus darītavas Malduguns un Labietis. «Tā kā esmu uzaudzis Lielvārdē un šeit izsenis jau ir bijušas alus darīšanas tradīcijas, gribēju izveidot pats savu ražotni. Vairākus gadus tika meklēts finansējums, atbilstošas telpas un koncepcija, apgūta ārvalstu pieredze. Soli pa solim izdarīts viss nepieciešamais, lai pirms diviem gadiem varētu atvērt alus darbnīcu Pumpurs,» stāsta uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abavas vīna darītavas radītais dzirkstvīns «Ābols apiņos» ieguvis augstāko apbalvojumu lielākajā Japānas sidru konkursā «Japan Cider Awards» un uzņēmumu īpašnieku ieskatā tas sekmēs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā.

Dzēriens 3 zvaigžņu kategorijā novērtēts ar 2 zvaigznēm par garšu Medium sidru kategorijā un 3 zvaigznēm par etiķetes dizainu, kā arī uzvaru auditorijas balsojumā par labāko dizainu.

«Šogad konkursā 276 profesionālu žūrijas locekļu sastāvā tika vērtēti 80 vietējo un starptautisko sidru paraugi, tādēļ Abavas uzvara konkursā norāda uz patiesi augstu dzēriena kvalitāti un noformējumu. Aizvadītājos mēnešos esam uzsākuši arī eksportēt dzērienus uz Japānas tirgu. Esam pārliecināti, ka uzvara konkursā radīs lielāku atpazīstamību un pavērs plašākas eksporta iespējas tieši Japānas restorānu un bāru industrijā,» norāda Abas vīna darītavas saimniece Liene Barkāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks

Monta Glumane, 04.01.2019

Alus darītavas «Labietis» un alus bāra «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen arī Rīgā atvērts alus bārs «Miezis un kompānija». «Īsta kroga ideja - sanāk kopā cilvēki, audzē savu sociālo kapitālu un izmanto alkoholu kā lubrikantu,» šādu atziņu pauž alus darītavas «Labietis» un alus bāru «Miezis un kompānija» līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš.

Pirmais «Miezis un kompānija» alus bārs pirms diviem gadiem tika atvērts Liepājā. Bāra koncepts tika notestēts vēju pilsētā, kur tas ļoti labi attīstījies. «Iedomājieties, Liepājā vairāk nekā 100 alus veidi vienā vietā? Tas ir satriecoši! Lielākā problēma bija atrast darbiniekus. Bārs nav gluži maizes ceptuve, tur ir jābūt kontrolei,» stāsta R.Pļaviņš. Ņemot vērā Liepājas pieredzi, nolemts biznesu turpināt arī Rīgā. «Mēs netiekam iekšā bāros, kuros «Lielvārdes alus» ir nopircis krānus, tāpēc mēs veram vaļā savus bārus. Mēs tos veidojam tādus, lai visiem pārējiem bāriem atkārtos žoklis,» saka R.Pļaviņš.

Viņš stāsta, ka alus bārs «Miezis un kompānija» ir kā alus darītavas «Labietis» filiāle. Uzņēmums pazīstot alu, tāpēc bāros nav nejauši izvēlētu alus veidu, bet tikai tādi, kuri tiek atzīti par gana labiem. «Mēs esam atvēruši bāru, kurā pašiem aiziet iedzert alu, kad mums savs alus ir apnicis,» skaidro R.Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir tāda interese, naudu mūsdienās iespējams nobāzēt pat kvalitatīvos alkoholiskos dzērienos, kur šajā ziņā populārākie, šķiet, ir ieguldījumi vīnā.

Tas var nozīmēt, ka, piemēram, ar interneta starpniecību tiek nopirkti kādi kvalitatīvi šādi dzērieni, kuri tad tiek glabāti speciālās noliktavās. Cerība ir, ka galu galā to vērtība palielināsies, kas ļaus gūt peļņu.

Jāteic gan, ka pēdējā laikā investīciju klases vīnu kopumam cenu izmaiņu ziņā nav klājies diez ko labi. London International Vintners Exchange (Liv-Ex) 100 indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi par 3%. Tas šiem vīniem ir sliktākais gads kopš 2014. gada, kad Ķīna ziņoja par cīņu pret korupciju, kas aizliedza amatpersonām dāvināt dažādas dārgas dāvanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokmuižas svētku ietvaros šajā nedēļas nogalē «Valmiermuižas alus darītavas» saimnieks Aigars Ruņģis svinīgi saņems Kokmuižas brūža atslēgas, lai turpmāk vēsturiskajā ēkā veidotu amata alus darītavu.

Ikvienam svētku apmeklētājam būs iespēja izstaigāt atjaunotās ēkas pirmo stāvu, iepazīt jauno Kokmuižas brūža tēlu, izzināt Kokmuižas alus darītavas vēsturi, degustēt Kokmuižas brūvējumus.

Db.lv jau ziņoja, ka, investējot trīs miljonus eiro, Valmiermuižas alus darītava nākamgad plāno izveidot amata alus darītavu Kokmuižā (Kocēnos).

«Esam apņēmušies tuvākajā gadā atjaunot leģendāro Kokmuižas brūzi Kocēnos, kurā brūvēt daudzveidīgus pasaules eilu stilus mūsdienīgā izpildījumā,» komentē A.Ruņģis.

Valmiermuižas alus darītava noslēgusi nomas līgumu ar Kocēnu pašvaldību uz 30 gadiem ēkai, kurā tiks atjaunots Kokmuižas brūzis. Plānots, ka darbi noritēs tuvākā gada laikā. Uzņēmums alus brūvēšanu Kokmuižas brūzī plāno jau nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru