Finanses

Plānots samazināt Altum komisijas maksu valsts garantijām mājokļa iegādei jaunajiem speciālistiem

Db.lv, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis ticies ar “Attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai iepazīstinātu ar sava darba prioritātēm, kā arī pārrunātu “Altum” aktuālos jautājumus un Ekonomikas ministrijas izstrādāto uzņēmējdarbības un energoefektivitātes veicināšanas atbalsta programmu ieviešanas gaitu.

Tikšanās laikā abas puses vienojās, ka jau tuvākajā laikā “Altum“ izskatīs iespēju nodrošināt atbalstu valsts garantijām mājokļa iegādei vai būvniecībai jaunajiem speciālistiem, tās uz laiku samazinot.

“Ņemot vērā arvien pieaugošās kredīta procentu likmes, valdība šobrīd aktīvi meklē risinājumus, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Ar “Altum“ īstenotās atbalsta programmas palīdzību pie jauniem mājokļiem tikuši vairāki tūkstoši Latvijas jauno speciālistu, kuri nav izvēlējušies veidot darba karjeru ārpus Latvijas, bet savas zināšanas un prasmes ikdienu iegulda Latvijas ekonomikā. Mēs nevaram zaudēt šos cilvēkus, tāpēc no savas puses meklēsim risinājumu, kā uz laiku samazināt maksu par “Altum“ garantijām un līdz ar to arī šo kredītņēmēju ikmēnešu maksājumus, lai pārvarētu situāciju, kurā kredītņēmējiem pieaugušas procentu izmaksas EURIBOR pieauguma dēļ,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Kā zināms, valsts garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai līdz 20% apmērā no aizdevuma pamatsummas un ne vairāk kā 50 000 EUR pieejama jaunajiem speciālistiem (personām, kuras ieguvušas vidējo profesionālo vai augstāko izglītību, un nepārsniedz 35 gadu vecumu), kuriem ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Šobrīd jaunie speciālisti, lai saņemtu valsts garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai, veic vienreizēju maksu par garantijas izsniegšanu 4,8 % apmērā no piešķirtās garantijas summas, kā arī ikgadējo maksu 4,8 % apmērā no atlikušās garantijas summas. Tikšanās laikā ministrs un “Altum“ vadītājs vienojās, ka jau tuvākajā laikā “Altum“ iesniegs ministram priekšlikumus par samazinātu maksu valsts garantijām jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus tikšanās laikā ministrs augsti novērtēja “Altum“ kā sociāli atbildīgas valsts kapitlāsabiedrības līdzšinējās darbības rezultātus, īpaši izceļot ieguldījumu darbā ar uzņēmējiem, ikdienas darbībā demonstrējot labu sadarbību, iedziļināšanos uzņēmēju problēmjautājumos un rodot risinājumus, kā valsts pēc iespējās efektīvākā veidā tiem var sniegt palīdzību dažādās krīzes situācijās. Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbību būtiski ietekmējusi gan Covid-19 pandēmija, tās radītās sekas un vairāku gadu garumā ieviestie neskaitāmie ierobežojumi dažādu nozaru komersantiem, gan Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas, kā rezultātā daļai komersantu visai strauji bija jārod jauni noieta tirgi, jauni piegādes ceļi, jauni sadarbības partneri. Līdz ar to “Altum“ ir ļoti svarīgs partneris uzņēmumiem un iedzīvotājiem, nodrošinot atbalsta instrumentus nepieciešamā finansējuma un kredītu saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum"") pārveidē par banku būtu nopietni jāpierāda valsts intervences nepieciešamību, intervijā sacīja institūcijas valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.'

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas par iespējām pārveidot "Altum" par banku, taču ir svarīgi, lai šo diskusiju emocijās nepazūd fokuss uz to, ko gribam sasniegt un kāpēc gribam sasniegt.

"Vai šādu procesu var realizēt? Jā, tas ir iespējams, taču vienlaikus tas nav lēmums nodibināt vienkārši kapitālsabiedrību. Šajā gadījumā nepieciešams nopietni pierādīt, kāpēc ir nepieciešama intervence konkrētajā jomā no valsts puses," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka valsts intervences nepieciešamību ir jāpierāda gan Eiropas Centrālajai bankai (ECB), gan arī Eiropas Komisijai (EK).

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par valstij piederošas bankas izveidi, zināmā mērā nāktos dibināt jaunu "Altum" analogu, jo dažādu attīstības programmu finansēšana nav savienojama ar komercdarbību - "Altum" var veiksmīgi strādāt uz komerciāliem nosacījumiem, bet otrai daļai - attīstības daļai - būtu jābūt stingri nodalītai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Garantiju vietā lielāks spiediens uz kredītu izsniegšanu

Māris Ķirsons, 30.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum ievieš procentu likmju atvieglojumus uzņēmumu investīciju projektiem

Db.lv, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu kreditēšanu un uzņēmumu investīciju ieceru turpināšanos arī augstu kredītlikmju apstākļos, Attīstības finanšu institūcija Altum šā gada rudenī valsts atbalsta programmās ieviesusi vairākus atvieglojumus uzņēmumiem.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmes projektiem, tai skaitā lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa jauniem Altum aizdevumiem nepiemēro EURIBOR likmi, kas nozīmē kopējās likmes samazinājumu par aptuveni 4% punktiem. Šāds likmes samazinājums attiecas arī uz visiem uzņēmumu ilgtspējas projektiem, lai veicinātu uzņēmumu pāreju uz zema oglekļa ekonomiku. Ilgtspējas projektiem Altum papildus 12 mēnešus no aizdevuma izsniegšanas sākuma termiņa samazina arī mainīgās likmes fiksēto daļu par 0,5% punktiem.

Kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesusi divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem. Pirmkārt, ieviesta 0% garantijas prēmija uz visu garantijas darbības termiņu jauniem ilgtspējīgiem projektiem. Otrkārt, visām komersantu garantijām, tai skaitā garantiju termiņa pagarinājumiem un palielinājumiem, garantijas prēmija ir samazināta par 50% uz visu garantijas darbības termiņu. Tas ļauj samazināt uzņēmuma izmaksas, bankas aizdevumam piesaistot Altum garantiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Krītas pieprasījums arī pēc hipotekārajiem aizdevumiem ar valsts garantiju

LETA, 12.10.2023

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto procentu likmju dēļ ir samazinājies pieprasījums pēc hipotekārajiem aizdevumiem arī ar valsts garantiju, intervijā Latvijas Radio ceturtdien sacīja AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Pieprasījums ir būtiski krities," sacīja Bērziņš, norādot, ka augsto likmju dēļ iedzīvotāji sāk vairīties ņemt aizdevumus.

Tostarp "Altum" vadītājs minēja, iepriekš mājokļu garantijas bija ļoti populāras, vienmēr izpildot budžetu un pat to pārtērējot, taču oktobra operatīvie dati parāda, ka pieprasījums pēc mājokļu garantijām ir samazinājies par 66%.

Vienlaikus viņš pauda, ka "Altum" strādā pie jaunu programmu izstrādes jomās, kurās tirgū ir nepilnības, tostarp šobrīd ir izstrādāta jauna programma mājokļu aizdevumiem, kas paredz, piemēram, uz trim gadiem atlikt daļas EURIBOR maksājuma.

Savukārt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" Bērziņš ceturtdien skaidroja, ka institūcija piedāvā uz noteiktu termiņu atlikt maksājumu par to EURIBOR daļu, kas pārsniedz 2%. "Rēķins tādējādi būtu daudz tuvāks tam, kāds tas bija līdz tam, kad EURIBOR pārkāpa šos 2%. Mēs tātad nepiedāvājam kādu 50% atlaidi vai kādu citu," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.novembra AS “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (Altum) Rīgas Centra reģionālais centrs strādās jaunās telpās – “Zeiss biroji” ēkā Mūkusalas Biznesa Centra kompleksā Dēļu ielā.

Altum Centra reģiona vadītāja Daina Cinovica: “Šajos laikos pieņemam ilgtspējīgus lēmumus. Arī biroja izvēlē, galvenokārt, izvērtējām iespējas pārvākties uz energoefektīvāku ēku, tādējādi domājot par ilgtspējai atbilstošu funkcionalitāti, kā arī sociālo un ekonomisko izdevīgumu. Izvērtējot līdzšinējās prognozes, siltumenerģijas patēriņš jaunuzceltajā A klases biroja ēkā būs par divām reizēm mazāks nekā iepriekšējās īrētajās telpās. ”

Altum Centra reģiona birojā ikviens var saņemt konsultāciju par iespējām, kādas valsts piedāvā biznesa uzsākšanai un attīstīšanai, par finansējumu daudzdzīvokļu māju siltināšanai no Eiropas fondu līdzekļiem, valsts atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kā arī par īpašām atbalsta programmām lauksaimniekiem. Altum Centra reģions aptver valsts atbalsta programmu klientus no Rīgas, Jūrmalas, Ogres, Siguldas un citiem Pierīgas novadiem. Jaunajā birojā strādā arī Altum Korporatīvo darījumu apkalpošanas komanda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.

2023.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (+15,5%) un svaigiem augļiem (+2,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,2%), maizei (+1,2%), tostarp galvenokārt baltmaizei, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1%), pienam (+2%) un saldējumam (+2,1%). Savukārt akciju ietekmē lētāki bija piena produkti (-3,5%), konditorejas izstrādājumi (-2,0%), makaronu izstrādājumi (-3,4%) un šokolāde (-1,5%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-3,7%), sieram un biezpienam (-0,9%), un cūkgaļai (-0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada septembrī, salīdzinot ar 2022. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2022.gada septembri - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 14%.

2023.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (mīnus viens procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Piešķir papildu 70 miljonus eiro aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem konkurētspējas veicināšanai

LETA, 05.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai, kas paredz precizēt aizdevumu programmas īstenošanai pieejamo valsts budžeta finansējumu, piešķirot papildu 70 miljonus eiro.

Tostarp 2024.gadā un 2025.gadā piešķirti papildu pa 30 miljoniem eiro, bet 2026.gadā - 10 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem, kā arī veicināt jaunas investīcijas uzņēmējdarbības paplašināšanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 2022.gada 19.janvāra līdz 2022.gada 2.maijam organizēja Aizdevumu programmas pirmās atlases kārtas pieteikumu iesniegšanu, kurā tika saņemts liels pieteikumu skaits. Savukārt 2022.gada 3.novembrī tika izsludināta projektu izvērtēšanas sākšana slēgtā atlases kārtā, kura paredzēta pirmās atlases kārtas komersantiem, kuriem nepietika finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

34% iedzīvotāju mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai gatavi izlietot tikai līdz 3000 eiro

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse Latvijas ģimeņu apsver domu šovasar uzlabot mājokļa energoefektivitāti, lai nākamajā apkures sezonā par siltumu un elektrību būtu jāmaksā mazāk, tomēr vairums nespēj šī mērķa īstenošanai atvēlēt vairāk par 3000 eiro.

Turklāt trīs ceturtdaļas respondentu uzlabojumu veikšanai ir gatavi izmantot tikai pašu uzkrājumus un līdzekļus no valsts atbalsta programmām, izriet no tirgus izpētes aģentūras Norstat Latvija aptaujas rezultātiem.

Iepriekšējā apkures sezonā saņemtie augstie apkures un elektrības rēķini daudzās mājsaimniecībās lika domāt, kā mazināt izmaksas. Iemītnieki mainīja ne vienu vien paradumu – samazināja gaisa temperatūru istabās, izslēdza apgaismojumu telpās, kurās neatrodas, retāk izmantoja gludekli un cepeškrāsni. Tomēr daudziem nācās atzīt, ka mājokļa energoefektivitāte ir pārāk zema, lai situāciju būtiski uzlabotu tikai ar ieradumu maiņu.

Norstat Latvija aptaujā noskaidrots, ka mājokļa energoefektivitātes uzlabošanu šovasar apsver 44% respondentu. Tomēr vairākuma rocība ir pārāk maza, lai veiktu visaptverošu siltināšanu vai apkures sistēmas nomaiņu. 20% no visiem aptaujātajiem jeb gandrīz puse no tiem, kuri plāno veikt uzlabojumus, šim nolūkam spēj atvēlēt vien līdz tūkstoš eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") paspārnē varētu veidot Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fondu, 22.augustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (NA) un komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").

Šādu risinājumu raidījuma diskusijā piedāvāja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne, norādot, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudēs īpašumu, tad valsts zaudēs iedzīvotājus. Attiecīgi šāds fonds dotu garantiju, ka, kredītņēmējs pakāpeniski maksājot, tomēr varētu saglabāt savā īpašumā vienīgo mājokli.

Fonda darbības mērķis būtu nepiedzīvot situācijas, ka kredītņēmēji augsto kredīta maksājumu dēļ sāk zaudēt savus vienīgos mājokļus. Šāds fonds varētu pārņemt no komercbankām problemātiskos aizdevumus, vienoties ar aizņēmēju par kredīta atmaksas termiņiem, tādējādi saglabājot īpašumu.

Šuvajeva ieskatā šāds fonds būtu atbalstāms, jo, viņaprāt, "Altum" šī ir neizmantota iespēja. Tāpat Šuvajevs uzskata, ka "Altum" varētu pārveidot par nacionālu banku, kas varētu veicināt konkurenci banku sektorā ar kreditēšanu, jo jau patlaban 80% hipotekāro kredītu ir izsniegti ar "Altum" garantiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM rosina hipotekāro kredītprocentu maksājumus uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.

Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.

Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina Luminor bankas aptaujas* dati.

Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto norādīja, ka viņiem jau ir savs mājoklis, tāpēc jaunu iegādāties šobrīd neplāno. Taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju vēlētos tikt pie sava mājokļa, bet no tā viņus attur pārāk zemi ienākumi - biežāk šo iemeslu atzīmēja cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji Rīgā. Nākamais biežāk norādītais iemesls ir ekonomiskā situācija (21%), kas vairāk satrauc vīriešus nekā sievietes. Tam seko neskaidrība par nākotni, nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai un augstās Euribor procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru