Jaunākais izdevums

Dekorāciju veidotāju netrūkst; katram ir jāatrod savs rokraksts, teic radošās darbnīcas Pļava īpašniece Karīna Krivade.

Šajā nišā sevi pieteikusi jaunā uzņēmēja Karīna Krivade, kura nākotnes ieceres saista ne vien ar svētku noformējumu veidošanu, bat arī ar individuāla dizaina lampu kupolu radīšanu.

Radošās darbnīcas SIA Pļava pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, kad Ziemassvētku laikā Doma laukumā uzņēmuma īpašniece Karīna Krivade organizēja radošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem. Sākotnēji tas bija plānots kā vienreizējs projekts.

Lielākus apgriezienus radošā darbnīca uzņēmusi šovasar, kad veidoja noformējumu un dekorācijas kāzām. Tas bijis labs atspēriena punkts, jo kāzu viesi novērtēja paveikto, vēlāk paši veica savus pasūtījumus.

K. Krivade tagad izgatavo dekorācijas svētkiem, veikalu skatlogiem, klubiem un restorāniem, kā arī iesaistās dažādos projektos, piemēram, reiz modes skates dalībniecēm gatavoja ekstravagantas galvas rotas.

Iepriekš K. Krivades ikdienas nodarbošanās bija saistīta ar tirdzniecības un mārketinga jomu, ko viņa veiksmīgi izmanto sadarbojoties ar klubu Dstyle Black un nesen atvērto restorānu Dārzs. Tajā viņa veidojusi arī dizaina priekšmetus - sākot no galda kartēm līdz lampām.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas pilsētas pašvaldība neakceptē tipveida ēkas būvniecības projektu pļavā pie Lielupes, kur bija plānots izvietot lielveikalu Depo, jo tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā, informēja pašvaldībā.

Pašvaldība šādu lēmumu skaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā tā ir ieguldījusi ievērojamu darbu un resursus, lai sakārtotu upes krastus Jelgavā - ir labiekārtota Lielupes labā krasta promenāde, Pasta sala, Čakstes bulvāris, Mītavas tilts. Tieši investoru nevēlēšanās izprast pilsētas vidi un radīt individuālu projektu, kas iekļautos Lielupes krasta līnijā, bija galvenais iemesls, kāpēc pašvaldība nesaskaņoja arhitekta piedāvāto projektu veikala Depo būvniecībai pļavā pie Lielupes.

Tagad pašvaldība ar zemes īpašnieku mēģina rast kompromisu - pašvaldība piedāvā zemes īpašniekam šajā vietā uzbūvēt pašvaldības funkcijām nepieciešamu ēku, ko pēc tam varētu no īpašnieka - Igaunijas fonda Eften Capital - nomāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Nīcas novadā būtiski pieaudzis atpūtnieku skaits no Lietuvas. Kaimiņvalsts ceļotāji, kas iepriekšējos gados vairāk uzturējušies Papes pusē, tagad pa piekrasti dodas tālāk uz Jūrmalciemu, Bernātiem, un pēc eiro ieviešanas Lietuvā viņu skaits noteikti nemazināsies, par aktuālākajām tūrisma tendencēm novadā reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta Nīcas novada speciāliste tūrisma un vides jautājumos Dace Vecbaštika.

Nīcas Tūrisma informācijas centra (TIC) apkopotā statistika par nakšņotāju skaitu novada viesu namos, kempingos un citās naktsmītnēs pagājušajā gadā liecina, ka ceļotāji no Lietuvas ieņem otro vietu aiz vietējiem Latvijas ceļotājiem. Tikmēr vācieši, kas pirms dažiem gadiem bijuši otrajā vietā, tagad noslīdējuši uz ceturto. D. Vecbaštika kopumā atzinīgi vērtē kaimiņvalsts ceļotāju pieplūdumu, taču vienlaikus norāda, ka ne vienmēr viņu viesošanās Latvijā dod labumu tūrisma uzņēmējiem un veikalniekiem.

«Ir atpūtnieki no Lietuvas, kuri ne par ko nevēlas maksāt - atbrauc ar savu pārtiku, uzceļ telti meža vidū un vēl piegružo apkārtni. Lietuvieši arī mēdz kaulēties par cenām naktsmītnēs,» stāsta tūrisma speciāliste. Dažkārt līdzīgi rīkojoties arī atpūtnieki no Latvijas, taču dienvidu kaimiņi mēdzot būt vēl nekaunīgāki. Piemēram, atnākot divi vīri pie saimnieka un jautā, vai nevar vienu nakti turpat pļavā uzcelt telti. Kad īpašnieks, izpalīdzīgs būdams, piekritis, pļavā uzrodas arī sievas, bērni un nelūgtie viesi, neko nemaksājot, paliek divas vai trīs naktis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas Tiesu namā otrdien, 6.februārī noraidīta trešās personas jeb SIA Auras centrs lūgums, vēl pirms lieta izskatīta pēc būtības, atjaunot būvatļauju lielveikala būvei Cukura ielā 2, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Saskaņā ar likumu, šo lēmumu var pārsūdzēt, 14 dienu laikā iesniedzot blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. Tā pārsūdzēšanas gadījumā būtu pēdējā instance, jo Augstākā Tiesa blakus sūdzības neizskata.

Ja tiesa būtu apmierinājusi SIA Auras centrs lūgumu, tad SIA Auras centrs būtu tiesības ar savu risku, pirms lieta iztiesāta pēc būtības, sākt būvniecību. Ja vēlāk tiesā būvatļauja pēc būtības tiktu atzīta par atceļamu (Jelgavas dome, kas izsniedza būvatļauju, tiesā zaudētu), tādā gadījumā SIA Auras centrs par saviem līdzekļiem būtu jānojauc uzbūvētais.

Būvatļauju pēc būtības Administratīvajā rajona tiesā paredzēts vērtēt 25. aprīlī. Taču, ja trešā persona Auras centrs iesniegs blakus sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, būvatļaujas izskatīšana pēc būtības aizkavēsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 20. septembrī, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns Latgales numuru.

Attālumam no Rīgas nav tiešas saistības ar uzņēmēju spēju radīt kaut ko jaunu vai piešķirt svaigu vērtību pasaulē jau zināmām lietām. Biznesa Plāna Latgalē satiktie uzņēmēji ir apliecinājums mākai ģenerēt ne tikai novatoriskus risinājumus, bet arī dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas idejas, bez kurām Latvijas biznesa vidē būtu mazāk krāsu.

Uzkrītoši bieži žurnāla stāstu varoņi piemin idejas – gan ideju ģenerēšanu, gan to materializēšanu. Idejas kā ceļu pie saviem mērķiem. Kādam turēšanās pie idejas atnestas vīzijas aizvedusi pie daudzmiljonu biznesa, citam – pie savas vietas nomaļā pļavā, kur dzīvot saskaņā ar savu personīgo ekonomikas modeli. Tā žurnāla ievadā raksta Dienas Biznesa galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Atjaunota dabas tūrisma infrastruktūra Zvārtes iezī un Sietiņiezī

Lelde Petrāne, 29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies jaunās dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība apmeklētākajos smilšakmens iežu atsegumos Gaujas Nacionālajā parkā - Zvārtes iezī un Sietiņiezī. Līdz ar to šie populārie dabas tūrisma infrastruktūras objekti ir atvērti un pieejami apmeklētajiem, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes sniegtā informācija.

Tūristi un dabas draugi ilgi gaidīja iespēju apmeklēt iecienīto Zvārtes iezi, kas atrodas Amatas upes krastā.

Zvārtes pļava apmeklētājus sagaida ar vairākām jaunām atpūtas un ugunskura vietām. Pretim iezim izbūvēta skatu platforma, uz kuru ved jauna, grants seguma veidota taka. Pļavā un autostāvvietā pie informācijas namiņa izvietoti vairāki jauni stendi un tualetes apmeklētāju ērtībai. Gar Amatas upi no Zvārtes ieža ved atjaunota taka līdz Veclauču tiltam, pie kura atjaunota ūdenstūristu apmetne ar laivu novietnēm, ugunskura un atpūtas vietām. Zvārtes iezī atjaunots arī gājēju tilts.

Lielākais baltā smilšakmens atsegums Latvijā Sietiņiezis pēc infrastruktūras atjaunošanas gaida savus apmeklētājus. Te izbūvētas jaunas kāpnes, atpūtas vietas un tualete, atkritumu urnas, jauni soliņi, kā arī laivu novietne un barjeras apmeklētāju drošībai. Arī šeit apmeklētāji jaunos stendos varēs atrast vajadzīgo informāciju. Krietni uzlabots auto stāvlaukums pirms Sietiņieža, tam uzbērts jauns segums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par veikala Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mucām līdzīgas koka mājiņas pašā jūras krastā – šāds skats paveras vairākās vietās Kurzemes piekrastē. Lai arī kempingu klienti slavē projekta autorus par oriģinālo ideju, un pievilcīgo izpildījumu, pastāv bažas vai nelielie namiņi kāpās izvietoti likumīgi.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā pārvaldē stāsta par trim vietām ar mucu mājiņām – Melnsilā, Kolkas ragā un Upesgrīvā, vēsta laikraksts Diena. Tā kā kāpas ir ļoti būtiska un sargājama jūras piekrastes daļa, aizsargjoslu likumā paredzēti ierobežojumi darbībai šādā zonā, kas saistīti gan ar būvniecību, gan pagaidu konstrukciju izvietošanu.

Aizsargjoslu likums liedz novietot kāpās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot gadījumus, kad šāds teritorijas izmantojums paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Kā stāsta VVD reģionālajā pārvaldē, Melnsilā ar kempinga likumību problēmu neesot, savukārt Rojas un Mērsraga būvvalžu vadītājs Agris Jansons uz to raugās citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Aivu Vīksnu, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenti

Lelde Petrāne, 07.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:

Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?

Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļavas pagasta Ozolkalnā jau trešo nedēļu savā vaļā pa pļavām un dārziem klaiņo bariņš aitu. Sākumā manītas piecas, bet nu vairs tikai trīs. Izskatoties, ka Ozolkalnā joprojām klaiņo aitu māte ar diviem jēriem. «Sirds sāp! Vai tiešām nevienam nav daļas?» reģionālajam medijam Dzirkstele sacījusi gulbeniete Ārija Rikveile, kura pati šos dzīvniekus manījusi ceļa malā vairākkārt.

Iedzīvotājiem, kuri pamana noklīdušus bezsaimnieka mājlopus, nekavējoties ir jāsazinās ar pašvaldību, šajā gadījumā ar Beļavas pagasta pārvaldi, Dzirkstelei sacījusi Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. «Pašvaldībai jāmeklē noklīdušo dzīvnieku saimnieks. Ja neizdodas, jānogādā lopi uz patversmi vai citādi. Tālāk tad jau mēs sadarbojamies ar pašvaldību, ja paši netiek galā,» skaidrojusi I.Tomiņa.

Beļavas pagasta pārvaldes vadītāja vietnieks Juris Bašķers sacījis – klaiņojošas aitas manītas Ozolkalnā gan pie Lazdukalna, gan pļavā ceļa malā pie pagrieziena uz Lejasciemu. Viņš cerot, ka Dzirkstele palaidīs tālāk šo ziņu un varbūt saimnieks sadzirdēs un ieradīsies savākt savas aitas, kuras nevienam citam rokā nedodas. «Ēst jau viņām ir ko, salasa,» apgalvojuši pagasta pārvaldes darbinieki. J.Bašķers lēsis, ka aitas savā vaļā sveikas un veselas staigāšot kā līdz šim, ja vien viņām neuzbruks suņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gramzdas pagasta pārvaldes ēka celta pēc tipveida projekta un pēc telpu izvietojuma atgādina vēl vairāku pašvaldību vadības centrus. Taču koridori un kabineti pārsteidz ar košām krāsām – katrā telpā tā ir atšķirīga, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Iekštelpu remonts veikts laikā, kad pagasta groži bija Augustina Eidejus rokās. Katrs darbinieks drīkstējis izvēlēties sev tīkamāko sienas apdares veidu un krāsu. «Augustiņš mūs neierobežoja,» stāsta kasiere Sandra Arāja. Apmeklētāji galvenokārt priecājoties, bet gadoties pa kādam, kuram spilgti zaļais koridoru tonis nav pa prātam.

Priekšsēdētājam darbinieces ieteikušas kabinetu tapsēt ar lillā krāsas tapetēm, lai pieskaņotu viņa kreklam. Bet Augustins izvēlējies mierīgāku – zeltainu – toni ar viļņotu rakstu. Tas varētu simbolizēt priekšnieka dzīves ritmu – te augšā, te lejā. Tagad tas jāpieņem pašreizējam pārvaldniekam Dzintaram Kudumam, kuram, radušam pie latviešiem raksturīgajām mierīgajām pasteļkrāsām, sākumā šķitis nepierasti. Nu jau krāsainību pieņēmis un domā savai pārvaldei saukli: «Pret ikdienas pelēcību!» vai «Izkrāsosim pasauli!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar EuroPark Latvia valdes locekli Mārtiņu Meisīti

Lelde Petrāne, 21.08.2015

Pie 1990.gada Jeep ar koka apdari
Ļoti patīk amerikāņu retro auto, arī pats brīvajā laikā ap tādiem ķimerējos. Šis eksemplārs īpašs ar koka apdari.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. EuroPark ir privātais autostāvvietu operators.

EuroPark dibināts 1979.gadā Norvēģijā. EuroPark Latvia darbību sāka 2001.gadā, tā dibinātāji - Norvēģijas uzņēmumi Linstow AS un Indigo Invest.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šajā jomā strādāju jau teju 15 gadus un vēl joprojām ir interesanti - nemitīgi izaicinājumi, jauni objekti un situācijas. Iekārtot jaunu stāvvietu nenozīmē tikai nodrošināt tehnisko aprīkojumu un izvietot informatīvās zīmes. Katrā objektā, vietā un pilsētas rajonā ir cita specifika. Jāmeklē risinājums, kas vienlīdz apmierina objekta īpašnieku, tā klientu un arī apkārtējos iedzīvotājus. Ir daudz stāvvietu, kam izstrādājam arī autostāvvietu funkcionālos risinājumus, piemēram, pie lielveikaliem vai degvielas uzpildes stacijām meklējam veidu, kā nodrošināt autostāvvietas pieejamību konkrētā objekta klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav skaidrības, kas veiks nepieciešamos priekšdarbus infrastruktūras sakārtošanai, ja IKEA izlems ienāks Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ik pa laikam izskan runas, ka Latvijā savu veikalu varētu atvērt Zviedrijas uzņēmums IKEA, kas ir lielākais mēbeļu tirgotājs pasaulē, līdz šim gan tas nav noticis. Tomēr pavisam nesen Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols paziņoja, ka pēc diviem gadiem Stopiņu novadā Ikea varētu vērt sava pirmā veikala durvis. Lai tas notiktu, esot gan vēl jāpadara virkne mājasdarbu.

Stopiņu novada domes pārstāve Inese Skrastiņa DB skaidro, ka ar Stopiņu novada pašvaldību ir veiktas pārrunas par iespējamo IKEA tirdzniecības centra izbūvi novada teritorijā. «Iecerētā vieta ir Stopiņu novada teritorija, kas robežojas ar Juglas ielu. Pašvaldība konceptuāli neiebilst investoru piesaistei pašvaldības teritorijā,» stāsta I. Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgales lietavu izskaloto ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaupers par jauno dziesmu: «Šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu»

Laura Mazbērziņa, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rimi projektu Ogrē virzot pa blatam

Lelde Petrāne, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē, visticamāk, ar apkārtnes iedzīvotāju sakāvi jau pavisam drīz beigsies turpat 10 gadus ilgusī cīņa pret veikala būvniecību pilsētas pēdējā zaļajā laukumā – trijstūrī starp Ogres katoļu baznīcu, kultūras centru un represēto piemiņas vietu. Kā jau vairums nosacīti dzīvotspējīgo lokālo projektu arī šī lielveikala ideja izdzīvojusi, vien pateicoties tās virzītāju «galiem» un ietekmei vietējā pašvaldībā, raksta portāls pietiek.com.

Pa blatam par tirdzniecības centram īsti piemērotu vietu pārtapis pavisam neliels, ar represēto piemiņas vietu apgrūtināts zemes pleķītis, ko no kāda Leonīda Samsonova 2001.gada nogalē iegādājās Sergejs Grekovs.

Shēma bijusi vienkārša. 2007.gadā no pleķīša atdalīja apgrūtināto daļu, proti, uzkalniņu ar represēto piemiņas vietu, kopumā 2802 kvadrātmetru platībā, to bez atlīdzības nododot Ogres pašvaldības īpašumā. Pretī pašvaldība tikpat dāsni dāvāja trīs neapgrūtinātus zemesgabalus turpat blakus, kopumā 3805 kvadrātmetru platībā. Un tas viss – pateicoties uzticamiem draugiem, kurus vienoja amati pašvaldībā un SIA Ogres būvmateriālu centrs, skaidro portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu

Anda Asere, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus mājbrūvētāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis savu hobiju pārvērš biznesā; cer uzkrāt pieredzi un naudu, lai būvētu rūpnīcu.

«Ne man, ne Edgaram nav mērķa uztaisīt lētāko alu pilsētā, mūsu mērķis ir uztaisīt labāko, un tās ir divas dažādas lietas,» saka Reinis Pļaviņš, alus darbnīcas Labietis (SIA Zlaukts) līdz- īpašnieks. Viņa un Edgara Meļņa darīto alu, piemēram, esot novērtējis restorāns Vincents, kur to var nopirkt.

Reinis un Edgars ir alus mājbrūvētāji ar stāžu. Reinis uzsver, ka ir svarīgi mērīt pieredzi nevis gados, bet brūvējumu skaitā, jo ir mājbrūvētāji, kas to dara vienreiz gadā – uz Jāņiem, un tādiem pēc pieciem gadiem ir piecu gadu stāžs, bet tikai piecas alus šķirnes. Reiņa un Edgara «kontā» ir vairāk nekā simts brūvējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm – zirgaudzēšana – patlaban piedzīvo brīdi, kad profesionalitāte ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Jo bagātāka valsts, jo vairāk zirgu. šī sakarība ir spēkā arī mūsdienās, pārliecināts Juris Astičs, 3 vītolu staļļi vadītājs

Juris Astičs secina: «Vērtējot pēc šāda kritērija, Latvijas bagātākā daļa ir pie mums, Latgalē, jo te ir visvairāk zirgu – ap 4000. Otra bagātākā vieta – Rīgas apkārtne, kur mīt ap 2000 rikšotāju.»

Latvijā kopumā ir ap 11 tūkstošiem zirgu. Visi – šķirnes, sporta, darba, jauni, veci. Diem- žēl to skaitam arvien ir tendence samazināties. Palie- linoties to cilvēku skaits, kas iegādājas sev vienu zirgu, taču nevis darbam, bet priekam, izvēlas zirgu kā gleznu, teic staļļu vadītājs.

Nosacīti zirgus varot iedalīt trijās daļās, skaidro J. Astičs. Apmēram puse ir tā sauktie praktiski pielietojamie zirgi, kurus nodarbina tūrisma nozarē, pasākumu rīkošanas biznesā, veselības uzlabošanai, mājsaimniecībā u.c. 25% ir tādu, kurus iegādājas turīgi ļaudis un tur zirgu staļļos pie profesionāla kopēja, apciemojot rikšotāju retumis. Atlikusī ceturtdaļa ir augstas kvalitātes sporta zirgi un zirgi tirdzniecībai. Speciālists vērtē, ka no tiem Latvijas līmenim augsti profesionāli ir daži simti, starptautiskā līmenī vērtīgi daži desmiti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes pircēju vilnis no Lietuvas robežas jau labu laiciņu kā pāršalcis Jūrmalciema kāpas, un nu kā sēnes pēc lietus sarodas būvnieki. Jūrmalciemniekiem ir jautājumi un bažas, kā viss būs un kā dzīvot tālāk, kad apkārt sveši tikumi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jūrmalciema sabiedriskajā centrā 21. maijā ciema un apkaimes iedzīvotājiem detālplānojumu nozīmi, būvniecības noteikumus un vienkāršu sadzīvi ar ienācējiem izskaidroja Nīcas novada pašvaldības komanda ar priekšsēdētāju Agri Petermani vadībā. Nozīmīga bija teritorijas plānotājas Evitas Kalējas uzstāšanās. Iedzīvotāji saņēma skaidrojumus tieši par saviem īpašumiem.

Interesantus faktus atklāja Būvvaldes vadītājs Oskars Dejus un iedzīvotājiem demonstrēja dzīvojamā vagoniņa fotogrāfiju, sakot, ka tādus visā Nīcas novadā var uzstādīt tikai īpašos gadījumos, piemēram, ja norit būvniecība. Citādi aizliegts. Uz ko tautas murdoņā varēja saklausīt, ka tādu vagoniņu Jūrmalciemā pilnas kāpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija sašutusi par negodprātīgu uzņēmēju darbībām

Dienas Bizness, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā plānošanas periodā atceltās prasības - bioloģiskajiem lauksaimniekiem nav jāuzrāda ieņēmumi no hektāra un papuve drīkst aizņemt lielāku platību kā 30% no atbalstam pieteiktās aramzemes, ir iemesls, kā, izpildot minimālas prasības un neveicot produkcijas ražošanu, iespējams saņemt lauksaimniecības atbalstu, norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) izpilddirektore Līga Logina.

Asociācija jau pavasarī izteica bažas, ka šīs izmaiņas var likt sarosīties negodīgiem uzņēmējiem, kas vēlēsies saņemt lauksaimniecības atbalstus, neveicot lauksaimniecisko ražošanu. Šobrīd ir radusies situācija, ka vairāk kā 50 uzņēmumi vēlas saņemt atbalsta maksājumus par dabīgajām pļavām, kuras definējuši un pieteikuši kā papuves, kaut gan par papuvi uzskatāma tikai aramzeme, bet dabīgā pļava pēc Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem nav aramzeme.

Tāpat absurdi ir noteikumi, ka atbalstu par papuvi var saņemt 5 gadus arī par visu saimniecībā pieteikto platību gan bioloģiskajā lauksaimniecībā, gan konvencionālajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vāc parakstus pret Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā

Raivis Bahšteins, 19.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvietis Andris un portugāliete Debora ir atraduši simt un vienu veidu, kā dzīvi vecā Latgales sētā vairāk nekā 200 kilometru attālumā no Rīgas padarīt interesantu sev un citiem.

Ko tu te atbrauci? Galva tev ir uz pleciem vai nav? Brauc atpakaļ! Ar sākotnēji skeptisku uzņem­šanu bija jāsadzīvo Andrim Višņevskim un Deborai Paulinu, kas pirms trim gadiem no metropoles virpuļa pārcēlās uz nomaļajām Obeliškām ar sapni par saturīgu mazo biznesu.

Kaņepju eksperimenti Obelišku fermā iz­kristalizējušies līdz tam, ka nu jau var rādīt savas prasmes arī citiem, paralēli tur top dažādi produkti – ēdami un neēdami, taču ne mazumtirdziecības plauktiem, bet gan kā papildinājums saimniecības apskatei un kaņepju izzināšanai, palēnām attīstot tūrisma piedāvājumu. Viņi vēlas uzņemt arī korporatī­vos pasākumus, šovasar ierīkota kvestu istaba jeb escape room par kaņepju tematiku, nupat atvēruši arī pašu dizainētu veikaliņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru