Autotransporta direkcija lauzusi līgumu ar SIA Pato-1, kas līdz ši veica pārvadājumus Pļaviņu novadā, jo uzņēmuma darbībā konstatēti regulāri pārkāpumi. Līdz ar to no 2017. gada 1. septembra sabiedriskā transporta pakalpojumu Pļaviņu novadā nodrošinās SIA Jēkabpils autobusu parks. Attiecīgais pārvadātājs turpmāk apkalpos sešus maršrutus Pļaviņu novadā, informē VSIA Autotransporta direkcija (ATD) Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanā SIA Jēkabpils autobusu parks autobusu parka vidējais vecums katrā kalendārajā gadā nedrīkstēs pārsniegt 20 gadus. Vismaz 10% autobusu būs jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem un vecāku bērnu ratiņu pārvadāšanai. Informācija par gaidāmajām pieturvietām brauciena laikā transportlīdzeklī būs pieejama audiāli vai vizuāli. Līgums ar SIA Jēkabpils autobusu parks par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu būs spēkā līdz 2019. gada 13. septembrim.

ATD informē, ka Jēkabpils autobusu parks nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutā Nr.5697 Pļaviņas–Vietalva, Nr.5698 Pļaviņas–Bunduļi, Nr.6112 Selga–Pļaviņas, Nr.6141 Pļaviņas–Vietalva–Pļaviņas, Nr.6429 Pļaviņas–Silajāņi–Pļaviņas un Nr.6430 Pļaviņas–Krievciems–Pļaviņas.

Uzņēmuma Daiļrade Koks cehs Pļaviņās, kurā nodarbināja ap 70 strādnieku, jau kopš pagājušā gada vasaras grimst klusumā un vientulībā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Andris Jansons tam atklājis, ka ražošanu Pļaviņās vairs neatjaunos, ēkas iecerēts pārdot vai izīrēt.

Uzņēmuma panākumu pamatā ir veiksmīga sadarbība ar ārzemju mēbeļu impor­tētājiem pēc katalogiem, kas katru gadu ļaujot palielināt eksporta apjomu un apgrozījumu.

Jau kopš pagājušās vasaras slēgts uzņēmuma cehs Pļaviņās, kurā divās maiņās strādāja 70 darbinieku. Tur pārsvarā ražoja krāsotas vannasistabas un bērnu mēbeles.

A. Jansons Staburagam atklājis, ka lēmums slēgt Pļaviņu cehu nebija viegls: «Pļaviņās bijām uzbūvējuši jaunu angāru par aptuveni 100 tūk­stošiem latu, ierīkojuši katlumāju, sakārtojuši ventilācijas sistēmu un infrastruktūru. Investējām ar mērķi darboties ilglaicīgi, ar perspektīvu. Taču radās iespēja iegādāties ražotni Tukumā — tur varam ražot ar piecas reizes lielāku jaudu nekā Pļaviņās. Protams, pienāca brīdis, kad Pļaviņās strādājošos tā īsti vairs nespējām nodarbināt, taču viens no iemesliem bija arī tas, ka te trūkst kvalificēta darbaspēka. Protams, bija arī labi strādnieki, un man ir žēl, ka viņi zaudēja darbu, taču pārsvarā cīnījāmies ar kadru mainību un strādnieku trūkumu. Šobrīd telpām Pļaviņās meklējam pircēju vai nomnieku, jo ražošanu te noteikti neatjaunosim.»

Patlaban viskritiskākā situācija ar plūdiem Daugavas baseinā ir Pļaviņās, sarunā ar radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sarunā ar Latvijas Radio, K. Eklons sacīja, ka VUGD jau naktī pieņēmis lēmumu par papildus resursu piesaisti situācijas normalizēšanai Pļaviņās. Uz pilsētu tiks nosūtītas papildus ekipāžas, lai varētu veikt glābšanas operācijas, ja būs nepieciešams. Plūdi Pļaviņās pārrāvuši arī jaunuzcelto dambi un likuši slēgt galveno ielu.

Savukārt VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja, ka glābēji Pļaviņās pulcē papildspēkus un gatavojas cilvēku evakuācijai.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tikmēr norādīja, ka plūdu dēļ ārkārtas situācija varētu tikt izsludināta Daugavpilī. R. Kozlovskis norādīja, ka galvenais mērķis šobrīd ir izglābt cilvēkus, ja tas būs nepieciešams Viņš piebilda, ka patlaban nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu būs vajadzīgi, lai veiktu glābšanas darbus.

Šodien, 19. aprīlī, no applūdušajām mājām Pļaviņās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki izglābuši 8 cilvēkus, 5 suņus un 3 kaķus. Daugavas ielā 13 cilvēki ir atteikušies no evakuācijas.

Ugunsdzēsēji glābēji šobrīd veic visu Daugavas ielas māju apsekošanu, lai pārliecinātos, ka visiem tiek sniegta palīdzība izkļūt no applūdušā mājokļa.

Cilvēku glābšanas darbi turpinās, informē VUGD.

Kā norāda dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, kas šobrīd atrodas Pļaviņās: «[Pļaviņās] situācija šobrīd ir nestabila. Applūst tādas teritorijas, kas parasti nemēdz applūst, tādēļ ir papildus darbs ar iedzīvotāju apziņošanu. Ūdens plūst pāri dambim, bet pastāv cerība, ka tas noturēs ledus krāvumu. Ledus kustība šobrīd nenotiek, bet ūdens līmenis pieaug.»

Viņš arī informē, ka Pļaviņās glābšanas darbu veikšanas nolūkos ir ieradušies ugunsdzēsēju glābēju papildspēki no citām pilsētām. Uz Pļaviņām tiek nosūtīta arī kravas automašīna ar nestuvēm un segām, lai nepieciešamības gadījumā varētu izglābt un sasildīt lielāku cilvēku daudzumu.

Patlaban ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Žilde sacīja, ka pusstundu pēcpusdienā bija vērojama ledus kustība, kas radīja bažas par ūdens līmeņa kāpumu Daugavā, taču tagad tas ir samazinājies zem kritiskās robežas un ledus upē nekustas.

Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies.

Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.

Jau vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā izkustējās ledus sastrēgums Daugavā lejpus Jēkabpils, kas izraisīja ūdens līmeņa celšanos Pļaviņās.

Pļaviņās plkst.15 ūdens līmenis Daugavā bija 10,65 metri - desmit centimetrus zemāks nekā piecos no rīta, - bet jau pēc pusstundas tas paaugstinājās līdz 10,87 metriem.

Pagājušā nedēļā viena no aktuālākajām ziņām bija par plūdiem un to sekām gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās, gan arī citās apdzīvotās vietās Latvijā.

Šoziem plūdi negaidīti izvērtās sevišķi bīstami, un applūda pat tādas teritorijas, kuras līdz šim plūdi ir skāruši ļoti reti vai arī nekad. Šobrīd plūdu draudi ir mazinājušies, ūdens līmenis upēs pazeminās, un īpašnieki pakāpeniski atgriežas savos īpašumos, kur tiem būs daudz darāmā - plūdu sekas pašas no sevis nepāriet.

No ēku pagrabiem un citām telpām ir jāizsūknē ūdens, turklāt ēku sienas un pamati ir samirkuši, kas īsākā vai garākā laika posmā var radīt nepatīkamus sarežģījumus ēku ekspluatācijā. Mājās var būt bojātas apkures sistēmas un kanalizācijas sistēmas. Rūpnieciskajos objektos var būt bojātas arī ražošanas iekārtas, gatavās preces un izejvielu krājumi, dažādas specifiskas ierīces un tehnika, inženierkomunikācijas.

Nepilnu gadu Pļaviņās darbojas šūšanas uzņēmums Krontex D. Tagad ražotne paplašināta - darba vietas 11 šuvējām iekārtotas vēl vienā telpā. Līdz ar to nodarbināto skaits uzņēmumā krietni palielinājies, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pļaviņu ražotnē šujot galvenokārt bikses. Modeļi ir dažādi, tie atkarīgi no pasūtītāja. Meistare Mairita Pētersone stāstījusi, ka vienā pasūtījumā mēdz būt arī vairāki modeļi. Tā ka jāspēj pielāgoties ražošanas specifikai. Apģērba detaļas atved jau piegrieztas, un uz vietas tās tikai sašuj.

M. Pētersone Staburagam atzinusi, ka «kolektīvs gan ik pa laikam mainās, šuvējas un citus darbiniekus joprojām aicinām pieteikties, jo darba pietiek». Viņa uz darbu Pļaviņās braucot no Kalsnavas pagasta Aiviekstes.

Lai gan patlaban ūdens līmenis Pļaviņu HES ir nostabilizējies un tuvākās prognozes liecina, ka situācija būs stabila, ūdenskrātuve tiek gatavota jaunam pieplūdumam, aģentūru LETA informēja AS Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Patlaban caurtece Pļaviņu HES ir ap 4300 kubikmetriem sekundē, līdz ar to tuvākajās dienās aizvari būs atvērti.

Pārraujot ledus sastrēgumu, šodien dienas otrajā pusē kritās ūdens līmenis Pļaviņās, un lielā ūdens masa nonāca Pļaviņu HES, kas jau savlaicīgi bija sagatavota tik liela ūdens apjoma uzņemšanai.

Jau vakar, caurtecei sasniedzot 2800 kubikmetrus, un ūdens līmenim Pļaviņās tuvojoties kritiskajai atzīmei, tika atvērti divi aizvari un monitorēts ūdens līmenis Daugavas baseinā, lai ledus masa neveidotu sastrēgumus upes gultnē. «Pļaviņu HES ūdenskrātuves rezervuārs bija sagatavots, lai akumulētu gaidāmo lielo ūdens masu pēc pudeles kakla efekta pārraušanas. Aptuveni 20 minūšu laikā, sākot no plkst.15.30, ūdens līmenis strauji cēlās par vienu metru, caurtecei sasniedzot vairāk nekā 20 000 kubikmetru sekundē,» klāsta Pļaviņu HES ražotnes vadītājs Aldis Bogdanovičs.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Centrāleiropas plūdi nodarīs milzīgus zaudējumus – pēc tam gaidāmi atjaunošanas darbi, kas var stimulēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu .

Šonedēļ jaunas lietusgāzes mazinājušas cerības, ka ātrāk atkāpsies plašākie plūdi Centrāl­eiropā pēdējos 10 gados. Lai gan plūdi vēl ir aktuāli, ekonomisti sākuši rēķināt šīs dabas stihijas ietekmi uz ekonomiku. Pašlaik Centrāleiropas plūdi skāruši dienvidu un austrumu Vāciju, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Austriju. Plūdu skartajās valstīs evakuēti tūkstošiem cilvēku. Valdot šādam fonam, daudzas kompānijas bijušas spiestas pārtraukt ražošanu, kas plūdu dēļ ir apgrūtināta, bīstama vai pat neiespējama.

Piemēram, šīs nedēļas sākumā viens no lielākajiem Ungārijas eksportētājiem Suzuki aizvēra savu ražotni netālu no Budapeštas. Arī citas kompānijas plūdu skartajos reģionos ziņojušas par līdzīgiem lēmumiem. Cietuši arī lauksaimnieki – Čehijā plūdi izpostījuši lauksaimniecības zemes aptuveni 50 tūkstošu hektāru platībā. Savukārt Vācijā izpostītas lauksaimniecības zemes aptuveni 335 tūkstošu hektāru platībā. Pagaidām gan analītiķi norāda, ka jāsagaida plūdu atkāpšanās, lai novērtētu to ietekmi uz ražu. Tiek lēsts, ka plūdos nodarīto postījumu apmērs varētu pārsniegt 16,5 miljardus ASV dolāru, ziņo The Wall Street Journal.

Pļaviņās sabiedriskajā apspriešanā noraidīta SIA Savel iecere Raiņa ielā 30, Pļaviņu pilsētas tradīciju laukumā, būvēt lielveikalu Beta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pļaviņu novada dome informējusi, ka pļaviņieši anketas varēja iesniegt pusotru mēnesi. Kopumā saņemta 471 anketa. 137 anketās bija pausts atbalsts būvniecības iecerei, 21 apspriešanas dalībnieks ieceri atbalstīja daļēji, bet 313 pļaviņiešu pret to iebilda. Pilsētas iedzīvotāji uzskatot, ka lielveikals Pļaviņās būtu nepieciešams, bet tam jāizvēlas cita vieta.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde Staburagam teikusi, ka arī pilsētas teritoriālplānojumā šajā vietā paredzēts parks, nevis vieta saimnieciskajai darbībai.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Konkurences padome (KP) 22. decembrī pieņēma atļaujošu lēmumu par darījumu, kura ietvaros SIA Firma Madara 89 pārņem SIA Antaris un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals, informē KP.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Firma Madara 89 iegūst īpašumu tiesības uz 28 SIA Antaris un AS NIDL piederošiem nekustamajiem īpašumiem (veikaliem), kā arī tiesības no trešajām personām nomāt trīs tirdzniecības telpas, kuras iepriekš saimnieciskajā darbībā izmantoja SIA Antaris un AS NIDL.

Darījuma rezultātā Jaunjelgavā, Ilūkstē, Daugavpilī un Daugavpils novadā/rajonā, kā arī Dagdas, Rēzeknes, Viesītes, Aknīstes, Cesvaines, Aglonas, Neretas, Viļakas, Varakļānu, Riebiņu, Ilūkstes, Rugāju, Salas novados viens tirgus dalībnieks nomainīs citu tirgus dalībnieku un struktūra būtiski nemainīsies. Vienlaikus KP padziļināti vērtēja preču mazumtirdzniecības tirgus Mālpilī un Mālpils novadā, Pļaviņās un Pļaviņu novadā un Madonā un Madonas novadā.

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Krievijas Amūras upes reģionu piemeklējuši pēdējos 120 gados lielākie plūdi, kas var prasīt aptuveni 100 tūkstošu cilvēku evakuāciju.

Plūdu skartajā reģionā dzīvo aptuveni 32,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 17 tūkstoši jau pametuši savas mājas. Krievijas Tālo Austrumu ministrs Viktors Išajevs atzinis, ka, ja ūdens līmenis turpinās palielināties, tad, ļaunākā scenārija gadījumā, evakuācija būs nepieciešama aptuveni 100 tūkstošiem cilvēku, kas dzīvo Amūras un Habarovskas novados, kā arī Ebreju autonomajā apgabalā, vēsta kaimiņvalsts plašsaziņas līdzekļi.

Habarovskas pilsētas apkārtnē ūdens līmenis sasniedzis 6,57 metrus un prognozējams, ka tas varētu palielināties līdz septiņiem metriem, apdraudot pilsētu. Ūdens aizskalojis arī vairākus tiltus, kas apgrūtina glābēju darbu.

Plūdos, kas pārņēmuši Centrāleiropas valstis, bojā gājuši vismaz 22 cilvēki. Visvairāk bojā gājušo ir Čehijā, augsts draudu līmenis saglabājas arī Austrumvācijā un Ungārijā, kuras galvaspilsēta Budapešta pārlaidusi bīstamākos brīžus.

Steidzīgi uzceltie dambju un pārplūdušās Donavas krastu stiprinājumi Ungārijas galvaspilsētai ļāvuši izvairīties no katastrofas, vēsta Reuters.

Valsts premjers Viktors Orbans atklāja, ka plūdu aizsardzības sistēmas nostiprināšanā bijuši iesaistīti 20 tūkstoši cilvēku, liela daļa no kuriem bijuši brīvprātīgā. Savukārt Ungārijas galvaspilsētas mērs Ištvāns Tarlošs norādīja, ka plūdu maksimuma laikā Donavas ūdens līmenis bija sasniedzis 8,91 metru, bet patlaban sācis atkāpties. Plūdu dēļ Ungārijā savas mājas bijuši spiesti pamest 1,3 tūkstoši cilvēku.

Pirmdien plūdi Elbas upē pārrāva dambi pie Magdeburgas Austrumvācijā. Pilsētai applūstot, no tās tika evakuēti 23 tūkstoši cilvēku. Vēl astoņi tūkstoši cilvēki tikuši evakuēti no pilsētas apkārtnes. Plūdu skartajos reģionos traucēta satiksme un slēgti dzelzceļa tilti.

Dažkārt vēlēšanās dzīvot skaistā vietā pie ūdens ir daudzkārt stiprāka par brīdinājumiem un racionāliem apsvērumiem, komentējot šā gada plūdu postījumus, biznesa portālam db.lv norādīja nekustamo īpašumu eksperti. Tādēļ šāgada plūdiem liela ietekme uz Latvijas nekustamā īpašuma tirgu neesot paredzama.

«Situācijas ar applūdušiem īpašumiem ir ļoti dažādas, tādēļ kādā gadījumā var vainot vienīgi dabu, citā pašvaldību, bet citā arī pašu īpašuma būvetāju vai pircēju. Ja runājam par gadījumiem, kad īpašums ūdens tuvumā tiek pirkts, tad mēs kā nekustamā īpašuma darījuma starpnieki pircēju informējam par visiem ar applūšanu saistītajiem riskiem, tomēr gala lēmumu pieņem pircējs pats,» vaicāta, kas vainojams pie tā, ka cilvēki, pērkot īpašumus, piemēram, zemi, mājas, «iegrābjas» ar šīm applūstošajām vietām, stāstīja Vija Gailīte, Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja.

Šoziem Angliju piemeklēja vērienīgi plūdi, radot zaudējumus kā pašvaldībām, tā privātpersonām. Patlaban vietas, kuras vēl pirms dažiem mēnešiem klāja ūdens, atkal vairāk vai mazāk ir atguvušas savu sākotnējo izskatu, tomēr ne visur atgūta arī kādreizējā kārtība. Fotogalerijā skatiet Angliju plūdu laikā un pēc tiem.

Aizvadītais gads plūdiem bagāts bija ne vien Anglijā, bet arī citviet Eiropā. Vidēji gadā Eiropai upju pārplūšana izmaksā aptuveni 4,9 miljardus eiro, savukārt 2013. gada jūnijā Centrāleiropu mocīja plūdi, kas kopumā radīja zaudējumus 12 miljardu eiro apjomā.

Klimata speciālisti paredz, ka turpmākajos gados plaša mēroga plūdi būs aizvien biežāka parādība, un līdz 2050. gadam plūdu radītie zaudējumi gadā Eiropā sasniegs 23,5 miljardus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā patlaban.

Gaisa temperatūras paaugstināšanās nodrošinās biežākas un stiprākas lietavas, taču tā ir tikai viena no plūdu izmaksu kāpuma monētas pusēm. Otra ir fakts, ka laika gaitā pieaugs potenciālo plūdu reģionu ekonomiskā vērtība. «Arvien vairāk cilvēku dzīvo iespējamu plūdu zonās, tāpat pieaug ienākumu līmenis uz iedzīvotāju bīstamās vietās,» BBC pauda Brendens Jongmens (Brenden Jongman), viens no pētījuma par plūdiem autors.

Lietusgāzes aizvadītajā nedēļas nogalē izraisījušas postošus plūdus Centrāleiropā, kuru dēļ savus mājokļus nācies pamest jau vairākiem tūkstošiem cilvēku, ziņo pasaules mediji. Vairākos apgabalos nokrišņu daudzumam sasniedzot rekordu, tikuši slēgti ceļi, tāpat apgrūtināta dzelzceļa satiksme. Ūdens līmenis turpina paaugstināties, vēsta BBC.

Patlaban zināms, ka plūdos gājuši bojā vismaz seši cilvēki un bez vēsts pazuduši ir vismaz astoņi.

Vācijā, Austrijā un Čehijā izsludināta plūdu trauksme un glābšanas darbos iesaistījusies armija. Plūdi skāruši arī Šveici.

Vācijas pilsētā Eilenburgā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Leipcigas, no saviem mājokļiem ir evakuēti vismaz septiņi tūkstoši cilvēku, savukārt no Čehijas galvaspilsētas Prāgas un tās apkaimes uz drošāku vietu pārvietoti aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, tāpat pārvietots zoodārzs un slimnīca.

Prāgā, gar Vltavas upes krastiem ugunsdzēsēji izvietojuši metāla aizsargbarjeras, savukārt brīvprātīgie upes krastus nocietina ar smilšu maisiem. Amatpersonas ir pārliecinātas, ka ūdens Vltavā nesasniegs 2002. gada līmeni, kad plūdi izpostīja vairākas pilsētas daļas, tomēr šogad tie ir pietiekami bīstami, lai radītu nopietnus postījumus. Patlaban Čehijā plūdi nopostījuši vairākas mazāk izturīgas koka mājas lauku rajonos, ziņo BBC. Prāgā slēgtas metro stacijas un skolas, tāpat pastāv bažas, ka plūdi varētu sasniegt galvaspilsētas vēsturisko centru.

Lai gan šogad Latvija varētu iztikt bez lieliem pavasara plūdiem, kritiskākajās vietās tiek stiprinātas aizsargbūves, lai nepieļautu 2013. gada pavasara atkārtošanos.

Ogrē tiek rekonstruēts upes aizsargdambis. Rekonstrukcijas darbi ir sadalīti četrās kārtās – pirmās divas jau ir īstenotas, tās izmaksājušas 1,33 milj. eiro, no kuriem vairāk nekā 934 tūkst. eiro bija valsts budžeta līdzekļi, kas piešķirti no finansējuma ārkārtas situācijām. Par šiem līdzekļiem novērsti dambja avārijas izskalojumi, veikta Ogrē ietekošās Norupītes izteces zonas nostiprināšana, kā arī izveidots savienojošs dambis un sūkņa stacijas galvenās būvkonstrukcijas.

Kredīts uz 20 gadiem

Turpinot projektu, trešajā kārtā iecerēts aprīkot sūkņu staciju un izbūvēt piebraucamo ceļu, bet ceturtajā – veikt pašreizējā dambja rekonstrukciju 545m garumā, izveidojot nogāžu nostiprinājumu un izbūvējot ūdensnecaurlaidīgu slāni. Šobrīd notiekošo trešās kārtas darbu finansēšanai Finanšu ministrija ļāvusi Ogres domei ņemt 1,42 milj. eiro aizņēmumu Valsts kasē uz 20 gadiem. Savukārt ceturtās kārtas darbiem tiek cerēts piesaistīt ES līdzekļus. Precīzi būvniecības 4. kārtas izmaksu aprēķini vēl nav zināmi, DB informē Ogres domē. Dambja rekonstrukciju pilnībā, ieskaitot labiekārtošanas darbus, plānots pabeigt šopavasar. Jāatgādina, ka pērn Ogrē piedzīvoti vēsturē lielākie plūdi, upei pārraujot aizsargdambi. Ogres pašvaldība pagājušā gada plūdu novēršanas primāro darbu veikšanai iztērēja 255 tūkst. eiro. Vairāk nekā 83 tūkst. eiro piešķirti pabalstos plūdos cietušajām 64 ģimenēm, daļu summas sedza valsts.

Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieprasījumus par plūdu postījumiem vairāku simtu tūkstošu latu apmērā, portāls db.lv uzzināja, aptaujājot apdrošinātājus.

AAS Gjensidige Baltic patlaban ir saņēmusi 11 pieteikumus par plūdu radītiem zaudējumiem, informēja uzņēmuma pārstāve Jana Norvele. No visiem pieteikumiem četri ir reģistrēti par applūdušiem objektiem Ogrē, divi Jelgavas novadā, viens Daugavpilī, viens Līvānos, viens Valkas novadā, viens Viļakas novadā un viens Rēzeknes novadā.

Provizoriskās izmaksas par pieteiktajiem objektiem varētu būt 40 tūkstošu latu apmērā, taču šobrīd vēl notiek plūdos bojāto īpašumu apsekošana un zaudējumu izvērtēšana, informēja Gjensidige pārstāve.

Līdz šim brīdim AAS Balta ir saņēmusi 59 pieteikumus par atlīdzībām saistībā ar plūdiem vai paliem, pastāstīja Baltas īpašumu atlīdzību pārvaldes vadītājs Ivo Danče.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.