Elektrisko maksājumu risinājumu nodrošinātājs Point nedēļās laikā atjaunojis karšu norēķinus vairāk nekā 400 Latvijas Krājbankas klientiem, informē uzņēmums.

Latvijas Krājbanka, līdzīgi kā citas bankas, ir viens no Point klientiem un sadarbības partneriem, līdz ar to bankas maksātnespēja tieši ietekmē arī uzņēmumu Point un tā klientus – tirgotājus, norāda Point Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns.

Tāpēc sadarbībā ar citām bankām uzņēmums šajās dienās dara visu, lai iespējami ātrā laikā klientiem atgrieztos iespēja veikt norēķinus. «Uzskatu, ka tieši pateicoties citu Latvijas banku operatīvajai rīcībai situācija normalizējas ar katru dienu,» saka A. Štikāns.

Šobrīd tirgotāji, kuri līdz šim strādāja ar Latvijas Krājbanku, slēdz jaunus sadarbības līgumus ar citu banku vai arī pa tiešo ar uzņēmumu Point.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild maksājumu karšu apstrādes sistēmu un risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems vadītājs Agris Štikāns:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Esmu strādājis dažādus darbus - gan par administratoru televīzijā, gan par datoru inženieri, gan par krāvēju rūpnīcā. Vienā saulainā dienā, sēžot Esplanādē uz soliņa un sapņojot par nākotni, pie sevis noteicu, es gribētu strādāt IT nozarē, bet, lai tas būtu saistīts ar kādu ierīču programmēšanu. Pēc kāda laika mani uzmeklēja un piedāvāja darbu POINT.

Pēc līdzšinējā kompānijas Yahoo izpilddirektora Skota Tomsona «skaļās» atkāpšanās no amata kompānijas valdē trīs vietas tiks piešķirtas vieniem no Yahoo investoriem Third Point, tādējādi ievērojami palielinot investoru ietekmi Yahoo.

Kompānijas Yahoo līdzšinējais izpilddirektors Skots Tomsons (Scott Thompson) atkāpās no amata svētdien, 13. maijā, sekojot skandālam par viņa falsificēto universitātes diplomu datorzinātnēs. Nepatiesas ziņas par akadēmisko izglītību IT nozarē tika iekļautas arī viņa dzīves gājumā (CV). Tāpat pasaules mediji ziņo, ka viņa atkāpšanu ietekmēja arī pirms neilga laika uzstādītā vairogdziedzera vēža diagnoze. Pēc S. Tomsona atkāpšanās viņa vietā iecelts Ross Levinsons (Ross Levisohn), kompānijas mediju vadītājs.

Jautājumam par S. Tomsona neptieso dzīves gājumu pievērsās Daniels Loebs (Daniel Loeb) – viena no lielākajiem Yahoo investoriem Third Point pārstāvis. Third Point pieder 5,8% Yahoo daļu, un tagad tas būtiski palielinās savu ietekmi kompānijā, turklāt paredzams, ka Third Point turpmāk varēs būtiski ietekmēt uzņēmuma stratēģiju, vēsta Reuters.

Maksājumu karšu apstrādes sistēmu un to risinājumu izstrādātāja Point Transaction Systems produkcijas eksports uz citām valstīm, salīdzinot ar aizvadīto gadu, šogad pieaugs par 30%, prognozē uzņēmums.

Pērn Point programmatūras eksporta apgrozījums uz ārvalstīm veidoja aptuveni 378 tūkstošus latu, liecina uzņēmuma paziņojums.

Uzņēmuma programmatūras pamata eksporta tirgus ir Skandināvijas un arī pārējās Baltijas valstis. «Pamatā strādājam Skandināvijas tirgum un nodrošinam Point Lietuvas un Igaunijas birojus, taču esam iesaistīti arī vairākos starptautiskos projektos un, protams, apkalpojam arī dažādas norēķinu un maksājumu sistēmas Baltijā,» norāda Point Transaction Systems Baltijas valstu vadītājs Agris Štikāns.

Galvenokārt uzņēmums eksportē maksājumu karšu terminālu programmatūru, kā arī ar to saistītās komponentes – dažādus serverus, uzskaites un atskaišu sistēmas un maksājumu plūsmas koncentratori.

Uzņēmums, kas darbojas maksājumu karšu terminālu jomā, Point Transaction Systems atvēris uzņēmuma filiāli Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, tādējādi paplašinot savu darbību un nodrošinot pārstāvniecību visās trīs Baltijas valstīs.

Latvijā uzņēmums darbojas jau 12 gadus, bet Lietuvā pārstāvniecība tika atvērta pirms gada.

«Igaunija nav pilnīgi nezināms lauciņš mūsu uzņēmumam, jo Point vairākus gadus nodrošinājis Igaunijas klientus ar maksājumu karšu risinājumiem no Somijas. Vietējas filiāles atklāšana veicinās uzņēmuma turpmāko attīstību Igaunijas tirgū un nodrošinās vienotos pakalpojumu standartus visā Baltijā,» stāstīja Point Transaction Systems vadītājs Baltijas valstīs Agris Štikāns.

Savukārt Point Somijas biroja vadītāja Hanna Harjuvaara norāda, ka Point ienākšana Igaunijas tirgū ir stratēģisks solis, lai nostiprinātu pozīcijas Baltijas reģionā. «Pasūtījumu skaits elektronisko maksājumu risinājumu izstrādei no Igaunijas pieaug, tāpēc investīcijas filiāles atklāšanā palīdzēs nostiprināt ilgtermiņa attiecības ar klientiem un nodrošināt biznesa attīstību,» viņa piebilst.

Šogad riepu maiņas sezona sākās jau oktobra otrajā pusē, bet patlaban interesentiem uz riepu nomaiņu jāgaida divas dienas, aģentūrai LETA atzina autoservisos.

Pirelli Key Point autoservisu tīkla attīstības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Zeimanis stāstīja, ka kopš oktobra beigām Pirelli Key Point" servisi apkalpojuši vidēji 300 automašīnu dienā. Savukārt patlaban interesentiem uz ziemas riepu nomaiņu ir jāgaida vidēji divas dienas. Ņemot vērā laika apstākļus, prognozējām, ka rinda pieaugs vidēji trīs dienas uz priekšu, teica eksperts.

Arī Rīgas diennakts autoservisā Oranž garaž atzina, ka auto īpašnieku interese nomainīt sezonai atbilstošas riepas vērojama jau trīs dienas, savukārt šodien, uzkrītot pirmajam sniegam, paaugstināta interese pēc sezonas riepu nomaiņas nav vērojama. "Oranž garaž" atzina, ka autoservisā rindas neveidojas, jo pasūtījumi tiek pieņemti pēc pieraksta - patlaban uz riepu nomaiņu jāgaida viena diena.

Riepu, disku, akumullatoru un eļļu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības holdings Latakko šogad kaļ plānus palielināt apgrozījumu līdz 57 milj. eiro, tostarp arī verot vaļā veikalus Lietuvā. Šādu plānu īstenošana prasīs aptuveni 40 jaunu darba vietu radīšanu un vairāk nekā miljonu eiro investīcijas, norādīja Latakko dibinātājs un īpašnieks Jevgēnijs Kopilkovs.

Attīstības plāni paredz, ka šogad Latakko plāno atvērt pirmos astoņus starptautiskā tīkla Pirelli Key Point riepu centrus Lietuvā.

Holdinga Latakko, ko veido seši uzņēmumi Baltijas valstīs, apgrozījums pērn pieauga par 64% līdz 46 milj. eiro pēc neauditētiem finanšu rezultātiem. Pērn apgrozījuma pieauguma «lokomotīves» bija riepas vieglajām un kravas automašīnām, kā arī lauksaimniecības tehnikai. 2011. gadā Latakko turpināja attīstīt Pirelli Key Point riepu centru starptautisko tīklu, ieejot Igaunijas tirgū.

Ņemot vērā pērnā gada rezultātus, uzņēmums cer iekļūt 120 lielāko Latvijas kompāniju skaitā, vērtējot pēc apgrozījuma, savukārt pēc 2012. gada rezultātiem Latakko cer nostiprināties Latvijas lielāko kompāniju pirmajā simtniekā, uzņēmuma plānus ieskicēja Latakko izpildirektors Mārtiņš Stelps.

Līdz ar eiro ieviešanu vērojamas izmaiņas bezskaidras naudas norēķinu tirgū - par maksājumu termināļu uzstādīšanu aktīvi sākuši interesēties mazie tirgotāji, novērojis elektronisko maksājumu risinājumu izstrādātājs Point Transaction Systems.

2014.gada pirmajos trīs mēnešos jaunus maksājumu termināļus tikai Point sistēmā uzstādījuši par 16% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, turklāt lielākā daļa jauno līgumu ir tieši mazo tirgotāju segmentā. Tirdzniecības vietu skaits, kurās pieņem maksājumu kartes, ir audzis ik gadu par apmēram 10%. Tā 2013. gada beigās Latvijā tādu iespēju piedāvāja 10,6 tūkstoši tirgotāju (gada laikā pieaugums par 11%), bet pāreja uz eiro piespieda uzstādīt maksājumu termināļus arī lielai daļai tādu tirgotāju, kas līdz šim vilcinājās piedāvāt pircējiem norēķināties ar karti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Pēc Point Transaction Systems rādītājiem, pašreiz pieprasījums pēc POS termināļiem ir vērojams visos segmentos, tostarp pieaug interese pēc ierīču īstermiņa nomas, kā arī pēc termināliem, kas ir integrēti ar kasi un nodrošina precīzu un augstu pircēju apkalpošanas ātrumu, jo kasierim pirkuma summa terminālī nav jāieraksta manuāli – tas notiek automātiskā režīmā.

Bezskaidras naudas norēķinu iespējas attīstās strauji un šobrīd Eiropā uzvaras gājienu piedzīvo tā sauktas bezkontakta maksājumu tehnoloģijas – norēķini ar karti notiek tikai un vienīgi pieskaroties sensoram termināli un neievadot PIN kodu. Tuvāko gadu laikā tās sola arī Latvijā, sagaida e-maksājumu risinājumu uzņēmums Point Transaction Systems.

«Darījums ar vienu pieskārienu pircējiem nozīmē būtisku laika ietaupījumu, bet tirgotājiem galvenie ieguvumi ir īsākas rindas, iespēja apkalpot vairāk cilvēku un tā rezultātā – pieaug klientu apmierinātība un darījumu apjoms,» skaidro Point vadītājs Baltijas valstīs Agris Štikāns.

Bezkontakta maksājumu risinājumi paredzēti darījumiem, kas nepārsniedz noteiktu summu – patlaban Lielbritānijā tās ir 15 mārciņas, bet, kad tos ieviesīs Latvijā, tie varētu būt 10 Ls, Lietuvā – 30 liti, bet Igaunijā aptuveni 15 eiro.

Lai veikalā norēķinātos par pirkumu klientam būs tikai jāpieliek karte ar bezkontakta funkciju vai maks, kurā tā atrodas, pie termināla un acumirklī maksājums būs veikts – bez PIN koda ievadīšanas. Savukārt, ja pirkuma summa būs lielāka par noteikto limitu, pārdošana kļūst par standarta viedkartes un PIN koda darījumu.

SIA Point Transaction Systems mainīts valdes sastāvs, liecina paziņojums Lursoft.

No uzņēmuma valdes aizgājis Zviedrijas pilsonis Mikaels Rams un valdes priekšsēdētājs Jonas Rorsgards. Point Transaction Systems valdei pievienojušies Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi Evans Marks Rotmans un Juns Kuans Alberts Liu, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Jāpiebilst, ka datorprogrammēšanas uzņēmuma valdē savus pienākumus turpina pildīt Agris Štikāns.

Point Transaction Systems, kas 2013. gadā nodrošināja 79 darbavietas, 2013. gadu aizvadījis veiksmīgi. Uzņēmums apgrozījis 4,905 miljonus eiro, nopelnot 661,392 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft pieejamie dati. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs 2013. gadā sasniedza 21,64.

Point Transaction Systems, elektronisko maksājumu risinājumu nodrošinātājs, maina zīmola nosaukumu uz Verifone, tādejādi pilnībā pabeidzot iekļaušanos Verifone grupā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Turpmāk visās trīs Baltijas valstīs līdzīgi kā citur pasaulē uzņēmums darbosies ar zīmolu Verifone.

Baltijas tirgū Point strādā 15 gadus un pašreiz apkalpo aptuveni 15000 tūkstošus maksājumu ierīču. Korporācija Verifone uzņēmumu ir iegādājusies 2011.gadā un zīmola maiņa esot loģisks solis kompānijas struktūras harmonizēšanā.

«Jau trīs gadus esam daļa no Verifone,» uzsver SIA Verifone Baltic (iepriekš Point Transaction Systems) direktors Agris Štikāns. «Zīmola nomaiņas mērķis ir optimizēt organizācijas struktūru, lai paaugstinātu darba efektivitāti, kā rezultātā produktu aprite notiks straujāk un jaunās Verifone maksājumu ierīces sasniegs vietējos tirgotājus ātrāk. Kā servisa organizācijai mūsu funkcijas nemainās un klienti nekādas neērtības līdz ar zīmola nomiņu neizjutīs,» viņš skaidro.

Latvijas vizualizācijas uzņēmums Infogram saņēmis līdz šim Latvijas vēsturē lielāko publiski zināmo start-up finansējumu. Uzņēmums noslēdzis investīciju darījumu 1,34 miljonu eiro apmērā.

Par to šodien tika paziņots Rīgā notiekošās starptautiskās start-up konferences TechChill Baltics laikā. Kopumā kompānija divu gadu pastāvēšanas laikā saņēmusi 1,5 miljonus eiro.

Pēc vadošā Ziemeļeiropas tehnoloģiju medija ArcticStartup rīcībā esošās informācijas šis ir lielākais publiski zināmais start-up investīciju darījums Latvijā.

Nozare.lv vēsta, ka pēc investīciju saņemšanas Infogram novērtēts par 5,25 miljoniem eiro.

Infogram investori kopumā ir trīs: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Līdz ar investīciju saņemšanu Infogram valdē ir arī divi jauni valdes locekļi Kristofs Janzs Point Nine Capital un Pietro Bezza no Connect Ventures. Līdz šim valdē bija tikai uzņēmuma dibinātājs Uldis Leiterts.

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Mūzikas tirgū ienāk jauns zīmols DIMD ar pirmo produktu – elektronu lampu pastiprinātāju DIMD PP10.

DIMD radītājs ir fizikas zinātņu doktors Edgars Spārniņš, kurš pats aizraujas ar mūziku un savulaik spēlējis oboju simfoniskajā orķestrī. Viņam lampu pastiprinātāja ideja radās atklājot, ka sieva, profesionāla vijolniece, mūziku klausās tikai austiņās, jo nepatīk mājas akustiskās sistēmas skanējums. DIMD PP10 esot trīs gadu aizrautīga un intensīva darba rezultāts, ko Edgars veica paralēli zinātnieka darbam Šveicē.

DIMD PP10 ir divtaktu (push-pull) AB klases stereo jaudas pastiprinātājs. Lai nodrošinātu īsāko audio signāla ceļu, katru pastiprinātāju montē ar rokām point-to-point jeb gaisa montāžas tehnikā.

«Radīts, dizainēts un ražots Latvijā – tie ir vārdi, kas ir iegravēti uz katras DIMD ierīces. Mums ir svarīgi, lai DIMD būtu Latvijas intelektuālā kapitāla vizītkarte. Tāpēc produkta tapšanā pieaicinājām nozaru labākos ražotājus un prātus. Pašlaik strādājam, lai sāktu eksportu uz Eiropu, jo īpaši Skandināvijas, Šveices un Beniluksa valstīm. Pielāgojot produktu attiecīgajam tīkla spriegumam, esam iecerējuši to piedāvāt arī Japānā un Kanādā. Latvijas un ārvalstu tirgus sadalījums iecerēts attiecīgi 10% un 90%,» papildina DIMD dizaina un zīmola radītājs Gusts Rutkis.

Jau zināms, ka kases aparātu lietotājiem vairs nebūs obligāti jāslēdz rakstiskus līgumus ar apkalpojošajiem dienestiem par kases aparātu apkalpošanu, bet elektroniskos maksājumus jaunā kārtība neietekmēs.

SIA Point Transaction Systems Pakalpojumu direktors Atis Kļavis uzskata, ka jaunā kārtība noteikti atvieglos uzņēmēju administratīvo slogu. Visu šo gadu garumā uzņēmēji apzinājušies, ka šāds apkalpošanas serviss nepieciešams, tāpēc no kases aparātu apkalpošanas uzņēmēji noteikti neatteiksies.

«Kas attiecas uz elektroniskajiem maksājumiem, tos jaunā kārtība neietekmēs, jo maksājumu karšu pieņemšanas iekārtas nav jāsertificē VID un to apkalpošanas pakalpojumu uzņēmējs var saņemt gan savā pieņēmējbankā, gan vēršoties pie pakalpojumu sniedzēja,» norāda A.Kļavis.

Valsts nākotnē transportlīdzekļu vadītāju kontrolēšanai plāno iegādāties vidējās kustības ātruma radarus, pastāstīja Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš skaidroja, ka Point to point sistēma ir pietiekami dārga, turklāt pirms tās ieviešanas ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, lai nerastos problēmas ar piemēroto sodu apstrīdēšanu.

«Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu,» skaidroja SM pārstāvis.

Nesenās vizītes laikā Dublinā aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss sacījis: «Mēs visu laiku cenšamies atgriezties Dublinas lidostā un arī Korkas lidosta mūs interesē.» Tā, atsaucoties uz Irish Travel Trade News, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Aviokompānijas vadītājs norādīja, ka Dublinā bijis labs sākums, jo Īrijā ir liels Latvijas iedzīvotāju skaits, bet Ryanair izkonkurējuši airBaltic ar point-to-point modeļa servisu. Tādējādi šis nav bijis tik ienesīgs kā citi maršruti.

M.Gauss uzsvēra, ka jebkurā gadījumā Īrija ir svarīgs tirgus un vidējā un ilgtermiņā tam vajadzētu izdoties, piebilstot arī, ka maršruts Rīga – Dublina – ASV ir vislabākā transatlantiskās satiksmes iespēja. Saistībā ar to būtu jēga uzsākt sarunas ar Aer Lingus par codeshare līgumu – vienošanos par viena maršruta kopīgu apkalpošanu, sacīja Gauss.

Viņš pauda, ka airBaltic interesanta būtu arī Korkas lidosta, bet vispirms tomēr vajadzētu apgūt citus, ienesīgākus maršrutus.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Eižena Āriņa balva datorikā 2015 saņēma Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Audris Kalniņš un SIA Meditec radošais direktors un izstrādes vadītājs Sergejs Skusovs, informē balvas pasniedzēji.

Šogad kategorijā par teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā uzvarēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Audris Kalniņš, kurš, balstoties uz iepriekš iegūto lielo pieredzi modelēšanas valodu un modelēšanas rīku būvē, LU MII izvērsa jaunu pētījumu virzienu - modeļu transformāciju valodu izstrādi.

Savukārt kategorijā par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus, uzvarēja SIA Meditec radošais direktors Sergejs Skusovs, kurš izstrādājot sistēmu Emy, kļuva par vienu no pirmajiem Windows 8 dizaina valodas ieviesējiem Latvijā. Tāpat S. Skusovs izstrādāja informācijas sistēmu Health Point. Health Point ir Latvijā pirmā izstrādātā platforma pacientiem, kas vienuviet nodrošina dažādu ar veselību un veselības aprūpi saistītu jautājumu risināšanu

Kamēr līdz Ziemas Olimpisko spēļu atklāšanai ir palikušas vien dažas dienas, Sočos sāk iebraukt žurnālisti no dažādām pasaules valstīm. Reģistrējoties viesnīcu numuriņos, tiek aprakstīti gan «briesmīgie» apstākļi, gan vērsta uzmanība uz to, ka no deviņām mediju pārstāvjiem paredzētām viesnīcām uzbūvētas ir tikai sešas, raksta Washington Post.

Atlikušās viesnīcas, kurās bija plānots izmitināt žurnālistus, vēl aizvien tiek būvētas. Žurnālisti ziņo, ka ūdens viesnīcu numuriņos nav dzerams. Savukārt kāds vācu fotogrāfs pauda, ka ap viesnīcām klimst suņi, un ik pa laikam pa viesnīcas numuriņiem «klīst» būvdarbu veicēji.

Piemēram, ASV televīzijas kompānija CNN Soču Olimpiādes mediju viesnīcā iepriekš pasūtīja vienpadsmit numuriņus, taču, amerikāņu žurnālistiem ierodoties Sočos, pieejama bija tikai viena istabiņa.

«Man ir piešķirta istabiņa!» savā Twitter kontā prieku pauž The Guardian Maskavas korespondents Šons Wokers (Shaun Walker). «Bez interneta un apkures, bet te vismaz ir gulta,» norādīja žurnālists. Vēlāk Š. Vokers informēja, ka viesnīcā pēc mazāk nekā vienas dienas darba salūza lifts un žurnālistam nācās izmantot kāpnes. Savukārt no kāpnēm, kas paredzētas avārijas izejai, viņam diemžēl nav izdevies nokļūt īstajā stāvā, jo durvis uz stāvu, kur atrodas viņa numuriņš, bija aizslēgtas.

Lai modernizētu AS Latvijas kuģniecība (LK) floti, laikā no maija līdz jūlijam Rīgas kuģu būvētavā tiks atjaunoti astoņi tankkuģi, veicot to tehnisko remontu, krāsošanas darbus un jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu.

Kuģu remontdarbos investēs 3,6 miljonus ASV dolāru, vidēji tie būs no 450 līdz 500 tūkstoši ASV dolāru vienam kuģim, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šobrīd esam fokusējušies uz to jomu stiprināšanu, kas saistīti ar tiešo uzņēmumu darbību un turpinām atbrīvoties ar pamatbiznesu nesaistītiem aktīviem. Kuģu remontā Latvijā tiks ieguldīts 1,6 miljoni ASV dolāru, neskaitot rezerves daļas un materiālus, kurus iepērkam no dažādām pasaules malām. Latvijas kuģniecības kuģu modernizācija veicinās to konkurētspēju pasaules ķīmisko kravu, naftas un tās produktu pārvadāšanas tirgū,» stāsta Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, uzsverot, ka tik apjomīgi kuģu remontdarbi LK vēsturē notiek pirmo reizi.

Liels skaits jaunuzbūvēto luksusa dzīvokļu Londonā stāv tukši. Projektu attīstītājiem tos neizdodas pārdot, jo mazinājusies ārvalstu investoru interese par Apvienotās Karalistes nekustamā īpašuma tirgu.

Raksta galerijā skatāmi vērienīgie luksusa īpašumi Londonā.

Piemēram, debesskrāpī The Shard visi desmit luksusa dzīvokļi piecus gadus pēc projekta pabeigšanas vēl nav pārdoti.

Debesskrāpī One Blackfriars dzīvokļu cenas svārstās no 1,15 līdz pat vairāk nekā 4 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (1,26 līdz 4,4 miljoni eiro).

Debesskrāpī Centre Point puse no luksusa dzīvokļiem netika pārdoti un nesen izņemti no tirdzniecības.

Projektā Riverwalk dzīvokļu cenas sākas no 1,2 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (1,32 miljoni eiro).

Biroju pilsētiņas Burlingame Point attīstītājs Cushman&Wakefield saņēmis 515 miljonu dolāru finansējumu, un tiek prognozēts, ka projekts tiks pabeigts 2020.gadā, raksta Bloomberg.

Projekta attīstītājs šā gada sākumā noslēdza vienošanos ar Facebook, ka uzņēmums noīrē pilnībā visu 74,6 tūkstošu kvadrātmetru lielo biroju pilsētiņu, kura ietilpst četras A klases biroju ēkas, atpūtas zonas un atbilstošā infrastruktūra. Facebook par sarunu uzsākšanu paziņoja pērnā gada augustā un šā gada janvārī vienošanās tika noslēgta. Paredzams, ka šajā vietā atradīsies virtuālās realitātes kompānijas Oculus galvenais birojs.

Biroju komplekss atrodas aptuveni 15 minūtes uz ziemeļiem no Facebook galvenās ēkas Menlo parkā un netālu no Sanfrancisko starptautiskās lidostas.

Nupat attīstītājs saņēmis 515 miljonu dolāru finansējumu no JPMorgan Chase&Co un Starwood Property Trust projekta pabeigšanai.