Ja tiks palielināts nodevas apmērs, budžetā varētu iekasēt vairāk nekā 115 milj. Ls, kas ir teju sešas reizes vairāk nekā pērn iekasētie 20 milj. Ls.
Tā liecina Db veiktie aprēķini, ņemot par pamatu, ka uz 1. oktobri Latvijā bija reģistrēts vairāk nekā 1,151 milj. automašīnu. Savukārt to, ka šādas sarunas notiek, apstiprināja Satiksmes ministrijas preses centrs un ministra padomnieki. Līdzko Db sāka sīkāk interesēties par iespējamo nodevas palielināšanas apjomiem un izlietošanas mērķiem, amatpersonas sarunās kļuva izvairīgākas, norādot, ka tas ir tikai idejas līmenī.
Šobrīd tikai ideja
Kā norāda satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lansmanis, pašlaik ministrijā un nozares speciālistu vidū tiek diskutēts par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu. «Tas, protams, nenotiks šodien vai rīt, bet diskusijas par šo tēmu ir sākušās,» tā G. Lansmanis. Viņš skaidro, ka budžeta līdzekļi ir nepietiekami, lai finansētu esošo ceļu infrastruktūras attīstību un būvētu jaunus ceļus, turklāt arī nākamā gada budžetā ir ievērojams ES fondu līdzekļu samazinājums autoceļiem. «Nevaram dzīvot no budžeta līdzekļiem un prasīt, lai pensionārs vai ne auto īpašnieks maksātu par ceļiem, kurus viņš neizmanto,» uzskata G. Lansmanis. Tāpēc ideju līmenī tiek izskatīti risinājumi, kā iegūt papildu līdzekļus autoceļu uzturēšanai. Tas, par cik varētu palielināties valsts nodeva, nav zināms, bet nozarē klīst runas, ka tā varētu palielināties pat vidēji 100 Ls robežās gadā. To gan pašlaik neapstiprina ministrijā. «Vai tā būs 100, 200 Ls, par to vēl pāragri runāt, bet diskusija notiek,» norāda G. Lansmanis. Arī A. Šlesers norāda, ka transporta jomas ekspertiem ir uzdots, lai tiktu izanalizēti pasaulē strādājošie modeļi saistībā ar ceļu uzturēšanas finansēšanu. Pēc tam ekspertiem būs jāizvērtē, vai ir iespējams kādu no tiem ieviest arī Latvijā utt. Šobrīd aktīvi tiek strādāts pie tā, lai ceļu izbūves un rekonstrukcijas darbos iesaistītu privātos uzņēmējus. Kā Latvijas Ziņu kanāla raidījumā Ekspertīze atzina a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Tālis Straume, viens no risinājumiem ir valsts un privātās partnerības projekti, jau šobrīd aktīvs darbs noris pie ceļa posma Rīga - Sēnīte, bet vēl četri projekti tiek gatavoti, un jau nākamais varētu tikt plānots uz 2009. gadu. T. Straume arī norāda, ka pēdējos gados budžets ceļu infrastruktūras uzlabošanai ir pieaudzis, bet iepriekšējos gados tas bijis nepietiekams, tāpēc arī ceļu kvalitāte ir strauji pasliktinājusies.