Latvijas uzņēmums AMG eksports pieķerts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmās Slovākijā, vēsta Latvijas Televīzija.

Slovākijā izvērsies skandāls par vērienīgu krāpšanos ar PVN, no valsts budžeta izkrāpjot «daudzus desmitus miljonus eiro». Lietā esot iesaistīts arī Latvijas uzņēmums AMG eksports, kuru krīzes gados slavēja par spēju būtiski kāpināt apgrozījumu.

Starp krāpniekiem esot Mihaila Hovaneca kompānija Tatra Trade Corporation. 2011.gadā viņu arestēja kādas citas lietas sakarā, bet, lai mīkstinātu sodu, Hovanecs sācis runāt par nodokļu krāpšanos. Krāpniecība ilgusi vismaz četrus gadus - no 2007.līdz 2011.gadam. No valsts budžetiem Slovākijā, Čehijā un Ungārijā tādējādi izkrāpti aptuveni 80 miljoni eiro.

Izmeklēšanā izskanējuši arī Latvijas pilsoņu Anda Ābola un viņa sievas Gunitas Ābolas vārdi. Viņu uzņēmums AMG eksports krīzes gados uzrādīja strauju izrāvienu, 2008.- 2009.gadā sasniedzot apgrozījumu 41 miljons eiro, bet peļņu - miljons eiro. Laikrakstam Dienas Bizness stāstot par panākumu atslēgu, Ābola sacījusi: «Faktiski uzņēmums nodarbojas ar tā dēvētajiem trīs pušu darījumiem, kur starp ražotāju un patērētāju ir tirgotājs - AMG eksports.»

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Dronu nozares apgrozījums piecos gados kāpis 11,6 reizes; ne visi iztur konkurenci.

No nepilna miljona eiro līdz vairāk nekā 11 milj. eiro – tā palielinājies deviņu jomas uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot 2014. g. un 2018. g. rādītājus, liecina DB veiktais Lursoft datu apkopojums. Kompāniju nodarbināto cilvēku skaits kāpis no 57 līdz 132 cilvēkiem, bet kopējie maksājumi budžetā - no 432 tūkst. līdz 1,8 milj. eiro. Savukārt kopējo zaudējumu pieaugums no 150 tūkst. eiro līdz 1,6 milj. eiro norāda vien uz to, ka uzņēmumi lielākoties arvien ir investīciju un izaugsmes fāzē, norāda kāds jomas komersants.

Divkāršs kāpums

Apgrozījuma, darbinieku skaita un nomaksāto nodokļu ziņā lielākās nozares kompānijas UAVFactory (ražo fiksēto spārnu dronus) apgrozījums pērn pieaudzis vairāk nekā divas reizes līdz 6,3 milj. eiro, bet peļņa pārsniegusi vienu milj. eiro. Uzņēmuma finanšu direktore Jeļena Ābola norāda, ka tam pamatā vairākas lietas. Ar ES fondu atbalstu veikti pētījumi, tāpat pērnā gada vasarā kompānija piedāvājusi jaunus produktus. Jaunus pasūtījumus veikuši gan esošie, gan jauni klienti. Vaicāta, vai arī šogad gaidāma tāda pati izaugsme, viņa atzīmē, ka jūlija beigās apgrozījums varētu sasniegt sešus milj. eiro, bet gadā kopumā varētu būt vismaz 10 milj. eiro. Savukārt peļņa procentuāli varētu būt mazāka, jo jādomā par investīcijām, lai uzņēmums arī turpmāk varētu augt.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Valsts, nosakot dīkstāves pabalstus 75% apmērā no iepriekš saņemtā atalgojuma, radījusi sistēmu, kurā personas ar apgādājamajiem saņem mazāk, turklāt netiek ņemts vērā apgādājamo skaits, stāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

"Manuprāt, sākotnēji nosakot valsts pabalstu 75% no iepriekšējā atalgojuma, ir radītas dažas interesantas situācijas. Vieni turpina iet uz darbu, citi neiet un, ja personai nav apgādājamo, pie atalgojuma, kas tuvs vidējai algai, abi saņem identiskus ienākumus," norādīja Leiškalns.

Viņš sacīja, ka šādos gadījumos būtu normāli, ja tie, kam uz darbu nav jāiet, saņemtu nedaudz mazāk, nekā tie, kuriem tas ir jādara. Tāpat ieviestā sistēma paredzot, ka personas bez apgādājamajiem saņem tādus pašus ienākumus kā iepriekš, savukārt personas ar apgādājamajiem saņem mazāk.

"Piemēram, pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, personai bez apgādājamajiem neto ienākumi ir 700 eiro, kas sakrīt ar krīzes pabalstu. Savukārt personai ar vienu apgādājamo pie bruto ienākumiem 955 eiro apmērā, neto alga bija 750 eiro, ar diviem - 800 eiro, bet ar trijiem un vairāk bērniem - 849 eiro," uzsvēra sociālās drošības eksperts, norādot, ka pabalsts ir līdz 149 eiro mazāks par iepriekšējiem ieņēmumiem.

Kraistčērčas pilsētā, Jaunzēlandē, piektdien apšaudēs divās mošejās lūgšanu laikā nogalināti 49 cilvēki, paziņojis policijas komisārs Maiks Bušs.

Pēc viņa teiktā, saistībā ar notikušajām apšaudēm vienam cilvēkam izvirzītas apsūdzības slepkavībās un sestdien viņš stāsies Kraistčērčas tiesas priekšā. Pavisam policija aizturējusi četrus aizdomās turamos - trīs vīriešus un vienu sievieti - un citus aizdomās turamos šobrīd nemeklē.

Kā pavēstīja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna, notikušo var raksturot tikai kā teroraktu, kurš ticis labi izplānots.

Ārderna notikušo raksturoja kā «vienu no Jaunzēlandes drūmākajām dienām».

«Ir skaidrs, ka šī ir viena no Jaunzēlandes drūmākajām dienām,» premjere sacīja žurnālistiem. «Skaidrs - tas, kas notika šeit, ir ārkārtēja un bezprecedenta vardarbība.»

Ieguldot 33 miljonus eiro, 6. septembrī netālu no Krakovas, atklāts 60 MW Žezavas saules enerģijas parks. To realizējot, tas kļuvis par vienu no līdz šim lielākajiem saules enerģijas parkiem Polijā, kā arī par “Sunly” nozīmīgāko projektu šajā valstī.

Augustā Žezavas projekta saražotā elektroenerģija veidoja 43% no kopējā prognozētā elektroenerģijas ražošanas apjoma visos “Sunly” saules enerģijas parkos Polijā. 50 hektāru plašā parka jauda ir 60MW, un vidējais enerģijas ražošanas apjoms gadā - 65 000 MWh. Paredzams, ka saules enerģijas parks spēs apmierināt aptuveni 80 000 iedzīvotāju lielas pilsētas elektroenerģijas vajadzības gadā, nodrošinot to 30 000 mājsaimniecībām, kā arī nepieciešamo pilsētas infrastruktūrai. Uzņēmumam ir vērienīgi plāni attīstīt vairāk nekā 30 GW atjaunojamās enerģijas projektu portfeli Baltijas valstīs un Polijā.

“Sunly” dibinātājs un izpilddirektors Priits Lepaseps (Priit Lepasepp) uzsver, ka Žezavas saules parks ir tikai sākums uzņēmuma plāniem Polijā. “Mēs Polijas tirgu uztveram kā ļoti pievilcīgu un ar lielu potenciālu attīstībai nākotnē. Ciešā sadarbībā ar komandu Polijā, kas apzina dažādas iespējas, redzam, ka tuvāko gadu laikā, mēs palielināsim tīras enerģijas ražošanas apmērus reģionā,” uzsver P. Lepaseps.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Polija līdz 14.februārim pagarinās ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, bet nākamnedēļ atvērs iepirkšanās centrus un muzejus, ceturtdien paziņojis Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

Iepirkšanās centri, muzeji un galerijas atsāks darbu pirmdien, bet drīkstēs uzņemt ierobežotu skaitu cilvēku, preses konferencē Varšavā paziņoja ministrs.

Līdz šim muzeji un galerijas Polijā bija slēgti, tāpat kā lielākā daļa veikalu iepirkšanās centros, izņemot tādus veikalus kā pārtikas veikali un aptiekas.

Polijā tiks atcelts arī īpašais iepirkšanās laiks senioriem.

Pārējie ierobežojumi paliks spēkā līdz 14.februārim, paziņoja Ņedzelskis.

Tas nozīmē, ka bērniem, kas sasnieguši desmit gadu vecumu, mācības joprojām notiks attālināti, paliks slēgtas viesnīcas, sporta zāles un peldbaseini, bet restorāni arī turpmāk drīkstēs pārdot ēdienus tikai līdzņemšanai.

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Poliete Kinga Pavlovska (Kinga Pawlowska) ir pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, pasniedz jogu un ražo kosmētiku Be.Loved

Pirmie pāris gadi bijuši grūti, jo viņa nezināja latviešu valodu, taču tagad Kinga runā brīvi un jūtas labi. «Kad atbraucu, runāju tikai angliski, tomēr Latvijā visi runā angliski un bija saprotoši, ka es nerunāju latviski. Man šeit ļoti patīk, man Latvijā patīk viss! Es novērtēju to, ka šeit cilvēki ir individuālisti un cits citam dod daudz personiskās telpas. Polijā visi bieži vien ir kā viena liela, liela ģimene, līdzīgi kā itāļi. Te tā nav, un man tas patīk,» viņa saka. Cilvēki Latvijā par daudz ko mēdz sūdzēties, bet Kinga vēlētos, lai viņi saprot un notic, ka situācija ir pārsvarā labvēlīga. Kinga ir darbojusies uzņēmējdarbībā arī Polijā un uzskata, ka birokrātija Latvijā ir krietni mazāka. «Latvijā ir paradīze! Lai gan tagad man palīdz ar grāmatvedību, sākumā es pati varēju tikt ar to galā. Polijā tas nebūtu iespējams,» viņa apgalvo.

Saskaņā ar enerģētikas uzņēmuma "Fortum" stratēģiju un nepārtrauktu biznesa portfeļa izvērtēšanu, "Fortum" ir nolēmis izvērtēt stratēģiskās iespējas, tostarp iespējamo centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesa Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Latvijā un Jarvenpē, Somijā, izslēgšanu no tā biznesa portfeļa.

Balstoties uz sākotnējo novērtējumu, šie centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas biznesi ir identificēti kā tādi, kuru alternatīva īpašumtiesību struktūra var sniegt lielāku izaugsmi un vērtības potenciālu, liecina "Fortum" sniegtā informācija.

Polijā "Fortum" nodrošina centralizēto siltumapgādi piecās pilsētās (Plockā, Čenstohovā, Bitomā, Zabžē un Vroclavā), izmantojot savas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un/vai centralizētās siltumapgādes tīklus. "Fortum" Polijā ir arī divas multi-kurināmā koģenerācijas stacijas Čenstohovā un Zabžē, kas tika nodotas ekspluatācijā 2010. un 2019. gadā. 2019. gadā "Fortum" Polijā pārdeva 3.3 TWh siltumenerģijas un 0.6 TWh elektroenerģijas, radot 43 miljonus eiro lielu EBITDA.

Energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums Enefit Sp. z.o.o. (Enefit) ir saņēmis licenci elektroenerģijas un dabasgāzes tirdzniecībai Polijā. Tādējādi, izmantojot Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū gūto pieredzi, Enefit uzsāk aktīvu enerģijas tirdzniecību Polijā un paplašina darbību Baltijas jūras reģionā, fokusējoties uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī lielo industriālo uzņēmumu segmentu, informē kompānija.

Papildus elektroenerģijas un gāzes tirdzniecībai Enefit plāno Polijas tirgū piedāvāt plašāku ar enerģijas pārvaldību saistītu pakalpojumu klāstu.

«Ieiešana Polijas tirgū ir loģisks solis mūsu attīstības stratēģijā, lai no Baltijas līmeņa enerģijas tirgotāja kļūtu par nozīmīgu enerģijas tirdzniecības un saistīto pakalpojumu sniedzēju visā Baltijas jūras reģionā. Lai veiksmīgi piesaistītu klientu interesi Polijā, mēs izmantojam pieredzi no vairāk nekā 10 gadu darbības Latvijas un Lietuvas tirgū, kur pēdējo gadu laikā esam spējuši sasniegt nozīmīgas tirgus pozīcijas. Tāpat kā līdz šim Enefit koncentrēsies uz to, lai piedāvātu elastīgus enerģijas iegādes risinājumus, pielāgojot tos dažādu klientu vajadzībām,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Ungārija un Polija pirmdien uzlikuši veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķišanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.

Bija paredzēts, ka dalībvalstu vēstnieki pirmdien Briselē apstiprinās pagājušajā nedēļā ar Eiropas Parlamentu (EP) panākto kompromisu par 1,8 triljonus eiro lielo finanšu paketi, taču tas nebija iespējams Varšavas un Budapeštas veto dēļ, vēsta diplomāti.

Vācija, kas šobrīd rotācijas kārtībā pilda ES prezidējošās valsts pienākumus, informējusi, ka vēstnieki vispirms apstiprinājuši ar EP saskaņoto mehānismu, kas paredz ES fondu līdzekļu piešķiršanu saistīt ar likuma varas ievērošanu attiecīgajā dalībvalstī, jo tam pietika ar kvalificēto vairākumu.

Taču balsojumā par paša 1,1 triljonu eiro lielā budžeta un 750 miljardus lielā tautsaimniecības atveseļošanas fonda apstiprināšanu, kam nepieciešams visu dalībvalstu vienprātīgs atbalsts, "divas dalībvalstis izteica iebildumus", pavēstīja Vācija.

Pēc 18 dienu un 12,45 tūkst. km gara ceļojuma - caur Kazahstānu, Krieviju, Baltkrieviju, Poliju, Vāciju, Beļģiju un Franciju - Londonu sasniedzis pirmais tiešais konteinervilciens no Jivu pilsētas Ķīnā, vēsta ārvalstu mediji. Tā operators ir InterRail Group (IRG) – Šveicē bāzēta globāla transporta kompānija, kas darbojas Ķīnas dzelzceļa meitasuzņēmuma China Railway International Multimodal Transport uzdevumā.

DB jau rakstījis, ka IRG iesaistīta arī pārvadājumos no Ķīnas uz Madridi un Afganistānu un bija viena no kompānijām, kas pērn organizēja konteinervilcienu Jivu-Rīga.

Vilciens no Ķīnas austrumu provinces Džedzjanas pamatā veda tekstilizstrādājumus un citas plaša patēriņa preces, sasniedzot Deutsche Bahn (DB) Anglijas terminālu divreiz ātrāk, nekā tas būtu iespējams, izmantojot kuģošanas līnijas. Paredzēts, ka konteinervilcieni Ķīnas-Londonas maršrutā kursēs reizi nedēļā. Nākotnē šo pakalpojumu varētu izmantot tādu kravu nosūtītāji, kurām būtisks laika faktors ‒ akcijām domāti apģērbi vai dārgas preces, piemēram, komplektējošās detaļas autobūvei un elektronika.

Jāatgriežas pie piparotajiem terminiem «strukturālās reformas» un «konsolidācija», bet Latvijas Bankas pravietojumi politiķiem kož mēlē

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pēdēja laika izteikumi par to, ka Latvijas tautsaimniecība atdziest un dzīvojam gadā ar prognozējami zemāko izaugsmi kopš krīzes, kā arī skarbie vārdi, kas veltīti valsts nespējai sakārtot veselības un izglītības jomu, kādam var arī nepatikt. Var nelikties glīti, ja lietas sauc īstajos vārdos, jo to izskanēšana liek uz notiekošo paraudzīties spilgtā gaismā. Izskatās, ka politiķi un amatpersonas sistēmiski neieklausās Latvijas Bankas atziņās. Nupat nopēlumu izpelnījās Latvijas Bankas secinājumi par to, ka veselības nozarei pietiekamu finansējumu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas modelis. Tāpat tiek kritizētas I. Rimšēviča ekonomiskās prātulas par izglītības jomu un valsts pārvaldes aparāta aprisēm.

Ar tādu pieeju pasaulē nākusi Saeimas akceptētā sabiedrību un ziņu lentes nogurdinājusī nodokļu reforma, kuras ambīcijas, gribi negribi, būs jāapmierina sabiedrībai, biznesam un arī nākamā gada valsts budžetam.

Nodokļu reformas gaita lielā mērā atspoguļo politiskā ķēķa nesavākto skatu. Izlietnē pūst lupata, bet ledusskapim raustās strāva. Lai gan sākotnēji reforma slīdēja cauri nevainojami kā slapja caurule ūdensprieku parkā, temps bija uzņemts par strauju un galā tā nonāca, līdz nepazīšanai mainījusies. Reformas fani nāca un gāja, vairāk gan gāja, zaudējot rozā brilles pēc šādu tādu solījumu makā nekrišanas. Tostarp par sevi ne sevišķi attaisnojušo solidaritātes nodokli, kuru izravēt tika solīts, bet – nekā, tas stīdzēs tālāk.

Straujajā, bet grūtajā reformas ceļā izbira un pazuda arī sākotnējie virsmērķi, bet ilgtermiņa vīzijas tā aizmiglojās, ka nu nodokļu reformas likumprojektu paketē konstatētie trūkumi būs jāvērš par labu arī caur 2018. gada valsts budžeta projektu. Protams, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu var nokaitināt Saeimas balamušu izspļauti konstatējumi par to, ka nodokļu reformas būtība ir kā seja ar divām mutēm – kamēr viena smaida, otra kož. Uzņēmēju plecu reformas virzītāji zaudēja mirklī, kad valdība apmaldījās, nodokļu revolūcijas jēgu meklējot. Akmenī cirstie solījumi nepaaugstināt darbaspēka nodokļus izrādījās tikai vadošo politiķu tādi grafiti līmeņa izteikumi. Tas Latvijas biznesa mikropasaulei lika uzdot pamatotu jautājumu – vai pirms nodokļu celšanas nevajadzētu beidzot kritiski pārskatīt valsts aparāta tēriņus un budžeta caurumus lāpīt šādā veidā, nevis apkarot uzņēmējus, ķeroties pie meslu palielināšanas. Ar vienu roku politiķi dod, bet ar otru ņem, kamēr iedzīvotājiem un uzņēmējiem būs tas gods būt izmēģinājuma trusīšiem, testējot uz sava kažoka visas apjomīgās izmaiņu masas utis, blaktis un blusas. Politiķu cenšanās ar reformu mazināt ienākumu nevienlīdzību, stiprināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju un piedevām biezināt valsts maku, iespējams, ir dažos aspektos tik nesaderīgi mozaīkas gabali, ka tos savietot ir no tiesas ārkārtīgi grūti un politisko sviedru izdalīšanos sevišķi veicinoši. Diemžēl reformas jezgu šoreiz nevar īsti novērtēt, par mērauklu ņemot šī trādirīža finišu, kad kaut kāds kopsaucējs tomēr tika rasts. Lai vai kā, būs ja ne labāk, tad citādi noteikti, jau sākot ar tādām izmaiņām kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes ieviešana un lielo algu saņēmēju «aplikšana» ar ievērojamu 31,4 procentu likmi, IIN no kapitāla ienākumiem celšanu, straujāku par solīto minimālās algas pieaugumu, biznesam bīstamo un mājsaimniecību budžetiem netīkamo degvielas sadārdzināšanos, maksimālā apgrozījuma samazināšanu mikrouzņēmumiem, 0% likmi reinvestētajai peļņai, palielinātu socnodokļa likmi utt.

Ja var ticēt reklāmas klipiem, tad gandrīz katru vakaru televīzijas vakaros var ieraudzīt Matīsu Ansviesuli, kurš stāsta, cik forši aizņemties «ātros kredītus». Tas pats cilvēks, kurš ļoti apvainojies uz mani par rakstu «Latvijas avīzē» ar nosaukumu «Valsts pienākums ir aizsargāt vājāko», ka uzrakstījis atbildes rakstu «Visus besī ātrie kredīti». No tā uzzināju, ka esmu dezinformators. Tikai nevarēju saprast, par ko cilvēks tā uzvilcies - vai viņam kādu meiteni aizvīlis, vai kā citādi nepatīku vai arī vienkārši patiesība kož acīs.

Sāksim ar pārmetumiem, ka valsts lielākā problēma ir «ātrie kredīti», kas padarīts par kādas partijas vēlēšanu kampaņas faktiski centrālo elementu. Nezinu, kur autors radis šādu domu, vismaz manā rakstā nekas tāds nav minēts. Bez tam manā skatījumā vislielākā problēma valstī ir ceļu stāvoklis, jo pat valsts amatpersonas atzīst, ka gandrīz puse valsts ceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Par eksportspējīgas un nodokļus maksājošas nozares iznīdēšanu. Lai Matīss Ansviesulis pats parēķina, cik daudz PVN nesamaksā «ātro kredītu» atkarībā nonākušie aizņēmēji, cik lieli ieņēmumi iet garām maizes ražotājiem, piena pārstādes komersantiem vai gaļas izstrādājumu ražotājiem; arī šie uzņēmumi maksā nodokļus.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.