Pārtika

Polijas «siera izstrādājumu» Latvijā pārdod kā Krievijas sieru

Dienas Bizness, 09.01.2012

Jaunākais izdevums

Polijā ražotajā produktā Tilzītes, kas Latvijā atpazīstams kā Krievijas siers un nopērkams veikalos Iki, atklāti ne-piena tauki. Tas nozīmē, ka šo produktu nedrīkstēja saukt par sieru, bet marķējumā bija jānorāda «siera izstrādājums». Konkrēts ražotājs veikala marķējumā nav norādīts.

Tas pēc Latvijas Avīzes iniciatīvas atklāts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijā.

Institūta BIOR Latgales reģionālā departamenta direktore Anna Dzerkale norāda, ka analīze veikta ar akreditētu gāzu hromatogrāfijas metodi, kas ļauj konstatēt sierā augu tauku klātbūtni, ja to daudzums pārsniedz 1,8%.

Saistībā ar atklāto pārbaudes uzsācis arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). «Mūsu pārbaudes laikā veikalā Iki konstatējām, ka veikals nav vainīgs pircēju maldināšanā – tajā sieru pārfasēja un marķējumā norādīja uz rūpnīcas iepakojuma redzamo informāciju. Inspektoru paņemto Tilzītes siera paraugu nosūtījām atkārtotai analīzes veikšanai,» pastāstīja PVD Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Tukišs. Arī viņš nevarēja nosaukt, kurš Polijas siera ražošanas uzņēmums maldina Latvijas pircējus.

«Ja mūsu veiktajās analīzēs atklāsies, ka sieram pievienoti nepiena tauki, informēsim Polijas pārtikas uzraudzības dienestu, kas lems par tālāko rīcību. Veikalam Latvijā varam izteikt vien aizrādījumu un likt no jauna un pareizi marķēt siera produktus,» norāda PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga.

Rīgas Stradiņa universitātes docents Zigurds Zariņš teic, ka ražotāji piena produktiem pievieno ne jau labās, piemēram, kviešu dīgstu vai citas eļļas, tie izvēlas lētās eļļas, turklāt marķējumā norādot vien, ka pievienota ir augu eļļa. Ja vien patiešām šo sastāvdaļu norāda.

«Visbiežāk tiek izmantota iecietināta palmu eļļa, kas ir vislētākā, nesatur bioloģiski aktīvās vielas un dod enerģiju. Hidrogenizācijas laikā tā tiek padarīta cieta un pagarinās tās glabāšanas termiņš. Daļēji hidrogenizētos augu taukos atrodamas sliktās transtaukskābes, kas veicina aterosklerozi, palielina sirds asinsvadu slimību risku un, pēc jaunākajiem pētījumiem, sekmē arī audzēju veidošanos,» tā Z. Zariņš.

Aptaujātie Latvijas siera ražotāji uzsver – mūsu valstī neviens ražotājs siera izstrādājumus neražo. Arī PVD pārbaudēs pēdējos gados šādi pārkāpumi nav atklāti.

Neskatoties uz to, statistikas dati un lielveikalu pārstāvju teiktais rāda, ka Latvijā ražoto sieru no lielveikalu plauktiem arvien vairāk izstumj citās valstīs ražots siers.

Kopumā pārbaudēm Latvijas Avīze nodevusi 15 siera paraugus, no kuriem deviņi bija Latvijā, seši – citās valstīs ražoti. Latvijas ražotāji PVD aizrādījumus izpelnījušies par patērētājus maldinošu iepakojumu saistībā ar ražotājvalsti un tauku saturu produktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?:Ievas siers zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi

Gunta Kursiša, 04.04.2014

Ievas siera ritulis

Db.lv šoreiz piedāvā ieskatīties, kāVecsiljāņos top šis siers - no gotiņas līdz gatavam, nogatavinātam sieram.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētku ieskandināšanas pasākumā, kurā kuplā skaitā pulcējās ēdienu eksperti un cienītāji, Rimi Gardēži kopā ar siera vedmeistariem noteica Latvijā gardāko mājās sieto Jāņu sieru.

Rimi siera mantojuma meklējumu finālā ar saviem sietajiem sieriem piedalījās siera sējējas no visas Latvijas, un gardākās receptes godu izpelnījās Edīte Jurjāne no Ķekavas ar Lakstīgalu ielas Jāņu sieru, informē Rimi pārstāvji.

Lai noteiktu gardākā siera recepti, Rimi Gardēži Mārtiņš Sirmais, Signe Meirāne, Ilze Jurkāne, Liene Zemīte, Normunds Baranovskis un Inga Pūce apvienojās žūrijā ar siera siešanas vecmeistarēm. Izvelēto sieru žūrija raksturoja kā daudzpusīgu, taču pati Edīte stāsta, ka viņas recepte ir ar odziņu: «Kad nolēmu izmēģināt siera siešanu, devos savā dārzā atrast pašas labākās garšvielas. Mana izvēle bija dilles un baziliks, kas lieliski viens otru papildina un piešķir bagātīgāku garšu. Mans vīrs nav iecienījis Jāņu sieru, taču šo sieru arī viņš ir atzinis par garšīgu, un prasa gatavot vēl. Panākumi šajā konkursā noteikti iedvesmos mani tālākiem eksperimentiem virtuvē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pircējiem trūkst izpratnes par Jāņu sieru kā Eiropas Savienības (ES) aizsargājamo produktu, pauda biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Viņa skaidroja, ka Latvijā ir seši Jāņu siera ražotāji - AS "Rankas piens", AS "Jaunpils pienotava", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Valmieras piens", piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Straupe" un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga".

Tostarp viņa piebilda, ka lielākie Jāņu siera ražotāji Latvijā ir "Rankas piens" un "Valmieras piens", ka ražo aptuveni 50-60 tonnas Jāņu siera gadā, bet pārējie saražo aptuveni 10-15 tonnas.

Pēc "Siera kluba" datiem, pērn Latvijā kopumā Jāņu siers tika saražots par 31 tonnu jeb par 19% mazāk nekā gadu pirms tam. Ja 2021.gadā Latvijā tika saražotas 163 tonnas Jāņu siera, tad 2022 - 132 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šogad Jāņu siers par 15-20% lētāks; pieprasījums - nedaudz mazāks nekā pērn

LETA, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pieprasījums pēc Jāņu siera esot nedaudz mazāks nekā pērn, savukārt pats siers kopumā kļuvis lētāks par apmēram 15%, pateicoties piena iepirkuma cenu kritumam, aģentūrai LETA atzina aptaujātie siera ražotāji.

Rīgas Centrāltirgū nopērkams plašs Jāņu jeb ķimeņu siera klāsts un tirgotāji atzina, ka interese par šo produktu sākusies tikai šajās dienās.

Tā kā priekšā piecas brīvdienas, bijām domājuši, ka cilvēki jau nedēļas vidū sāks pirkt sieru, tomēr interese sākusies praktiski tikai šorīt. Tomēr ceram, ka līdz svētkiem pircēji saradīsies un ceļš, kā arī ieguldītais darbs atmaksāsies, sacīja siera sējēja no Viļāniem.

Viņa, kā arī citi aptaujātie pārdevēji atzina, ka šogad siers ir nedaudz lētāks nekā pērn, kas skaidrojams ar lielo piena daudzumu un zemajām iepirkuma cenām.

Šorīt zemnieku sietais ķimeņu siers Centrāltirgū maksāja no septiņiem līdz 11 eiro par vienu kilogramu, savukārt uzņēmumu piedāvātā siera cena svārstās no 4,50 līdz 5,50 eiro par vienu kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ zemniekiem piederošajā uzņēmumā Lavijas Piens sākta galveno siera iekārtu montāža, kas notiks visu septembri. Siera iekārtu izgatavotājs ir Šveices uzņēmums Kalt un to ražošanas jauda ir apmēram 30 tonnas siera 24 stundās.

Šāda siera apjoma saražošanai nepieciešams aptuveni 300 tonnas svaigpiena.

«Līdz ar siera iekārtu montāžu sperts nākamais solis mūsu noliktā mērķa – kooperatīvu saražotā piena pārstrādei Latvijā eksportspējīgos produktos – sasniegšanai,» saka uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis. Plānots, ka kooperatīvi svaigpiena eksportu uz Lietuvu pakāpeniski samazinās gada laikā, atbilstoši rūpnīcas ražošanas jaudu palielināšanai, ņemot vērā situāciju eksporta tirgos.

Latvijas Piens rūpnīcas pamatadarbības nodrošināšanai – siera ražošanai – būtiskāko kravu uzņēmumā no Šveices iekārtu ražotāja Kalt ieveda aizvadītās nedēļas nogalē. Kravas sastāvā bija trīs siera gatavošanas katli ar 15 m3 jeb 15 tūkstošus litru lielu siera masas ietilpību, kā arī divas siera preses. Viena no tām ir paredzēta apaļo sieru ražošanai, otra – siera ražošanai tā sauktajos eiroblokos. Tulīt pēc iekārtu ievešanas uzsākta to montāža. Priekšdarbi lielo siera iekārtu montāžai jau veikti augustā, jo faktiski pabeigti ir tehnologisko tīklu montāžas darbi – uzstādīta lielākā daļa palīgiekārtu, tajā skaitā sūkņi, siltummaiņi, kas ļauj produktu pēc nepieciešamības uzkarsēt vai atdzesēt, kā arī ūdenstvertnes, vārsti utt. Papildu tam noslēgumam tuvojas nogatavināšanas plauktu darbu montāža un savu kārtu uzstādīšanai gaida arī augustā rūpnīcā ievestās iepakošanas iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Siera kluba valdes priekšsēdētāja: veikalu uzcenojums Latvijā ražotajiem sieriem ir ļoti liels

Lelde Petrāne, 05.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu pētījumi rāda, ka 60% Latvijas cilvēku nevar atļauties pirkt sieru tik, cik viņi vēlētos. Daudzi, pašiem nezinot, pērk siera produktus, kam pievienoti augu tauki, un saka – siers nav garšīgs.»

To laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu un privātpersonu izveidotās biedrības Siera klubs valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

«Labāk tomēr būtu pirkt mazāk, bet īstu sieru, nevis siera produktu,» viņa akcentējusi.

«Interesanti, ka sieru un citus piena produktus maz patērē laukos. Iemesls – piens taču ir jāpārdod! Vislielākais piena produktu patēriņš ir Kurzemē, seko Latgale, tad aptuveni vienādās pozīcijās atrodas Rīga un Vidzeme,» stāstījusi Siera kluba valdes priekšsēdētāja.

Viņa arī atklājusi, ka «Latvijā neviens siera ražotājs nepievieno sieram augu taukus, tātad neražo siera produktus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam Malevss SIA, kurš nodarbojas ar siera ražošanu un ēdināšanas pakalpojumiem, banka Luminor piešķīrusi 590 000 eiro aizdevumu siera ražotnes būvniecībai Ogres novada Tīnūžu pagastā netālu no Ikšķiles.

Uzņēmums ražo un tirgo zīmola SierŠtelle sieru.

Malevss SIA sabiedriskās ēdināšanas jomā darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, un šobrīd uzņēmumam ir kafejnīca–konditoreja un restorāns - Siera Studija Ogrē. 2009. gadā uzņēmums uzsāka ar dažu svaigo sieru ražošanu un tirdzniecību, apjomi bija nelieli un lokāli. Šobrīd svaigā SierŠtelle siera ražošana sastāda vairāk nekā 60% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma.

“Pateicoties bankas un LAD atbalstam, mums ir iespēja spert nākamo soli - uzsākt jaunas siera ražotnes būvniecību pie Ikšķiles. Jaunajā SierŠtelle ražotnē turpināsim ražot SierŠtelle svaigo sieru un plānojam izstrādāt jaunus sieru veidus. Primārais mērķis ir palielināt ražošanas telpas, paralēli uzlabojot efektivitāti un produktivitāti. Plašākas telpas un jaunas iekārtas atvieglos darbinieku ikdienu un dos iespēju uzlabot ražošanas, iepakošanas, komplektēšanas un uzglabāšanas procesus. Jaunajā ražotnē attīstīsim SierŠtelle sierus un siera saldumu produktus. Azotē jau ir vairāki šādi produkti, un, lai tos varētu baudīt visā Latvijā un ārzemēs, esam ieplānojuši radošo produktu telpu meistariem, kuri ieguldīs idejas un enerģiju šo produktu tapšanā. Mēs redzam virzienus SierŠtelle sieru piedāvājuma paplašināšanai,” uzsver Māris Legzdiņš, Malevss vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot konkurēt ar augstajām piena iepirkuma cenām eksporta tirgos, Food Union pārtraucis siera ražošanu.

Nozares eksperti gan atzīst, ka šā lēmuma pamatā ir vietējā siera tirgus līdera akcionāru lēmumi, taču tirgu tas būtiski neietekmēšot. Tagad Food Union grupā ietilpstošais Rīgas Piena kombināts (RPK) siera rūpnīcu atklāja 2006. gada vasarā, kad rūpnīcas celtniecībā tika investēti 5.5 milj. Ls, no kuriem 1.2 milj. Ls bija ES fondu finansējums. Fabrikas maksimālā jauda bija 15 t siera dienā, ap 80 % no saražotā uzņēmums plānoja eksportēt. Pēc siera ražotnes ekspluatācijā tik nodota sūkalu rūpnīca, kas pārstrādāja pēc siera ražošanas radušās sūkalas - pārstrādājot 180 tūkstošus tonnu sūkalu gadā varēja iegūt 9 tūkstošus tonnu gatavā produkta. Šopavasar Food Union paziņoja, ka uzņēmuma stratēģiskā prioritāte ir saldējuma ražošana gan pašmāju, gan eksporta tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Piens nāk klajā ar jaunu siera produktu līniju Pats

Žanete Hāka, 25.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piensaimnieku kooperatīvs Latvijas Piens spēris pirmo nozīmīgo soli siera tirgus segmenta paplašināšanā, atklājot jaunu siera zīmolu Pats.

Kā norāda produkta ražotāji, siera līnija radīta plašam patērētāju lokam, kas ikdienā regulāri patērē sieru kā pamata vai papildu sastāvdaļu ēdieniem. Latvijas Piena jaunais zīmols Pats ietver divus siera veidus: Krievijas un Holandes sieru, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Latvijas patērētāju vidū Holandes un Krievijas sieri ir vispieprasītākie un populārākie sieru veidi, tāpēc vēlamies cilvēkiem dot iespēju uzturā lietot pašmāju šīs markas produktus, kas izgatavoti no Latvijas piensaimnieku sarūpētām izejvielām,» par jauno produktu līniju stāsta SIA Latvijas Piens valdes priekšsēdētājs Raimonds Freimanis, piebilstot, ka patlaban siera ražotne kopumā spēj pārstrādāt 4000 tonnu piena mēnesī. Ar laiku jauda tiks palielināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Siera ražošana Šveices laukos

Gunta Kursiša, 17.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices lauksaimniecības nozares uzņēmumu nākotne ir diezgan neskaidra – kā vienu no iemesliem var minēt citas Eiropas Savienības (ES) valstis, kurās ražošanas izmaksas un lauksaimniecības zemes cenas ir ievērojami zemākas. Taču tajā pašā laikā pēdējo desmit gadu laikā nozares eksporta apjomi ir auguši, un ražotāji koncentrējušies uz kvalitāti, raksta Reuters.

Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs Deniss Belibeuss (Denis Balibouse) vasaras garumā fotogrāfijās iemūžināja darbu Murithu (Murith) ģimenes uzņēmumā, kas ražo sieru Gruyères apgabalā, no kura nāk tāda paša nosaukuma siers.

Muritu ģimene laikā no maija vidus līdz oktobra vidum strādā 15 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā, savā blogā raksta fotogrāfs. 65 gadus vecais Žake Murits (Jacques Murith) drīzumā grasās doties pensijā un biznesu uzticēt savam 23 gadus vecajām dēlam Aleksandram Muritam (Alexandre Murith). Žake siera gatavošanu nav mācījies skolā, un zināšanas par to, kā jāvāra garšīgs siers, nākušas strādājot, raksta Reuters fotogrāfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Ievas siers ar pesto

Laura Mazbērziņa, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot pārbaudi SIA Dekšņi piederošā vairumtirdzniecības bāzes pārtikas veikalā Tukumā, Meža ielā, atklājis, ka tajā notiek Polijas un Lietuvas izcelsmes siera izstrādājumu pārmarķēšana, informēja PVD.

Tādējādi siera izstrādājumi «pārtop» par sieriem Holandes un Eden.

Rezultātā PVD ir apturējis 160 kilogramu siera izstrādājumu tirdzniecību un uzdevis SIA Dekšņi no visiem uzņēmumam piederošajiem veikaliem (Tukumā tam pieder pieci pārtikas veikali, kā arī pa vienam veikalam Tukuma novadā un Rīgā) atsaukt siera izstrādājumus no tirdzniecības un pārmarķēt atbilstoši ražotāja norādītajai informācijai oriģinālajā produkta marķējumā.

SIA Dekšņi tirdzniecības vadītājs Māris Kalniņš skaidro, ka, marķējot preces, uzņēmuma bāzes darbinieki nav bijuši gana uzmanīgi, un datoroperators, pašu preci neredzot, kļūdaini izlasījis saīsinājumu preces pavadzīmē un to tikpat kļūdaini ievadījis preču kartē. Viss tālākais jau notiek automātiski – ievadītā informācija datorizēti nonāk gan kasē, gan uz cenu zīmēm, norāda uzņēmuma pārstāvis, piebilstot, ka aizdomīgā produkcija no tirdzniecības ir izņemta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm kāds sūrojas, ka Latvijā nav tik garšīgu sieru kā citur, taču nevajag čīkstēt, bet gan pašiem pamēģināt tos gatavot, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tieši tā darīja Inga Āriņa-Vilne un Ilona Lipe. Sākotnēji siera gatavošana viņām bijis hobijs, kas lēnām pāraudzis biznesā – ir izveidota SIA Soira, kas nodarbojas ar siera gatavošanu. «Siers tiek gatavots nelielos apjomos un amatniecības līmenī. Gatavojam to ar dabiskajām miziņām. Tā ir Eiropas dienvidu – Francijas skola. Senie veidi, kā sieriņu pasargāt, bija divi: vaskojot, kas visvairāk raksturīgs Holandei, vai ļaujot dabiski attīstīties miziņai un to apstrādājot ar sālsūdeni, alkoholu vai eļļu. Katram siera veidam ir sava miziņas apstrāde, mēs visbiežāk izmantojam sālsūdeni un eļļu. Sākotnēji to darījām ar olīveļļu, bet tagad cenšamies pēc iespējas izmantot vietējos izstrādājumus, un mūsu sieri ir eļļoti ar kaņepju eļļu,» stāsta Inga, SIA Soira īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir kvalitatīvi sieri, bet tiem ir grūti konkurēt Eiropas tirgū, atklāja biedrības "Siera klubs" valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova.

Kā norādīja Davidanova, Latvijas ražotāju konkurētspēju ietekmē atšķirības svaigpiena iepirkuma cenās, Latvijas salīdzinoši nelielie eksporta apjomi, jaudu noslodze piena pārstrādes uzņēmumos, kas Latvijā vidēji ir tikai 43%, kā arī darbinieku trūkums, kas kopumā Latvijas uzņēmumiem rezultējas ar lielu saražotās produkcijas pašizmaksu.

Savukārt Eiropā sieri ir lētāki nekā Latvijā - vidējā cena Vācijā sieram ir 3,5 eiro par kilogramu, bet Polijā 4 līdz 4,5 eiro par kilogramu, norādīja Davidanova.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka grūtības piena pārstrādei sākās jau 2019.gada nogalē, kad sākās piena iepirkuma cenu kāpums. "Piena pārstrāde sāka ļoti satraukties, cenas uzauga kosmosā, PVN nemainījās, un mums ir milzīgs veikalu uzcenojums", stāstīja "Siera kluba" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijas iedzīvotāju siera izvēles topa augšgalā puscietie nogatavinātie sieri

Gunta Kursiša, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 83% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju visvairāk iecienījuši puscieto nogatavināto sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, Čedaras).

Ievērojami atpaliekot no līdera, iecienītāko sieru topa otrajā vietā ir kausētais siers (47%), bet trešajā vietā (33%) - mīkstais negatavinātais siers (piemēram, krēmsieri, Riccota, Mozarella). Šādu ainu atklāj Trikātas Siera akadēmijas veiktais pētījums.

Vīrieši vairāk uzturā lieto kausēto sieru (53% vīriešu, 41% sieviešu), savukārt sievietes izteikti biežāk izvēlas mīksto nenogatavināto sieru (46% sieviešu, tikai 19% vīriešu).

Visbiežāk siers kā uzkoda kombinēts ar maizi – divas trešdaļas iedzīvotāju atzīst, ka tā ir iecienītākā piedeva sieram. Bieži sieru lieto kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, vīnu un alu (42%), savukārt nedaudz mazāk kā viena trešdaļa iedzīvotāju sieru ēd bez jebkādām piedevām, liecina aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siers nav dārzeņi, saka Eiropas Komisija, un pārtraukto atbalstu sankcijās cietušajiem neatjauno

Krievijas noteiktais embargo Rietumu valstu produktiem, ieskaitot ES siera ražotāju produkciju, ķēris arī Latviju. Eiropas Komisijas (EK) atbalsts drīz pēc tā sākuma tieši sieru kategorijā ir apstādināts. Jautāta par plāniem šai atbalsta programmā, EK laikrakstam DB komentē, ka kompensācija konkrēti par tirgū nenonākušā siera uzglabāšanu atjaunota netiks.

Maza naudas plūsma

DB jau rakstīja (25.09.2014.), ka nesamērīgi lielo kompensācijām pieteikto siera apjomu dēļ EK aizdomās par krāpšanu ir apturējusi ES ražotāju atbalsta programmas attiecīgo sadaļu. Latvijas ražotāja Limbažu siers (LS) līdzīpašnieka un valdes priekšsēdētāja Ēvalda Putniņa viedoklis gan ir, ka siera privāto krājumu palīdzības (PKP) nolikuma veidotāji jebkurā gadījumā ir bijuši «tālu no reālās dzīves».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gadā saražo 140 miljonus litru alus un 30 miljonus kilogramu siera produktu

Žanete Hāka, 21.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 miljonu litru apjomā 50 miljonu latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, tai skaitā, biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 miljonu kilogramu gadā 60 - 70 miljonu latu vērtībā.

CSP norāda, ka 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 miljonus litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 miljonu litru 54,2 miljonu latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 miljoni litru. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražoti 128,3 miljoni litru. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 miljons litrs alus 257,4 miljonu latu vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis vairumtirgotāja SIA Walux izplatītā Holandes siera un siera Gouda ar derīguma termiņu 07.07.2013. izplatīšanu, jo pārbaudēs atklājies, ka vairumtirgotājs maldinājis patērētājus siera vietā izplatot siera izstrādājumu, kurā piena tauki aizstāti ar nepiena taukiem.

Veicot pārbaudi vairumtirdzniecības uzņēmumā, PVD atklāja, ka SIA Walux iegādājies Polijas izcelsmes siera izstrādājumu, pārmarķējis to un tirgotājiem tālāk piegādājis kā sieru. To, ka uzņēmums šādi rīkojies, apliecina ne vien siera izstrādājuma ražotāja pavaddokumenti, bet arī PVD noņemto paraugu laboratoriskie izmeklējumi, kuros konstatēti nepiena tauki. PVD vairumtirdzniecības noliktavā apturējis 10 tonnu siera izstrādājuma izplatīšanu, kā arī uzdevis uzņēmumam atsaukt tos no tirdzniecības un pārmarķēt. Uzņēmumam tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots sods.

Par marķēšanas prasību pārkāpumiem normatīvie akti paredz sodu līdz 500 latiem vai arī, ja pārkāpums pieļauts atkārtoti – līdz pat 3 000 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru