Īslande vieglprātīgās politikas un pasaules finanšu krīzes dēļ nonākusi uz bankrota sliekšņa. Valsts ir spiesta paļauties uz kādu, kas palīdzēs glābt viņas ekonomiku no vēl dziļākas krīzes, raksta Diena.

Krievija ir nolēmusi piedāvāt Īslandei 4 miljardus EUR lielu (2.8 mljrd. LVL) aizdevumu. Īslandes valdības delegācija otrdien sāka sarunas Maskavā, lai mēģinātu vienoties par aizdevuma saņemšanu. Jāatzīmē, ka Īslande vienlaikus turpina sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu, kas to varētu pasargāt no Krievijas parādnieces lomas.

Krīzes apstākļos bankas vairs nespēja pildīt savas saistības pret kreditoriem. Īslandes lielāko banku Kaupthing, Landsbanki un Glitnir kopējās saistības ir 62 miljardi USD. Līdzīgas problēmas ir arī ASV, Lielbritānijas un citu valstu bankām, kas lūgušas savu valstu valdības palīdzību, bet Īslande ir pārāk maza, lai valdība varētu atļauties tērēt miljardiem dolāru finanšu sistēmas glābšanai.

Statistiski vidējo Latvijas iedzīvotāju no bankrota šķir vidēji mēnesis un divpadsmit dienas, liecina pētījums, ko veikusi Latvijas Krājbankas Tautsaimniecības procesu analīzes grupa kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Jaunajā pētījumā izmantots bankrota sliekšņa indekss, kas parāda dažādu iedzīvotāju grupu attālumu no brīža, kuru cilvēki uzskata par savu personisko bankrotu – nopietnām finansiālām grūtībām un nespēju pildīt saistības, kā arī nespēju nodrošināt sevi ar pašu nepieciešamāko patēriņu. Šāds uzstādījums ataino gan cilvēku uztveri par savu privāto dzīvi un labklājību, gan apliecina priekšstata par personisko situāciju ciešo saistību ar vispārējo stāvokli valstī.

Aptaujā, kas aptvēra visdažādākos iedzīvotāju slāņus visā Latvijā, vidējais bankrota sliekšņa indekss ir 1.40.

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori, kas gatavi ieguldīt obligācijās ar 10% atdevi, sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, raksta Bloomberg.

Lietuvas valdības parāds ir ļoti pievilcīgs un pārliecinošs investīciju mērķis, salīdzinot ar citām valstīm Austrumeiropā, piemēram, Ungāriju un Rumāniju, uzskata Landesbank Berlin AG eksperts Lutzs Rohmeijers (Lutz Roehmeyer). Viņš uzskata, ka šobrīd nav jāuztraucas par Lietuvas ekonomikas lejupslīdi. Galvenais ir pieturēties pie stratēģijas par pievienošanos eirozonai, kas piedāvās valstij drošu izeju no pašreizējās ekonomiskās nsabalansētības, uzskata eksperts.

L. Rohmeijers arī norāda, ka reitingu aģentūras Standard & Poor's samazinātais Lietuvas kredītreitings ar negatīvām prognozēm nemaina viņa domas attiecībā uz ieguldījumiem valsts obligācijās.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

ASV mazumtirgotājs «Sears, Roebuck and Co.» pirmdien tiesā iesniedzis bankrota pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem, šādu lēmumu skaidrojot ar apjomīgajām parādsaistībām un zaudējumiem.

Uzņēmums, kas 19.gadsimta 80.gados savu darbību sāka kā neliels pasta pasūtījuma katalogs, nav spējis turēties līdzi saviem konkurentiem un pēdējos gados iedzīvojies apjomīgos zaudējumos. Tādējādi «Sears» un «Kmart» veikalu pārvaldītājs pievienojas citiem mazumtirgotājiem, kas dažos pēdējos gados bijuši spiesti tiesās iesniegt bankrota pieteikumus vai pat pārtraukt savu darbību, ņemot vērā aizvien sīvākas konkurences vidi.

Ņemot vērā «Sears» izmērus, kompānijas bankrota pieteikums radīs plašu ietekmi, sākot ar uzņēmuma izmantoto īpašumu iznomātājiem un beidzot ar vairākiem desmitiem tūkstošu darbinieku.

Gadiem ilgi «Sears» vadītājs un uzņēmuma lielākais akcionārs Edijs Lamperts kompānijai aizdevis savu naudu, lai pasargātu mazumtirgotāju no bankrota pieteikuma iesniegšanas tiesā.

Krīzes skartās valstis Centrālajā un Austrumeiropā piedzīvojušas savu valūtu vērtības krišanos attiecībā pret eiro, aktualizējot jautājumu, vai šīm valstīm atļaut pievienoties eiro zonai ātrāk, raksta BBC.

No 10 valstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai (ES) 2004. gadā, tikai divas adoptējušas ES vienoto valūtu.

"Slovākiju un Slovēniju joprojām skar krīze," saka neatkarīgā konsultante un bijusī direktora vietniece Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Eiropas departamentā Sjūzena Šadlere (Susan Schadler), piebilstot, ka Slovākija un Slovēnija ir labākā situācijā nekā to kaimiņi.

Daudzi apgalvo, ka citas jaunās ES valstis nav pietiekami spēcīgas un elastīgas, lai pievienotos eiro zonai. Globālā lejupslīde, kas piespiedusi ārvalstu investoriem izņemt savu naudu no Austrumeiropas un citiem jaunajiem tirgiem, ir nostiprinājusi šo argumentu.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Vācijas mazumtirdzniecības kompānija Arcandor, kurai pieder tūrisma aģentūra Thomas Cook Group, lielveikalu tīkls Karstadt un preču pasta piegādes uzņēmums Quelle, tiesā iesniegusi bankrota pieteikumu, ziņo AFP.

Bankrota pieteikumu iesniedzis arī kompānijai piederošais lielveikalu tīkls Karstadt un preču pasta piegādes uzņēmums Quelle. Pagaidām nav ziņas vai bankrota pieteikumu iesniegusi arī tūrisma aģentūra Thomas Cook Group.

Šis kompānijas paziņojums nāca klajā neilgi pēc tam, kad Vācijas valdība noraidīja uzņēmuma lūgumu piešķirt valsts finansiālo palīdzību. Db.lv jau ziņoja, ka Arcandor Vācijas valdībai lūdza piešķirt aizdevumu 437 miljonu eiro apmērā.

Igaunijas bijusī nacionālā lidsabiedrība Estonian Air, kas pēdējo reisu veica 7.novembrī, iesniegusi tiesā bankrota pieteikumu.

Piektdien Estonian Air iesniedza Harju apriņķa tiesā bankrota pieteikumu, kurā lūdz tiesu sākt bankrota procesu, noteikt datumu sēdei, kurā izskatīs bankrota pieteikumu un iecels pagaidu bankrota administratoru, aģentūrai BNS teica kompānijas preses pārstāve Ilona Eskelinena.

Jau ziņots, ka Estonian Air 13.novembrī nosūtīja vēstuli kreditoriem, kurā lūdza viņu piekrišanu nesamaksāto algu un atlaišanas pabalstu izmaksai darbiniekiem, norādot, ka tas samazinās Estonian Air aktīvus, no kuriem daļēji varētu tikt apmierinātas kreditoru prasības. Vēstulē kreditoru atbilde tika lūgta līdz 18.novembrim. Līdz šim termiņam 27 kreditori sniedza savu atbildi, un astoņas atbildes bija negatīvas, arī no viena no lielākajiem kreditoriem - Skandināvijas aviokompānijas SAS. Tādējādi kompānija nevar samaksāt darbiniekiem, pirms nav norēķinājusies ar citiem kreditoriem.

Polija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir noslēgusi 2009.gadu, neieslīgstot recesijā. Vēl jo vairāk - tā uzrādīja pat pieaugumu par 1.5%. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis The Wall Street Journal skaidro, kas ir Polijas veiksmes pamatā un kādas mācības no tās pieredzes varētu gūt.

Valsts panākumu pamatā ir vairāki faktori: stipras iestādes, elastīga ekonomikas struktūra, kā arī pareizi veidota ekonomikas politika krīzes laikā. Augsts uzticības līmenis valdībai nodrošināja, ka politiķu izteikumi par ekonomikas pamatprincipu spēku un finanšu sistēmu tika uzklausīti. Šī uzticība daļēji bija balstīta uz Polijas iestāžu un ekonomikas panākumiem pēdējo 20 gadu laikā.

Tāpat kā citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Polijai izdevās izvairīties no nozīmīgu finanšu institūciju bankrotiem (atšķirībā no dažām vecajām dalībvalstīm Rietumeiropā). Tāpat kā daudzas no kaimiņvalstīm, arī Polija guva labumu no būtiskas zlota vērtības samazināšanās krīzes laikā. Taču tas nav galvenais tās panākumu faktors, salīdzinājumā ar Zviedriju vai Čehiju, kas pieredzēja līdzīgu vērtības kritumu.

Zviedrijas autobūves uzņēmuma Saab Automobile pirmdien tiesā iesniegtais bankrota pieteikums automašīnu Saab pārstāvja Latvijā SIA Viking motors darbu neietekmēs, sacīja Viking motora pārstāve Arta Glaudiņa.

Glaudiņa norādīja, ka, neskatoties uz to, ka automašīnas vairs netiek ražotas un jaunie Saab auto ir pārdoti, Viking motors turpina pārdot mazlietotus un lietotus auto, kā arī piedāvā autoservisa pakalpojumus. «Servisa pakalpojumi ir pastāvējuši visu laiku, kopš Saab bijušas grūtības,» sacīja auto dīlera pārstāve.

Glaudiņa norādīja, ka Viking motora vadība par uzņēmuma tālāko rīcību pēc Saab ražotāja bankrota varētu spriest tuvākajā laikā.

Bez Saab Viking motors tirgo arī Cadillac, Corvette un Hummer automašīnas.

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk nesamaksā par saņemtajiem produktiem un pakalpojumiem Polijas uzņēmējiem, pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, šo situāciju nosaucot par satraucošu.

Runājot par abu valstu savstarpējām attiecībām, vēstniece atzina, ka tās varētu dēvēt par lieliskām un esot jācer, ka spraigā politiskā darba kārtība saglabāsies arī jaunās Latvijas valdības laikā, jo abas valstis vieno kopīgas intereses šajā pasaules un Eiropas daļā.

«Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijā ieradās vairāki viesi no Polijas uz Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tāpat tikās abu valstu prezidenti. Pagājušā gada decembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis privātās vizītes laikā Polijā pārrunāja aktuālos jautājumus ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Mūsu valstīm ir arī vienota nostāja par drošību un ekonomiku,» viņa sacīja, norādot, ka pagājušais gads gan esot bijis pirmais, kad abu valstu savstarpējā tirdzniecībā vērojams samazinājums. Tam pašlaik Polija pēta iemeslus, neizslēdzot iespēju, ka to radījušas, cita starpā, sankcijas un Krievijas embargo.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Rīgas dome ar balsu vairākumu nolēma ieguldīt 1.25 miljonus latu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS (RSK) pamatkapitālā, kas nepieciešams, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence. Par šādu summu tiks palielināts pašvaldības pamatbudžeta deficīts.

RSK pašu līdzekļu nepietiekamība marta beigās bija 2.55 milj. Ls. Par to, ka RSK pamatkapitālā steidzami nepieciešams papildu ieguldījums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informējusi uzņēmumu, brīdinot, ka gadījumā, ja kapitāla atjaunošanas jautājums netiek atrisināts, FKTK lems par RSK licenču apturēšanu.

Jau ziņots, ka RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Nolemj glābt RSK

Vairāki ietekmīgi uzņēmēji ir nosūtījuši vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, kurā aicina sākt atdzīvināt Latvijas tautsaimniecību.

Vēstulē uzņēmēji aicina beigt glābt tikai valsts budžetu un ātri, tūlīt un nekavējoties sākt atdzīvināt Latvijas tautsaimniecību, ja pastāv vēlme novērst ilgstošu deflāciju Latvijā un lata devalvācijas draudus.

Vēstuli nosūtījuši AirBaltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks, Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre, ELKO Grupas prezidents Egons Mednis, Kolonna valdes priekšsēdētāja Ieva Plaude, Latvijas Balzāms valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons, Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone un Grindeks padomes priekšsēdētājs un Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans.

Šodien, 17.septembrī, Eiropas Komisija darījusi zināmu jauno plānu, kā paātrināt drošāku, videi nekaitīgāku un "gudrāku" automašīnu ieviešanu. "Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties," sacījusi komisāre Vivjena Redinga.

Šogad Komisija sāks sarunas ar Eiropas un Āzijas autotransporta nozares apvienībām ar mērķi panākt vienošanos par to, lai no 2010. gada visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā tiktu iekļauta sistēma eCall, kas sniedz iespēju visā Eiropā veikt ārkārtas izsaukumus no transportlīdzekļa. Komisija veicinās arī citu dzīvības glābšanas tehnoloģiju ieviešanu un veiks pētījumus par to, kā ar tehnoloģiju palīdzību padarīt automašīnas videi nekaitīgākas un "gudrākas".

"Tehnoloģijas spēj glābt dzīvību, uzlabot ceļu satiksmi un aizsargāt vidi. Eiropas Savienībai ir jānodod šī labā vēsts patērētājiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz ieinteresētajām aprindām, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem drīzāku guvumu no šīm lieliskajām tehnoloģijām," teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga. "Ja mēs patiešām vēlamies glābt dzīvības uz Eiropas ceļiem, tad 27 dalībvalstīm ir jānosaka termiņš, līdz kuram eCall un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēma (ESK) jāiekļauj visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā. Turklāt mums ir jānovērš arī administratīvie šķēršļi jauninājumiem, kuri padarīs automašīnas drošākas un videi nekaitīgākas. Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties."

Šodien Eiropas Komisija darīja zināmu jauno plānu paātrināt drošāku, videi nekaitīgāku un "gudrāku" automašīnu ieviešanu. Šogad Komisija sāks sarunas ar Eiropas un Āzijas autotransporta nozares apvienībām ar mērķi panākt vienošanos par to, lai no 2010. gada visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā tiktu iekļauta sistēma eCall, kas sniedz iespēju visā Eiropā veikt ārkārtas izsaukumus no transportlīdzekļa. Komisija veicinās arī citu dzīvības glābšanas tehnoloģiju ieviešanu un veiks pētījumus par to, kā ar tehnoloģiju palīdzību padarīt automašīnas videi nekaitīgākas un "gudrākas".

"Tehnoloģijas spēj glābt dzīvību, uzlabot ceļu satiksmi un aizsargāt vidi. Eiropas Savienībai ir jānodod šī labā vēsts patērētājiem un jāturpina izdarīt spiedienu uz ieinteresētajām aprindām, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotājiem drīzāku guvumu no šīm lieliskajām tehnoloģijām," teica informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjena Redinga. "Ja mēs patiešām vēlamies glābt dzīvības uz Eiropas ceļiem, tad 27 dalībvalstīm ir jānosaka termiņš, līdz kuram eCall un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēma (ESK) jāiekļauj visu jauno automašīnu standarta aprīkojumā. Turklāt mums ir jānovērš arī administratīvie šķēršļi jauninājumiem, kuri padarīs automašīnas drošākas un videi nekaitīgākas. Piemēram, ir jānodrošina vajadzīgo radiofrekvenču pieejamība kooperatīvajām braukšanas kontroles sistēmām, kas palīdzēs samazināt satiksmes negadījumu skaitu, autoceļu noslogotību un CO2 emisijas. Ja straujš progress nav panākams ar brīvprātīgiem pasākumiem, esmu gatava rīkoties."

Kāpēc Kuzņecovi, kas varēja iesist mietiņu savām fabrikām jebkur plašajā Krievijas impērijā, tomēr izvēlējās Rīgu?

Apzināti. Iztiksim bez ilūzijām — Kuzņecovi bija īsti kapitālisti un sava laika jaunie krievi ar pareizo sakodienu, kam bija skaidrs — Krievijas impērijas Rietumu vārti, ostas pilsēta Rīga paver ērtu ceļu ne tikai trauslās produkcijas eksportam, bet arī izejvielu importam.

Līdzās nenoliedzamajam pragmatismam sava loma bija arī reliģiozitātei. Kuzņecovi bija dievbijīgi ļaudis, turklāt piederēja pievecticībnieku kopienas, kas impērijā bija kritusi nežēlastībā jau 17. gadsimtā. Toties mūsu Rīgā pajumti bija radusi viena no lielākajām vecticībnieku kopienām.

Tomēr stāsts par Kuzņecovu panākumiem nav stāsts par modru, bet konstantu dreifēšanu zvaigžņu vidū, kaut gan sākās kā tiešām spējš raķetes lidojums debesu spīdekļu virzienā. Patiesībā vēstījumi ir divi. Tas pirmais — pompozs uzvaras gājiens Krievijas impērijas tirgū, nokožot konkurentus pa labi un pa kreisi. Otro sāka 1. pasaules karš, kam punktu uz i uzlika 1917. gada oktobra apvērsums Krievijā. Komunisti Kuzņecovus atstāja pie sasistas siles. Atgūties pašu spēkiem viņi nespēja un galu galā palīgos aicināja kādu latviešu uzņēmēju. šo maz zināmo lappusi Kuzņecovu fabrikas vēsturē atklājis maskavietis, Kuzņecovu dzimtas pētnieks V. Štrauss nepublicētā manuskriptā, ko viņš ir nodevis Rīgas porcelāna muzeja rīcībā. Bet — par visu pēc kārtas!