Absolūtais vairākums iedzīvotāju - 97.2% pēdējā pusgada laikā ir izjutuši cenu pieauguma sekas, tajā skaitā 81.4% uzsver, ka inflācija pēdējā pusgada laikā ir mainījusi viņu iepirkšanās ieradumus, liecina mārketinga pētījumu kompānijas SIA Factum veiktais pētījums. Inflācijas dēļ iedzīvotāji ir bijuši spiesti atteikties gan no atsevišķu preču iegādes, gan mainījuši iepirkšanās vietas, kā arī sākuši rūpīgāk plānot savus iepirkumus. Pie tam cenu kāpumu vienlīdz spēcīgi ir izjutuši gan cilvēki ar augstākiem, gan zemākiem ienākumiem.

33% no visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem atzīst, ka cenu izmaiņas pēdējā pusgada laikā ir būtiski ietekmējušas iepirkšanās paradumus, 48.4% uzskata, ka cenu kāpums pagaidām vēl ir minimāli ietekmējis viņu iepirkšanās paradumus. Savukārt 18.6% aptaujāto uzskata, ka joprojām var atļauties to pašu, ko iepriekš.

Interesanti, ka tieši sievietes, kuras mājsaimniecībās ir galvenās pirkumu veicējas, kopumā vairāk nekā vīrieši uzsver cenu kāpuma būtisko ietekmi un iepirkšanās ieradumu maiņu. 84% sieviešu un 76.5% vīriešu atzīst, ka cenu kāpums pēdējā pusgada laikā ir mainījis iepirkšanās ieradumus. Tajā skaitā vairāk nekā trešā daļa sieviešu (37.1%) un tikai ceturtā daļa vīriešu (25.5%) atzīst, ka iepirkšanā ieradumi ir mainījušies būtiski.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Monetāro sargu rosīšanās nāk par labu varas politiķiem

Jau vairākkārt rakstīts, ka centrālās bankas pēdējos gados iesaistījušās bezprecedenta ekonomikas stimulēšanas pasākumos. Pašlaik īsti vairs nav iedomājama situācija, kas būtu noticis, ja tās nebūtu drukājušas naudu un ekonomikas stimulu ziņā būtu bijušas daudz konservatīvākas. Tiesa gan, jāņem vērā, ka centrālo banku darbībām nav tika plika ietekme uz ekonomiku un finanšu tirgiem. Visām to darbībām ir ietekme arī uz reģiona politiku un pat visu demokrātijas procesu.

Proti, galu galā, šķiet, radusies situācija, kad, stimulējot ekonomiku, Rietumvalstu centrālās bankas piesedz netalantīgus, politiski impotentus politiķus, kuri vilcinās un nespēj, vai arī nevēlas izdarīt vajadzīgos darbus. Centrālā banka drukā, un tā rezultātā viss vēl daudzmaz turas kādā rāmī. No tā labumu gūst varas politiķi, kuriem citos laikos jau sen, iespējams, būtu jāatrodas daudz tuvāk politiskajai atkritumu kaudzei. Arī pēc Brexit redzējām, ka politiķus no atbildības par šāda balsojuma rezultātu ātri vien glāba, piemēram, Anglijas Banka, kas vēl zemākos līmeņos noteica gan mārciņas procentlikmes, gan reanimēja savu likviditātes drukāšanas programmu.

Pirms vēlēšanām tiek runāts, ka tiek īstenotas dažādas politiskos konkurentus nomelnojošas kampaņas, kurās tiek izplatīta negatīva informācija par citu politisko partiju kandidātiem. Vairāk nekā puse (53%) Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīst, ka ir pamanījuši šādas konkurentus nomelnošanas aktivitātes.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada septembrī veiktais pētījums.

30% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuriem ir LR pilsonība, atzīmē, ka nav pamanījuši politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pārliecināti, vai ir redzējuši politiķus nomelnojošas akcijas.

Piektā daļa (21%) pilsoņu, kuri ir pamanījuši kādas politiskos konkurentus nomelnojošas akcijas, atzīst, ka šāda informācija ietekmē viņu izvēli, par kuru partiju balsot Saeimas vēlēšanās – 5% pilsoņu noteikti ietekmē, savukārt 16% pilsoņu drīzāk ietekmē, pieņemot lēmumu, par kuru politisko partiju balsot Saeimas vēlēšanās.

Potenciālais nākamās valdības sastāvs varētu būt skaidrs nākamās nedēļas vidū, uzskata premjera amatam nominētais politiķis Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns žurnālistiem sacīja, ka nākamnedēļ, 12.novembrī, ar potenciāliem koalīcijas partneriem tiks apriests jautājums par topošās valdības darbu plānu. Savukārt otrdien un trešdien plānots runāt par atbildības jomu sadalījumu un konkrētām personālijām.

Bordāns atkārtoja, ka JKP savā pārziņā vēlētos Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Starp finanšu ministra kandidātiem Bordāns minēja politiķus Gati Eglīti un Krišjāni Feldmani, iekšlietu ministra amata kandidāti ir Juta Strīķe un Juris Jurašs, bet viens no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata kandidātiem varētu būt Tālis Linkaits.

Kārtējā budžeta konsolidācija ir atvirzīta uz gada beigām, un lielāko daļu (73%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc tas, ka līdz pat gada beigām būs neziņa par nākamgad plānotajiem taupības pasākumiem - 40% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti satrauc un 33% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk satrauc, ka līdz gada beigām nebūs zināmi plānotie taupības pasākumi nākamajam gadam.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Savukārt 17% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk nesatrauc un 5% iedzīvotāju noteikti nesatrauc, ka līdz gada beigām nebūs zināms, kādi taupības pasākumi sagaidīs nākamajā gadā.

5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja veikta laikā no 2011.gada 9. augusta līdz 11. augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 800 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pusi Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc iespējamā Amerikas Savienoto Valstu maksātnespēja,atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobrī veiktais pētījums.

15% tā noteikti satrauc, bet 35% - drīzāk satrauc.

Savukārt 42% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nesatrauc iespējamā ASV maksātnespēja. 26% atbildējuši, ka drīzāk nesatrauc, bet 16% - noteikti nesatrauc. Salīdzinoši biežāk mierīgu nostāju šajā jautājumā pauž cittautieši un nepilsoņi.

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par šo tēmu.

Strauji tuvojoties apkures sezonas sākumam, absolūto vairākumu jeb 70% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc rudens un ziemas apkures lielie maksājumi.

Šādus datus ir pakopojusi tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes. Pētījums veikts šā gada septembra beigās. Aptaujāti 800 Latvijas iedzīvotāji.

Starp šiem 70% aptaujāto 46% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti satrauc apkures rēķini, savukārt 24% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk satrauc rudens un ziemas augsti apkures maksājumi. Tomēr 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka augstie apkures sezonas maksājumi drīzāk nesatrauc, bet 13% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šie maksājumi vispār nesatrauc. 1% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Es vēlos paust savu viedokli, jo mani satrauc tas, kādu reakciju sabiedrībā izraisīja Evikas Siliņas izvirzīšana premjerministra amatam, un tas, kādus komentārus izpelnījās juristes Evas Berlaus uzdotais jautājums rakstā “Vai izskatam ir nozīme, vērtējot profesionalitāti?”

Esmu sieviete, uzņēmēja, vadītāja un savā dzīvē bieži saskārusies ar to, ka sava dzimuma dēļ tikusi uztverta un vērtēta atšķirīgi no man līdzās esošiem vīriešiem. Es jūtu atbildību par savu meitu, vēlos, lai viņa dzīvotu sabiedrībā, kurā šāda attieksme netiktu uzskatīta par normu.

Bieži, kad tiek runāts par dzimumu vienlīdzību Latvijā, atskan arguments – bet mums taču viss ir kārtībā, re, mums ir bijusi sieviete prezidente, mums ir bijusi premjerministre, ko jums vēl vajag? Taču tas, kas mani satrauc, ir nevis atsevišķi piemēri un pat ne procentos izteikts sieviešu īpatsvars politikā vai biznesā. Satrauc attieksme, ar kuru jāsastopas sievietēm, kas pretendē uz sabiedrībā redzamu lomu.

Ņemot vērā krītošās cenas un aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū, tā dalībnieki ir satraukti par banku tālāko rīcību.

To Db novēroja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA un Latvijas īpašumu vērtētāju asociācijas LĪVA organzētajā Latvijas nekustamo īpašumu tirgus profesionāļu diskusiju forumā: Kreditēšanas, vērtēšanas un starpnieku darbības specifika lejupslīdoša tirgus apstākļos. LĪVA valdes priekšsēdētājs Vilis Žuromskis aicināja uz iespējami atklātu sarunu, kādā situācijā atrodas tirgus, tajā skaitā bankas; ko bankas gaida no vērtētājiem un kā vērtētāji var palīdzēt bankām šajā situācijā.

Baņķieri gan savas uzstāšanās laikā tā īsti neatklāja savu tālāko rīcību, vismaz par to liecināja diskusijas apmeklētāju jautājumi, tostarp par to, vai bankas grasās pārvērtēt savus kredītporfeļus, kā grasās realizēt par kredītu nemaksāšanu atsavinātos īpašumus apstākļos, kad tirgū tā īsti nav pircēju. Nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji bažījās, ka esot bankas, kas daudzmaz cerīgu projektus pārdod investīciju kompānijām, kuras tālāk arī saņem ieņēmumus. Ir prognozes, ka situācija turpinās pasliktināties līdz nākamā gada rudenim. «Mēs vēl neesam bedrē, bet tajā būsim, ja attīstīsies totāla nekustamo īpašumu izpārdošana,» tā V. Žuromskis. Viņš arī zināja stāstīt, ka dažas mazās bankas jau esot pārvērtējušas savus kredītportfeļus, bet lielajām bankām ar lieliem kredītportfeļiem to izdarīt ir grūti.

Puse no Latvijas iedzīvotājiem uztraucas par iespējamu zādzību vai ielaušanos viņu mājokļos.

Par to liecina nedzīvības apdrošināšanas a/s Nordicia Apdrošināšana veiktais pētījums, apkopjot šā gada aprīlī 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem sniegtās atbildes.

Pētījuma dati rāda, ka tikai 31.1% Latvijas iedzīvotāju savās mājās jūtas pilnīgi droši. Visvairāk nobažījušies par zādzību no mājokļa ir Rīgā dzīvojošie – 57.9% no rīdziniekiem jautāti par zādzībām, atbildēja, ka nejūtas droši. Tāpat pētījumā redzams, ka tieši jaunāka gadagājuma cilvēki (vecumā zem 35 gadiem) vairāk domā par zādzību risku nekā vecāki cilvēki.

«Mēs vēlamies, lai cilvēki vairāk domātu par savu īpašumu, īpaši šīs recesijas laikā. Esam pārliecināti, ka apdrošināšanas pakalpojumi cilvēkiem ikdienā sniedz lielāku drošības sajūtu,» tā Nordicia Apdrošināšana filiāles vadītājs Aivars Vilnītis.

Absolūts vairākums parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātu 26.augustā konceptuāli atbalstīja obligāto vakcināciju Saeimas deputātiem.

Konceptuāli par deputāta Krišjāņa Feldmana (JKP) priekšlikumu, kas nosaka pienākumu Saeimas deputātam nodrošināt, ka viņam ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, balsoja parlamentārieši Edvīns Šnore (NA), Juris Rancāns (JKP), Ainars Latkovskis (JV), Mārtiņš Šteins (AP), Atis Zakatistovs un Raimonds Bergmanis (ZZS).

Konceptuāli pret šādu priekšlikumu balsoja opozīcijas deputāti Ivans Klementjevs (S) un Māris Možvillo (PCL), kurš uzskata, ka jebkādu kategoriju iekļaušana likumā par "obligāto vakcināciju" pārkāpj cilvēktiesības un pasliktina "vispārējo noskaņojumu valstī".

Plānots, ka arī Covid-19 pārslimojuši deputāti varēs strādāt parlamentā klātienē, tomēr testi nebūtu derīgi, lai gan nedēļas sākumā Saeimas frakciju padome lēma, ka parlamentārieši varēs strādāt arī ar negatīviem Covid-19 testiem.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

Valsts prezidenta lēmums nr. 2 jeb Saeimas atlaišanas rosināšana - šāds toreizējā valsts galvas Valda Zatlera paziņojums izskanēja šajās dienās pirms gada, izraisot Latvijas politiskajā dzīvē vēl nebijušu precedentu. Protams, tauta bija sajūsmā par iespēju vismaz reizi dzīvē patriekt no parlamenta politiķus, un šo iespēju nelaida garām. Paskatoties uz notikušo šajā jomā no šodienas skatpunkta, jāizdara vismaz trīs būtiski secinājumi.

Pirmkārt, visvairāk ieinteresēts Saeimas atlaišanas pasākumā nenoliedzami bija pats Zatlers, ņemot vērā, ka šāds solis deva viņam iespēju vismaz vēl trīs gadus paildzināt savu visnotaļ titulēto, taču ne īpaši spilgto politisko karjeru. Otrkārt, jāatzīst - nevar teikt, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanām nebūtu pozitīvu seku, un paradoksālākais ir tas, ka pašreizējā, pēc skaita trešā Valda Dombrovska valdība nav pamanījusies izcelt lielāko ieguvumu šajā sakarā. Proti, pirmo reizi kopš neatkarīgas Latvijas atjaunošanas Ministru kabinetu var nosaukt par profesionāļu valdību. Spilgtākie piemēri nenoliedzami ir ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kā arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, ko ir atzinuši arī uzņēmēji. Turklāt būtisks ir fakts, ka nevienam no šiem trīs ministriem joprojām kabatā nav kādas partijas biedra biļete. Ļoti cerams, ka kādreiz pienāks tā diena, kad arī valsts kompāniju valdēs un padomēs izdosies iecelt attiecīgo nozaru profesionāļus bez politkorporatīvām saitēm, nevis caurkritušus politiķus.

«Mums vēl arvien dominē politiķa tēls, kuru varētu dēvēt par kolhoza direktoru,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāstījis politologs Ivars Ījabs.

«Protams, viņš nav nekāds demokrāts, taču ir saimnieks. Tad ir savs čalis – рубаха-парень, ar kuru, piemēram, būtu patīkami alu iedzert. Neviens īsti nezina, ko viņš lemj, kad atrodas Saeimā, taču ārpus Jēkaba ielas ir patīkams un vienkāršs. Tad ir jaunais, uzlecošais stārs, kurš zina, kā tās lietas notiek Eiropā, kurš runā visādās jocīgās valodās. Vēl ir augstās morāles cīnītājs pret korupciju, kuram nav sevišķi lielas kompetences, bet toties ir trakas acis, solot iztīrīt valsti no zagļiem – bandītiem,» raksturojot Latvijas politiķus, turpinājis I. Ījabs.

Savukārt ekspolitiķis Kārlis Leiškalns par šo pašu tēmu izteicies sekojoši: «Tad, kad padomju laika politiķi, kas atgādināja safrizētas mūmijas iestērķelētos uzvalkos, bija apnikuši, nāca citi – tādi kā Īvāns, džemperī, prievītē. Parādījās pārgudri haotiķi, kas kreiso ausi kasīja ar labo roku, paziņojot, ka pateiks pirmo, otro, trešo (bet kuru tā arī nepabeidza pat pie simt pirmā)... Nāca politiķi iz tautas, tādi tipāži kā es, kuri mierīgi varēja iedzert aliņu Doma laukumā, papļāpāt ar žurnālistiem, pajokot, iekniebt smukai meitenei dibenā...

Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) aicina valdību un politiķus mainīt pirms gada pieņemto lēmumu par biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanu un veicināt Latvijā ražotas biodegvielas izmantošanu, kā arī izlēmīgi ieviest citus instrumentus transporta dekarbonizācijai, informē LBBA pārstāvji.

Asociācija norāda, ka 1.jūlijā apritēja gads kopš degvielai vairs nav obligāti jāpievieno biodegviela, un aizvadītais gads pierādījis, ka šis lēmums bijis "ačgārns un kontraproduktīvs".

Pamatojums šim lēmumam bija vēlme samazināt degvielas cenu. Tomēr LBBA ieskatā rezultāts ir visai apšaubāms. Latvijā dīzeļdegvielas cena aizvien ir augstāka nekā Lietuvā, taču tam tā nevajadzētu būt, jo Lietuvā aizvien spēkā ir prasība pievienot biodegvielu katram realizētajam litram. Pat neraugoties uz nelielu akcīzes nodokļa atšķirību, Latvijā dīzeļdegvielai būtu jābūt par septiņiem līdz astoņiem centiem lētākai nekā Lietuvā, bet realitāte ir pilnīgi pretēja.

Šonedēļ Dienas Bizness piedzīvojis interesantus kontaktus ar vairākiem Latvijas valdības ministriem.

Nedēļas sākumā LR finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka pēdējās nedēļās pret viņu un līdz šim pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz ABLV Bank ir izvērsta informatīvā kampaņa. Ministre atzina, ka, ticamākais, ar šīm aktivitātēm kāds vēlas ātru lēmuma pieņemšanu, kas paredzētu mazāku kontroli un varētu pēc iespējas ātrāk no bankas izmaksāt naudu: «Pieņemu, ka tie ir kādi tuvās kaimiņvalsts uzņēmēji, kuri izmantojuši mūsu finanšu sistēmu, un viņu partneri šeit, Latvijā. Bet mēs nebaidāmies no atbildības un no šādām kampaņām. Mēs esam šeit, lai darītu savu darbu – profesionāli, atklāti un caurredzami.»

Politiķus nāksies apbēdināt. Varam apsolīt, ka šādas, valdībasprāt, «kampaņas» mēs turpināsim arī nākotnē. Sevišķi, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, uzskatām par savu pienākumu maksimāli informēt sabiedrību par atšķirību starp politiķu vārdiem un darbiem.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

«Pirmā Saeimas diena bija ļoti liela vilšanās, bet vilšanās sākās, jau raugoties uz koalīcijas veidošanas procesu. Ļoti skumji, ka procesā, ēdot vienam otru, tiek apēsta valsts nākotne,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījusi Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

«Neizskatās, ka politiķus šobrīd uztrauc valsts intereses. Uzņēmējiem, sabiedrībai ir ļoti daudz jautājumu par to, kā valsts attīstīsies, kādu varēs nodrošināt izglītības kvalitāti, veselības aprūpi. Cilvēki turpina aizbraukt no valsts, bet nejūtu, ka politiķus tas uztrauktu,» stāstījusi Sudraba.

Viņa uzskata: «Ja cilvēki ietu politikā ar tīru sirdsapziņu patiešām strādāt valsts labā, viņi domātu vairākus soļus uz priekšu: ko es praktiski darīšu, kas man tam būs nepieciešams, un nesāktu ar tik tuvredzīgiem lēmumiem kā ar sarkano līniju vilkšanu, saprotot, ka politika ir sadarbība, kurā ir svarīga radoša, kopēja enerģija, kas ļauj rast labākos risinājumus, kurā vajadzīgi partneri savas ideoloģijas realizācijai. Tā visa nav, tāpēc ir tāds rezultāts.»

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Kustības Par labu Latviju atklāšanas pasākumā pirmdien dominēja uzņēmēju kritika valdības īstenotajai sadarbībai ar starptautiskajiem aizdevējiem Starptautisko valūtas fondu (SVF), Eiropas Komisiju un Pasaules banku.

«Uzņēmēji, nevis aizdevēji ir Latvijas valsts pastāvēšanas pamats,» savā uzrunā atgādināja Skonto būves valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Uzņēmuma Kolonna līdzīpašniece Ieva Plaude-Rēlingere norādīja, ka SVF ar cietu roku vada valdības darbu, neklausoties tautas un uzņēmēju iebildumus. «Mums nav tikai jāgaida Eiropas Savienības aizdevumi un humpalu kravas,» paziņoja uzņēmēja. Lai mainītu esošo situāciju, Latvijai bez kultūras un mākslas mērķiem vajadzīgi arī skaidri mērķi ekonomikā.

Par nepieciešamību atbrīvoties no ārvalstu naudas devēju diktāta izteicās arī uzņēmējs Uldis Osis. Uzņēmuma Liepājas papīrs prezidents Jānis Vilnītis aicināja politiķus būt lielākiem patriotiem sarunās ar SVF, Eiropas Komisiju un Pasaules banku. «Tad būsim galva, nevis aste savā valstī, tad [politiķus] cienīs arī darba devēji un tauta,» izteicās J. Vilnītis.

Eiropas Savienības un Krievijas sankciju bilance: biznesam vairāk jādomā par jauniem eksporta tirgiem, taču politiķiem jāizvairās no tiltu nodedzināšanas ar Krieviju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne vien Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu darba devēju organizācijas esošajā ģeopolitiskajā situācijā aicina politiķus nevis apmētāt vienam otru ar sankcijām, bet, līdzīgi tam, kā to dara uzņēmēji, pat sarežģītos apstākļos sarunu kārtībā rast sakarīgus risinājumus tā konferencē «Ģeopolitiskās un nacionālās intereses Latvijas un Krievijas attiecībās» uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. To rīkoja Dienas Bizness, LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar nozaru līderiem. Uz konferenci, lai ar uzņēmējiem pārrunātu sankciju ietekmi, bija uzaicināti vairāki valdības pārstāvji, uz pasākumu ieradās tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Laikam visneapskaužamākajā situācijā šajā laikā ir finanšu ministrs. Cenas ārkārtīgi strauji aug itin visam, sākot jau ar energoresursiem un ražotājiem nepieciešamām izejvielām, beidzot ar pārtiku un sadzīves precēm.

Rindā jau stājas prasītāji pēc papildu naudas vai nodokļu atlaidēm. Līdz ar cenu kāpumu gan ir lielāki arī nodokļu ieņēmumi, taču visiem prasītājiem naudas tāpat nevar pietikt, jo, kamēr izlemj par piešķiršanu, jau vajag vēl vairāk. Tad nu politiķi izvēlas iet drošāko ceļu – nepiekāpties teju vai nevienam, bet atbalstu solīt nabadzīgākajiem. Tomēr jāņem vērā, ka tuvojas vēlēšanas un ir kaut kā jāiemanās izdabāt vismaz skaļākajiem bļāvējiem.

Ja ne ar naudu, tad tēlošanu, ka viss ir kārtībā un ka viss tiek kontrolēts. Kā homeopātijā – svarīgi vispirms likt noticēt, tad varbūt būs arī vēlamais rezultāts. Un galu galā, ja valsts neko īpaši nelīdzēs, bet arī netraucēs, uzņēmēji sapratīs, ka paļauties var tikai uz sevi, un kaut kā izķepurosies arī no šīs krīzes. Valsts pārvalde kaut kā dreifēs pa straumi, kaut kāda virzība uz priekšu pat bez īpašas piepūles būs. Cilvēki vēl vairāk savilks jostas un arī kaut kā iztiks. Bet toties rādītāji, kas raksturo ekonomiku, vismaz dramatiski nemainīsies.

Daudzus tirgotājus un pircējus satrauc mazie sunīši, kurus īpašnieki ņem līdzi, veikalos pērkot pārtiku, aģentūru LETA informēja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

«Ne vienmēr tirgotāji spēj laikus pamanīt šos mazos dzīvniekus un aicināt ar tiem veikalā neienākt, kā to paredz prasības. Rezultātā no suņiem rodas piesārņojums, kas rada risku pārtikai pārējiem pircējiem. Tirgotāji aicina suņu īpašniekus cienīt līdzpilsoņus un neiet iepirkties kopā ar mājdzīvniekiem,» sacīja Danusēvičs.

Šodien notika ikgadējā LTA un Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) tikšanās. Tās gaitā PVD Pārtikas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova informēja par aktualitātēm pārtikas izplatīšanas uzraudzības jomā un atbildēja uz uzņēmēju - tirgotāju un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, jautājumiem.

Marčenkova informēja, ka valsts beidzot pieņēmusi saprātīgus noteikumus attiecībā uz medicīniskajām pārbaudēm pārtikas apritē strādājošajiem. Turpmāk pārbaude veicama tikai pie sava ģimenes ārsta pirms darba uzsākšanas. Par atkārtotām pārbaudēm lemj darba devējs, novērtējot darbinieka veselības stāvokli vai atkarībā no sarežģītības veicamajā darbā ar pārtiku.