Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Pastāv diezgan liela iespēja, ka referendums par eiro ieviešanu Latvijā notiks, uzskata politologs Ivars Ījabs.

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

«Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas,» norādīja politologs.

Pretēji paša paustajai vēlmei jau šogad redzēt jaunu valdību Valsts prezidents Andris Bērziņš «paņēmis pauzi». Patlaban prezidents ir sapinies savos skaidrojumos un izteiktajās pretenzijās pret kandidātiem, politologs Jānis Ikstens pauda LTV raidījumā Rīta Panorāmā.

Nevirzot jaunu premjera amata kandidātu, Valsts prezidents rīkojas bezatbildīgi, un izskatās, ka viņš nespēj pamatot savu rīcību, pauda politologs.

Jau ziņots, ka A. Bērziņš trešdien otro reizi noraidīja Vienotības virzīto kandidātu Arti Pabriku. Prezidents par šādu rīcību izšķīries, jo neesot guvis pārliecību par partiju līdz šim izvirzīto kandidātu atbilstību nākamā valdības vadītāja statusam. A. Bērziņš ir devis partijām laiku vienoties par nākamo valdību līdz 7. janvārim, pretējā gadījumā solot nominēt sevis izraudzīto kandidātu.

Politologs J. Ikstens norādīja, ka šobrīd partijas nespēj izpatikt prezidentam, taču bezpartejiskus kandidātus mēdza meklēt gadījumos, kad partijas nespēja vienoties, kuru kandidātu virzīt, bet šoreiz nav tādas situācijas. J. Ikstens pauda neizpratni, kāpēc būtu jāmeklē cits potenciālais premjers, ja partijas vienojas par to kandidātu, kas var nodrošināt, ka valdība sāktu darbu bez ilgas iešūpošanās, kuru atbalsta sabiedrība.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Pēc ietekmes izplešanas daļā Ukrainas teritoriju Krievijas prezidents Vladimirs Putins ķersies klāt Kalnu Karabahai un Latvijai, intervijā radio Brīvība sacīja Krievijas politologs Staņislavs Belkovskis.

«Es uzskatu, ka pēc Ukrainas viņam uzdevums būs Kalnu Karabahas neatkarības atzīšana. Pateicoties tam, viņš saņems ASV, Kanādas un Francijas armēņu diasporas atbalstu, kas no ārpolitiskā skatu punkta viņam ir svarīgi,» sacīja politologs.

«Un vēl - panākt prokrievisko spēku nonākšanu pie varas Latvijā, jo viņam vajag uzlikt kāju uz Baltijas. Igaunijā un Lietuvā viņš to nevar izdarīt, bet Latvijā - var,» norādīja Belkovskis.

«Es uzskatu, ka NATO valstu - jebkuru - teritorijā Putins nerīkosies tā, kā viņš rīkojas Ukrainā,» piebilda politologs.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Vakar jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis noslēguma pasākumu topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers pavadīja kopā ar paša piesaukto oligarhu, partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru.

ZRP pārstāve Daiga Holma aģentūrai LETA apgalvoja, ka vakar Jaunā viļņa noslēgumā restorānā notikušajā ballītē Šlesers Zatleram blakus apsēdies neaicināts. Holma neizslēdza, ka notikušais varētu būt provokācija, jo tūlīt parādījies fotogrāfs un iemūžinājis abus politiķus sarunājamies.

Kā skaidroja Holma, konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans uzaicinājis eksprezidentu uz pasākumu saņemt medaļu, kas piešķirta arī komponistam Raimondam Paulam, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Šleseram un vēl kādam.

Zatleram sākumā blakus sēdējis Šenkmans. Kad viņš uz brīdi savu vietu atstājis, tajā neaicināts apsēdies Šlesers. «Viņi pārmija pāris vārdus par festivālu, un ar to šī epizode beidzās. Vienkārši Šlesers apsēdās ne savā vietā,» teica eksprezidenta pārstāve, «vai tā bija provokācija, grūti teikt. Bet bija aizdomīgi, ka fotogrāfs parādījās tieši uz šo brīdi».

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.

Agrāk uzņēmēja Sintija Rude strādāja Cēsīs darba apģērbu veikalā. «Kad sēdēju veikalā aiz letes, sapņoju par savu uzņēmumu un to, kā tad es varēšu plānot savu laiku un katru rītu nesatraukties par to, lai tik nenokavētu autobusu no Raunas uz Cēsīm. Arī savā biznesā ir stresiņš, bet tas ir citādāks. Neviens man neko nesaka, ka atnāku uz darbu vēlāk vai agrāk,» viņa atzīst laikrakstam Dienas Bizness.

Kā vēstīts, SIA Latvijas ķiploks audzē un pārstrādā ķiplokus. Uzņēmuma īpašnieces ir Inese Krūklīte un Sintija Rude.

Inese piebilst, ka jābūt drosmīgam, lai sāktu savu biznesu.

«Kad strādā algotu darbu, skaidri zini, kurā datumā ir avanss un kurā alga, kādi ir bonusi. Privātais bizness ir dinamisks – gan ieņēmumi, gan milzīgi izdevumi, jo visu laiku attīstāmies. Ja visus ieņēmumus izmaksātu algās, dzīvotu zaļi, bet tad kompānija nepastāvētu ilgtermiņā. Tāpēc jābūt drosmīgām un jāspēj sev pateikt, ka vispirms jāspēj attīstīt uzņēmumu un tad varēs domāt par zaļu dzīvošanu. Tas ir svarīgs lēmums, kas jāpieņem. Savs bizness ir milzīgs gandarījums – tā ir tāda bauda!» viņa teic.

«Es pašā sākumā nebiju domājis vispār iesniegt tādu lūgumu – apžēlošanas lūgumu. Tā bija vienkārši ļoti laba iespēja interesantā, kreatīvā veidā notestēt sistēmu vēlreiz, tikai citā jomā,» Ilmārs Poikāns jeb Neo apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs», komentējot Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmumu viņu apžēlot, atceļot sodu par VID datu nelikumīgu iegūšanu.

Poikāns skaidroja, ka, iesniedzot lūgumu apžēlot, ir vēlējies pārbaudīt, kā darbojas sistēma - kāda būs prezidenta rīcība. «Man interesēja Vējoņa kunga rīcība šajā jautājumā – ko viņš darīs ar tādu lūgumu. Nu viņš apžēloja. Viņš, manuprāt, to arī izdarīja daudz ātrāk nekā parasti. Par to viņam paldies,» sacīja Poikāns.

Viņš raidījumā aicināja prezidentu būt drosmīgam arī nākotnē, izdarot nopietnākus lēmumus.

«Šī ir nosacīti maza lieta, neuzskatu to par kaut ko grandiozu. Bet ir daudzas lietas, kur prezidentam jābūt drosmīgam, piemēram, arī lai pats kaut ko ierosinātu. Tas ir netipiski, bet viņš principā var to darīt. Viņš var būt drosmīgs un nebūt atkarīgs no cilvēka viena,» cerību izteica Poikāns.

«Protams, premjeram ir savi trūkumi. Viņš nav nekāds spožais orators un ideologs, taču savu darbu dara un atstāj samērā nekaitīga cilvēka iespaidu,» runājot par pašreizējo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs Ivars Ījabs.

«Viņš neārdās, publiski muļķības nerunā, nevienam uz varžacīm nekāpj. Es teiktu, ka sabiedrība pie Dombrovska ir pieradusi. Diez vai kaut ko labāku par viņu būtu iespējams atrast,» viņš turpinājis.

«Grūti iedomāties citu premjera kandidātu, par kuru visi spētu vienoties. Tieši šā iemesla dēļ Dombrovska valdībai stāv priekšā vēl daudzas garas dienas,» uzskata politologs.

Viņš norāda: «Acīmredzot tieši šāds valdības modelis ar samērā mierīgu premjeru Latvijā ir gana strādātspējīgs. Ministru prezidents galvenokārt pilda koordinatora, faktiski tāda kā krupjē lomu. Solīdi izvelk kārtis un pieklājīgi saka: tagad, lūdzu, kungi, spēlēsim šādi...»

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

«Mums bieži vien, it īpaši par tā saukto oligarhu laiku, ir izveidojies priekšstats, ka politika ir mašīna, ar kuras palīdzību kļūt bagātam. 95 procentos gadījumu tas ir garām,» tā intervijā žurnālam Playboy saka politologs Ivars Ījabs.

«Pirmkārt, publiskos politiskos amatos ir mazas algas. Protams, var izmantot politisko resursu materiālu labumu gūšanai, bet ir jāzina, kā to darīt. Nav iespējams vienkārši iet un izkārtot sev baigos miljonus. To, kuri kaut ko tādu spējīgi darīt, Latvijā nav daudz. Saeimā tagad gandrīz puse deputātu ir ienākuši, tā sakot, no ielas. Iedomāties, ka šādi ļaudis var izkārtot tādas ekonomiskās rebes, lai atlikušo mūžu varētu pavadīt Maldivu salās… Aizmirstiet, tas tā nav!» viņš skaidro.

«Ja runā par paša došanos politikā, nebūtu īpašas problēmas pārdot savu reputāciju. Latvijā ir diezgan maz cilvēku, kas to grib un vienlaikus arī objektīvi var darīt, līdz ar to katrās vēlēšanās viņiem parādās kārdinošais piedāvājums pārdot savu reputāciju,» intervijā norāda populārais politologs.

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

«Cilvēki, kas starptautiskajā politikā orientējas daudz labāk nekā es, runā par to, ka esam atgriezušies aukstajā karā. Ir sākusies jauna ēra, ko raksturo centieni pārzīmēt Eiropas karti. Redzam strauju polarizāciju. Atšķirībā no aukstā kara laikiem, kad Padomju Savienībai bija sabiedrotie, Krievijai šajā gadījumā sabiedroto nav,» intervijā žurnālam Sestdiena, runājot par krīzi Ukrainā, stāstījis politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins darbojas racionāli, viņš atbildējis: «Tas ir interesants jautājums - ir viņš zaudējis prātu vai nav? Pieņemot, ka nav, viena kalkulācija ir tāda, ka, krītot Janukovičam un pamalē parādoties pilnīgi cita veida Ukrainas līderiem, Putins uzskatīja, ka šie jaunie spēki ietu prom no sadarbības ar Krieviju. Tas nozīmētu, ka Putina lolojums - Eirāzijas savienība kā pretmets Eiropas Savienībai - paliktu bez ļoti nozīmīga spēlētāja. Otrkārt, Krievijai un Ukrainai ir ciešas ekonomiskas saites, tātad, Ukrainai aizejot, uz Eiropu aizietu arī Austrumukrainas rūpnieciskais komplekss Donbass. Treškārt, tie varēja būt kādi apsvērumi par to, ka Ukrainas it kā antikrieviskā koalīcija varētu pārskatīt līgumu par Krievijas jūras kara bāzes uzturēšanos Sevastopolē. Vārdu sakot, Putins saredzēja virkni apdraudējumu un tāpēc izšķīrās par šādu rīcību, kura acīmredzami bija plānota jau iepriekš,» skaidrojis politologs.

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Kaut arī mērķis ieviest eiro līdz šim ir bijis nozīmīgs konsolidējošs un disciplinējošs elements valdošās koalīcijas darbā, pēc mērķa sasniegšanas politisko situāciju valstī tas nemainīs, uzskata politologs Ivars Ījabs.

«Domāju, ka lielā mērā tas atkarīgs no tā, kā eiro funkcionēs. Es ieteiktu valdībai rūpīgi sekot, lai eiro ieviešana, īpaši mazumtirdzniecībā, notiktu daudz maz godīgi un saprotami, kas ir valdības uzdevums, un par to jārunā ar pašiem tirgotājiem,» saka Ījabs.

«Nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās eiro nebūs uzmanības centrā, ja vien ar to nenotiks kas slikts, un es nedomāju, ka tuvākā gada laikā kaut kas tāds varētu notikt,» piebilda politologs.

Pēc Ījaba domām, būtiskas izmaiņas valdībā pagaidām nav gaidāmas: «Varbūt ministru vidū kāds varētu pamainīties, bet domāju, ka Valdis Dombrovskis (V) būs premjers līdz nākamajām vēlēšanām.»

Septembrī gaidāmo ārkārtas vēlēšanu «murgainākais» iznākums būtu eksprezidents Valdis Zatlers kā Ministru prezidents, sacīja politologs Andris Runcis.

Pēc viņa teiktā, Zatlers nav spēcīgs ekonomikas un ārpolitikas jautājumos, līdz ar to nebūtu spējīgs vadīt valsti sarežģītā finansiālā situācijā.

«Diemžēl Zatlera reformu partijai ir labas izredzes, neskatoties uz tās neveiksmīgo nosaukumu,» piebilda eksperts, norādot, ka tā nav definējusi skaidru politisko un ekonomisko kursu, taču vienlaikus atņems elektorātu stabilākām partijām.

«Pierādās teiciens - kur divi latvieši, tur trīs partijas, turklāt ZRP pagaidām vienīgais vadmotīvs ir mītiska cīņa pret oligarhiem,» uzsver politologs, vienlaikus retoriski vaicājot, kad Zatlers ir melojis sabiedrībai - uzrunā Latvijas Universitātē 26.aprīlī, kad slavējis Saeimas darbu, vai 28.maijā, kad rosinājis tās atlaišanu.

«Pie mums jau sen nekas vairs nenotiek bez melošanas, blēdībām, skandāliem un šai parādībai jau ir epidēmisks raksturs. Katram nākamajam politiķim jāpasaka vēl lielāka bezjēdzība un stulbums, lai vispār tiktu avīzēs. Bet avīzēs tikt taču ir politiķu maizīte. Mēs atrodamies kā studentu ballītē, kurā viss tā ir iegriezies, ka piečurāt klavieres tāds nieks vien ir un, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, jau jādara kaut kas vēl nopietnāks,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs un fotomākslinieks Mārcis Bendiks.

«Šī situācija ir izdevīga komentētājiem, jo viņiem ir par ko ķiķināt. Politisko procesu rezultātu saņēmējiem – vēlētājiem, iedzīvotājiem – tas ir biedējoši,» viņš turpinājis.

«Oligarhi laikam skaitās sakauti, jo par tiem vairs neviens nerunā. Šī tēma, kuras dēļ tika atlaista Saeima, tagad ir izsmelta. Oligarhu vietā nāk reformas un tiesiskums. Tagad pat telefona stabi uzplauks zaļās lapās un uzziedēs rozā tiesiskuma ziedos,» sacījis Bendiks.

Runājot par Latvijas iedzīvotājiem, politologs norādījis: «Kas attiecas uz nācijas dzīvo spēku, mēs katru gadu bez bumbošanas un tankiem zaudējam pa pilsētai. Iedomājieties situāciju: Džumbahorijā kalna aizā iegāžas autobuss ar 44 cilvēkiem. Latvijas Valsts prezidents sūta līdzjūtības vēstuli Džumbahorijas valdniekam un bojāgājušo radiniekiem. Tajā pašā laikā nemākulīgas politiskās pārvaldes dēļ Latvija gadā zaudē desmit tūkstošus cilvēku un neviens līdzjūtības telegrammas mums nesūta.»