Jaunākais izdevums

Cik «latvisks» ir viens no Latvijā populārākajiem saldējumiem Pols šokolādes glazūrā? Galvenā sastāvdaļa piens esot vietējais, taču izrādās, ka pats saldējums ietērpts šokolādē no Zviedrijas un uzstutēts uz kociņa no Ķīnas, vēsta laikraksts Diena.

Labākā situācijā esot dažos veikalos pat vairāk pirktais tā paša uzņēmuma - Rīgas piena kombināta - ražotais Tio plombīra saldējums vafeļu glāzītē, jo ne tikai galvenās sastāvdaļas, bet arī ietērps - vafele - ražots Latvijā. Taču to, kā veidojas visvairāk pirkto saldējumu cena un kas veido to lielākās izmaksas, ražotāji neatklājot, tas esot komercnoslēpums.

Atklājot šādus skaitļus, varot tikt zaudētas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem.

Skrīveru mājas saldējuma pārstāve Lelde Sotniece bijusi atklāta, norādot, ka saldējuma ražošanas izmaksas, vismaz mājas saldējuma ražotājiem, veido trīs procentuāli ļoti līdzīgas daļas - izejvielas, tad elektrība un transports, kā arī darbs un nodokļi. Viņa gan piebildusi, ka pēdējām divām daļām esot tendence sadārdzināties.

Rīgas piena kombinātā atklāts, ka piens un krējums, ko izmanto Pola ražošanā, ir vietējais, bet šokolāde glazūrai atvesta no Zviedrijas, jo Latvijā tādu neražo. Lielākā saldumu un šokolādes ražotāja Laima pārstāvji, jautāti, kāpēc tepat nevar ražot šokolādi Pola glazūrai, atbildējuši: «Padomju laikos RPK iepircis Laimas ražoto kakao pulveri. To var izmantot gan glazūras, gan šokolādes saldējuma ražošanai. Pēdējos gados RPK nav vērsies uzņēmumā ar aicinājumu piedalīties piegādes tenderī.»

Pārsteidzoši, bet saldējuma kociņi uz Latviju ceļo no tālās Ķīnas, raksta Diena. Dmitrijs Dokins, Food Union saldējuma segmenta vadītājs, iezīmējis nozares kopējās iezīmes - pat ja uz kociņiem būtu spiesti Zviedrijas un Norvēģijas zīmoli, kociņi tik un tā tiekot ražoti Ķīnā. Bet koksne, visticamāk, nākot no Krievijas mežiem, jo tie ir vistuvāk Ķīnai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union ražotā saldējuma klāstu šosezon papildinājis ar astoņiem jaunumiem. Kopējās investīcijas, kuras uzņēmums ieguldījis jaunu produktu attīstībā, ir ap 150 tūkstošiem eiro.

Gardēžu saldējuma Ekselence piedāvājumu klāsts ir papildināts ar diviem jaunumiem, starp kuriem ir arī veltījums Latvijas simtgadei – saldējums Latvijas karoga krāsās. Tā īpašo, Latvijai raksturīgo garšu veido meža ogu sorbets apvienojumā ar maigu vaniļas plombīru. Tāpat, iedvesmojoties no Eiropā zināmajām nugas (nougat) konfektēm, Ekselence zīmolam pievienojas lazdu riekstu saldējums ar nugas mērci. Abi jaunie Ekselence saldējumi ir pieejami 1l iepakojumos.

Paplašinot bērnu zīmola Rasēns produktu klāstu, ieviesti divu veidu saldējumi uz kociņa - Rasēns staipīgais saldējums ar košļājamās gumijas garšu un tropisko – meloņu un arbūza – garšas saldējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.

ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai pusnaktī uz piektdienu, jo Kongress ir sastapies ar šķērsli savos centienos pieņemt likumprojektu par valdības finansēšanu.

Dažas stundas pirms pašreizējā valdības īstermiņa finansējuma izbeigšanās republikāņu senators Rends Pols bloķēja ātra Senāta balsojuma sarīkošanu par kompromisa likumprojekta izskatīšanu.

Baltā nama Pārvaldības un budžeta birojs «pašlaik gatavojas asignējumu pārtraukumam», paziņoja šī biroja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Šī amatpersona gan aicināja likumdevējus «bez vilcināšanās» pieņemt budžeta likumprojektu un nodot to parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam, tomēr ir maz ticams, ka tas varētu notikt līdz pusnaktij uz piektdienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Realizē par 59 % vairāk saldējuma

Sandra Dieziņa, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šī gada vasaras sezonā no maija līdz augustam pārdevis vairāk nekā 3600 tonnas saldējuma, kas ir par 59% vairāk nekā pērn šajā periodā un par 4% pārsniedz šī perioda plānotos rezultātus.

Līdz ar to 2013.gada vasaras sezona ieies vēsturē kā ražīgākais periods saldējuma ražošanas vēsturē Food Union sastāvā ietilpstošajai a/s Rīgas piena kombināts.

Food Union saldējuma kategorijas attīstības direktors Dmitrijs Dokins atklāj, ka, sākoties vasarai, izvirzīti ambiciozi mērķi - 2013.gadā kopumā saražot par 50% vairāk nekā pērn. Šobrīd attaisnojusies kompānijas stratēģija - pilnībā pāriet uz dabīga saldējuma ražošanu no īsta Latvijā iegūta piena un krējuma.

Šī gada vasaras sezonā Latvijā no kopējā apjoma realizēti 69%, 31% eksportēts uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju un citām valstīm. Latvijā no maija līdz augusta beigām Food Union pārdevis par 21% vairāk saldējuma, salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn. Pieprasījuma pieaugums novērojams pēc visiem kompānijas saldējumu zīmoliem, taču galvenie pārdošanas virzītāji šovasar bija Ekselence saldējums uz kociņa dubultā šokolādes glazūrā, Pols saldējums uz kociņa ar konfektes Gotiņa garšu un Pols retro sērijas saldējums papīra iepakojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV senators bloķē likumprojektu par 40 miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai

LETA--UNN, 13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols ceturtdien Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Šī pakete, kas ietver militāro, humāno un ekonomisko finansējumu, otrdien tika pieņemta Kongresa apakšnamā Pārstāvju palātā ar 368 balsīm par un 57 pret. Pret to balsoja tikai republikāņu kongresmeņi.

Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers un republikāņu mazākuma līderis Mičs Makonels centās panākt šīs paketes ātru apstiprināšanu Senātā, bet šos centienus bloķēja Pols, kurš iebilda pret ierosināto palīdzības apjomu.

Palīdzības paketes apstiprināšana Senātā tika atlikta uz nākamo nedēļu, bet tas var radīt problēmas rietumvalstīm, kuras cenšas atbalstīt Ukrainu tās karā ar Krieviju.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir paziņojusi, ka tā līdz 19.maijam varētu izsmelt pieejamos līdzekļus izmantošanai to pilnvaru ietvaros, kas ļauj prezidentam bez Kongresa apstiprinājuma nodot ieročus, atbildot uz ārkārtēju situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakrojas muižā, Lietuvā norisinās festivāls "Lielās Ķīnas laternas: Visuma zīmes", kura ietvaros apskatāmas ar rokām gatavotas trīsdesmit gaismu laternu kompozīcijas.

Festivāla eksponāti izgatavoti Ķīnā.

Laternas uzstādītas, izmantojot 16 000 metru ķīniešu zīda, vairāk nekā 10 00 spuldzīšu, kurām strāvas padevi nodrošina 6 kilometrus garš elektrības kabelis. Viss atceļojis sešos jūras konteineros no Ķīnas.

Pakrojas muižas teritorijā skatāma Āfrikas dzīvnieku pasaule, polārlāču ledāji, dzērvju sala, persiku koku mežos spēlējas pērtiķi, redzama arī Ziemassvētku eglīte, ap kuru norisināsies pasaka par Riekstkodi. Festivāla centrālais objekts ir ķīniešu Jaunā gada simbols monstrs Nian. Nākamajam, Cūkas gadam, veiksmi nesīs cūkas templis un eksotiskās ķīniešu zodiaka zīmes. No porcelāna izgatavota trīs metrus augsta pūķa un fēniksa skulptūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Eiropai nepieciešams savs «zīda ceļš»

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība savā ceļā uz pasaules supervaru ir sasniegusi nākamo pakāpi. Ķīna vairs negrib būt tikai pasaules «fabrika», tā grib būt arī pasaules tehnoloģiskā līdere. Lai to uzskatāmi demonstrētu citām valstīm, Ķīna ir pagrābusies no savas bagātīgās vēstures lādes un izcēlusi no turienes leģendu par viduslaiku tirdzniecības āderi – zīda ceļu, pa kuru jau Marko Polo no Venēcijas ceļoja uz Ķīnu.

Tikai tas zīda ceļš, kas ir iezīmējies šodienas Ķīnas vadoņu vīzijās, ir daudz visaptverošāks. Tas ir paplašināts ar milzīgām infrastruktūras investīcijām – ceļos, dzelzceļa līnijās, avio savienojumos, kuģošanas maršrutos utt., un šajā jomā Ķīna ne tikai grib ciešāk savienot Eiropu ar Āziju, bet arī Ķīnu ar Āfriku.

Var nojaust, ka ar šo stratēģiju ķīnieši, protams, saista arī savas politiskās intereses – būt par pretpolu ASV uz starptautiskās skatuves, un šī mērķa vārdā ķīnieši ir gatavi tērēt simtiem miljardu dolāru vai eiro. Tikai nevajag domāt, ka šis dāsnums ir kāda īpašā labdarība. Par šiem ķīniešu ieguldījumiem citu valstu infrastruktūrā ir jāmaksā ar ekonomisku un politisku sadarbību, kā to jau rāda piemēri Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā. Arī Eiropa te nebūs izņēmums, un ir naivi domāt, ka kredīti tiek altruistiski dāļāti bez konkrēta politiskā aprēķina. Turklāt arī Eiropā jau šī ķīniešu stratēģija strādā. Grieķijas ostas jau daļēji ir ķīniešu kontrolē. To papildinās dzelzceļa līnija no Serbijas uz Ungāriju, saprotams, aprīkota ar ķīniešu vilcieniem. Tagad acs uzlikta arī Dženovas ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PwC ievēlēta jauna Centrālās un Austrumeiropas reģiona vadītāju un līderu komanda

Žanete Hāka, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PwC ir iecēlis jaunu reģiona vadītāju un līderu komandu, kas vadīs PwC uzņēmumu tīklu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā ar šā gada 1. jūliju.

Šobrīd PwC CAE reģiona uzņēmumu tīklā strādā 8000 darbinieku 52 birojos 29 valstīs.

Olga Grigiere-Sidonsa kļūs par PwC CAE reģiona izpilddirektori un turpinās veikt savus darba pienākumus Varšavā. Viņa šo amatu pārņem no Maika Kubenas, kurš par galveno izpilddirektoru jau nostrādājis divus četru gadu termiņus, kas saskaņā ar PwC CAE reģiona pārvaldības reglamentu ir maksimālais atļautais termiņu skaits. Olgu Grigieri-Sidonsu par galveno izpilddirektori ievēlēja viņas kolēģi partneri, un viņa būs pirmā sieviete un pirmā vietējā valsts piederīgā, kas ieņems šo amatu.

Izpildot savu pirmo darba pienākumu jaunajā amatā, Olga Grigiere-Sidonsa ir iecēlusi reģiona vadības komandu, kas viņu atbalstīs PwC vadīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunizveidotā uzņēmuma Food Union jaunā saldējuma zīmola Nu Fruit ražošanā ieguldīti 8.4 miljoni. latu.

«Ražošanas līnijās un saldētavās ieguldīti 8,4 miljoni latu. Ar šo līniju stundā var izgatavot 18 000 saldējumu uz kociņa, kur augļu sulas glazūras ātrai izveidei tiek izmantots šķidrais slāpeklis. Savukārt ar citu līniju var radīt 7200saldējumu uz kociņa ar augļu un ogu gabaliņiem. Šādai ražošanas līnijai nav līdzīgu Eiropā, sacīja Rīgas piena kombināta (RPK) un AS Valmieras piena apvienotā koncerna Food Union saldējumu kategorijas direktors Dmitrijs Dokins

Patlaban uzņēmums strādā pie vairāk nekā 30 zīmolu saldējumu uzlabošanas un jaunu zīmolu ieviešanas, lai nākamā gada vasaras sezonā palielinātu pārdošanas apjomu un paplašinātu eksporta tirgu Krievijā un NVS valstīs, vēsta nozare.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Druvas saldējums un Lāči veido jaunu saldējumu līniju

Db.lv, 31.05.2022

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna plāno dubultot ieguldījumus ārvalstu ostās; dzelzceļa un ostu projektos pretrunu netrūkst

Īstenojot Vienas jostas viena ceļa iniciatīvu, ķīnieši aktīvi investē infrastruktūrā ārvalstīs. Ne viss gan notiek tik gludi, kā iesaistītajām pusēm gribētos. Piemēram, Ķīnas uzņēmumi šogad plāno investēt 20 miljardus ASV dolāru (USD) projektos ārvalstu ostās, tādējādi divkāršojot iecerēto investīciju apjomu salīdzinājumā ar 2016. gadu, vēsta Financial Times (FT). Lielbritānijas investīciju bankas Grisons Peak pētījumā secināts, ka ķīniešu kompānijas plāno veikt pirkumus vai investēt deviņās ārvalstu ostās.

Piemēram, Malaizijā paredzēti četri projekti 11,6 miljardu USD vērtībā. Viens no tiem ir Malakas Vārti, kur izmaksas tiek lēstas 7,2 miljardu USD apmērā un kas ietver arī dziļūdens ostas izveidi. Šis projekts tiek uzlūkots kā konkurents Singapūrai. Tai pašā laikā tiek uzdots jautājums par Ķīnas patiesajiem motīviem šajā pasākumā, raksta Usatoday.com. Proti, runa varētu būt ne tikai par ekonomiskajiem ieguvumiem, bet arī vēlmi stratēģiski nostiprināties Malakas šaurumā, caur kuru plūst 80% Ķīnas importētās naftas. Tāpat izskan bažas par Malaizijas parāda kāpumu, kā arī valsts ieguvumiem no projekta, jo tamlīdzīgos pasākumos pamatā iesaistītas ķīniešu būvkompānijas. Savukārt ķīniešu reģionālā Ningbo‒Džoušanas apvienotā osta plāno investēt 590 milj. USD Kalibaru projektā Indonēzijā. Latvijai aktuālākas gan ir China Merchants aktivitātes, apsverot iespēju izveidot jaunu konteinerostu Klaipēdā. Nekādu publisku zināmu paziņojumu, ka šāds projekts tiks īstenots, pagaidām gan nav bijis. Tas pats gan sakāms par ķīniešu aktivitātēm Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav svarīgi, kurā pasaules vietā notiek aviācijas tēmai veltīta konference, ‒ tajā diskutēs par Ķīnas un zemo cenu lidabiedrību iespējam, to šodien notiekošajā Rīgas Aviācijas forumā norādīja partneris MIDAS Aviation Džons Grānts.

Viņš forumā stāstīja par Eiropas Savienības‒Ķīnas un tālo lidojumu zemo cenu aviokompāniju iespējām. Tiek prognozēts, ka jau 2021. gadā Ķīna būs lielākais tirgus, apsteidzot ASV. Pērn 137 miljoni ķīniešu devās uz ārvalstīm, kļūstot par lielāko tirgu šajā aspektā. Turklāt 40% no viņiem ceļoja grupās. Tā kā tikai 10% ķīniešu ir pases, bet vienam miljardam to nav, šis ir milzīgs tirgus – divreiz lielāks par ES. Ķīnas tūristi arvien vairāk izvēlas jaunus ceļojumu produktus, piemēram, medicīnas tūrismu, dabas apskati.

Interesanti, ka galvenās ķīniešu lidsabiedrības pērn palielinājušas sava zīmola vērtību, kā arī investējušas citās aviokompānijās. Tai pašā laikā arī Ķīnā neiztikt bez izaicinājumiem. Piemēram, galvenās lidostas (Pekina, Šanhaja, Honkonga) ir sasniegušas pasažieru apkalpošanas griestus. Savukārt, zemo cenu aviokompāniju jomā Ķīna atpaliek no pārējās pasaules – tur ir tikai viena vietējā šī segmenta lidsabiedrība, aizņemot tikai 2,6% no ķīniešu kompāniju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādātājs Food Union izstrādājis sešus jaunus Pols saldējumus vafeļu glāzītēs. To ražošanai uzņēmums ieguldījis 850 tūkstošus eiro tehnoloģisko iekārtu iegādē un uzstādīšanā.

Pols vafeļu glāzītēs tiek ražots no Latvijas piena. Tāpat jaunajos Pols saldējumos izmantotas Latvijā ražotas vafeļu glāzītes.

Saldējums ir Food Union prioritārais segments, kurā ieguldīti 3 miljoni eiro. Uzņēmuma prioritātes šogad ir kopskaitā 25 jaunu produktu ieviešana tirgū, tirdzniecības kanālu attīstība mājas tirgū Latvijā, kā arī būtisks pārdošanas apjoma pieaugums eksporta tirgos.

Food Union zīmols apvieno divus piena ražotājus AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atzīmēt saldējuma zīmola “Pols” 50. gadskārtu, Latvijas piena pārstrādes un saldējuma ražotājs “Food Union” investējis 20 000 eiro jubilejai veltīta jaunuma - vaniļas saldējuma konfekšu izveidē un ražošanā.

Jaunais produkts radīts Rīgā bāzētajā “Food Union” saldējuma kompetences centrā, kurā pārtikas ražošanas eksperti izstrādā un testē saldējuma receptes gan Latvijas, gan arī eksporta tirgiem. “Pols” konfektes būs pieejamas arī Lietuvā.

Jaunais produkts produkts tiek ražots uz uzņēmuma jaunākās saldējuma līnijas, kuras iegādē pirms diviem gadiem ieguldīti ap 2 miljoniem eiro.

Aukstais deserts iepakots videi draudzīgā biodegradējamā iepakojumā, kas, ja nonāk dabā, tur sadalās bez atlikuma. Šāds pilnībā videi draudzīgs iepakojuma risinājums zīmola “Pols” pastāvēšanas laikā tiek izmantots pirmo reizi.

Pārtikas koncerns "Food Union", kurā šobrīd ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", pērn strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāda privāta Vācijas ekonomikas un biznesa universitāte iesūdzējusi tiesā vienu no tās bijušajiem studentiem, jo tā zaudējusi ienākumus, jaunietim pabeidzot bakalaura un maģistra studijas ceturksni ātrāk nekā paredzēts, raksta thelocal.de.

Marsels Pols (Marcel Pohl) nokārtojis 60 pārbaudījumus 20 mēnešu laikā un 2011. gada augustā tika oficiāli eksmatrikulēts jeb izslēgts no studējošo saraksta. Patlaban Esenē bāzētā universitāte tiesas ceļā vēlas panākt, ka students samaksā studiju maksu par periodu līdz 2011. gada beigām – papildu 3000 eiro.

«Kad uzzināju, ka tieku sūdzēts tiesā, tam nenoticēju,» norāda M. Pols, kurš patlaban strādā bankā Frankfurtē. «Labiem studiju rezultātiem vajadzētu tikt novērtētiem pozitīvi,» viņš norāda.

M. Polam izdevies pabeigt universitāti tik ātrā laikā, «sadalot» lekciju apmeklējumu ar vēl diviem draugiem un pēc tam mainoties ar lekciju pierakstiem. Tajā pašā laikā studentam izdevies pabeigt arī mācekļa gaitas bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Saldējums Pols vafeļu glāzītē

Elīna Pankovska, 04.08.2017

Ceturtajā stāvā atrodas divas piena pieņemšanas tvertnes, kuru tilpums ir sešas tonnas. Šajās tvertnēs pieņem pienu no Latvijas saimniecībām saldējuma ražošanai.

Ieva Čīka, Leta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro

LETA, 26.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union šogad attīstībā plāno ieguldīt vismaz divus miljonus eiro, intervijā sacīja Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs.

«Katru gadu veicam ievērojamas investīcijas jaunu produktu attīstībā, izpētes un attīstības jomā, tehnoloģijās. Arī šogad tas tiks darīts, ieguldīsim gan jaunu produktu, iespējams, pat produktu līniju uzstādīšanā, turpināsies investīcijas kvalitātes uzlabošanā un tamlīdzīgi. Tie kopumā varētu būt vismaz divi miljoni eiro,» sacīja Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, uz uzņēmums šogad papildinājis produktu klāstu ar jaunumiem saldējuma segmentā - Kāruma biezpiena saldējumiem, kā arī jauniem Ekselence saldējumiem uz kociņa un Ekselence saldējumu ar upeņu balzamu konusā. Tāpat produktu portfeli papildinājis jaunums Pola līnijā - šokolādes saldējums cukura vafelītē, savukārt zīmola Klasika saldējumu klāstu papildinājis jauns karameļu saldējums ar karameļu mērci un glazūru vafeļu konusā. Plānoti arī jauni produkti Rasēna līnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Laosā ķimikāliju dēļ aizliedz banānu plantācijas

Lelde Petrāne, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaulslavenais vācu dizaineris-novators Pols Ketcs atklāj mc2 Akadēmiju

Dienas Bizness, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu dizaina zvaigzne Pols Ketcs (Paul Ketz) ieradīsies Latvijā 2.martā, lai nolasītu lekcijas vietējiem dizaineriem un arhitektiem. Ar šīm lekcijām sāksies uzņēmuma Reaton projekts - mc2 Akadēmija, kura mērķis ir arhitektūras un dizaina nozaru attīstība Latvijā.

Reaton globāla līmeņa speciālistus pasniegt lekcijas aicinās vismaz trīs līdz četras reizes gadā, lai veicinātu vietējās industrijas attīstību šajās nozarēs. Tas dos iespēju vietējiem profesionāļiem apmainīties pieredzē ar pasaules vadošajiem dizaineriem un gūt tiešu ieskatu globālajās tendencēs arhitektūrā un dizainā.

Ķelnē dzimušais Ketcs šobrīd dzīvo un strādā Stambulā, kur vada savu dizaina studiju Studio Paul Ketz. Ketcs bieži uzstājas kā vieslektors universitātēs un koledžās visā pasaulē, kā arī piedalās daudzos raidījumos televīzijā un radio. Ketcs ir ieguvis daudzas prestižas starptautiskas balvas, piemēram, Bundespreis eco-design federālo balvu no Vācijas Vides Ministrijas, Creative Design Award Silver no Taivānas Nacionālās zinātņu un tehniloģiju Universitātes, bet pagājušajā gadā – A'Design Award GOLD Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekonomikas smagsvari: «sapuvušais» eiro un «vājprātīgie» taupības pasākumi iznīcinās Eiropu

Jānis Rancāns, 20.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas līderi, uzturot pie dzīvības «sapuvušo» eiro, novedīs reģionu līdz sabrukumam, pavēstījis ASV miljardieris un investors Džordžs Soross. Savukārt Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans uzskata, ka, nodarbojoties ar «jukušiem» taupības pasākumiem, Eiropa veic ekonomisko un politisko pašnāvību.

«Eiro draud iznīcināt Eiropas Savienību (ES), bet tās līderi, ar vislabākajiem nodomiem cenšoties ieviest nepieņemamus noteikumus, ved to līdz sabrukumam,» sarunā ar Francijas laikrakstu Le Monde sacīja Dž. Soross.

Pēc Sorosa domām, eiro ieviešana novedusi pie lielām atšķirībām, pretēji gaidītajam valstu tuvināšanās procesam. «Vājākās eirozonas valstis ir negaidīti atklājušas, ka atrodas Trešās pasaules valstu situācijā, bet nestrādājošu noteikumu ievērošanas piespiešana situāciju padara vēl sliktāku,» sacīja Dž. Soross, vēsta Express.co.uk.

Neatkarīgi no Dž. Sorosa cits ekonomikas zinātnes smagsvars un Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans savā slejā laikrakstā The New York Times brīdināja, ka finanšu krīze Eiropā draud atgriezties ar jaunu sparu. Pirms pāris mēnešiem viņš jutis zināmas cerības par Eiropu, taču pašlaik tās izgaisinājušas Vācijas «jukušās» taupības programmas, un vienīgais risinājumus būtu, ja visas eirozonas valstis pamestu monetāro savienību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Spilvas zīmola Baraviku majonēze

Lelde Petrāne, 17.11.2017

Tālāk raksta galerijā skatāms, kā top «Spilvas» zīmola «Baraviku majonēze»:

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv ciemojas pie pārtikas ražotāja SIA Orkla Foods Latvija, vērojot Spilvas zīmola Baraviku majonēzes ražošanas procesu.

SIA Orkla Foods Latvija ražotne atrodas Pierīgā – Zvaigžņu ielā, Spilvē.

Baraviku majonēzes pirmsākumi uzņēmumā meklējami 2000. gadā, bet majonēzes ražošanas tradīcijas tajā sākās tieši pirms 20 gadiem – 1997. gadā.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top?: Saldējums Pols vafeļu glāzītē

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Kā top? Nordic Homes koka karkasa privātmājas

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru