Finanses

Popularitāti gūst pieeja «no apakšas uz augšu»

Daiga Laukšteina, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Šajā plānošanas periodā LEADER programmā puse no pieejamā finansējuma jāparedz uzņēmējdarbības aktivitātēm; kopumā projektiem – 41 milj. eiro līdz 2019. gadam, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Katru Latvijas nostūri aptverošās LEADER aktivitātes daudzējādā ziņā atšķiras no citām Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmām. Vispirms viens no tās pamatprincipiem ir pieeja no apakšas uz augšu, kas nozīmē iniciatīvu no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā.

Visu rakstu Popularitāti gūst pieeja «no apakšas uz augšu» iespējams izlasīt pirmdienas, 20.jūnija, laikrakstā Dienas Bizness, 12.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mobilo lietotni "BeeKing" ir izmēģinājuši vairāk nekā 250 biškopji, no kuriem teju 50 to izmanto regulāri; uzņēmumam ir arī pirmie maksājošie klienti ārzemēs.

Mobilā lietotne "BeeKing" ir paredzēta darbam dravā - pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. To izmēģinājuši jau teju 5% Latvijas biškopju. Lietotnes izstrādātāja SIA "BeeTech Services" valdes priekšsēdētājs Jānis Kronbergs uzskata, ka agrīnā fāzē šis uzņēmumam ir labs sasniegums.

J. Kronbergs teic, ka, ņemot vērā biškoja darba specifiku, šis ir netipisks risinājums. "Strādājot dravā, biškopim rokas ir ar propolisu, vasku, medu. Ja kāds programmētājs domā, ka biškopis dravā jebkurā laikā ar pirkstu bakstīs telefonu – tā nenotiks. "BeeKing" sākotnējā atšķirība ir ar balsi veikti pieraksti, kam, protams, ir savi izaicinājumi. Klusā telpā balss atpazīšanas tehnoloģijas darbojas labāk, bet dravā ir blakus trokšņi, kas šad tad teksta atpazīšanu padara problemātisku," viņš stāsta. Ja balss atpazīšana ir veikta neprecīzi, ir iespēja noklausīties arī audio ierakstu. Parasti biškopju ierunātās piezīmes nav ilgākas par 15 sekundēm pie vienas saimes, tāpēc vajadzības gadījumā nav pārāk sarežģīti to noklausīties vēlreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aušanu tā pa īstam apguvusi tikai pirms dažiem gadiem, Ilze Mailīte stāsta, kā atgriezusies Ērgļos uz palikšanu un izveidojusi aušanas darbnīcu

I. Mailītes ģimenē aust pratušas arī iepriekšējās paaudzes, viņas bērnība pagājusi steļļu un diegu tuvumā. Taču tikai 2016.gadā, dzīvojot Rīgā, viņai radās doma par pašai savu Ērgļu tautastērpu. Sekoja sapnis par tautas tērpa noaušanu savā darbnīcā, lai gan tobrīd jaunās hidroinženierzinātņu maģistres ģimenē pat nebija steļļu. Apzinoties, ka daudz vēl jāapgūst, I.Mailīte atstāja savu toreizējo iepirkumu speciālistes amatu būvniecības uzņēmumā un uzsāka trīs gadu garu darbu pie SIA Mailīšu Fabrika izveides.

Īsteno LEADER projektu

Vēl bez biznesa plāna I.Mailīte ķērās pie Lauku atbalsta dienesta LEADER projekta rakstīšanas. Mailīšu ģimenes īpašumā bija zeme ar ēku Ogres upes krastos Ērgļos. Ēka nebija labā stāvoklī, tādēļ nācās to pilnībā pārbūvēt un paplašināt. Sākotnējo ēkas vīziju radīt palīdzēja brālēns arhitekts Austris Mailītis, un tālāk jau pēc pašas I.Mailītes radītajām skicēm tika izstrādāts projekts, norisinājās iepirkums par būvdarbu veikšanu un tika izraudzīts būvdarbu veicējs. Iepriekšējā darba vietā būvniecības uzņēmumā gūtā pieredze bija spēcīgs pamats, kas vēlāk palīdzēja šī projekta īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Darbnīca ne tikai zefīriem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz plosta Kāla ezerā piedāvā īpašas vakariņas

Lelde Petrāne, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā SIA Zeltlejas sāka veidot pirmos smiltsērkšķu stādījumus. Šobrīd platība, kurā tiek audzēti smiltsērkšķi ogu ieguvei, ir 24 hektāri un sagaidīta pirmā komercraža

Tieši pirms ogu novākšanas tika sarīkoti smiltsērkšķu svētki un top Smiltsērkšķu nams. Elīna Cēsniece un Eduards Vilks savu smiltsērkšķu dārzu Jelgavas novada Platones pagastā sākuši iekopt pirms četriem gadiem. Pirmais lauks iestādīts 10 hektāru platībā, bet nu jau tie ir 24 hektāri, turklāt plāni tuvākajai nākotnei ir paplašināt dārzu līdz pat 50 hektāriem. Šogad sagaidīta pirmā komerc- raža – no 10 hektāriem tika novāktas 30 tonnas smiltsērkšķu ogu. «Mēs visu darām ar lielu aizrautību, iedvesmu un mīlestību. Kvalitatīvi un atbildīgi audzējot, mēs vēlamies cilvēkiem sniegt dabīgus, veselīgus un augstvērtīgus produktus. Smiltsērkšķu dārzs ir īpaši izveidots, tajā tiek audzēti tikai vienas šķirnes – Tatjana – Latvijā selekcionēti smiltsērkšķu stādi, kuru ogas ir ar paaugstinātu eļļas un karotinoīdu saturu,» stāsta SIA Zeltlejas saimniece Elīna Cēsniece. Abi uzņēmēji pirms tam darbojušies citās nozarēs, bet vēlējās attīstīt arī kaut ko savu, saistītu ar zemi un savām saknēm, kas sagādātu īstu prieku un aizrautību. Izvēle kritusi par labu smiltsērkšķiem. Pēc diviem gadiem radies zīmols ZELT un no pirmajām ogām ražoti produkti. ZELT vēsta par šī uzņēmuma galveno mērķi – zelt un plaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pēc Db.lv raksta ABpark finansējumu ūdens spēļu laukumam iegūst dažu minūšu laikā

Lelde Petrāne, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kādu laiku pēc publikācijas db.lv, kurā stāstīju par investoru meklējumiem, ar mani sazinājās uzņēmuma Capitalia vadītājs un apvaicājās, vai finansējums joprojām ir aktuāls. Tajā brīdī tas tiešām bija aktuāli, jo vēlējos ātrāk pabeigt vairākas atrakcijas, lai tās pēc iespējas ātrāk būtu pieejamas apmeklētājiem. Ņemot vērā, ka parks ir sezonāls, tam ir ļoti kritiska nozīme attīstībā, jo rudenī vairs nevienu ar jaunām atrakcijām nepārsteigsi. Līdz šim nebiju strādājis ar kompānijām, kas izmanto pūļa un privātā finansējuma piesaisti, bet process izrādījās ātrs, viegli izprotams un efektīvs,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

«Kopumā no sākuma līdz galam viss aizņēma aptuveni divas nedēļas, bet nepieciešamais finansējums 153 tūkstošu eiro apmērā platformā capitalia.com tika savākts pāris minūšu laikā. Tas pierādā, ka ABpark jau ir ieguvis atpazīstamību un individuāli cilvēki ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai palīdzētu attīstīties augošam projektam. Diemžēl klasiskajā finanšu sektorā tāda atsaucība un ieinteresētība nav vērojama. Pat savā sadarbības bankā, kas redz visus operatīvos datus un finanses, nav iespējams saņemt kredītlīniju, lai gan segums ir milzīgs,» savā pieredzē dalās uzņēmējs.

Piesaistot finanšu līdzekļus sadarbībā ar Capitalia, ABpark galvenais mērķis bija pabeigt ūdens spēļu laukuma būvniecību un paplašināt ēdināšanas tīklu parka teritorijā. «Tas tagad ir veiksmīgi izdarīts,» teic M. Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem raidījumu vadītājs un dabas pētnieks Māris Olte par 6000 eiro iegādājās bijušo Ērgļu dzelzceļa staciju, lai to izveidotu par vietu, ko var apmeklēt tūristi. Šodien M. Olte savu īpašumu – Ērgļu dzelzceļa staciju – sauc par savu piekto bērnu

«Dzelzceļa stacijai ir bijušas izsistas rūtis, izlauztas durvis, bet tagad viss ir salikts atpakaļ, uzlabots mūsu saprašanā. Skatāmies, kas notiks tālāk,» stāsta M. Olte, kurš kopā ar sievu Inesi un četriem bērniem saimnieko bijušajā Ērgļu dzelzceļa stacijā. Viņš Ērgļu staciju savā īpašumā par 6000 eiro iegādājās 2016. gadā. «Droši vien, ka tā ir pilnīgākā pašnāvība un tas nav nekas tāds, no kā vajadzētu mācīties vai ņemt vērā. Ir veci ticējumi, sajūtas un ticība, ka šeit būs citādi nekā pēdējos 25 līdz 30 gadus. Ar šo ticību mēs būvējam šo dīvaino vietu, kuru sauc par staciju. Dīvaina, jo tā ir pa pusei pabeigta, bet varbūt, tāpat kā Rīga, nekad nebūs pabeigta,» pastāsta M.Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotās "Rocketgrip" hokeja nūju uzmavas lieto dažādu valstu augstāko līgu hokejisti; izstrādē produkti arī citiem sporta veidiem.

"Rocketgrip" ražo alternatīvu tradicionālajai sporta lentei, kuru izmanto hokeja nūjas aptīšanai. Šī lenta parasti satur līmi, kas spēlēšanas laikā ledus hallē sacietē un veicina cimdu dilšanu. Šī iemesla dēļ tie jāmaina ik sezonu un amatieriem, kuri par ekipējumu maksā paši, šādi izdevumi lieki sit pa kabatu.

Stāstot par to, kāpēc hokejisti nūjas tin ar speciālām lentēm, SIA "Rocketgrip" līdzīpašnieks Aksels Zingulis skaidro, ka šāda darbība palielina saķeri ar hokeja nūju, kuras ražo pēc konkrētiem standartiem. Katrs cilvēks anatomiski atšķiras, kādam ir lielākas vai mazākas plaukstas, tāpat atšķiras pirkstu garums, tāpēc sportisti nūjas ar lentes palīdzību pielāgo savām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums BeeTech Services ir izveidojis digitālu biškopības pierakstu veikšanas un darbu plānošanas rīku BeeKing, informē SIA BeeTech Services.

Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, «BeeKing» ir pirmā biškopības aplikācija pasaulē, kas strādā brīvroku režīmā ar runas atpazīšanu, kā arī pirmais šāda veida rīks latviešu valodā.

«Ar biškopību sāku nodarboties pirms pieciem gadiem un ar laiku sapratu, ka nepieciešams domāt par labāku darba organizēšanu. Tobrīd, līdzīgi kā liela daļa Latvijas biškopju, pierakstiem izmantoju parastu kladi, kas man, kā cilvēkam, kurš visu mūžu strādājis IKT jomā, nešķita efektīvi. Izpētījis piedāvājumu biškopības aplikāciju tirgū, sapratu, ka tām visām ir divi lieli trūkumi. Pirmkārt, tās ir pārāk sarežģītas. Otrkārt, tās nav ērtas lietošanai dravā, strādājot ar bitēm,» stāsta Jānis Kronbergs, aplikācijas idejas autors un «BeeTech Services» dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredzi apģērbu mazumtirdzniecībā nu jau trešo gadu Zariņu ģimene no Alūksnes liek lietā izveidotajā ražošanas uzņēmumā SIA Linden

«Sākām kā apģērbu un aksesuāru mazumtirdzniecības uzņēmums Alūksnē pirms vairāk nekā 20 gadiem. Esam attīstījušies līdz tam, ka esam izveidojuši zīmolu Branchess un sešus veikalus Alūksnē, Valmierā, Ventspilī un Rīgā. Pirms trīs gadiem nolēmām izmēģināt savus spēkus sieviešu apģērbu ražošanā un nodibinājām atsevišķu uzņēmumu, lai to izdarītu,» saka Līva Lelīte, SIA Linden valdes locekle. Pieredze, kas diendienā gūta, pārdodot sieviešu apģērbus veikalos, kas agrāk darbojās zem zīmola Līna, bet tagad ar vienotu Branchess vizuālo identitāti, ir devusi iespēju labāk saprast, ko pircēji vēlas. «Gribējām izdarīt kaut ko labu savai pilsētai, radīt jaunas darbavietas,» teic Kalvis Zariņš, SIA Linden projektu vadītājs. L. Lelīte piebilst, ka Alūksne ir viņu dzimtā pilsēta un ģimene ir priecīga dot iespēju cilvēkiem atgriezties tajā. «Pie mums strādā cilvēki, kuriem varbūt nebūtu iespējas palikt un veidot ģimenes Alūksnē, ja nebūtu šī uzņēmuma,» norāda K. Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari

Ilze Žaime, 22.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Ideju atved no ārzemēm

Anda Asere, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā Ilze Kalāce-Bērziņa un Ieva Biķe radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis.

Smalkais muslis ir tas pats klasiskais brokastu produkts, tikai sasmalcināts. Tā pamatā ir pilngraudu auzu pārslas, augļi, ogas un sēklas. Šobrīd sortimentā ir trīs produkti – ar eksotiskiem augļiem, ar sēklām un ar Latvijas dzērvenēm un avenēm, bet ziemā iecerēts vēl viens papildinājums. Lai gan sākotnēji tas tika radīts, ēšanai ar pienu, jogurtu vai kefīru, pircēji to mēdz izmantot arī augļu kokteiļos, putrās, kūkās, cepumos un pat kotlešu un karbonāžu apviļāšanai. «Cilvēki paši parāda priekšā, kas viņiem vajadzīgs. Mums atliek ieklausīties un skatīties līdzi,» saka Ilze.

Ideja par šādu produktu radās Ilzei, kad viņa ar ģimeni ceļoja pa Eiropu un bērniem iegaršojās līdzīgs muslis. Sākumā viņa domāja, kā to nogādāt Latvijā ikdienas patēriņam, taču vēlāk pamēģināja to pagatavot pati. «Ar Ievu esam labas draudzenes un jau iepriekš domājām, ko varētu kopīgi sākt. Biju bērna kopšanas atvaļinājumā un, atbraucot mājās, teicu: man ir ideja,» stāsta Ilze.Pērn viņas produktu vispirms deva draugiem un tad, kad daži sāka prasīt pa trim pakām nedēļā, nospriedušas, ka jāsāk ar to nodarboties plašākā mērogā. Ar laiku Ilze ar Ievu šim projektam pievērsās nopietnāk un sāka apmeklēt dažādus kursus, meklēt finansējumu tehnikai, konsultēties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem, lai uzzinātu vairāk par savu produktu un tā iepakošanu, uzglabāšanu. «Pirmajā tirdziņā, kurā piedalījāmies, visu izpirka. Sapratām, ka produkts cilvēkiem patīk,» saka Ieva. Ilze piebilst, ka muslis, ko viņas ģimene izmēģināja ārzemēs, bija maigāks un smalkāks, bet viņām tas sanāk nedaudz rupjāks. «Nevaram dabūt to pašu konsistenci, laikam pie mums citas izejvielas. Latvieši ir ziemeļu tauta, skarbāki. Daudziem mūsu produkts pat šķiet par smalku un sauc par miltiem,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uztura bagātinātāju ražotāja SIA "Muss" ražotnē Ventspils novada Vārves pagastā ieguldīti vairāk nekā 140 tūkstoši eiro. Daļa no tā ir Lauku atbalsta dienesta administrētās programmas "Leader" līdzfinansējums.

Uzņēmuma mērķis ir mēnesī ražot 4000 uztura bagātinātāju pudelītes, kur katrā no tām ir 30 vai 60 kapsulas. "Apjoms ir diezgan liels, tāpēc jāmeklē pārdošanas kanāli. Izaicinājums ir tikt ārpus Latvijas, lai mūsu vilciens ietu nevis ar 30 km/h, bet trauktos uz priekšu ar 270 km/h," saka Gints Raģis, SIA "Muss" valdes loceklis.

"Mūsu produkts dod pievienoto vērtību Latvijas meža veltēm," viņš teic. Ne viens vien vietējais uzņēmums nodarbojas ar meža ogu ievākšanu, pārstrādi un eksportu, kas nozīmē, ka pievienotā vērtība ir tik vien, cik attīrīšana un sasaldēšana. Taču lielāko Latvijas meža ogu iepircēju vidū ir farmācijas uzņēmumi, kas tās, piemēram, mellenes izvēlas augstā antioksidanta antocianīna dēļ, ko izmanto medicīnas preparātos un kosmētikā. Tāpēc radās biznesa ideja attīstīt meža ogu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanā. Uzņēmējs uzsver, ka izmanto tikai dabīgas un bioloģiski sertificētas izejvielas, ko uzņēmums iepērk no citas kompānijas, kas tās lasa bioloģiski sertificētās Latvijas mežu platībās. Process ir izsekojams, tāpēc produktam ir bioloģiskais marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nebrauc ar pesticīdu un cukura vilcienu

Biznesa Plāns, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Snēpelē – nomaļā apdzīvotā vietā Kuldīgas novadā – top zīmola Mazo lāču putra produkcija, kas atšķiras tirgū, jo nesatur cukuru un gatavota no bioloģiski sertificētiem, pārsvarā Latvijā audzētiem augļiem, dārzeņiem un graudaugiem.

Uzņēmuma Latfood LP īpašniece, kuldīdzniece Laura Prūse meklējusi nelielajai ražotnei piemērotas telpas savā pilsētā, taču «jaunam ražotājam Kuldīgas piedāvājumam ir astronomiskas cenas», tāpēc viņa izmantoja Snēpeles pārtikas veikala īpašnieka piedāvājumu piepildīt ar rosību ēkas neizmantoto daļu. Tā jau vairāk nekā gadu Snēpelē tiek aktīvi šķēlēti un kaltēti ķirbji un citi dārzeņi un augļi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Putru biznesa ideja dzimusi 2015. gadā, brīdī, kad vajadzēja piebarot pašas bērnu. «Sāku mājās eksperimentēt, šķita, ka izdodas labi, un tad ienāca prātā doma – kāpēc gan to nedarīt plašāk?» atceras Laura.Juristes izšķiršanās Laura, kurai ir juristes izglītība, bijusi izšķiršanās priekšā – pilnveidoties juridiskajā karjerā vai darīt ko citu. Bērna piedzimšana palīdzēja nosvērties par labu tam, ka līdzšinējā jomā atgriezties viņa negrib. Interese darboties uzņēmējdarbībā bijusi jau pusaudžu gados, tagad viņa novērtē, ka beidzot toreizējo mērķi ir sasniegusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Alūksnes bānīša stacijai jauna elpa

Anda Asere, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ikšķilē labiekārtos vēsturisko Ozoliņu parku

Žanete Hāka, 27.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienestā apstiprināts projekts Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana vēsturiskajā Ozoliņu parkā Ikšķilē, informē Ikšķiles novada dome.

2016. gada pavasarī Publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied Zeme izsludināja LEADER projektu iesniegšanu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2015-2020 ietvaros. Atklātajā projektu konkursā piedalījās arī Ikšķiles novada pašvaldība ar projektu Brīvdabas skatuve un teritorijas labiekārtošana.

Septembra vidū Ikšķiles novada pašvaldība saņēma Lauku atbalsta dienesta lēmumu par projekta apstiprināšanu un tā īstenošanai būs iespējams piesaistīt 35 tūkstošu eiro lielu līdzfinansējumu no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai.

Projekta ietvaros ir paredzēts labiekārtot 1,1 ha lielu teritoriju vēsturiskajā Ozoliņu parkā, ierīkot apgaismotus gājēju celiņus, izvietot soliņus un atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēt 240 m2 lielu brīvdabas skatuvi, kur organizēt dažādus pasākumus Ikšķiles novada iedzīvotājiem un viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Drosmīgie lēmumi pamazām attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 19.02.2019

SIA Bernātu Dzintariņš valdes locekle un vadītāja Laura Otaņķe (no kreisās) un projekta Bernātu Dzintariņš atdzimšanas vadītāja Liene Otaņķe.

Foto: Egons Zīverts

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus un savus ietaupījumus, Otaņķu ģimene Liepājas pierobežā – Bernātos – izveidojusi kafejnīcu Dzintariņš. Par to, ka ciemiņus atkal gaidīs vieta, kur savulaik jau bija ēdināšanas uzņēmums ar šādu nosaukumu, saimnieki paziņoja gadu pirms atvēršanas. Un vēl aizvien rūpējas par aktīvu mārketingu sociālajos tīklos.

Konceptuāli SIA Bernātu Dzintariņš ir ģimenes uzņēmums, tomēr oficiāli tā īpašniece, vienīgā valdes locekle un vadītāja ir meita Laura Otaņķe. Priekšnieces amatā viņa stājās, būdama vien 25 gadus veca, nesen pabeigusi studijas uzņēmējdarbībā. Tomēr tas nenozīmē, ka nezina smaga darba garoziņu. «Esmu darījusi daudzus zemākos darbiņus. Skolas laikā strādāju par viesmīli vietējā restorānā. Esmu braukusi uz Dāniju zemenes lasīt, Norvēģijā strādāju pastā. Pēc universitātes divus gadus strādāju loģistikas uzņēmumā. Gadu konditorejas uzņēmumā Liepājā tirgoju maizītes,» viņa uzskaita. «Zinu, kādas vēlmes ir darbiniekiem un kā uztver vadītāja prasības.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienojoties vietējām rīcības grupām, Pierīgas pašvaldībām un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, noslēgts sadarbības līgums ar mērķi attīstīt vienotu, konkurētspējīgu tūrisma produktu piedāvājumu vietējiem un ārvalstu tūristiem ap galvaspilsētu Rīgu

Pašvaldības un vietējās rīcības grupas vienojušās par kopīgu, mērķtiecīgu LEADER sadarbības projekta Apkārt Rīgai – vienots tūrisma piedāvājums īstenošanu. Projektu īsteno sešas vietējās rīcības grupas – biedrība Pierīgas partnerība, biedrība Partnerība Daugavkrasts, biedrība Ropažu Garkalnes partnerība, publisko un privāto partnerattiecību biedrība Zied zeme, biedrība Stopiņu un Salaspils partnerība un Gaujas partnerība, kā arī 14 Rīgas apkārtnes novadi – Babītes, Olaines, Mārupes, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ogres, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Ķeguma un Lielvārdes. Projektu paredzēts īstenot līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Smiltenes pagasta "Lejas Varicēnos" un Papes dabas parka teritorijā tapuši divi solārie namiņi "Trian-S".

Pirmais "Trian-S" tika uzstādīts šajā vasarā Hiiumaa salā, Igaunijā, kurā dzīvo arī šī namiņa idejas autors un izgatavotājs Tõnis Kasemägi.

Projekta ideja T.Kasemägi radās, jo uz Igaunijas salas Hiiumaa bija nepieciešamība uzbūvēt ēku, kura rada pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabu. Lai ieekonomētu resursus, ēkas būvniecībā tika nolemts izmantot saules bateriju paneļus.

"Trian-S" projektam ir plašas pielietošanas iespējas - vasarnīca, info centrs, noliktava, saldētava, pirts, kombinējot vairākus moduļus, pat plašāka mītne. Kā enerģijas ražotne tā var būt gan pieslēgta ārējam elektrības tīklam (On-Grid), gan arī būt neatkarīga enerģijas ražotne (Off-Grid), kas apgādā tikai iekšējo tīklu. Kā arī apvienot šos abus veidus vienā - hibrīdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Taurupes brīvdabas estrādes atjaunošana izmaksās 34,5 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta atbalstu projekta Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve īstenošanai, informē pašvaldība.

Projekta mērķis ir esošās Taurupes brīvdabas estrādes pārbūve, nodrošinot kvalitatīvu un drošu koncertdarbības vidi. Projekta rezultātā tiks pārbūvēta brīvdabas estrādes fasādes siena un nojume. Projekta īstenošana uzlabos publiskās ārtelpas kvalitāti ar arhitektoniski estētisku brīvdabas estrādi, kas tiks veidota rijas stilistikā, piedāvājot kolektīviem drošus apstākļus brīvdabas koncertdarbībai, kā arī priecējot vietējos iedzīvotājus un viesus ar brīvdabas estrādi kā kvalitatīvu publiskās ārtelpas elementu, kas iederas ainavā un sasaucas ar latvisko identitāti.

Estrādes pārbūve potenciāli pilnveidos amatiermākslas kolektīvu koncertdarbības iespējas un kvalitāti, kā arī paplašinās iespējas piesaistīt viesmāksliniekus, tādējādi bagātinot kultūrvides klāstu Taurupes pagastā un arī Ogres novadā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Smalkais muslis ar ogām

Laura Mazbērziņa, 12.04.2019

Ieva Biķe (no labās) un Ilze Kalāce-Bērziņa, SIA Smalkais muslis īpašnieces. Ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru