Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Augsto tehnoloģiju uzņēmums SIA "Pulsar Optics" investīciju projektu īstenošanai Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā plāno ieguldīt 5,1 miljonu eiro, informē Latgales SEZ pārstāvji.

SIA "Pulsar Optics" ir Lietuvas augsto tehnoloģiju kompānijas "Yukon Advanced Optics Worldwide"' meitas uzņēmums, kurš kopš 2021.gada Daugavpilī ražo termovizuālo, digitālo nakts un dienas redzamības optisko aprīkojumu civilajām vajadzībām, gatavo produkciju eksportējot galvenokārt uz Eiropu, Lielbritāniju un ASV.

SIA “Pulsar Optics” investīciju projektu īstenošanai Latgales SEZ teritorijā plāno veikt ieguldījumus 5,1 milj. eiro apmērā, kopumā Daugavpilī radot 112 jaunas darba vietas. Tiks realizēti divi ieguldījumu projekti: ražošanas iekārtu iegādei un telpu pielāgošanai plastmasas liešanas un mehāniskās apstrādes ražošanas vajadzībām 2,03 milj. eiro apmērā, kā arī uzņēmuma darbības paplašināšanai jaunu darba vietu izveidē, paredzot saņemt Latgales SEZ kapitālsabiedrībām likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus par sākotnējo ieguldījumu rezultātā radītajām jaunizveidotajām darba vietām 2,8 milj.eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Lai veicinātu Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai, šajā reģionā papildu teritorijām tiks piešķirts speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statuss. Tas paredzēs nodokļu atvieglojumus tajā strādājošajiem uzņēmumiem. Par to šodien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, atbalstot izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumu.

Likums noteiks SEZ izveidošanas, pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību. Līdzīga kārtība šajā reģionā jau patlaban noteikta Rēzeknes SEZ teritorijām.

Šajā speciālajā ekonomiskajā zonā strādājošie komersanti saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, šodien sēdē deputātiem sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Valdībai būs jānosaka Latgales SEZ teritorija, kuras kopējā platība nepārsniegtu piecus procentus no Latgales reģiona teritorijas, teikts likumprojektā. Tās būs noteiktas teritorijas Latgales novados un pilsētās, norādījuši likumprojekta autori. Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek aktualizēts šīs zonas teritoriju saraksts, jo tas varēs mainīties atkarībā no komersantu pieprasījuma.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Latvijā vidēji 79% apdzīvoto mājokļu ir pieejama vanna vai duša, liecina Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gada tautas skaitīšanas dati par sadzīves ērtībām (duša vai vanna, tualete ar ūdens novadu) un komunālo pakalpojumu (ūdensvads, apkure) pieejamību.

Rīgas reģionā vanna vai duša ir pieejama 90% mājokļu, Pierīgas reģionā – 82%, Kurzemes reģionā – 77%, Zemgales reģionā – 75%, Vidzemes reģionā – 67%, un Latgales reģionā – 64%. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar vannu vai dušu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 98% mājokļu, bet vismazākais – Susāju pag. (10%), Piedrujas pag. (11%), Pededzes un Kalniešu pag. (14%).

Latvijā vidēji 89% apdzīvoto mājokļu ir pieejams ūdensvads. Vislielākais apdzīvoto mājokļu īpatsvars ar ūdensvadu ir Vangažos, Olainē un Sedā – 100%, bet vismazākais – Susāju pag. (15%), Zaļesjes pag. (28%) un Vecumu pag. (30%). Rīgas reģionā ūdensvads ir ierīkots 99% mājokļu, Pierīgas reģionā – 91%, Kurzemes reģionā – 89%, Zemgales reģionā- 85%, Vidzemes reģionā – 80%, Latgales reģionā – 77%.

Divu gadu laikā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) plānots ieguldīt 52 miljonus eiro labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstīšanai Latgalē. Iecerēts, ka rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Latgale tradicionāli ir viens no ekonomiski atpalikušākajiem Latvijas reģioniem. Jau gadiem tajā ir viszemākā vidējā darba samaksa, kā arī iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir zemāks nekā kopumā Latvijā, nemaz nerunājot par bezdarbu, kas šā gada februārī tuvojās 20%, kamēr valstī vidēji tas nesasniedz 10%. Lai situāciju mainītu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) strādā pie kārtējā rīcības plāna Latgales izaugsmei.

VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze stāsta, ka potenciālie projekti jau ir apzināti un tos piedāvā Latgales plānošanas reģiona attīstības padome. Iecerēts, ka ieguldīto 52 miljonu rezultātā jaunajās ražošanas teritorijās tiks izveidotas 818 darba vietas, bet degradēto teritoriju īpatsvars samazināsies par 124 hektāriem.

Latvijas Banka rīt, 3. maijā, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Latgales kongress, informē centrālā banka.

Monētas svinīgā atklāšana notiks Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē, 4. maijā, īsi pirms Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai un Latgales kongresa simtgadei veltītā koncerta. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs simboliski pasniegs monētas diviem valsti un Latgali pārstāvošiem cilvēkiem – Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un izcilai dzejniecei, publicistei, latgalietei Annai Rancānei.

Latgales latviešu kongress notika 1917. gada 9. un 10. maijā (pēc vecā stila 26. un 27. aprīlī) Rēzeknē. Tajā piedalījās visas Latgales pagastu un pilsētu pašvaldību, draudžu, biedrību un latviešu strēlnieku delegāti.

Latgales latvieši gandrīz 300 gadu (1629–1917) bija nošķirti no Vidzemes un Kurzemes latviešiem, vispirms atrodoties poļu varā, bet kopš 1772. gada – Krievijas sastāvā. Kongresā izšķiramais pamatjautājums bija, pa kuru ceļu turpmāk iet Latgalei: apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi vai mēģināt pašai veidot autonomiju. Latgalieši 1917. gadā izdarīja izšķirīgu izvēli apvienoties ar saviem tautas brāļiem Kurzemē un Vidzemē, un nākamo Latvijas valsti atbilstoši tā laika administratīvajam dalījumam veidoja trīs zvaigznes – Vidzeme, Kurzeme un Latgale.

2015. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 16 no 110 Latvijas novadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) iedzīvotāju skaita novērtējuma dati. No tiem 14 bija Pierīgas reģiona novadi, bet 2 ārpus Pierīgas. Salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits pieauga 12 novados, un tie visi bija Pierīgas reģionā.

«Jaunākie iedzīvotāju skaita novērtējuma dati parādījuši divas iezīmes. Latvijā palielinās novadu skaits, kuros ir pozitīvs dabiskais pieaugums. Atsevišķos novados ir labs dzimstības rādītājs – tuvu 15 vai pat vairāk mazuļu uz 1 000 iedzīvotāju,» komentē CSP priekšniece Aija Žīgure. «Tajā pašā laikā lielākajā daļā Latvijas un it sevišķi pierobežas novados iedzīvotāju skaits arvien turpina samazināties, visstraujāk izmirst novadi Latgales reģionā.»

17 novados, kas ir par sešiem novadiem vairāk nekā 2014. gadā, imigrējušo iedzīvotāju skaits pārsniedza emigrējušo skaitu – no 13 cilvēkiem Krustpils līdz 861 Mārupes novadā. Bez minētajiem novadiem vislielākais imigrējušo pārsvars pār emigrējušajiem jeb migrācijas saldo bija novados, kuros bija arī lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums: Garkalnes, Carnikavas, Salaspils, Ādažu, Ķekavas, Stopiņu, Babītes, Ikšķiles, Olaines, Ozolnieku, Engures, Saulkrastu un Sējas novadā. Pozitīvs migrācijas saldo bija arī Priekuļu un Baldones novadā.

Latgalē paveras gleznaina un acīm tīkama dabas ainava, ko papildina baznīcu torņi. Lai varētu baudīt dabas skaistumu, vairākās vietās Latgalē ir izveidotas tādas skatu vietas kā skatu torņi, putnu novērošanas torņi, skatu laukumi, platformas u.c. Latgalē ir iespējams radīt jaunas vai uzlabot esošās skatu vietas, ar kuru palīdzību var gūt arī ekonomisku labumu reģionam. Šo ekonomisko labumu var gūt ne tikai ieviešot objektos apmeklējuma maksu, izveidojot binokļu nomas punktus, aktīvāk piedāvājot gida pakalpojumus u.c., bet arī veicinot mārketinga aktivitātes, pētījumā noskaidrojusi biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Ligita Karvele.

Jo vairāk būs objektu, kas ieinteresē cilvēkus, jo vairāk tūristu reģionā pavadīs ilgāku laiku un izmantos naktsmītnes, ēdināšanas iestādes un citus pakalpojumus.

Pētījumā tika apkopoti Latgales skatu vietu piemēri, par kuriem iespējams uzzināt interneta vidē un informatīvajos materiālos (bukletos, brošūrās, tūrisma ceļvežos, kartēs u.c.) - kopumā 21 objekts. Pētījumā apzinātie putnu vērošanas torņi atrodas izcilās putnu migrācijas vietās, ko atzīst ne tikai Latvijas, bet starptautiskā mērogā, piemēram, Dvietes paliene, kurā atrodas 3 no autores apkopotajām skatu vietām, ir viena no izcilākajām vietām Latvijā, kur pulcējas un ligzdo savvaļas putni. Skatu laukumi atrodas pilskalnā, purvā, pilsētā, pie ezera un uz ēkas jumta, un skatu torņi, kas izceļas no pārējām skatu vietām ar savu iespaidīgumu, piemēram, Lielā Liepu kalna skatu tornis, kas ir augstākais koka skatu tornis Latvijā. Apkopojumā ir iekļauta arī viena skatu platforma un augstāka reljefa punkts - skatu vieta Mākoņkalnā, kas ir viens no augstākajiem Latgales pauguriem.

Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts par Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidi paredz līdz 2018. gadam reģionā radīt 200 darba vietas, viedokļi dalās – vai šis uzskatāms par piesardzīgu mērķi

Uzņēmēju iepriekš (DB plašāk ziņoja 16.12.2015.) pozitīvi vērtētā iecere par Latgales SEZ izveidi iegūst konkrētus apveidus, Saeima likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Šis nav pirmais mēģinājums stimulēt Latgales attīstību. 2012. gadā valdība atbalstīja Latgales reģiona rīcības plānu 2012.–2013. gadam, ar ko bija iecerēts veicināt reģiona attīstību. Par prioritāti tika izvirzīta darba vietu radīšana un uzņēmējdarbības attīstība. Latgalei piesaistītais finansējums tika lēsts ap 100 milj. eiro apmērā. Uzņēmēji un reģiona pašvaldības plāna rezultātus gan vērtējušas dažādi – kādā ieguvumu neesot, citā esot. Tika atzīts, ka būtiska ir ne tikai infrastruktūras un ēku remontēšana, bet arī līdzekļu novirzīšana biznesa vajadzībām, lai sekmētu nodarbinātību. Latgale joprojām ir depresīvākais reģions. Tajā ir augstākais bezdarba līmenis valstī, 2015. gadā – 18,5%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Latgales attīstībai šajā plānošanas periodā ir piesķirti 52 milj. eiro, norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā dēvē par priecīgu ziņu. Savukārt to, ka viens no mērķiem ir līdz 2018. gadam radīt 200 jaunas darba vietas, viņš dēvēja par uzmanīgiem un piesardzīgiem ministrijas speciālistu aprēķiniem.

No 5. līdz 7. oktobrim Oslo uzturējās Latgales uzņēmēji, lai veidotu ciešākus biznesa kontaktus Norvēģijā būvniecības un rūpniecības nozarēs, informē Latvijas vēstniecībā Norvēģijā.

Latvijas uzņēmējus savā rezidencē uzrunāja arī vēstnieks Indulis Ābelis, izsakot gandarījumu par Latgales biznesa pārstāvju vizīti Norvēģijā. Viņš tāpat pauda cerību, ka šī vizīte būs pamats veiksmīgai sadarbībai nākotnē.

Vizītes laikā uzņēmēji piedalījās seminārā Oslo, kurā diskutēja par uzņēmējdarbības specifiku Norvēģijā, kā arī Latvijas un Norvēģijas sadarbības iespējām būvniecības un pakalpojumu nozarēs. Ar Norvēģijas būvniecības nozares kvalitātes standartiem klātesošos iepazīstināja Norvēģijas uzņēmuma Nordhus AS pārstāvis Edgars Bredovskis, savukārt ar savu pieredzi pakalpojumu sektorā dalījās uzņēmuma VISMA AS pārstāvis Martins Vikborgs.

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Šā gada augustā apmeklētājiem durvis vērusi VAS Valsts nekustamie īpašumi atjaunotā Latgales tradicionālās kultūras un amatu māja Raiņa muzejā Jasmuiža Preiļu novadā, Aizkalnes pagastā. Būvdarbi atjaunotajā ēkā tika veikti projekta Latgales tradicionālās kultūras un amatu mājas izveide Raiņa muzejā Jasmuiža ietvaros, kuru administrēja VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Atjaunotajā amatu mājā tiks attīstīts Raiņa muzeja satura atzars Latgales tradicionālā kultūra, kurā līdztekus pastāvīgajai Latgales keramikas kolekcijas ekspozīcijai tiks organizētas Latgales tautas mākslas izstādes, piedāvātas jaunas, interaktīvas programmas par Latgales folkloru, tradīcijām, amatiem, skaidroja Valsts nekustamie īpašumi pārstāve Jolanta Grāmatniece.

Atjaunotas un restaurētas telpas atbilst muzeja glabātuvju tehniskajām prasībām. Ekspozīcija piemērota interaktīvajām nodarbībām, izveidota keramikas kolekcijas glabātava un atbilstoša apmeklētāju ieeja, mūsdienīgs sanitārais mezgls, daļā ēkas izbūvēta apkure.

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

Latgales zemnieki pagājušā gada nogalē nodibinājuši biedrību Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienība, kas pārstāvēs ražotāju intereses un meklēs risinājumus dažādām problēmsituācijām.

«Ir daudz aktualitāšu, kas jādiskutē dažādos līmeņos, lai rastu risinājumus. Piemēram, plūdu gadījumā, kas skāra Latgales reģionu, gribas rast risinājumu, lai izvairītos no līdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē,» DB uzsvēra Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns. «Mēs nekonkurēsim, bet gribam veidot dialogu ar citām lauksaimnieku organizācijām,» viņš piebilda, atbildot uz jautājumu, vai jaunā biedrība konkurēs ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un Zemnieku Saeimu.

Organizācijas, kas šobrīd pārstāv lauksaimnieku intereses, darbojas gan Vidzemē, gan Zemgalē, taču plūdi šos novadus neskāra. Viens no biedrības dibinātājiem – z/s Kotiņi saimnieks Aldis Ločmelis - DB sacīja, ka veidota organizācija, lai aizstāvētu tieši Latgales ražotāju intereses.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latgales Plānošanas reģionu aicina pašvaldības un uzņēmējus pieteikties dalībai Uzņēmēju dienas Latgalē 2016, kas notiks 23. un 24. septembrī Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē.

Pagājušajā gadā tika aizvadītas Uzņēmēju dienas Latgalē 2015, kas Daugavpilī vienkopus pulcēja vairāk nekā 100 dalībnieku. Pasākuma laikā no Rēzeknes pilsētas domes LTRK saņēma uzaicinājumu 2016. gada Uzņēmēju dienas Latgalē rīkot Rēzeknē, ieviešot to kā pasākumu, kas pārmaiņus norisinātos abās lielākajās Latgales pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē.

GORS lielajā koncertzālē apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar Latgales novadu pašvaldību piedāvājumu, katram novadam raksturīgajiem produktiem, pakalpojumiem, tūrisma informāciju un uzņēmumiem. Savukārt pirmā un otrā stāva telpās ikviens varēs apskatīt Latgales reģiona un visas Latvijas jaunākos ražojumus. Pie koncertzāles būs iespēja baudīt Latgalei raksturīgos gardumus mājražotāju un amatnieku gadatirgū, kā arī apskatīt Nacionālo Bruņoto spēku tehniku.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Igaunijas energokompānija Eesti Energia uzsākusi elektroenerģijas tirdzniecību Somijas mājsaimniecībām, izmantojot Enefit zīmolu.

Līdz ar to Somija kļuvusi par piekto tirgu, kurā uzņēmums tirgo elektroenerģiju. Enefit piedāvājums Somijas patērētājiem būs balstīts aktīvā mobilo pakalpojumu izmantošanā un iezīmē pirmo soli virzienā uz aktīvāku mājsaimniecību tirgus apgūšanu, kas paredz arī piedāvājuma izstrādi Latvijas patērētājiem.Saskaņā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāja Hando Sutera teikto, vienots elektroenerģijas tirgus Skandināvijā un Baltijā sniedz iespēju piedāvāt uzņēmuma pakalpojumus arī Somijā.

«Elektroenerģijas tirgus Somijā jau ilgstoši uzrāda ļoti augstus darbības rezultātus un ir kļuvis par piemēru, uz ko tiekties citām valstīm, atverot savus enerģijas tirgus. Neskaitot Igauniju, Somija būs viena no pirmajām valstīm pasaulē, kurā tiks izmantota vienota informācijas aprites sistēma, kas ietvers visus enerģijas pārdošanas un piegādes līgumus, kā arī klientu patēriņa datus. Tas ievērojami paātrinās un atvieglos tirdzniecības procesus visiem tirgus dalībniekiem, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas iespējas pakalpojumu piedāvājumu sniegšanai klientiem. Tāpat arī somi ir vieni no Eiropā aktīvākajiem patērētājiem attiecībā uz tirgotāju maiņas biežumu. Somijas patērētāju interese par jauniem elektroenerģijas tirgotājiem ir ļoti augsta, un viņi ir atvērti izmēģināt dažādus inovatīvus risinājumus,» skaidro H. Suters.