Mazumtirdzniecība

Portālam andelemandele.lv aprit viens gads

Lelde Petrāne, 30.09.2016

Jaunākais izdevums

Šodien aprit viens gads kopš Latvijas interneta vidē darbojas sieviešu personīgo garderobju online izpārdošanas portāls andelemandele.lv, kur ir iespēja izpārdot savus, bērnu, vīriešu apģērbus, apavus, aksesuārus no personīgās garderobes par vidēji 60-70% zemākām cenām kā tās sākotnēji iegādātas veikalos.

Līva Jaunozola, portāla andelemandele.lv veidotāja, stāsta, ka portālā reģistrējušies: 44 806 lietotāju, no kuriem 1% ir vīrieši. Kopā ievietoti 235 000 sludinājumi.

Gada laikā pārdoti 90 000 preču. Gada laikā pārdotas preces par kopējo summu 926 000 eiro.

Vidējā preces cena - 16,77 eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Andele Mandele dibinātāja: ss.lv klientu serviss ir zem katras kritikas, bet viņu nostāju atbalstām

Dienas Bizness, 04.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Runājot par ss.lv klientu servisu - tas vienmēr ir bijis nekāds. Taču pēdējā gada laikā tas ir zem katras kritikas, jo izskatās, ka adminā darbojas ļoti neprofesionāli, aroganti personāži. Bet monopols ir monopols - tad laikam var uzvesties kā grib,» biznesa portālam db.lv, lūgta komentēt pašlaik radušos situāciju ar sludinājumu portālu ss.lv, sacīja Andeles Mandeles, kurā tūkstošiem meiteņu tirgojas ar savām drēbēm, tāpat arī portāla andelemandele.lv izveidotāja Līva Jaunozola.

Tā gan esot Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence. Vienlaikus viņa uzsver, ka lietotājiem pirms sludinājumu ievietošanas jāiepazīstas ar sludinājumu ievietošanas noteikumiem. «Negribētos ticēt, ka sludinājumi tiek dzēsti vienkārši izklaides pēc. Viss, kas ir jāizdara ss.lv - jāuzlabo klientu apkalpošanas kvalitāte un jāpaskaidro lietotājiem, kādēļ sludinājums dzēsts,» skaidro. L. Jaunozola.

«Vai ss.lv ar šo situāciju radīsies nopietna konkurence? Nedomāju viss,» savu redzējumu klāsta andelemandele.lv dibinātāja.

L. Jaunozola pauž atbalstu attiecībā uz ss.lv rīcību par informācijas nesniegšanu. «Uzskatu, ka ss.lv rīkojās pareizi, neizsniedzot VID informāciju par tirgotājiem. Tad jau drīz arī grāmatvežiem un advokātiem būs jāsniedz informāciju par saviem klientiem? Tas būtu absurds. Ja VID vēlas iegūt sev nepieciešamo info - lai sadarbojas, piemēram, ar CSDD, nevis taranē privātos uzņēmējus. Ievietots auto sludinājums nav vēl nekāds nodokļu pārkāpums. Ss.lv ir pieklājīgs apgrozījums un kompanīja valstij maksā pietiekami lielus nodokļus. Ja viņi tiks nokaitināti, domāju, šī nauda aizplūdīs uz citu valsti. Pirmais solis ir domēns ss.com, otrais - ārzonas kompānija,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vakardienas SIA "Andele Mandele PAY" iekļauta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) elektroniskās naudas iestāžu reģistrā, kas uzņēmumam dod tiesības sniegt maksājumu pakalpojumu – maksājuma instrumenta izlaišanu.

"Ļoti ceram, ka deviņu līdz desmit mēnešu laikā varēsim ieviest elektroniskās naudas sistēmu. Šobrīd turpinās nopietns programmēšanas darbs, lai šo drošo maksājumu sistēmu ieviestu dzīvē," teic Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Uzņēmums jau ilgāku laiku vēlējās nodrošināt, lai pircēji ar pārdevējiem portāla iekšienē var norēķināties ar elektroniskās naudas palīdzību. Piemēram, ja pircējs vēlas iegādāties zābakus par 50 eiro, vispirms pārskaita naudu un tad gaida, ko saņems, atverot pakomātu.

"Lielākoties pārdevēji ir godprātīgi, bet situācijas ir dažādas, piemēram, ir bijis gadījums, kad pārdevējs savāc no desmit pircējiem pa 20 eiro un pazūd. Elektroniskās naudas licence iedod jaunu vērtību uzņēmumam un tam, ko darām. Iepirkšanās būs pārskatāma un drošāka," saka L. Jaunozola. Tagad pircējs varēs papildināt savu "Andele Mandele" elektronisko maciņu, piemēram, par 50 eiro un šī nauda kļūst par elektronisko naudu, par ko var iegādāties preces portālā. Arī pārdevējiem nauda par pārdotajām precēm vispirms ieskaitās šajā virtuālajā maciņā, kur naudu var krāt un tērēt portālā vai arī jebkurā brīdī pārskaitīt uz savu kontu. Naudu pārdevējs saņems nevis pārdošanas brīdī, bet tad, kad pircējs izņems preci no pakomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Andelemandele.lv jauni rekordi

Anda Asere, 06.05.2020

Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā cilvēki ar jaunu sparu nododas mājas kārtošanai un aug interese pārdot sev vairs nevajadzīgās lietas.

"Pirmajās divās nedēļās pēc ārkārtējā stāvokļa izziņošanu valstī portāla apmeklētāju un ievietoto "pērļu" daudzums kritās pat līdz 30%. Cilvēkiem bija jāpierod pie reālās situācijas - mājmācība, darbs no mājām utt. Taču šobrīd situācija ir būtiski mainījusies un portālā katru dienu aug ievietoto "pērļu" daudzums un 12. aprīlī tas sasniedza rekordlielu skaitu - 5200 preces," stāsta Līva Jaunozola, sludinājumu portāla "andelemandele.lv" īpašniece un kustības "Andele Mandele" aizsācēja.

Martā portālu apmeklēja 176 tūkstoši unikālo lietotāju, no kuriem 95,6% ir no Latvijas, 2,6% no ASV un pārējie no Eiropas. 92% apmeklētāju ir sievietes, bet no kopējā reģistrēto lietotāju skaita, kas ir 151,6 tūkstoši, 94% ir sievietes. 36,1 tūkstotis reģistrēto lietotāju pēdējā mēneša laikā ir ienākuši portālā. Jaunu reģistrēto lietotāju skaits dienā pieaudzis par 35%. Februārī jauno reģistrēto lietotāju skaits bija 2738, martā 2737, aprīlī - 3403.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Domājot par nākamo gadu, iedzīvotāji vairs nav tik optimistiski kā iepriekš

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprit 10 gadi kopš pirmskrīzes cenu pīķa un 30 gadi kopš 1987. gada akciju cenu sabrukuma

Šogad Rietumvalstu akciju tirgos jaunu cenu rekordu sasniegšana kļuvusi par ierastu parādību. Tiesa gan, ja atskatās vēl samērā nesenā vēsturē, tad dzīvojuši esam visādos laikos. Tieši pirms 10 gadiem ASV akciju vērtības oktobrī sasniedza savu pirmskrīzes rekordu. Pēc tam, lai ASV Standard & Poor’s 500 indekss atkal spētu aizsniegties līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, bija jāgaida līdz 2013. gada martam. 2007. gada oktobrī ASV bankas sāka ziņot par zaudējumiem, bet vēl pēc gada aktuālā situācija pārtapa par vienu no lielākajiem globālajiem finanšu krahiem mūsdienu vēsturē. Situāciju lielā mērā pēc tam palīdzēja stabilizēt pasaules ietekmīgāko centrālo banku rīcība, kas ietvēra rekordzemu likmju un bezprecedenta likviditātes drukāšanas politiku. Tas, pēc daudzu ekonomistu domām, palīdzējis novest gan pie straujākas ekonomikas, gan krietni augstākām vērtspapīru cenām.Šobrīd pat tiem investoriem, kas akcijas iegādājās 2007. gada cenu pīķī un tās nepārdeva finanšu krīzes trakumā, savu šo ieguldījumu vērtību būtu izdevies dubultot. Eksperti arī mēdz piebilst, ka akcijām šajā periodā izdevies investoriem sniegt ievērojamu atdevi virs inflācijas, ja ieskaita dividendes. Bieži vien šāda situācija tiek izcelta kā ilgtermiņa domāšanas triumfs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.

Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Astrologs atklāj biznesa nozares, kurām šis gads būs īpaši veiksmīgs

Rūta Lapiņa, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads cikliski atkārto 2006. gada dinamiku iezīmējot aktivitāti un izaugsmi, taču pastāv būtiska atšķirība - blakus gāzes pedālim parādījies arī bremzes pedālis, šī gada perspektīvas biznesa informācijas portālam db.lv atklāj astrologs Andris Račs.

Pēc viņa teiktā, labvēlīgs gads sagaidāms banku sfērā, arī ātro kredītu izsniedzējiem tas solās būt veiksmīgs. Attiecībā uz finanšu jomu A. Račs atzīmē, ka pieaugs aizdevumi, kas izsniegti uz ilgāku laika posmu.

Tāpat gads solās būt veiksmīgs tādās jomās kā celtniecība, enerģētika, ieguve un izstrāde, apdrošināšana, valsts pārvalde, militārā joma jeb aizsardzība, kā arī pārstrāde un apstrāde. Šeit gan jāmin, ka nepieciešams sakārtot atbalstu otrreizējās pārstrādes uzņēmumiem.

A. Račs atzīmē, ka ārkārtīgi ražīgs šis gads būs visiem, kuri nebaidās no intensīva darba.

«Intensitāte un efektivitāte - nepieciešamais, lai 2018. gadā gūtu ievērojamus panākumus. Neskatoties uz teorētiskām iespējām palielināt darba vietu skaitu, pareizāk būtu ieguldīt naudu darba efektivitātes celšanā - 2018. gads ir ideāli piemērots tam, jo no vienas puses būs relatīvi daudz līdzekļu un relatīvi liels spiediens to darīt darba spēka trūkuma dēļ,» saka A. Račs. Viņš skaidro, ka darba devējiem nopietni jāpadomā par paaudzes, kura dzimusi 1959.-1964.gadā, pārkvalifikāciju. Tie ir ļaudis, kuriem šobrīd ir ap 50 gadiem, un viņi joprojām ir gatavi strādāt daudz. Tāpat vairāk jāpielieto lojalitātes stimuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par aizvadīto 2017. gadu vispozitīvāk noskaņoti ir būvnieki, kā arī lielo uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Apmēram puse uzņēmēju šogad sasnieguši to, ko plānojuši, liecina «Citadele Index» pētījums.

Jautājot uzņēmēju vērtējumu tam, cik veiksmīgs bijis 2017. gads, gandrīz puse jeb 46% uzņēmēju atzina, ka šis gads viņu uzņēmumam bijis apmēram tāds, kā plānots. 27% uzņēmēju atzina, ka šis gads uzņēmumam ir bijis nedaudz sliktāks, nekā plānots, 8% – ievērojami sliktāks, nekā plānots. Savukārt 15% uzņēmēju atzina, ka 2017. gads uzņēmumam bijis labāks, nekā plānots, un 2,5% – ievērojami labāks, nekā plānots.

Vispozitīvāk 2017. gadu vērtē būvnieki, no kuriem katrs trešais jeb 32% atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Arī 33% lielo uzņēmumu vadītāju atzina, ka gads bijis labāks, nekā plānots. Starp reģioniem vispozitīvāk noskaņoti par šo gadu ir Vidzemes, Pierīgas un Rīgas uzņēmēji, no kuriem attiecīgi 24%, 20% un 19% atzina, ka šis gads viņu uzņēmumiem bijis labāks, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - Latvijas filmas Svingeri kases ieņēmumi pēc pirmajām izrādīšanas dienām - 66 700 eiro

Lelde Petrāne, 12.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filma - komēdija Svingeri - ir kļuvusi par skatītāko filmu šajā nedēļas nogalē. Filmu tās pirmajās izrādīšanas dienās ir noskatījušies 11 700 skatītāju un kopējie kases ieņēmumi ir 66 700 EUR, informēja SIA Forum Cinemas pārstāve Ilze Roķe.

Filmas pirmizrāde notika 7.decembrī kinoteātrī Kino Citadele.

Filmas kopējās uzņemšanas izmaksas ir 250 000 eiro, informēja I. Roķe. «Kinoteātru biznesā nevar paredzēt, cik ilgi filma būs uz ekrāniem. Kamēr kinoteātri filmas izrādīšanu uzskata par ekonomiski izdevīgu, tikmēr rāda. Avatars uz ekrāniem bija gadu. Mēs ceram, ka filma noturēsies uz ekrāniem līdz Valentīndienai, kad iznāks Tumsa piecdesmit nokrāsās,» viņa skaidroja biznesa portālam db.lv.

Filma Svingeri tiek demonstrēta- Rīgas kinoteātros: Kino Citadele, Cinamon Alfa, Multikino, Liepājas k/t Kino Balle, Ventspils k/t RIO, Siguldas k/t Kino Lora, Cēsu Vidzemes koncertzālē, Valmieras 3DCinema/Gaisma, Smiltenes kinoteātrī, Madonas k/t Vidzeme, Rēzeknes k/t SilverScreen Rēzekne un Daugavpils k/t SilverScreen Daugavpils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotāji turpina augt Latvijā un ārpus tās

Anda Asere, 23.05.2019

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar to, ka mainīta uzņēmuma attīstības stratēģija vietējā tirgū un ir sākta sadarbība ar Latvijas lielākajām veikalu ķēdēm, stāsta Raimonds Krampāns, SIA Cita Lieta Pārdošanas daļas vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums vietējo kosmētikas ražotāju 2018.gadā spējuši audzēt apgrozījumu pat par 30 un 40%.

Jau otro gadu Latvijas lielākais kosmētikas ražotājs ir ekoloģiskās kosmētikas uzņēmums AS Madara Cosmetics, kas turpina strauji augt un attīstīties. «2018. gadā uzņēmums ir veiksmīgi strādājis iepriekšējos gados attīstītajos tirdzniecības kanālos un sasniedzis 29% neto apgrozījuma pieaugumu pret 2017. gadu. Līdz ar neto apgrozījuma pieaugumu ir pieaugusi arī uzņēmuma peļņa, veidojot 1,52 miljonus eiro pēc nodokļiem, kas ir 21,7% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,» uzskaita Uldis Iltners, AS Madara Cosmetics valdes loceklis.

Pagājušais gads uzņēmumā ir bijis zīmīgs ar jaunu, inovatīvu produktu ieviešanu tirgū, kas devuši būtisku pienesumu gan uzņēmuma izaugsmē, gan reputācijā. 2018. gadā ir sākts darbs pie vairākiem liela mēroga attīstības projektiem. Viens no nozīmīgākajiem pēdējo piecu gadu attīstības projektiem ir dabīgas, sertificētas dekoratīvās kosmētikas līnijas izstrāde. Tāpat tiek aktīvi strādāts un ieguldīts koncerna zīmolu atpazīstamības veicināšanā ārvalstu tirgos, radot pozitīvus apstākļus turpmākajai izaugsmei. «2018. gads uzņēmumā ir bijis aktuāls ar jaunu produktu veiksmīgu ieviešanu tirdzniecībā. Īpaši izceļama ir saules aizsardzības produktu līnija. Šīs līnijas attīstība ir turpināta, un 2019. gadā tirgū izlaisti vēl trīs jauni šīs kategorijas produkti. Saules aizsargkrēmi tiks ieviesti arī zīmola Mossa sortimentā,» atklāj U. Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot 2018. gada nogalē uzsākto reorganizācijas procesu, viens no Latvijā lielākajiem datu pārraides pakalpojumu nodrošinātājiem – «Latnet» – maina vizuālo identitāti, informē uzņēmuma valdes loceklis Vladislavs Gurmans.

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību pērnā gada novembrī tika apvienots interneta pakalpojumu sniedzējs «Stream Networks» un tā meitas uzņēmums «LATNET Serviss», apvienoto uzņēmumu nodēvējot par «Latnet».

«Latnet» zīmolam ir bagāta, 20 gadus ilga vēsture, tāpēc tā jaunā vizuālā identitāte veidota saskaņā ar aktuālajām zīmolu attīstības tendencēm, vienlaikus neaizmirstot par «Latnet» zīmola mantojumu, skaidro uzņēmumā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunajā identitātē saglabātas zīmola vēsturiskās krāsas – melna, balta un zaļa.

Nākotnē īpaša uzmanība tiks veltīta integrētajiem IKT un mobilo sakaru pakalpojumiem, kas tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar mobilo sakaru operatoru BITE, kas kompāniju «Latnet» iegādājās pērnā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu ilgušais Lattelecom aktivitātēs balstītā viedā biroja eksperiments apstiprinājis, ka atteikšanās no personīgās darba vietas uzlabo informācijas apriti un samazina izmaksas

Oktobrī aprit gads, kopš komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom darbinieki izbauda aktivitātēs balstītā viedā biroja Mettropole sniegtās priekšrocības. Šobrīd tajā strādā gandrīz 350 cilvēki, un katra jauna nedēļa apliecina – ideja par atteikšanos no fiksētas darba vietas katram darbiniekam izrādījusies pareiza. Telpu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas uz vienu darbinieku sarukušas par 40%, darbinieki vairāk apmainās ar informāciju klātienē un ir apmierināti ar jauno kārtību.

Aktivitātēs balstīts birojs no ierastā atšķiras ar to, ka tajā katram darbiniekam nav savas personīgās darba vietas. Ierodoties birojā, var izvēlēties jebkuru brīvo galdu, ieslēgt uzņēmuma piešķirto klēpjdatoru un ķerties pie darba. Darbinieku rīcībā ir sapulču zāles, klusās un projektu zonas, kā arī tējošanas vieta. Šāda darba vide palīdz labāk koncentrēties uz veicamo darbu, uzlabo tā produktivitāti un veicina informācijas apriti, kolēģu sadarbību un dalīšanos profesionālajā pieredzē, jo gan vadītāji, gan padotie strādā vienkopus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas karstākās tendences ekonomikā

Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas osta pielāgojas globālajām tendencēm

Māris Ķirsons, 04.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostas darbības diversifikācija, piesaistot jaunas kravas un meklējot jaunus sadarbības partnerus, ir devusi savu rezultātu, ko pierāda šā gada ostas kravu apgrozījuma rezultāti, kas par spīti pesimistiskajām prognozēm ir stabili un pat uzrāda kāpumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka arī perspektīvā uzmanības centrā būs infrastruktūras attīstība, padarot Rīgas ostu par modernu 21. gadsimta ostu, kā arī kravu un to izcelsmes vietu diversifikācija un jaunu sadarbības partneru piesaiste.

Kā vērtējat pirmo darba gadu (aprit 1. augustā– red.) Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatā?

Ir lietas, kuras izdevies mainīt, ir jomas, kurās vēl daudz darāmā, ir arī problēmas, kuras nav iespējams atrisināt īsā laikā. Savus jaunos pienākumus pērn sāku pildīt sarežģītā situācijā, gan tādēļ, ka iezīmējās pārkrauto kravu apjoma kritums, gan tādēļ, ka nobeiguma fāzē bija Rīgas ostas pēdējā ceturtdaļgadsimta lielākais investīciju projekts Krievu salā. Turklāt sabiedrībā bija izveidojies negatīvs stereotips par to, kas un kā notiek ostā, kā rezultātā radās neuzticība arī Brīvostas pārvaldes darbam. Šo mēnešu laikā ir notikušas pārmaiņas gan pārvaldē, gan komunikācijā ar sabiedrību. Pabeigts Rīgas Brīvostas pārvaldes, tostarp Rīgas Brīvostas flotes, reorganizācijas process, optimizēti Rīgas Brīvostas pārvaldes štati. Savukārt komunikācijā ar apkaimju iedzīvotājiem esmu definējis, ka vēlamies būt labs kaimiņš. Arī attiecībā uz iedzīvotāju sūdzībām cenšamies būt konstruktīvi un ātri reaģēt. Šogad arī panākta situācija, kad aizvien lielākus kruīza kuģus varēs apkalpot Rīgas centrā pie pasažieru termināļa piestātnēm un tie vairs nav jātauvo pie piestātnes Krievu salā, kur nav speciāli pasažieru uzņemšanai piemērotas infrastruktūras. Arī tūristi neapšaubāmi ir apmierinātāki, ja var nokāpt no kuģa pašā pilsētas centrā. Tas panākts, paveicot pieejas kanāla un kuģu apgriešanās baseina tīrīšanas darbus pie Rīgas pasažieru termināļa piestātnēm. Šobrīd ik gadu Rīga var rēķināties ar aptuveni 100 kruīza kuģu viesošanos. Turklāt šogad septiņos mēnešos Rīgas ostā kopējais apkalpoto pasažieru skaits pārsniedzis pusmiljonu, kas ir par 6,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumi labi raksturo, kādiem jābūt mūsdienīgiem finanšu sektora pakalpojumiem, saka Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs.

Šā gada 28. augustā aprit gads, kopš Latvijas Banka ieviesa zibmaksājumu – zibenīgu starpbanku pārskaitījumu sekunžu laikā bez brīvdienām jebkurā diennakts laikā – infrastruktūru komercbankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuru uzdevums ir nodrošināt šo pakalpojumu saviem klientiem.

Zibmaksājumu priekšrocības ar 2017. gada novembri jau izjutuši bankas «Citadele» un «SEB bankas» klienti – gan savstarpējos pārskaitījumos, gan pārskaitījumos uz virkni eiro zonas valstu banku. Pašlaik jau lielākā daļa klientu maksājumu starp šīm abām komercbankām notiek caur t.s. zibmaksājumu kanālu. Šo 9 mēnešu laikā Latvijas Bankas sistēmā ir apstrādāti vairāk nekā 1,2 miljoni zibmaksājumu un saņemtas tehnoloģiju ekspertu un banku klientu pozitīvas atsauksmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dārzu un parku direkcijas 140 gadadienā stādīs ozola dižstādu un liepas Ēbelmuižas parkā

Rīgas Meži SIA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par godu Dārzu un parku direkcijas nodibināšanas gadadienai, SIA Rīgas meži ceturtdien, 11.aprīlī, plkst. 12:00 stādīs kokus – ozolu un trīs liepas – Ēbelmuižas parkā Pārdaugavā.

Parkā tiks stādīti koki, kas kopš seniem laikiem ir uzskatīti par spēcīgiem simboliem, bez kuriem nav iedomājama Latvijas ainava un Rīgas apstādījumi. Ozola – vīrišķības un spēka simbola - un trīs liepu – sievišķības, dailes simbola – stādīšanas vieta izvēlēta tuvumā parkā augošajam vienam no senākajiem Rīgas kokiem, slavenajam Ēbelmuižas dižozolam, lai jauniestādītie kociņi kā parka koku jaunākās paaudzes pārstāvji simboliski turpinātu dižkoku vectēva ilggadīgās augšanas tradīcijas.

Lai jaunais ozols augtu spēcīgs un spētu daudzus gadus priecēt pilsētas iedzīvotājus, tas tiks stādīts ūdens āderu krustpunktā, jo, kā liecina novērojumi, lielākoties visi Latvijas dižozoli aug uz āderu krustpunktiem. Ūdens āderu krustpunkta atrašanai tika pieaicināts dārzu arhitekta Kārļa Barona krustdēls, arhitekts, rīkstnieks un dabas vērotājs Valdis Liepa. Savukārt, trīs liepas tiks stādītas ielokā ap jauno ozolu, veidojot kopības sajūtu gan koku, gan cilvēku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupē atvērta vēl viena kafijas bodīte Coffee Stop, biznesa portālu Db.lv informē uzņēmuma līdzīpašnieks Mārtiņš Rozenbergs.

Brīdī, kad uzņēmums nolēma paplašināties un atvērt vēl vienu kafijas bodīti «Coffee Stop», tika izskatītas dažādas lokācijas vietas Rīgas rajonā. Pēc vairāku apstākļu noskaidrošanas, uzņēmēji Mārtiņš Rozenbergs un Uģis Pinete izvēlējās turpināt darbu Mārupē, galvenokārt klientu pieprasījuma dēļ un tādējādi arī izvairoties no sava veida konkurences. Pēc nepilniem diviem nostrādātiem mēnešiem uzņēmēji novērojuši, ka 80% ir jauni klienti.

«Mūsu «Coffee Stop» koncepts un nosaukums ir palicis nemainīgs, tādā virzienā arī turpināsim darboties. Nākamnedēļ aprit gads, kopš atvērām pirmo kafijas namiņu, un šā gada laikā esam apzinājuši savu mērķauditoriju, papildinājuši piedāvājumu un attīstījušies paši. Saprotam, ka strādājošo cilvēku ikdiena ir salīdzinoši noslogota, tāpēc mūsu mērķis ir būt ērti pieejamiem ikvienam Mārupes iedzīvotājam. Mēs esam padomājuši par dažādām gaumēm, piedāvājot gan vairāku veidu pienus, piemēram, mandeļu, kokosa, sojas un bezlaktozes, gan bezkofeīna kafiju. Arī gardumi, kas tiek pagatavoti speciāli «Coffee Stop» un piegādāti trīs reizes nedēļā, ir iemantojuši klientu atzinību,» pastāstīja M.Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru