Atjaunojamās enerģijas uzņēmums "Sunly" veiksmīgi noslēdzis 60 miljonu eiro kapitāla piesaistīšanas kārtu.

Savu ieguldījumu uzņēmumā palielināja jau esošie "Sunly" akcionāri: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), "Mirova" un "Vardar". Šī kapitāla piesaiste seko "Sunly" 300 miljonu eiro finansējuma kārtai, kas noslēdzās šī gada augustā.

Ar tikko kā piesaistītā finansējuma palīdzību tiks attīstīti hibrīdparki - saules un vēja parki, kā arī BESS (akumulatoru uzglabāšanas sistēmas) visā Baltijā. Ar šī finansējuma palīdzību, būvniecības periods uzsācies jau trīs saules parkos Latvijā, ar kopējo jaudu 225 MW, un tur šobrīd notiek darbs pie pieslēgumu izbūves un norisinās sagatavošanās darbi saules parku galvenajam būvniecības periodam, kas norisināsies 2025.gadā. Papildus tam jāmin, ka nākamgad tiks uzsākta arī ceturtā saules parka būvniecība Latvijā, kas pievienos "Sunly" portfelim ievērojamu apjomu jeb 328 MW. Visi minētie parki Latvijā tiks būvēti kā hibrīdparki, apvienojot saules un vēja enerģiju kā arī BESS. Plānots, ka līdz 2026.gadam "Sunly" portfelis sastāvēs no 1,6 GW hibrīdparkiem Baltijā un saules parkiem Polijā.

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

Pēdējie pāris gadi enerģētikas sektorā ir bijuši ļoti izaicinoši, taču šobrīd mēs esam uz pareizā ceļa, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Resursu cenu lēcieni bijuši milzīgi, tas tirgū radījis vietu dažādām spekulācijām, teic E.Kilings. Šo tendenci apliecina arī Nordpool dati - laika posmā no 2019. līdz 2024. gadam elektroenerģijas gada vidējās cenas Baltijas reģionā svārstījušās no 33,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) līdz pat 230,23 EUR/MWh. Iepriekš bieži kā viens no galvenajiem augsto cenu iemesliem tika minētas lielās investīcijas zaļajā enerģijā, taču šobrīd mēs varam skaidri redzēt, ka patiesībā situācija ir pretēja, norāda FILTER uzņēmumu grupas vadītājs, uzsverot, ka augstās cenas lielā mērā skaidrojamas nevis ar ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu (AER) sektorā, bet gan ar faktu, ka zaļo jaudu ir bijis pārāk maz. Par AER attīstību un citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12.septembrī ATTA centrā.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.maija numurā lasi:

Statistika

Ārējās tirdzniecības bilance turpina kritumu

Tēma

Finanšu pakalpojumu eksports Lietuvā aug, bet Latvijā dilst

IKP dubultošanas plāns uz praktiska piemēra fona

Aktuāli

Latvija paliek tukša!

Enerģētika

Baltija no Krievijas var atslēgties kaut šodien. Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Noslāņošanās ir Latvijas lielākā problēma

Kreditēšana

Bankas var aizdot, uzņēmēji var aizņemties, bet kreditēšana stagnē

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” piesaistījis teju 85 miljonus eiro starptautiska finansējuma.

Ar Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un SEB aizdevumiem uzņēmums Latvijā izbūvē četrus saules parkus ar kopējo jaudu 329 megavati (MW), kas spēs nodrošināt elektroenerģiju līdz pat 180 000 mājsaimniecību gadā.

Šis ir viens no nozīmīgākajiem atjaunojamās enerģijas attīstības soļiem Latvijā un tas sekmēs gan Baltijas reģiona pāreju uz tīru enerģiju, gan stiprinās Latvijas enerģētisko neatkarību. Finansējuma pakete ietver 35,2 miljonus eiro aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Investīciju bankas (EIB), 35,2 miljonus eiro no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un 14,4 miljonus eiro no SEB bankas.

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Jau apritējis gandrīz gads, kopš Latvija atvienojās no BRELL elektroenerģijas tīkla, kas nozīmē – lai stiprinātu enerģētisko drošību, nepieciešama diversificēta ražošana un spēja uzglabāt atjaunojamo enerģiju, pārvēršot to stabilā jaudā.

Tur talkā nāk bateriju sistēmas (BESS). Šajā sakarā Latvija spērusi nopietnu soli šajā virzienā, jo AS “Augstsprieguma tīkls” izsniedzis pirmo atļauju hibrīdarparkam, kas vienā pieslēgumā apvienos saules un vēja enerģiju, kā arī bateriju sistēmas. Šādi hibrīdparki strauji kļuvuši par nozares standartu un tādās valstīs kā Apvienotajā Karalistē un Itālijā BESS tirgi aug ļoti strauji, arī Ungārija, Austrija un Polija investē miljardus šādas infrastruktūras attīstībā, un mēs nevaram iepalikt.

Saule, vējš un bateriju sistēmas kopā

Līdz šim tika apstiprinātas tikai saules enerģijas un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu kombinācijas vai vēja parki atsevišķi. “Sunly” hibrīdparks ir pirmais projekts, kurā visi trīs elementi apvienoti vienā, tas saņēmis visas nepieciešamās atļaujas, izgājis sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, tam ir apstiprināts lokālplānojums, kā arī papildus veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šobrīd sākas tā projektēšanas posms. Vienlaikus ceram, ka tas nebūs vienīgais šāda veida parks Latvijā, jo šādi risinājumi ir kritiski svarīgi ne tikai enerģētikas nozarei, bet valsts drošībai kopumā.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram, proti, 381 miljoniem eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu.

Pagājušajā gadā EIB grupa arī atvēra savu pirmo biroju Rīgā, lai sekmētu vēl ciešākas partnerattiecības ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un finanšu starpniekiem.

“EIB grupai 2025. gads bija nozīmīgs gads Latvijā,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Ņemot vērā rekordlielo finansējumu un jaunā biroja atvēršanu Rīgā, tagad esam tuvāk saviem partneriem nekā jebkad agrāk un atbalstām enerģētisko drošību, mūsdienīgu infrastruktūru un labāku finansējuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā valstī.”

Pagājušajā gadā EIB grupas finansējums Latvijā veidoja 0,9 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis atbalsts palīdzēja piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,9 % no IKP jeb 682 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Baltijas nekustamo īpašumu nozarē notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka gan energoresursu tirgus dinamika, gan jauni Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas noteikumi. Atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums reģionā pārsniedz 35 % trīs gadu laikā, un Latvijā saules ģenerācija vien 2024. gadā dubultojās, sasniedzot vairāk nekā 300 GWh. Šie dati apliecina, ka tīrā enerģija vairs nav tikai nākotnes risinājums – tā jau šodien kļūst par būtisku faktoru investoru lēmumu pieņemšanā. Rezultātā energoefektivitāte un ESG principi no “papildu priekšrocības” kļūst par obligātu priekšnoteikumu konkurētspējai.

Enerģētikas transformācija maina nekustamo īpašumu tirgu

Atjaunojamā enerģija kļūst par stratēģisku faktoru Baltijas investīciju vidē. Jaunie hibrīdprojekti – saules un vēja parki ar uzkrāšanas kapacitāti – samazina atkarību no fosilajiem resursiem un mazina svārstības enerģijas izmaksās. Spilgts piemērs ir EBRD (The European Bank for Reconstruction and Development jeb EBRD) un “Sunly” investīcijas Latvijā hibrīdajos saules parkos ar akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Tas nozīmē ne tikai stabilāku elektroenerģijas piegādi, bet arī jaunas priekšrocības uzņēmumiem un investoriem – augstāku energoefektivitāti, zemākus riskus un konkurētspējīgākus projektus nekustamā īpašuma tirgū.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) investīcijas Baltijas valstīs pagājušajā gadā sasniegušas rekordaugstu līmeni - 654 miljonus eiro, kas ir par 114 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina bankas sniegtā informācija.

Latvijā pagājušajā gadā banka investēja visu laiku lielāko summu - 160 miljonus eiro. Līdzekļi tika piešķirti 13 projektiem.

Arī Lietuvā investīcijas sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 339 miljonus eiro, kas tika ieguldīti 17 projektos.

Igaunijā ERAB pērn investēja 155 miljonus eiro 14 projektos, atbalstot tīrās enerģijas ražošanu, tīklu modernizāciju un digitālo infrastruktūru.

Vairāk nekā 95% finansējuma tika piešķirti pārejai uz videi draudzīgu enerģiju un energodrošības veicināšanai. Projektu vidū ir, piemēram, 79,5 miljoni eiro, kas piešķirti Baltijas valstīs lielākā sauszemes vēja parka projektam pie Lietuvas pilsētas Ķelmes, ko īstenoja uzņēmums "Ignitis Renewables", 35,2 miljoni eiro, kas piešķirti uzņēmumam "Sunly" četru hibrīdo saules parku būvniecībai Latvijā, 27 miljoni eiro, kas ieguldīti autonomajā komerciālajā bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmā BSP netālu no Tallinas, kā arī 60 miljoni eiro Lietuvas uzņēmumam "Ignitis" 600 elektromobiļu uzlādes staciju būvniecībai Baltijas valstīs.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.marta numurā lasi:

Statistika

Mājokļu cenu pieaugums apsteidz inflāciju

Tēma

Latvija - valsts sektora vadītāju labklājības zeme

Ilgtspējas prasības

Ilgtspējas ziņojums no ekonomikas izņems daudzus miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis

Uzņēmējdarbība

4,6% uzņēmumu dzīvo bez amatpersonām

Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Darba tirgus

Darba ņēmēju skaits negaidīti atkrīt līdz Covid pandēmijas laika līmenim

Portrets

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore

Brīvdienu ceļvedis

Alus bizness nav viegls, jo tirgus ir piesātināts, taču - jo lielāka konkurence, jo augstāka kvalitāte, uzskata Kuldīgas alus darītavas Duna Brewery īpašnieks Roberts Jansons. Viņa radītais uzņēmums piecu pastāvēšanas gadu laikā radījis jau aptuveni 70 receptes un attīstībai piesaistījis pat brūveri no Itālijas. Uzņēmuma plānos ir attīstīt eksportu, kāpināt ražošanas jaudas un noturēt kvalitāti piesātināta tirgus apstākļos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.jūnija numurā lasi:

Statistika

LU pētnieki parāda izaicinājumus datos

Tēma

Latvija pēc ienākumiem no starptautiskā tūrisma ir pasaules līderos

Aktuāli

Pensionēšanās no 70 gadiem?

Elektrifikācija

Investē ātrās uzlādes staciju tīkla izveidē Baltijā

Kreditēšana

Ekonomikas lejupslīde nav iemesls pesimismam kreditēšanā. Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs

Enerģētika

Elektrifikācijas loma nākotnē tikai pieaugs

Aprites ekonomika

Atkritumi pārtaps degvielā

Portrets

Gunita Ķiesnere, NP Properties valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis