Tirdzniecība un pakalpojumi

Potenciāls - izsoļu rīkošanai internetā

Linda Zalāne, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Jaunas vēsmas skārušas arī antikvariātu biznesu – popularitāti gūst izsoles; uzņēmumi cenšas apgūt virtuālo vidi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness (DB).

Rīgā ir vairāki desmiti antikvariātu, un pēdējos piecos gados to skaits būtiski nav mainījies. Šis ir specifisks bizness, kurā bez pieredzes un zināšanām nevar strādāt, uzsver DB aptaujātie antikvariātu īpašnieki.

Citviet Eiropā antikvariāti – izsoļu nami ir ar simtiem gadu senu vēsturi, bet Latvijā šis bizness sācis attīstīties tikai pēdējos gados. «Esam organizējuši apmēram 17 izsoles, un katra no tām pēc apmeklētības, pārdošanas un solīšanas rezultātiem bijusi aizvien sekmīgāka. Tas ir labs mākslas un antikvariātu tirgus rādītājs. Cilvēkiem patīk gan pirkt, gan nodot darbus izsolei. Tas ir interesants pasākums mākslas dzīvē,» teic galerijas Mākslas vēstniecība īpašnieks Aigars Grīnbergs. Uzņēmumam Rīgā atvērti trīs saloni, tas sevi pozicionē kā vienu no lielākajiem izsoļu namiem Baltijā. Izsoles kolekcija tiekot veidota vairākus mēnešus.

«Dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, un Eiropā populāri ir rīkot mākslas darbu un antikvariātu priekšmetu izsoles internetā. Latvijā šī tendence tikai sāk iezīmēties, un es saredzu tai potenciālu. Arī mēs šī gada beigās rīkosim pirmo antikvāro un mākslas priekšmetu izsoli, kas notiks online. Tajā būs iespējams iegādāties vairāk nekā 1000 priekšmetu,» stāsta A Grīnbergs. Potenciāls esot arī internetā veidot antikvariāta veikalus. Šāda prakse Eiropā esot ļoti izplatīta. «Reiz vēlētos izveidot antikvariāta veikalu internetā, bet, lai to izdarītu, nepieciešamas investīcijas. Pirmkārt, vajag izdzīvot un tad mēģināt paplašināties. Šis bizness balstās uz entuziasmu. Maizei ar sviestu pietiek, bet, ja būtu vairāk pircēju, tad varētu arī kaut ko uz maizes uzlikt,» pauž antikvariāta Antikva valdes loceklis Raimonds Puško.

Latvijas antikvariātos nozīmīgu apgrozījumu nodrošina pircēji no kaimiņvalsts Krievijas. «Pie mums iepērkas arī cilvēki no Uzbekistānas, Armēnijas un Kazahstānas. Iespējams, šādu klientu kļūst vairāk, jo viņi iegādājušies īpašumus Rīgā vai Jūrmalā. Lielākajai daļai patīk antikvārās mēbeles, klasiķu gleznas un dažādi interjera priekšmeti, piemēram, lustras un svečturi,» novērojis A. Grīnbergs. Šo pircēju pieplūdums antikvariātu biznesam ir ļoti svarīgs, piekrīt R. Puško. Viņaprāt, ir svarīgi, lai šie cilvēki būtu ne vien turīgi, bet arī apveltīti ar labu gaumi un zināšanām par vērtīgiem mākslas darbiem un antikvāriem priekšmetiem. Pēc R.Puško novērojumiem, šajā pircēju grupā ir cilvēki, kuri uz Latviju pārcēlušies dzīvot.

Visu rakstu Potenciāls – izsoļu rīkošanai internetā lasiet otrdienas, 7. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (15. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā piesaka ss.lv un zip.lv konkurentu

Lelde Petrāne, 28.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu sākusi jauna universālas tematikas sludinājumu vietne okidoki.lv. Kā novēroja db.lv, pagaidām gan sludinājumu vietnē aplūkojami teksti ļoti sliktā latviešu valodā. Daudzi ir pat nesaprotami.

Okidoki.lv sludinājumu tīmekļa vietnei ir saistība ar Igaunijas interneta vietni okidoki.ee, kas 2007.gadā radīta Igaunijā. Ik dienu igauņu okidoki versijā tiekot veikti vairāk nekā 3000 darījumi.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojot okidoki.ee preču pārdošanai un pirkšanai Igaunijas teritorijā, tāpēc Latvijas izvēle projekta attīstībai bijusi acīmredzama.

Vietnē ir ap 30 tematiskās nodaļas, kuru vidū ir tādas tradicionālās kā Auto, Nekustamais īpašums, Darbs, Veselība un skaistums, kā arī specializētās: Antikvariāts, Muzikālie instrumenti, Amatniecība, Mājdzīvnieki u.c.

«Ideja par okidoki izveidošanu radās tajā brīdī, kad man sagribējās pārdot sakrājušās izlasītās grāmatas, bet ērta platforma šīs idejas īstenošanai neatradās,» stāsta Sergejs Šustrovs, viens no projekta autoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA valsts speciālajā pensiju budžetā ieskaitījusi gandrīz miljonu eiro

Dienas Bizness, 12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valsts speciālajam pensiju budžetam pārskaitījusi 888 946 eiro, kas saņemti no valsts kapitāla daļu pārdošanas sešos uzņēmumos. Valsts kapitāla daļu pārdošanu PA veic ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) iepriekš noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.

Šogad pirmajā ceturksnī ir pārdotas SIA Antikvariāts Planēta, AS Talsu autotransports, SIA Latvijas ķīmija, AS Hanzas maiznīcas un AS Putnu fabrika Ķekava valsts kapitāla daļas, kā arī 2015. gada 29. janvārī izsolē biržā tika pārdotas 149,4 tūkst. AS Valmieras stikla šķiedra akciju.

2014. gadā ar VSAA noslēgtā līguma ietvaros PA veiksmīgi pārdeva četru uzņēmumu valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ļāva papildināt ar vairāk nekā pusmiljonu euro. 2015. gadā PA turpinās ar VSAA noslēgtajā līgumā ietverto uzņēmumu valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu niecīgākais grāmatizdevējs Latvijā ar lielākajām ambīcijām, par sevi smaida Judīte Putāne, kura Ogrē atvērusi grāmatu antikvariātu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī sākums nav bijis viegls, šīs vasaras vidū izveidotā antikvariāta Papagaiļa rūme saimniece, SIA Divpadsmit vadītāja Judīte Putāne negrasās mest plinti krūmos. Viņai ir būtiski, lai cilvēki vairāk lasa un grāmatas dzīve nebeidzas plauktā īsi pēc nopirkšanas. «Ja ģimenei ir atlikti, piemēram, 20 eiro grāmatu iegādei, pirmkārt, tiks nopirkta kāda grāmata bērniem, ja tādi ir, vai arī kaut kas, ko ļoti, ļoti ir gribējies izlasīt. Pēc grāmatas izlasīšanas tā nogulst plauktā, varbūt tiek iedota radiem un draugiem izlasīt. Atļauties citu grāmatu tu vairāk nevari,» ikdienas realitāti, ar ko diemžēl saskaras daudzi, ieskicē Judīte. Lai grāmatām dotu otru, trešo, pat ceturto dzīvi, radies antikvariāts. Tajā rodamas ne vien pavisam senas vai padomju laikos izdotas grāmatas, bet arī pa kādai, kas gozējas aktuālajos vislabāk pārdoto grāmatu sarakstos Latvijā. Izskaidrojums tam vienkāršs – ja grāmata nopirkta masīvas reklāmas ietekmē, bet izlasot nācies secināt, ka tā tomēr nav īstā, atnesot uz antikvariātu ir iespējams ne vien atgūt kādu daļu no samaksātā, bet kādam citam dot iespēju to izlasīt pa zemāku cenu. «Tādā veidā grāmatas var izlasīt daudzi,» saka Judīte, kura pati grāmatas krāj. Mājas bibliotēkā viņai esot ap pieciem tūkstošiem grāmatu, tostarp, iespējams, lielākā bērnu grāmatu pirmizdevumu kolekcija Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: No viesmīļa par mākslas kafejnīcu īpašnieku

Monta Glumane, 14.08.2018

Mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uz durvīm uzrakstīju Latvijas dizaina veikals, restorāns un galerija. Pēc nedēļas nokasījām to nost un uzrakstījām - mākslas kafejnīca. Koncepts ir sadalīts trīs daļās un katra dzīvo pati par sevi, bet vienā mirklī šķita, ka to ir vieglāk apvienot vienkāršākā un demokrātiskākā vārdā – mākslas kafejnīca. Visiem viss ir saprotams un nav lieku jautājumu,» biznesa portālam db.lv stāsta mākslas kafejnīcu «Kolekcionārs» un «Jaunais Kolekcionārs» īpašnieks Edijs Eihmanis.

Otrā kafejnīca ar nosaukumu «Jaunais Kolekcionārs» nesen atvērta Vecrīgā.

Uzņēmējs pirms aptuveni trīs gadiem no viesmīļa kļuva par savas kafejnīcas īpašnieku. Viņaprāt, ēdināšanas nozare ir tikai naudas pelnīšana, lai izmaksātu cilvēkiem algas, samaksātu īri un elektrību. Dizaina pasaule dod viņam atslodzi, gandarījumu un piepildījumu.

E.Eihmanis stāsta, ka «Kolekcionārā», kas atrodas Blaumaņa ielā, galvenais uzsvars tiek likts uz ēdināšanu un dizaina veikals ir otršķirīgs, bet «Jaunā Kolekcionāra» koncepts ir pretējs. «Ēdināšanas daļas dēļ veikals ir ierobežots - nevar izlikt visu, ko vēlies, jo ēdināšanai ir sava specifika - dažādas smaržas, smakas un viss pārējais, ar ko, piemēram, tekstilizstrādājumi var piesūkties. Ne visu var salikt kopā ar ēdināšanas daļu tā, lai tas labi izskatās, tāpēc ir «Jaunais Kolekcionārs», kas ir vairāk kā veikals. Es pat teiktu, ka 80% ir veikals, bet kafejnīcas sadaļa ir kā pievienotā vērtība – kafija, vīns, kūkas pirms operas. Ļoti vienkāršs, minimāls kafejnīcas piedāvājums,» stāsta E.Eihmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru