Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSF) kredītreitingu no AAA līdz AA+.

S&P skaidro, ka finanšu instrumenta reitings samazināts tāpēc, ka savus augstos kredītreitingus zaudējušas divas no EFSF galvotājvalstīm – Francija un Austrija, vēsta BusinessWeek.

Pagājušās nedēļas nogalē aģentūra S&P samazināja kredītreitingu deviņām eirozonas valstīm, tostarp tika samazināti Francijas un Austrijas augstie AAA kredītreitingi. Abas šīs valstis ir EFSF galvotājas.

S&P vēl pērn gada nogalē norādīja, ka gadījumā, ja kāds no EFSF galvotājiem, zaudēs AAA reitingu, arī Eiropas Finanšu stabilitātes instruments varētu zaudēt augsto AAA reitingu.

EFSF izveidots ar mērķi finansēt ārkārtas glābšanas programmas Grieķijā, Īrijā un Portugālē. EFSF līdzekļus daļēji gūst no eirozonas dalībvalstu garantētu obligāciju pārdošanas.

Eirozonas krīzes fonds ir gatavs palīdzēt Itālijai, ja valsts izteiktu tādu lūgumu. Tomēr patlaban palielināt paša fonda jaudu kavē šīs nedēļas tirgus svārstības, pavēstīja Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) vadītājs Klauss Reglings (Klaus Regling), vēsta Eiropas mediji.

EFSF ir sagatavojies tam, lai varētu sniegt palīdzību Itālijai, ja valstī turpināsies pašreizējās grūtības, norādīja K. Reglings. «Ja valsts vērsīsies pie mums un teiks, ka tai nekavējoties ir nepieciešama palīdzība, mēs esam gatavi,» EFSF vadītājs pavēstīja laikrakstam Süddeutsche Zeitung.

Grūtības palielināt fonda kapacitāti no 440 miljardiem eiro līdz vienam triljonam eiro ir radījušas svārstības tirgos, K. Reglingu citēja Wall Street Journal un Financial Times.

Tāpat K. Reglings norādīja, ka «negaidiet, ka daži simti miljardu decembrī kaut kur tā vien gaida, kad tos izmantos par jaunajiem fonda instrumentiem».

Gadījumā, ja līdzekļi Spānijas banku atbalstam tiks piešķirti no Eiropas finanšu stabilitātes fonda (EFSF), Igaunijai būs jāsniedz garantija par 200 miljoniem eiro, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.

Šobrīd vēl nav zināms, vai nauda Spānijai tiks piešķirta no EFSF rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem, vai arī tiks sadalīta starp EFSF un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Kā norāda ERR, tad Igaunijas daļa EFSF ir 0,26%, bet ESM – 0,18%. Tomēr pašlaik Igaunijas dalība ESM vēl nav apstiprināta.

«Ja nauda tiks piešķirta no EFSF, tad mums jārunā par summu, kas sasniedz aptuveni 200 miljonus eiro,» sacīja Igaunijas Finanšu ministrijas vicekanclers Tanels Ross.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānija saņems aizdevumu līdz 100 miljardu eiro (70 miljardu latu) apmērā problēmās nokļuvušo banku atbalstam. Tas kļuvis skaidrs pēc sestdien pēcpusdienā notikušajām eirozonas valstu finanšu ministru sarunām.

Slovākijas parlaments nobalsojis pret Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) rīcībā esošo finanšu līdzekļu palielināšanu līdz 440 miljardiem eiro. Tāpat kritusi arī valsts valdība, jo premjerminestre Iveta Radičova balsojumu bija pasludinājusi par uzticības balsojumu viņas vadītajai valdībai.

Eiropas glābšanas fonda finansējuma palielināšanu atbalstījuši tikai 55 no klātesošajiem 124 deputātiem, bet 60 deptutāti atturējušies.

Slovākija bija pēdējā no 17 eirozonas valstīm, kurām bija jāratificē EFSF palielināšana. Valsts parlamenta nevēlēšanās atbalstīt EFSF paplašināšanu demonstrē grūtības ar kurām Eiropa saskaras, lai izstrādātu vienotu parādu krīzes risināšanas stratēģiju, norāda Reuters.

Daudzi Slovākijas iedzīvotāji uzskata, ka valstij nevajadzētu piedalīties parādu nomocītu eirozonas dalībnieku glābšanā. Tomēr tuvākajā laikā, visticamāk, notiks atkārtots balsojums, vēsta BBC.

Kritušās Slovākijas valdošās koalīcijas partijas vienojušās ar parlamenta kreiso opozīcijas partiju Smer par jaunu balsojumu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) paplašināšanas ratifikācijai.

Apmaiņā par Smer atbalstu – Slovākijas valdošās partijas, kuras atbalsta EFSF palielināšanu, vienojušās par ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu 10. martā, ziņo Reuters. Trešdienas balsojumā Smer atturējās.

EFSF paplašināšanu atbalsta Slovākijas Demokrātiskā un Kristīgā savienība, Kristiešu Demokrātiskā kustība un partija Most-Hid. Ceturtā koalīcijas dalībniece – partija Brīvība un Vienlīdzība trešdienas balsojumā atturējās.

Tās līderis Ričards Suliks uzskata, ka Slovākijai, kā eirozonas otrai nabadzīgākajai valstij, nevajadzētu glābt bagātākas valstis. Paredzēts, ka atkārtots balsojums par ES glābšanas fonda palielināšanu notiks tuvākajā laikā, vēsta Euobserver.

Slovākija ir ratificējusi Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) līdzekļu palielināšanu līdz 440 miljardiem eiro. Tādējādi EFSF palielināšanu ir atbalstījušas visas 17 eirozonas valstis.

Ceturtdien likumprojektu atbalstījuši 114 Slovākijas parlamenta deputāti, 30 balsoja pret, bet trīs deputāti atturējās, ziņo Bloomberg. Tas bija jau otrais Slovākijas parlamenta balsojums šajā nedēļā.

Db.lv jau vēstīja, ka šonedēļ Slovākijas parlaments jau vienu reizi balsoja par EFSF palielināšanu. Parlaments otrdien EFSF palielināšanu neatbalstīja, un krita valdība, jo premjere Iveta Radičova balsojumu bija pasludinājusi par uzticības balsojumu viņas vadītajai koalīcijai.

Vēlāk Slovākijas valdošās koalīcijas partijas vienojās ar opozīciju, kas savu atbalstu EFSF paplašināšanai sniedza apmaiņā par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu 10. martā.

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Vācija ir saskārusies ar pieaugošu citu Eiropas Savienības (ES) valstu spiedienu, saistībā ar tās nevēlēšanos eirozonas glābšanas fonda palielināšanā (EFSF) izmantot Eiropas Centrālās bankas (ECB) resursus.

Pēc tam, kad Itālijas obligāciju likmes sasniedza jaunu rekordu (6,69%), Eiropas valstu līderi «burtiski ir nostājušies rindā pie Vācijas», pieprasot ECB iejaukšanos, raksta britu laikraksts The Guradian.

«Vācieši tikai tad piekritīs ECB iesaistei Eiropas valstu glābšanā, ja tiem pieliks nazi pie rīkles,» The Guradian norāda analītiķi. Laikraksts arī atzīmē, ka tirgi jau esot zaudējuši ticību Eiropas Finanšu stabilitātes fondam (EFSF), kā arī bloka līderiem neizdodas piesaistīt citu valstu finansējumu EFSF.

Līdz šim Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible ir uzstājuši, ka, ja ECB ilgstoši nodarbosies ar obligāciju pirkšanu, tas var apdraudēt šīs institūcijas neatkarību un palielināt inflāciju.

Būtu vajadzīgs brīnums, lai Francija spētu saglabāt savu augstāko iespējamo kredītreitingu, šodien paziņojis Francijas Finanšu tirgu komisijas (AMF) vadītājs Žans Pjērs Žuljets (Jean-Pierre Jouyet).

«Saglabāt to (reiringu) būtu brīnums, tomēr gribu ticēt, ka tas notiks,» ziņo amatpersona.

Jāatgādina, ka pagājušajā piektdienā starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazināja Francijas AAA kredītreitinga nākotnes izredzes uz negatīvām. Fitch norādījusi, ka ir iespējamība, ka Francijas kredītreitings tuvākā gada laikā tiks samazināts, ir lielāka par 50%. Līdzīgi pirms tam rīkojusies arī Standard & Poor's.

Izskatās, ka šādam scenārijam sācis gatavoties arī Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, jo viņš Francijas laikrakstam Le Monde norādījis, ka reitinga samazinājums situāciju padarītu sarežģītāku, bet ne neatrisināmu. Katrā ziņā šobrīd situācija virzās uz to, ka Francija savu augstāko iespējamo kredītreitingu zaudēs.

Igaunijas valdība apstiprinājusi grozījumus Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSF) projektuā vēsta BBN.

Pievienojoties Eiropas Finanšu glābšanas instrumentam, Igaunijai būs jāiegulda 48 tūkstoši eiro. Kaimiņvalstij būs arī jāuzņemas saistības, lai nodrošinātu EFSF parādu saistības pamatsummu 1,9 miljardu eiro apmērā.

Šomēnes Igaunijas parlaments lems par Igaunijas pievienošanos fondam. Ja Igaunijas parlaments lems apstiprinoši, tad Igaunija fondam pievienosies šī gada oktobrī.

Medijs vēsta, ka daudzi mazāk pārticīgo eirozonas valstu Igaunijas un Slovākijas politiķi neatbalsta līdzekļu piešķiršanu Grieķijai.

EFSF tika dibināts 2010. gadā, bet tā darbība tika pārskatīta pēc Īrijas, Grieķijas, Portugāles finanšu krīzes un iespējamajām finanšu problēmām Spānijā un Itālijā. Eirozonas valstu vienošānās paredz aizdevumu piešķiršanu un ekonomikas politikas ieteikšanu krīzē nonākušām stabiltiātes instrumenta valstīm.

Pastāv iespēja, ka Somija bloķēs eirozonas palīdzību Portugālei. Tas liek apšaubīt eirozonas spēju nodrošināt savu finansiālo stabilitāti, atsaucoties uz Somijas finanšu ministrijas amatpersonas sacīto, ziņo Reuters.

Somijā 17.aprīlī notiks parlamenta vēlēšanas, un eiroskeptiskās partijas, kas iebilst pret Portugāles glābšanu un pat glābšanas fonda - Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma (EFSF) - palielināšanu, gūst arvien lielāku atbalstu.

Somija ir vienīgā eirozonas valsts, kur EFSF glābšanas aizdevumi ir jāapstiprina parlamentam. Citās izlemj valdība.

«Situācija kļūst saspringtāka ar katru dienu,» stāstījis Somijas finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi. «Mēs vakar saņēmām jaunākās aptaujas rezultātus, un tie, kuri ir pret jebkādu palīdzību Portugālei vai jebkādu garantiju EFSF palielināšanu iegūst 48 procentus un pārējie - 52 procentus,» viņš stāstījis.

Kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s otrdien izplatījusi brīdinājumu, ka tā varētu pazemināt Vācijas augsto AAA reitingu. Tas notikšot, ja Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība izlems iepludināt papildus naudu Eiropas glābšanas fondā, ziņo thelocal.de.

Eiropas līderi pašlaik diskutē, vai jāpalielina Eiropas Finanšu stabilitātes mehānismu (EFSF), lai tas būtu spējīgs glābt tādas lielas eirozonas ekonomikas kā Spānija vai Itālija. Citi ieteikumi ietver Eiropas Centrālās bankas izmantošanu EFSF atbalstam vai Eiropas finanšu politikas ciešāku integrāciju.

Vācijas parlaments ceturtdien gatavojas balsot par papildus naudas iepludināšanu EFSF. Merkele līdz ar citu eirozonas valstu vadītājiem jūlija beigās vienojās palielināt fondu no 250 miljardiem eiro līdz 440 miljardiem eiro. Ja balsojums būs pozītīvs, Vācijas ieguldījums palielināsies no 123 miljardiem eiro līdz 211 miljardiem eiro.

Politiskās partijas Slovākijā apspriež turpmāko rīcības plānu pēc tam, kad valsts parlaments strikti noraidīja plānus paplašināt Eiropas Savienības (ES) glābšanas fondu, vēsta BBC.

Patlaban nav skaidrs, vai pēc Slovākijas līdzšinējās valdības krišanas tiks veidota jauna koalīcija vai arī tiks organizētas pirmstermiņa vēlēšanas. Slovākijas prezidents atsaucis savu vizīti Āzijā, lai uzraudzītu jaunās valdības veidošanu.

Slovākija ir pēdējā eirozonas valsts, kurai jāpieņem lēmums par Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda palielināšanu (EFSF). Ir ierosināts palielināt EFSF aizdošanas kapacitāti līdz 440 miljardiem eiro, kā arī pilnvarot fondu nopirkt eirozonas valdību parādus un piedāvāt kredītus ES dalībvastīm un bankām.

Otrdien Slovākijas premjerministrei Ivetai Radikovai (Iveta Radicova) neizdevās apstiprināt EFSF palielināšanas projektu, jo koalīcijā esošā brīvā tirgus partija Brīvība un solidaritāte atteicās to apstiprināt. ES oficiālie pārstāvji trešdien steidzinājuši Slovākiju pēc iespējas ātrāk apstiprināt EFSF kapacitātes un pilnavaru palielināšanas projektu.

Eirozonas glābšanas fonda vadītājs Klauss Reglings (Klaus Regling) sper pirmos soļus, lai pārliecinātu Ķīnu investēt parādu krīzē nonākušo eirozonas valstu glābšanā, vēsta BBC.

Pēc tikšanās ar Ķīnas galvenajām amatpersonām K. Reglings pavēstīja, ka oficiālas sarunas nav notikušas un patlaban vēl nevar runāt par kādas vienošanās slēgšanu. K. Reglings norādīja, ka notikušās sarunas ar Ķīnu nevajag uztvert kā sarunas ar investoriem – drīzāk tās bija konsultācijas.

Tiek lēsts, ka Ķīna Eiropas Finanšu stabilitātes fondā (EFSF) varētu iemaksāt aptuveni 70 miljardu eiro.

Pekina jau norādījusi, ka jebkuram ieguldījumam, ko tā veiks EFSF, būs nepieciešamas pārliecinošas garantijas.

«Esmu optimistiski noskaņots par Ķīnas un EFSF stabilām attiecībām ilgterminā,» viņš norādīja.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Liela daļa Eiropas akciju tirgu indeksi šodien piedzīvoja nelielu vērtības kāpumu, ko stimulējusi Vācijas pozitīvais lēmums par Eiropas Finansiālās stabilitātes fonda (EFSF) pilnvaru un reālā aizņemšanās apjoma palielināšanu.

Tāpat Akciju tirgus indeksu kāpumu atbalstīja labāki par gaidītājiem ASV ekonomikas dati. ASV IKP otrajā ceturksnī tika pārskatīts uz augšu, proti, pasaules lielākā ekonomika šajā laika periodā augusi nedaudz straujāk – par 1,3%.

Valdot šādam fonam, Euro Stoxx 50 vērtība pieauga par 2,1%, Vācijas DAX indeksa – par 1,6 un Francijas CAC 40 – par 1,8%.

Tāpat šodien palielinājās eiro cena, kura pieauga līdz 1,365 ASV dolāru atzīmei (vakar tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdi eiro cena atradās pie 1,353 USD atzīmes).

Eirozonas parādu krīzes frontē pozitīvais lēmums EFSF sakarā, visticamāk, rezultēsies tikai ar īsu atelpu. Pie apvāršņa turpina rēgoties Grieķijas defolts un uz šo valsti ir izsūtīti starptautiskie auditori, kas pārbaudīs, vai Grieķija ir darījusi pietiekami, lai būtu tiesīga saņemt kārtējo starptautiskā aizdevuma piešprici. Tāpat pastāv bažas, ka EFSF apjoms joprojām nav pietiekams, ja parādu krīze izplatās uz lielākām eirozonas ekonomikām.

Portugāle pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu no eirozonas saņems jūnijā, ceturtdien paziņoja Eiropas Finanšu stabilitātes fonds (EFSF).

Aizdevuma pēdējā maksājuma piešķiršanu 1,2 miljardu eiro apmērā ceturtdien apstiprinājušas eirozonas dalībvalstis.

«Mums apstiprinot pēdējo EFSF līdzekļu izmaksu Portugālei, es esmu ļoti iepriecināts redzēt valsts sasniegumus finanšu palīdzības programmas ietvaros,» norādīja EFSF vadītājs Klauss Reglings.

Portugāle 2011.gada maijā no starptautiskajiem kreditoriem ieguva 78 miljardu eiro vērtu aizdevumu, un dalību šajā programmā paredzēts pārtraukt 17.maijā.

Trešdien Portugāle veiksmīgi emitēja pirmās desmit gadu obligācijas kopš starptautiskās palīdzības lūgšanas, tādējādi pierādot spēju patstāvīgi iegūt finansējumu pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā.