Jaunākais izdevums

Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas perioda pirmajos gados. Savukārt valsts tos redz kā pēdējo izeju, ja nebūs nepieciešamā finansējuma no Eiropas fondiem vai valsts budžeta.

Ja pietiekamā apjomā 2014.gadā nebūs ceļu būves projektu, ko finansētu valsts vai līdzfinansētu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tas ļoti negatīvi ietekmēs nozari kopumā, bet mazākās ceļu būves kompānijas varētu arī bankrotēt, norāda uzņēmēji. Kā vienīgo izeju viņi redz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus. Savukārt valsts pret PPP izturas ļoti piesardzīgi, un labāk gribētu izmantot ES fondu naudu, jo tas būtu lētāk, kā arī cer uz autoceļu fonda atjaunošanu.

Iekļaujot PPP kā vienu no infrastruktūras obektu finansējuma veidiem Nacionālajā attīstības plānā (NAP), nākamajā plānošanas periodā valsts šādus projektus gan pieļauj, bet nesola, ka tādi tiks īstenoti. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) nav ne par, ne pret PPP, bet redz to kā potenciālu iespēju līdzekļu piesaistei, ja valstij šāda nepieciešamība rodas, norāda PKC konsultants Valters Bolēvics. NAP līmenī gan neprādīsies konkrēti projekti, kuros PKC ieteiktu PPP izmantot, jo tas jau būs valdības un attiecīgas nozares ministra kompetences un izvēles jautājums.

Par finansējumu nākamajam plānošanas perioduam zināms pietiekami maz, lai neko nesolītu, norāda Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns. Ja 2013.gada finansējums saglabājas šā gada līmenī, tad 2014. gadā būs ātri «jāpalaiž» jaunais Kohēzijas fonda finansējums, par ko gan daudzi šaubās, norāda VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, tādēļ arī esot saprotama būvnieku interese par PPP.

Ceļu būves uzņēmumi domā par dažādiem alternatīvajiem finansējumiem, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Pēc viņa teiktā, ceļinieki apzinās, ka gadījumā, ja procesi ar ES fondu sadali 2014.–2020. gadam un valdības budžetu iespējām aizies pretrunā ar solīto ekonomikas un ceļu būvniecības uzplaukumu, tad alternatīvie finansējumi būs vienīgā iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fiskālā padome iesaka daudz nopietnāk izvērtēt riskus PPP projektos

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem.

Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā.

«Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP projektu īstenošanā, un norāda iespējamos rīcības variantus, kā šos riskus novērst,» norāda Fiskālās padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu tīklu daudzgadu plāni problemātisko budžetu laikmetā ir retums, bet bez tiem cieš plašāka ekonomika

Tā kā biznesa attieksme pret savām vērtībām nav izteikta ne sabiedrībai, ne politiķiem, nākas pārlikt uzsvarus uz ceļu infrastruktūras sociālo nozīmību, saka Pasaules ceļu asociācijas (PCA) ģenerālsekretārs Žans Fransuā Kortē.

Kāds ir ieteicamais finanšu instruments šai valstu budžetiem spiedīgajā situācijā? Vai tā ir publiskā un privātā partnerība (PPP)?

(Vilcinās.)

Un – vai ir kāda noslodze, pie kuras PPP darbojas efektīvāk? Teiksim, Latvijā tās noslodzes ir atšķirīgas no Polijas vai Vācijas – vai šeit PPP ir labākais modelis?

Vislabāk jau tas darbojas tur, kur ir liela satiksme, jo tur ceļu būve atmaksājas efektīvāk. Dažādos veidos atmaksājas, bet pārsvarā es ar to domāju transporta nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmais ceļš par privātu naudu būs

Zane Atlāce - Bistere, 12.08.2020

Braucējiem, kuri ikdienā izmanto Bauskas šosejas sākuma posmu no Rīgas līdz Ķekavas aplim uz Rīgas apvedceļa, tuvāko trīs gadu laikā dzīve kļūs daudz komfortablāka.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldība sāks finanšu un ekonomiskos aprēķinus, lai nodrošinātu pilsētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) modeli, šodien vienojās Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

Aprēķinus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un pēcāk atbilstoši normatīviem nosūtīs tos Finanšu ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai. Šis ir viens no soļiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanai pilsētā, norāda domē.

Rīgas Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš skaidroja, ka atkritumu apsaimniekošanas jomas sakārtošana pilsētā norit lēni, taču atbildīgi un atbilstoši likumam. «PPP modelis ir pietiekami mazpazīstams. Labāk visu darām lēni, bet pareizi, lai pēc tam mums nepārmet, ka kaut ko neesam izdarījuši,» pauda Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Cointer Concesiones apstrīdēs Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas uzņēmums "Cointer Concesiones" ("Cointer") plāno izmantot likumā paredzētās tiesības un apstrīdēt Ķekavas apvedceļa projekta iepirkuma rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), informēja "Conter" pārstāvji.

"Šajā projektā ir vairāki aspekti, kuri, ņemot vērā mūsu starptautisko pieredzi, sākotnēji nešķiet līdz galam godīgi un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, mēs lūgsim tos pārbaudīt IUB," pauda "Cointer" pārstāvji, vienlaikus norādot, ka "Cointer" nav pretenziju pret Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas valsts ceļi" un iepirkuma komisiju, bet jautājumi ir saistīti ar konkursā par uzvarētāju atzītās personu apvienības "Kekava ABT" piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka "Azvi Grupai", kurā ietilpst "Cointer", ir vairāk nekā 100 gadu vēsture, būtiska pieredze publiskās un privātās partnerības (PPP) projektos visā pasaulē un uzņēmuma projektu portfelis pārsniedz trīs miljardus eiro, un šis iepirkums bija viens no pirmajiem soļiem, lai ienāktu Baltijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada būve 2018: ievērojamākie objekti Latgalē

Armanda Vilcāne, 05.12.2018

Rūpniecības kompleksa buvniecība Rēzeknē izmaksāja teju 4 miljonus eiro. Šis šogad ir lielākais ekspluatācijā nodotais objekts Rēzeknē un viens no lielākajiem Latgalē.

Foto: Aleksandrs Lebeds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latgalē ekspluatācijā nodots aptuveni tikpat daudz būvobjektu cik pērn, vairākus lielos projektus plānots pabeigt 2019. un 2020. gadā.

Būtiska aktivitāte būvniecības nozarē šogad novērojama Rēzeknē – ekspluatācijā nodots gan par teju četriem miljoniem eiro uzbūvētais rūpniecības komplekss, gan 2,5 miljonus vērtais graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss u.c.. Nozīmīgi projekti īstenoti arī citās Latgales pilsētās – 1,9 miljoni eiro investēti Līvānu 1. vidusskolas peldbaseina jaunbūvē un sporta zāles pārbūvē, 1,8 miljoni eiro – lauku grants ceļu pārbūvē Ludzas novadā, 1,17 miljoni eiro – Balvu pilsētas stadiona rekonstrukcijā, bet 700 tūkstoši eiro – pamatskolas nama pārbūvē par vieglās rūpniecības ražošanas ēku Kalkūnes pagastā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu korupciju Dobeles novada pašvaldībā veicis kratīšanu uzņēmumā «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un nopratinājis uzņēmuma darbiniekus.

«Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un uzņēmuma «Igate Būve» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūru informēja, ka uzņēmuma kolektīvam joprojām nav zināms, cik un kādi darbinieki nopratināti, jo procesā iesaistītie precīzi pilda likuma prasības par pirmstiesas informācijas neizpaušanu.

Par kratīšanām uzņēmuma kolektīvam pagājušajā nedēļā neesot bijusi ne jausma, jo tās veiktas ārpus darba laika un pat naktī.

KNAB radītā publicitāte uzņēmumam sagādājusi pārsteigumus ar pilnīgi negaidītu informāciju un daudz apjukuma, taču plašāku informāciju uzņēmums nevarot izpaust.

Būvfirmas īpašnieks Madaris Radželis neatzīst kukuļdošanu un cer, ka izmeklēšanas gaitā tiešām atklāsies un noskaidrosies fakti, nevis tikai aizdomas. «Šim nolūkam visi sadarbojas ar izmeklēšanas iestādi, respektējot tās pienākumus un uzdevumus,» norādīja Stundiņš, gan nekomentējot, vai Radželim piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 25–30% samazinoties šogad piedāvātajām ceļu būvdarbu izmaksām, rodas iespēja atjaunot vairāk ceļu, nekā plānots, vienlaikus pastāv bažas par darbu kvalitāti

Šogad valsts ceļu atjaunošanas darbi iecerēti 1032 km garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad darbi notika 750 km garumā. Paredzēts izsludināt iepirkumus 81 valsts ceļa posma remontdarbiem, kopā ar 11 no pērnā gada pārejošiem projektiem darbi paredzēti 92 objektos. «Tie ir šī brīža plāni, jo šīs sezonas iepirkumos rādās diezgan liela ekonomija 25–30% apmērā. Krietni lētāk, nekā mēs esam plānojuši. Konkurence ir ļoti liela, līdz ar to uzņēmēji piedāvājumos neatļaujas ielikt lielāku peļņas procentu, iespējams, peļņas procents nav nekāds,» DB stāsta va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. Viņš neslēpj, ka cenu kritums ir pārsteigums pasūtītājam. Arī DB pārliecinājās, ka būtiski atšķiras cenas, kādas iecerējuši LVC un par kādām noslēgts līgums, piemēram, reģionālā autoceļa Tukums–Auce–Lietuvas robeža ap 10 km garā posma Zebrene–Lielauce rekonstrukcijas izmaksas tika lēstas vairāk nekā 8 milj. eiro apmērā, taču uzvarētājs a/s Kauno tiltai to apņēmies paveikt teju uz pusi lētāk – par 4,25 milj. eiro, izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā rodamās informācijas. Līdz marta beigām plānots apkopot informāciju par piedāvātajām līgumcenām un tad, iespējams, LVC organizēs papildu iepirkumus par ietaupīto naudu, līdz ar to sakārtoto kilometru skaits varētu būt lielāks. Valsts ceļu sakārtošanai – gan būvniecībai, gan ikdienas uzturēšanai – šogad paredzēti 250 milj. eiro, no tiem 136 milj. ir ES fondu līdzfinansējums, bet 111 milj. eiro – valsts budžeta līdzekļi, nedaudz tiek izmantota arī INTEREG nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Eksperti: Ceļu kvalitāti varētu paaugstināt, ceļot prasības projektos un normatīvos

LETA, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves projektos kvalitātes riski samazinātos, ja jau projekta stadijā un iepirkumos nepārklātos lētākā piedāvājuma taupības principi, tāpat būtiska loma ir finansējumam, skaidroja aptaujātie ceļu būves nozares eksperti.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs skaidroja, ka ielām un ceļiem pieejamais finansējums pašvaldībai ir daudzkārt mazāks nekā valstij Latvijas Valsts ceļu (LVC) rīcībā un tas bieži spiež samazināt tehnoloģijas un paredzēt riskus jau rekonstrukcijas projekta tapšanā.

Projekta turpmākajā gaitā šie riski tikai augot, jo projektu izstrādā projektētājs, kurš uzvarējis ar lētāko piedāvājumu, varbūt aiztaupot vairāk izpētes esošajam ceļa stāvoklim, tālāk arī būvnieks uzvar ar lētāko piedāvājumu, varbūt neparedzot nekādas rezerves darba gaitā konstatētu trūkumu novēršanai, un būvnieks precīzi izpilda projektu, jebkādu papildu pienesumu uzskatot par lieku, jo tad viņam nebūs lētākā piedāvājuma konkursā, skaidroja J. Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā līdz šim PPP modelis atkritumu apsaimniekošanā nav īstenots

Lāsma Vaivare, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā veiks aprēķinus PPP modeļa ieviešanai atkritumu apsaimniekošanā; lielākais namu pārvaldnieks gatavojas meklēt sadzīves atkritumu savācēju, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Plānots, ka aprēķinus veiks Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, pēc tam tie tiks iesniegti Finanšu ministrijai un Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, izriet no pašvaldības pieņemtā lēmuma.

DB jau vairākkārt ziņojis, ka Rīgas dome, kura jau ilgstoši izpelnās pārmetumus par konkursu nerīkošanu atkritumu apsaimniekotāja vai apsaimniekotāju izvēlei, sliecas par labu publiskās un privātās partnerības (PPP) modelim. Tiesa, arī par tā ieviešanu Rīgas pašvaldība runā jau ilgāku laiku, bet pagaidām bez redzamiem rezultātiem.

Latvijā līdz šim PPP modelis atkritumu apsaimniekošanā nav īstenots; Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes, Ķeguma un Baldones pašvaldību izsludinātais konkurss par atkritumu apsaimniekošanas nodošanu koncesijā uz desmit gadiem, kas bija pirmais tāda veida iepirkums Latvijā, pārtraukts, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Jāatgādina, ka prognozētā līgumcena bija vairāk nekā 9 milj. eiro (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

LVC par 242 tūkstošiem iegādājies autoceļu apsekošanas un novērtēšanas ierīci

Dienas Bizness, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) par 242 000 eiro no Somijas uzņēmuma Roadscanners OY iegādājusies jaunu autoceļu apsekošanas ierīci - grunts penetrācijas radaru un lāzerskenēšanas iekārtu, kas ļaus ievērojami labāk novērtēt ceļu stāvokli un būtiski uzlabot projektēšanas kvalitāti, iekārtas prezentācijā sacīja LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs.

Grunts penetrācijas radars un 3D lāzerskenēšanas iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV) ir kompleksa un modulāra ceļu apsekošanas sistēma, tā patlaban ir viena no modernākajām ceļu apsekošanas sistēmām Eiropā.

Ar iekārtas palīdzību iespējams novērtēt ceļa tehnisko stāvokli - iegūt telpisku ceļa un tam pieguļošās teritorijas attēlu, ceļa seguma ģeometriju, izmērīt rišu dziļumu un konfigurāciju, saņemt informāciju par ceļa segu veidojošo konstruktīvo kārtu biezumu.

Akimovs skaidroja, ka RDSV automašīnas priekšgalā piestiprināts radars, kas var noteikt konstrukcijas slāņa stāvokli līdz viena metra dziļumam, uzreiz aiz šī radara ir vēl viens, kas konstrukcijas slāni izmēra līdz četru metru dziļumam. Automašīnas aizmugurē ir radara antena, kas pie ideāliem grunts apstākļiem var izanalizēt konstrukciju līdz 15 metru dziļumam, ietverot arī ceļa pamatni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dombrovskis vēlas veidot neatkarīgu ceļu būves kvalitātes kontroles institūciju

Gunta Kursiša, 05.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai būtu pārliecība par ceļu nozarē ieguldīto līdzekļu efektivitāti, nepieciešams stingrāk kontrolēt ceļu būves kvalitāti, kā arī nostiprināt nozares uzņēmumu atbildību par uzņemto līgumsaistību izpildi, tiekoties ar biedrības Latvijas ceļu būvētājs pārstāvjiem, uzsvēra ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Satiksmes ministrijai pašlaik uzdots sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kuros definētas stingras prasības ceļu būvē remontdarbos izmantojamajiem būvmateriāliem, turklāt norādīts, ka ceļu būves kvalitātes kontrole jānodala atsevišķi no citām valsts a/s Latvijas valsts ceļi funkcijām, veidojot neatkarīgu institūciju.

Šīs prasības jāievieš, lai nepieļautu nepiemērotu būvmateriālu izmantošanu ceļu būvē, kā rezultātā pat no jauna uzbūvētiem ceļiem jau pēc dažiem gadiem nepieciešams kapitālais remonts, skaidro ministru prezidenta komunikācijas departaments.

Ceļu būves nozarē būtisku finansējuma īpatsvaru veido Kohēzijas finansējums, tādēļ Satiksmes ministrijai jāatrod risinājumus, lai laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam līdzsvarotu ceļu nozares finansējumu, nodrošinot pastāvīgu un samērīgu finansējuma pieaugumu, norādīja V. Dombrovskis. Tāpat viņš solīja, ka valdība nepieļaus ceļu nozares finansējuma samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Orlovskis: būvuzņēmēji jākontrolē stingrāk, bet būvinženieru sertifikācija ir formalitāte

Gunta Kursiša, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noskaidrots būvuzņēmums, kas ticis pie teju 7 miljonus vērtā CSDD projekta

Gunta Kursiša, 04.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noslēgusi atklātu konkursu par Rīgas Motormuzeja ēkas rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot SIA Skonto būve, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tāpat līgums paredz arī CSDD piebūves celtniecības darbu pirmās un otrās kārtas veikšanu.

SIA Skonto būve par darbu veicēju izvēlēta no desmit komersantiem, kas iesniedza savus piedāvājumus konkursā. Par uzvarētāja galveno izvēles kritēriju konkursā tika noteikts saimnieciskais izdevīgums.

SIA Skonto būve, dalot uzvaru ar SIA Būvmeta šogad uzvarējusi arī vairāk nekā 10,7 tūkst. Ls vērtajā Latvijas Bankas izsludinātājā konkursā par iekārtu tehnisko apkopju veikšanu. Tāpat šā gada sākumā SIA Skonto būve, sadarbojoties ar uzņēmumu Re & Re, uzvarējusi arī 39 milj. Ls vērtā konkursā par Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas projektēšanu, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu, bet, izveidojot personu apvienību ar uzņēmumu Boskalis International B.V., Skonto būve guvusi tiesības veikt teju desmit milj. Ls vērtos Liepājas Karostas kanāla projektēšanas un sanācijas darbus. Tāpat uzņēmums guvis tiesības veikt 1,7 milj. Ls apjomīgos būvniecības darbus pēc Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra pasūtījuma Tvaika ielā 2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bērziņš: situācija ar ceļu apsaimniekošanu raksturojama kā laupīšanas politika

Dienas Bizness, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo četru gadu laikā situācija attiecībā uz ceļu apsaimniekošanu raksturojama kā laupīšanas politika – netiek izdarīti nepieciešamie darbi, kas tiek pārkrauti uz mūsu bērnu pleciem, sacīja biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Intervijā telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes A. Bērziņš norādīja, ka daudzās vietās ziemai beidzoties varēs redzēt ceļus sabrukšanas vai pussabrukšanas stāvoklī, savukārt valstī pietrūkst sistēmiskas politikas šajā jomā.

Viņš norādīja, ka akcīzes nodoklī tiek iekasēti vairāk nekā 300 miljoni latu, bet ceļiem tiek piešķirti aptuveni 17 procenti šā finansējuma. A. Bērziņš uzsvēra, ka būtu jāpārskata nodokļa naudas izlietojumus un jāizveido normāla ilgtermiņa ceļu finansēšanas sistēma, jo pretējā gadījumā ceļu būvēšanas organizācijas nevar plānot savu dzīvi uz priekšu.

Komentāri

Pievienot komentāru