Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Mode atrod skaistumu un, ko tur liegties, arī peļņu pavisam parastos ikdienas objektos

«Cerams, ka tā spēs saturēt kopā manu dzīvi,» tā šovasar par Prada sudraba papīra saspraudi kāds izteicās Twitter. To šur un tur, piemēram, luksus universālveikalā Barneys, varēja nopirkt par nieka 165 eiro. Par papīra saspraudi (normālo) izdosi ne vairāk par pusotru centu, bet tā, protams, nav no sudraba, un nav no Prada. Godīgi sakot, ekscentriskā itāļu modes nama versija nemaz nebija domāta parasta papīra, bet gan naudas banknošu saspraušanai. Kā ironizēja britu laikraksts The Guardian, bez zeķēm tā ir vienīgā Prada lieta, ko mēs teorētiski varētu atļauties.

Itāļi nav ne pirmie, ne vienīgie, kas ar smīnu uz lūpām aizlaiž tautās, teiksim kā nu ir, dārgus niekus. Gruzīnu modes dizaineram Demnam Gvasalia, kurš atbild gan par modes dinozaura Balenciaga, gan Parīzes iekārojamākā zīmola Vetements kreativitāti, ironija ir sinonīms viņa talantam. Pirms gada janvāra vidū Vetements pārdošanā laida spilgti dzeltenus T-kreklus ar DHL logo. Respektīvi, tie izskatījās tieši tādi, kādus varētu nēsāt jebkurš šīs loģistikas kompānijas darbinieks, kaut tur bija pāris strīpu, kas neatbilda klasiskajam oriģinālam. Neskatoties uz to, ka cena bija ap 206 eiro, tie tika izpirkti sezonas laikā. Sakot, ka tika izpirkti, gan nozīmē nepateikt neko, – sociālajos medijos tie radīja ko histērijai līdzīgu. Instagram pārpludināja pašbildes ar modelēm, blogerēm, stilistēm un zvaigznēm dzeltenajā krekliņā. Kāds izbijis DHL zīmola pārraudzītājs laikrakstā Financial Times rakstīja, ka T-krekls ir neglīts un tā cena ir «totāli vājprātīga», bet, neskatoties uz to, tas kļuva par pagājušā gada modes notikumu. D. Gvasalia intervijā The Guardian apstiprināja, ka arī viņš domā, ka T-krekls ir neglīts, bet tieši tādēļ «viņiem tas patika». «Mēs eksistējošām lietām dodam jaunu dzīvi,» viņš piebilda. To var tulkot kā mūsdienu sociālā reālisma paraugu, parodiju par globālo kapitālismu, modes sazvērestību, pliku sarkasmu vai ģeniālu mārketingu – viss ir atkarīgs, no kura leņķa uz to palūkojas.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā.

Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu «viena valsts, divas sistēmas», kas tiek attiecināts uz Honkongu.

Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība.

Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus.

Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju «Cathay Pacific» un «Hong Kong Airlines» reisi.

«Cathay Pacific» stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas Modes mākslas apakšnozares diplomande Evija Šaitere ir ieguvusi Čempiona balvu starptautiskā Fashion Future for Hong Kong 2016 modes dizaina konkursā, kuru rīko Honkongas Politehniskā universitāte (The Hong Kong Polytechnic University), informē LMA.

Konkursā Evija sacentās ar studentiem no tādām pasaules līmeņa augstskolām kā Londonas Central Saint Martins, Parīzes Institut Français de la Mode u.c.

«Starp pārstāvētajām 17 modes kolekcijām starptautiskajā modes dizaina konkursā Fashion Future for Hong Kong 2016 iegūtā atzinība par labāko dizaina kolekciju Pret-a-Porter (gatavs valkāšanai) bija ļoti negaidīts pārsteigums. Redzot milzīgo konkurenci no visas pasaules, nepārspējamos darbus un lielo ieguldījumu tajos, sapratu, ka jāizbauda modes skate, jāpriecājas par dalību konkursā kā par neatsveramu pieredzi. Konkursā piedalījos ar kolekciju Backbone - četriem apģērbu komplektiem. Ļoti augstu vērtēju šo atzinību, un tā man ir motivācija turpināt darboties un realizēt iecerēto. Izsaku pateicību mecenātes Ināras Teterevas atbalstam, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam,» saka Evija Šaitere.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Piektdien, «Baltijas ceļa» 30.gadadienā, tūkstošiem Honkongas demokrātijas aizstāvju pulcējušies uz līdzīgu akciju - «Honkongas ceļu», lai, sadodoties rokās, parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņēmību.

«Veidosim vēsturi kopā, lai pasaule redz mūsu solidaritāti. Turēsim cits cita roku un aizstāvēsim pilsētu ar saviem augumiem un savu gribu. Parādīsim pasaulei savu apņēmību stāties pretī tirānijai,» teikts rīkotāju izplatītajā videoaicinājumā. Rīkotāji, kas aicinājuši cilvēkus sastāties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, uzsver, ka šī nav demonstrācija vai protesta akcija, un aicina dalībniekus netraucēt satiksmi un būt pieklājīgiem pret garāmgājējiem.

Akcijas dalībnieki tur rokās Honkongas karogus vai mobilos tālruņus ar ieslēgtām gaismiņām, vietumis redzami arī plakātiņi ar Lietuvas, Francijas un Vācijas karogiem un pateicības vārdiem, kas adresēti honkongiešu atbalstītājiem šajās valstīs. Daļa cilvēku ieradušies sejas maskās, lai neizpaustu savu identitāti. "Mēs esam izmēģinājuši tradicionālus gājienus, esam izmēģinājuši arī kaujinieciskāku rīcību, lai gan es to neatbalstu, bet šai reizē esam sanākuši, lai sadotos rokās un parādītu, ka mēs joprojām esam vienoti,» sacījis viens no «Honkongas ceļa» dalībniekiem.

Sarūkot patērētāju izdevumiem Eiropā un eiro vērtībai, apģērbu tirgotāja Esprit Holdings Ltd gada peļņa samazinājusies par 11%, ziņo Bloomberg.

Esprit tīrā peļņa finanšu gadā, kas noslēdzās jūnijā, sarukusi līdz 4,23 miljardiem Honkongas dolāru (544 miljoniem ASV dolāru) jeb 3,34 Honkongas dolāriem uz akciju.

Iepriekšējā gadā mazumtirgotājs nopelnīja 4,75 miljardus Honkongas dolāru jeb 3,71 Honkongas dolāru uz akciju.

Bloomberg aptaujātie analītiķi bija prognozējuši 4,42 miljardu Honkongas dolāru peļņu.

Apgrozījums samazinājies par 2,2% līdz 33,7 miljardiem Honkongas dolāru.

Ieņēmumi no Eiropas sarukuši par 4,6% līdz 28 miljardiem Honkongas dolāru, kas saistīts ar valstu valdību centieniem samazināt budžetu deficītus.

Mūsdienu pasaulē gandrīz katru jaunu dienu nākas dzirdēt par dažādiem influenceriem, kas, atspoguļojot daļu savas dzīves internetā, cita starpā reklamē produktus un no tā attiecīgi nopelna.

Pirms laika pasaules miljardieru bariņam pievienojās, piemēram, influencere/kosmētikas nozares pārstāve Kailija Džennere. Var ironizēt – tam, ko saka un dara populārākie influenceri, ir gandrīz tikpat liela ietekme kā kādu pasaules kārtības noteicēju ziņojumiem.

Tradicionālā izpratnē ierasts, ka šādi influenceri ir pavisam reāli cilvēki. Tiesa gan, tehnoloģijām attīstoties, tas var arī nebūt akmenī kalts. Proti, arī šajā jomā var runāt par robotizāciju un to, ka līdztekus reāliem cilvēkiem-influenceriem darbojas arī šādi virtuāli personāži.

Turklāt “Bloomberg” izpētījis, ka šādi ar datoru radīti virtuāli influenceri ir pietiekami populāri un saviem īpašniekiem var nopelnīt miljonus. Citiem vārdiem sakot, tiek izveidotas virtuālas personības, kurām piemīt daudz maz reālistiskas cilvēku īpašības, rakstura iezīmes un personība. Attiecīgi pie šādu tēlu uzturēšanās strādā veselas komandas, kas ar to nopelna.

Modes industrija atrodas krustcelēs - ar pircēju maciņiem vienā pusē un savu sirdsapziņu otrā, raksta Bloomberg.

Pircēji ar prieku ir pieņēmuši ātro modi, dodot iespēju uzplaukt tādiem pasaulē zināmiem zīmoliem kā, piemēram, Zara, H&M un Boohoo, kas savas kolekcijas atjauno pēc iespējas ātrāk un lētāk.

Taču vienlaikus aizvien biežāk tiek akcentēta vides saudzēšana, jo modes industrija atstāj dziļas pēdas.

Daži jautājumi un atbildes, kas raksturo situāciju modes industrijā patlaban pasaulē:

Kas ir ilgtspējīga mode?

Tā ir kustība, kas tiecas modes industriju padarīt atbildīgāku pret tās ietekmi uz vidi, mainot apģērba dizaina un izgatavošanas procesus, tā piegādi, lietošanu un pārstrādi. Doma ir virzīties tālāk no tā sauktās ātrās modes, kas veicina ātru, bieži lētu apģērbu ražošanu, lai spētu pielāgoties strauji mainīgajām tendencēm. Tas, savukārt, noved pie pircēju nesaudzīgas izturēšanās pret iegādātajiem apģērbiem. Tiek pievērsta uzmanība arī dzīvnieku aizsardzībai, kā arī industrijas padarīšanai sociāli atbildīgākai, uzlabojot apstākļus ražotnēs un samazinot bērnu darba izmantošanu jaunattīstības valstīs.

Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās iedragājusi vēl viena uzņēmuma vērtību – Itālijas modes zīmola Prada vērtība piedzīvojusi straujāko kritumu kopš janvāra, liecina Bloomberg dati.

Kompānija paziņojusi par negaidītu pērnā gada peļņas kritumu, jo aizvadītajā gadā Ķīnas tūristi juaņas vērtības krituma dēļ samazināja savus tēriņus Honkongā un Makau.

Prada peļņa saruka par 10% līdz 323,8 miljoniem eiro, kas ir mazāks apjoms, salīdzinot ar analītiķu prognozētajiem 378 miljoniem eiro.

Reaģējot uz šīm ziņām, uzņēmuma akcijas cena saruka par 9,2% jeb 700 miljoniem dolāru, kas ir straujākais kritums tirdzniecības sesijas laikā. Pērnā gada laikā uzņēmuma akcijas cena ir sarukusi par 36%.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Attēli, kas iegūti no uzņēma » Maxar» satelīta «WorldView», redzami 500 vai pat vairāk transporta līdzekļi, kas izvietoti iepretim Honkongas ostai Šeņdžeņas līča sporta centra stadionā vai tam līdzās.

Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Tiesa gan, pēdējās norises notiek neilgi pēc Pekinas brīdinājuma, ka Honkongas protestos vērojami «terorisma asni».

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Ķīnas valdība uz robežu ar Honkongu pārvieto karaspēku, tviterī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

«Visiem vajadzētu būt mierīgiem un drošiem,» uzsvēra Tramps.

Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.

Honkonga izdalīs naudu pastāvīgiem iedzīvotājiem, lai atvieglotu finansiālo slogu, ziņo BBC.

Palīdzību 10 000 Honkongas dolāru (1280 ASV dolāri) apmērā saņems aptuveni septiņi miljoni cilvēku, kas ir vecāki par 18 gadiem.

Honkongas ekonomikai par sliktu nākuši mēnešiem ilgie vardarbīgie politiskie nemieri, turklāt tagad to skārusi arī koronavīrusa izplatība. Tur līdz šim reģistrēts 81 saslimšanas gadījums ar šo vīrusu un divi nāves gadījumi.

Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans izteicies: "Honkongas ekonomika šogad saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Pēc rūpīgām pārdomām, esmu nolēmis izmaksāt 10 tūkstošus Honkongas dolāru pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir 18 gadus veci vai vecāki, ar mērķi veicināt un palielināt vietējo patēriņu un mazināt finansiālo slogu, kas gulstas uz iedzīvotāju pleciem."

Trešdien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Honkongas Valsts kases un finanšu pakalpojumu sekretārs, profesors Sīadžers Kakeuns Čans (Ceajer Ka-keung Chan) parakstīja Latvijas valdības un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašā administratīvā reģiona valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Kā informē Finanšu ministrija, tas veicinās komercdarbību, ārvalstu investīciju piesaistīšanu, kā arī atvieglos abu pušu investoru darbību Latvijā un Honkongā.

«Šis līgums ir ļoti būtisks kā Latvijai, tā arī Honkongai, jo pavērs plašākas iespējas abu pušu investoriem. Plānojot investīcijas konkrētā valstī, ikvienam ir būtiski paredzēt to atmaksāšanos un peļņu. Stabils nodokļu maksāšanas režīms, ko neietekmē otras puses nodokļu normatīvo aktu grozījumi, sniegs nepieciešamo prognozējamību un stimulu investoru piesaistei. Tāpat svarīgi, ka līgums rada likumīgu pamatu informācijas apmaiņai starp Latvijas un Honkongas nodokļu administrācijām par abu pušu nodokļu maksātāju gūtajiem ienākumiem, samazinot iespējas izvairīties no to nomaksas,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Luksusa preču patēriņa paradumi mainās, liekot piemēroties arī ražotājiem , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Itāļu luksusa zīmola Prada ieņēmumi pret gadu iepriekš 2014. gadā ir kritušies par 1% jeb līdz 3,552 miljardiem EUR, lasāms Honkongas biržā kotētā uzņēmuma ziņojumā. Finanšu rādītājs ir zemāks par aģentūras Bloomberg apkopoto analītiķu prognozi, kas vidēji paredzēja 3,57 miljardu EUR ieņēmumus.

Pašu vērtējumā tas ir iezīmējis tendenci «nedaudz lejup». Līdzvērtīgi viegli šos datus uztvēruši arī investori – pēc ziņojuma kompānijas akcijas cena Honkongā palēcās par 4,5% un dienu kopumā beidza ar labāko akcijas cenas rādītāju divu nedēļu laikā, liecina Bloomberg dati. Gada griezumā gan redzamas kompānijas pēdējā laika grūtības – Pradas akcijas cena pret pērnā februāra beigām ir kritusies par 25,5%.