Karjera

Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai būs pieejami 66,8 miljoni eiro

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Valdība šodien, 8. novembrī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto priekšlikumu par papildu finansējuma piešķiršanu ES struktūrfondu programmas Praktiskas ievirzes pētījumi pirmās atlases kārtas pētniecības projektu īstenošanai.

Programmas ietvaros zinātniskās institūcijas un komersanti īstenos praktiskas ievirzes pētījumus, un tās prioritāte ir pētniecības projekti ar augstu komercializācijas potenciālu, informē IZM.

Programmas īstenošanai līdz 2023.gadam ir plānots finansējums 66,8 miljonu eiro apmērā. Līdz 15.novembrim notiek pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegto pētniecības projektu izvērtēšana, kurā iesniegti 309 projekti par kopējo pieprasītā publiskā finansējuma apmēru 158 milj. eiro. Projektu iesniegšanas priekšnosacījums bija nozaru asociāciju atzinumi par pieteikto projektu potenciālo devumu augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu vai tehnoloģiju, kas paaugstina produktivitāti, attīstībā. Lielais pieteikto pētniecības projektu skaits parāda pieprasījumu pēc konkrēto jautājumu izpētes un to, ka Latvijā ir ievērojama pētniecības kapacitāte, ko izmantot tautsaimniecības izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā pētniecības projektu iesniegumu augsto zinātnisko kvalitāti un nepieciešamību pēc projektu pētījumu rezultātu iespējami ātrākas pielietošanas tautsaimniecības produktivitātes sekmēšanai, valdība pirmās atlases kārtas finansējumu nolēma palielināt par 15 miljoniem eiro. Līdz ar to vēl šogad varēs uzsākt pētniecības projektus par kopējo publisko finansējumu 40 milj. eiro apmērā. Papildu finansējums tiks nodrošināts, pārdalot līdzekļus no ES struktūrfondu darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifiskā atbalsta mērķa Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā pasākuma Praktiskas ievirzes pētījumi nākamajām atlases kārtām.

Vienlaikus valdība apņēmās meklēt risinājumus programmas Praktiskas ievirzes pētījumi finansējuma nodrošināšanai nākamajām projektu atlases kārtām pēc 2018.gada 31.decembra, kad tiks izvērtēts ES struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība specifisko atbalsta mērķu ieviešanas un finansējuma izmantošanas progress un būs iespējams pārdalīt finansējumu no citiem ES fondu pasākumiem vai lemjot par valsts budžeta virssaistību finansējuma piešķiršanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Puntulis aicina trīs nedēļas "sakost zobus", lai Covid-19 neizplatītos tālāk kultūras nozarē

LETA, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Varbūt, ka tiešām ir "jāsakož zobi" un šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai Covid-19 pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, runājot par ierobežojumiem amatiermākslai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Viņš gan piebilda, ka diemžēl operu Covid-19 jau skāris. Slimība atklāta četriem operas kora dalībniekiem.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir daļa no Dziesmu un Deju svētkiem un tas, viņaprāt, ir mūsu valsts pamats. Tomēr ir jādomā par bīstamību, ko amatiermāksla var radīt šādā pandēmijas uzliesmojumā, akcentēja Puntulis. "Mums ir jāizsver svaru kausos un jāpieņem šis lēmums, lai cik man tas nebūtu sāpīgi," viņš sacīja.

Ministrs uzsvēra, ka amatiermāksla ir "burbulis", kurā satiekas ļaudis no visdažādākajiem "burbuļiem". No infektoloģijas viedokļa raugoties, tā ir liela bīstamība.

"Un varbūt, ka tiešām ir jāsakož zobi, šīs trīs nedēļas jāpaciešas, lai šī pandēmija nevirzītos jau profesionālajā mākslā, kā tas diemžēl jau šobrīd ir noticis operā," aicināja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmējdarbībai, izglītībai un pētniecībai, veselības aprūpei atļauj piešķirt līdz 70,44 miljoniem eiro

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atļaut Covid-19 seku mīkstināšanai izmantot valsts budžeta virssaistību finansējumu līdz 70,44 miljoniem eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās.

Finanšu ministrija (FM) rosināja piešķirt papildu virssaistības līdz 70,44 miljoniem eiro uzņēmējdarbības, izglītības un pētniecības, veselības aprūpes prioritārajās jomās vairākiem atbalsta mērķiem un pasākumiem. Valdībā uzklausītajā FM informatīvajā ziņojumā teikts, ka no plānošanas perioda sākuma līdz 2020.gada 1.jūlijam ES fondu maksājumi projektu īstenošanai stabili turpina pieaugt, pārsniedzot 2,1 miljardu eiro jeb 48,6% no 2014.-2020.gada plānošanas perioda pieejamā 4,4 miljardu eiro ES finansējuma.

Kopumā 2020.gada pirmajā pusgadā darbības programmā kopējie maksājumi projektu īstenotājiem veikti atbilstoši prognozētajam. Gada prognoze (536,7 miljoni eiro) izpildīta par vairāk nekā 60%. Savukārt individuālo projektu maksājumu pieprasījumu 2020.gada plānu izpildē saglabājas negatīvas tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunuzņēmējiem un pētniekiem šogad pieejamie valsts finanšu atbalsta instrumenti attīstībai

Db.lv, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir apkopojusi un izcēlusi pieejamās Ekonomikas ministrijas (EM) un LIAA programmas un aktivitātes, kur gan topošie zinātnē bāzētie uzņēmumi, gan pētnieki var pieteikties finansējumam vēl šogad.

Pašlaik jaunuzņēmumiem akcelerācijas fondu finansējumu turpina piedāvāt tikai “Commercialization Reactor” un “Buildit”, vēsta

“LabsofLatvia.com”.

““Commercialization Reactor” primārais fokuss ir zinātnisko atklājumu komercializācija un dziļo tehnoloģiju uzņēmumu skaita palielināšana Latvijā. Pašlaik jaunuzņēmējiem ir iespēja saņemt kopējo finansējumu 300 tūkstoši eiro apmērā. Taču tā kā zinātnē balstīto biznesu izveidei un vadībai ir nepieciešamas specifiskas prasmes, mēs aicinām interesentus vispirms piedalīties intensīvā sešu nedēļu apmācību kursu “Cutting-Edge Entrepreneurship”, ko īstenojam kopā ar LIAA un Rīgas Ekonomikas augstskolu,” skaidroja fonda valdes priekšsēdētāja Ilona Gulčaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2016.gadā no ārvalstīs dzīvojošām personām personīgos pārskaitījumos saņēma par 173 miljoniem eiro vairāk nekā pārskaitīja citās valstīs dzīvojošajiem, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas departamenta «Eurostat» pirmdien publicētie dati.

«Eurostat» dati rāda, ka 2016.gadā Latvijas iedzīvotāji no citu valstu iedzīvotājiem personīgos maksājumos saņēma 494 miljonus eiro, tostarp 249 miljoni eiro tika saņemti no citās ES valstīs dzīvojošajiem, bet 245 miljoni eiro saņemti no ārpus bloka esošo valstu iedzīvotājiem.

Savukārt no Latvijas citu valstu iedzīvotājiem tika pārskaitīts 321 miljons eiro, tostarp 194 miljoni eiro citās ES dalībvalstīs dzīvojošajiem un 127 miljoni eiro ārpus bloka dzīvojošajiem.

«Eurostat» apkopotie dati rāda, ka vislielākā starpība starp pārskaitījumiem, kurus valsts iedzīvotāji saņēmuši no ārvalstīs dzīvojošajiem, un tiem, kas veikti uz citām valstīm, 2016.gadā bijusi Polijā (+2,822 miljardi eiro), kam sekoja Portugāle (+2,809 miljardi eiro), Rumānija (+2,236 miljardi eiro), Bulgārija (+860 miljoni eiro), Lietuva (+666 miljoni eiro), Ungārija (+563 miljoni eiro), Horvātija (+245 miljoni eiro), Latvija (+173 miljoni eiro), Slovākija (+166 miljoni eiro), Zviedrija (+67 miljoni eiro), Igaunija (+65 miljoni eiro), Čehija (+31 miljons eiro) un Slovēnija (+pieci miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos 88,2 miljonu eiro pārpalikums

Db.lv, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajiem datiem 2023. gada septiņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojusies par 186,5 miljoniem eiro, sasniedzot 88,2 miljonu eiro pārpalikumu, kamēr attiecīgajā periodā pērn bija 98,2 miljonu eiro deficīts, informē Finanšu ministrija.

Ievērojami samazinoties izdevumiem Covid-19 pandēmijas, energoresursu sadārdzinājuma un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumiem pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kopbudžeta bilance šā gada septiņos mēnešos ir būtiski uzlabojusies, taču joprojām krietni atpaliek no pirmspandēmijas gadu pārpalikuma apmēriem septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2023. gada septiņos mēnešos 9 miljardu eiro apmērā bija par 954,9 miljoniem eiro jeb 11,8% augstāki nekā gadu iepriekš. Savukārt kopbudžeta ieņēmumi auguši par 1,1 miljardu eiro jeb 14,3%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri-jūliju, un veido 9,1 miljardu eiro.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kas šā gada septiņos mēnešos iekasēti 7,2 miljardu eiro apmērā, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, un bija par 732,1 miljonu eiro jeb 11,4% augstāki nekā pērnā gada janvārī-jūlijā. Joprojām labs pieauguma temps vērojams darbaspēka nodokļu ieņēmumos. Nozarēs ar augstu minimālās algas īpatsvaru nodarbinātajiem vērojams būtisks darbaspēka nodokļu kāpums, kas saistāms ar straujo minimālās algas celšanu valstī ar šā gada 1. janvāri no 500 eiro uz 620 eiro. Savukārt, neskatoties uz straujo PVN ieņēmumu kāpumu periodā kopumā, VID dati liecina par PVN ieņēmumu samazinājumu jūnijā un jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgā mēneša datiem, tādās nozarēs kā degvielas un gāzes vairumtirdzniecība, kā arī energoapgādes nozare. Šo nozaro samaksātie nodokļi veido gandrīz pusi no visiem PVN ieņēmumiem, tāpēc šīm izmaiņām ir būtiska ietekme uz kopējiem PVN ieņēmumiem. Pārējo nozaru PVN ieņēmumos vērojams pieaugums. Izceļams arī straujais UIN ieņēmumu kāpums, kas šā gada septiņos mēnešos bijis par 53,1% augstāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākas šā nodokļa iemaksas vērojamas tirdzniecības, mežsaimniecības, kā arī enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā deputāti 27.aprīlī lēma bez atlīdzības nodot pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C Izglītības un zinātnes ministrijai jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecībai.

Lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, Rīga valstij nodos īpašumu, ko veido zeme 8897 kvadrātmetru platībā un neizbūvēta jaunbūve. Lēmuma projekts paredz, ka, īstenojot jaunās halles būvniecību, īpašuma tiesības ir jānostiprina uz valsts SIA “Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions” vārda.

Šā gada 18.martā Ministru kabinets nolēma atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par jaunas komandas sporta spēļu halles būvniecības projektu Rīgā un piešķīra finansējumu 13,65 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz komandu sporta spēļu halles (t.s. „Basketbola mājas”) ar trim transformējamiem basketbola laukumiem un tribīnēm līdz 3000 skatītājiem, kā arī vieglatlētikas un smagatlētikas sektoriem ar piegulošo sporta infrastruktūru (ģērbtuves, sporta medicīna, neliela sportistu dienesta viesnīca, autostāvvieta) projektēšanu un būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru