Jaunākais izdevums

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Plānošana dod kontroli. Izveidojot konkrētu budžetu, jūs skaidri redzēsiet, cik varat atļauties tērēt katrā jomā, kā arī sapratīsiet, vai papildu finanšu risinājumi, piemēram, atsevišķos gadījumos pielāgots mazais kredīts, vispār ir nepieciešams, ja sākumā tā varētu šķist.

Kā sastādīt svētku budžetu?

Lūk, kā soli pa solim sastādīt svētku budžetu:

1. Izvērtējiet savu finanšu situāciju

Vispirms uzskaitiet visus ikmēneša ienākumus (algu, stipendijas, pabalstus, bonusus u.c.), bet, ja ienākumi mēdz mainīties, aprēķiniet to vidējo apmēru par pēdējiem trim mēnešiem. Pēc tam sagatavojiet sarakstu ar obligātajiem izdevumiem, kas ir mājokļa maksājumi, transports, pārtika, medicīnas izdevumi, esošie kredītmaksājumi un abonementi.

Tālāk aprēķiniet, cik līdzekļu paliek pēc šo izdevumu samaksāšanas, jo tieši šī atlikusī summa ir paredzēta svētku finansēm. Nosakiet cik liela būs summa, ko katru mēnesi atliksiet, un cik ilgi.

2. Sadaliet kopējo summu kategorijās

Kad zināt, cik kopumā varat tērēt, izveidojiet galveno izdevumu kategoriju sarakstu. Tipiski svētku tēriņi ietver:

• Dāvanas (ģimenei, draugiem, kolēģiem u.c.);

• Svētku maltītes un viesības (ēdiens, dzērieni, galda klāšana);

• Dekorācijas (eglīte, rotājumi, gaismiņas);

• Pasākumi un izklaides (koncertu vai pasākumu biļetes, aktivitātes bērniem);

• Transports un ceļojumi (ja plānojat braukt vai lidot pie radiem);

• Citi izdevumi (piemēram, apģērbs svinībām, labdarības ziedojumi utt.).

Piešķiriet katrai kategorijai aptuvenu tēriņu limitu. Piemēram, dāvanām – 200 eiro, pārtikas produktiem - 100€ utt., atbilstoši jūsu noteiktajai kopējai summai.

3. Veidojiet dāvanu sarakstu un nosakiet limitus

Uzskaitiet visas personas, kurām plānojat pasniegt dāvanas, un katrai definējiet aptuvenu summu. Piemēram, dāvana mammai 50 eiro. Šis saraksts palīdzēs koncentrēties un izvairīties no liekām un pārlieku dārgām dāvanām. Pērkot dāvanas, stingri pieturieties pie sava saraksta un cenu griestiem.

Praktiski padomi, kā ietaupīt svētku laikā

Kad skaidrs, cik daudz varat atļauties tērēt, nākamais solis ir praktiski risinājumi, kas palīdz saglabāt līdzsvaru reālajā svētku steigā. Tieši mazie ikdienas paradumi un pārdomātas izvēles nosaka to, vai budžets tiks ievērots, tāpēc tālāk apkopoti vienkārši, bet ļoti efektīvi veidi, kā svētkus padarīt gan sirsnīgus, gan finansiāli prātīgus.

Meklējiet veidus, kā ietaupīt

Pirms dāvanu pirkšanas vienmēr salīdziniet cenas. Svētku laikā daudzi veikali piedāvā akcijas, taču tas nenozīmē, ka katrs piedāvājums ir izdevīgs. Izmantojiet cenu salīdzināšanas platformas vai pārbaudiet vairāku veikalu piedāvājumus pirms lēmuma pieņemšanas.

Tāpat varat šajos svētkos apsvērt dāvināt dāvanas, ko esat izgatavojuši paši savām rokām - foto albumi, sveces, gardumi vai personalizētas kartītes. Šādas dāvanas ne tikai samazina izdevumus, bet arī dāvanām piešķir īpašu vērtību.

Neatlieciet pirkumus uz pēdējo brīdi

Steigā pieņemti lēmumi parasti izmaksā dārgāk. Ja sāksiet dāvanas iegādāties jau novembra beigās vai pat agrāk, būs vairāk laika atrast izdevīgas cenas un salīdzināt dažādus piedāvājumus. Tas arī palīdz izvairīties no situācijas, kad nākas pirkt to, kas vienkārši ir palicis, nevis to, kas patiešām nepieciešams.

Sāciet iekrāt jau laicīgi

Pat ja līdz svētkiem vēl ir gana daudz laika, regulāra, pat pavisam nelielu summu atlikšana var ievērojami atvieglot budžeta veidošanu. Izveidojiet atsevišķu uzkrājuma vietu tieši svētku vajadzībām (tā var būt krājkase, aploksne vai atsevišķs krājkonts internetbankā) un ik nedēļu vai mēnesi tajā iemaksājiet noteiktu summu, piemēram, 20 eiro.

Izvērtējiet visus risinājumus

Pat ar rūpīgu plānošanu var gadīties, ka svētku laikā rodas papildu tēriņi. Vispirms pārskatiet budžetu, iespējams, kādu izdevumu var samazināt vai atlikt uz vēlāku laiku.

Ja tomēr nepieciešami papildu līdzekļi un nav iespējas tos iegūt citādi, varat apsvērt arī tādus risinājumus kā neliels patēriņa kredīts vai cits īstermiņa finanšu atbalsts. Taču šādu soli vajadzētu spert tikai tad, ja esat pārliecināti, ka varēsiet aizņemtos līdzekļus vēlāk atmaksāt.

Svarīgi pievērst uzmanību tam, lai izvēlētā finanšu institūcija, no kuras aizņematies, būtu uzticama un ir skaidri norādījusi visus atmaksas nosacījumus. Piemēram, Esto mājaslapā labi aprakstīti visi pieejamie aizdevuma veidi, lai jūs varētu saprast, kurš no tiem ir piemērotāks attiecīgajai situācijai.

Veidojiet jaunus, budžetam draudzīgus svētku ieradumus

Tā kā svētku būtība ir kopā būšana, šie ieteikumi palīdzēs svinēt prātīgi, nezaudējot patieso svētku prieku:

• Secret Santa - katrs izlozē vienu cilvēku, kuram sagatavo dāvanu.

• White Elephant - jautrs dāvanu apmaiņas veids, kurā dalībnieki sarūpē nelielu, jautru vai simbolisku dāvanu noteiktā naudas vērtībā. Tālāk notiek izloze un dāvanu “zagšana”, kas ir ļoti jautra.

• Kopīgi veidots svētku galds - līdzīgi kā Secret Santa, arī maltītes sagatavošanu var sadalīt starp dalībniekiem. Katrs sagatavo vienu ēdienu, nodrošinot bagātīgu galdu bez nevajadzīgiem izdevumiem un liekas noslodzes vienam cilvēkam.

• Noteikts dāvanu limits - vienojieties ģimenes vai draugu lokā par konkrētu summu, piemēram, ne vairāk kā 10-15 eiro vienai dāvanai.

• Izmantojiet svētku rotājumus atkārtoti - nav nepieciešams katru gadu pirkt jaunus Ziemassvētku rotājumus. Pārskatiet to, kas jau ir mājās, salabojiet, atsvaidziniet vai radoši kombinējiet esošos dekorus. Daudz ko var arī izgatavot pašu rokām (piemēram, no papīra), tā ietaupot naudu un radot unikālu svētku noskaņu.

Sviniet svētkus prātīgi, bet tik un tā priecīgi

Svētkus vislabāk izbaudīsiet tad, ja tie neradīs lieku slodzi ne prātam, ne maciņam. Kad budžets ir laikus iekrāts, iepirkšanās veikta laicīgi un katrs izdevums izvērtēts prātīgi, arī pats svētku laiks kļūst daudz patīkamāks. Jūs varat koncentrēties uz patieso svētku būtību - kopā būšanu, sarunām, sirsnīgiem brīžiem un tradīcijām, kas rada sajūtu, ka šis laiks ir patiesi maģisks. Tāpēc šajos svētkos atpūtieties bez lieka stresa, plānojot visu laicīgi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas komisijās nodeva nākamā gada valsts budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

2026. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauti teju 50 likumprojekti, tostarp izmaiņas atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformas.

Balsojumi par likumprojektiem liecināja, ka valdošā koalīcija šodien spēja nodrošināt 51 balss vairākumu parlamentā, "Jaunās vienotības" (JV), "Progresīvo" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijām piebalsojot valdošo koalīciju atbalstošajiem neatkarīgajiem deputātiem Skaidrītei Ābramai, Oļegam Burovam un Igoram Rajevam. Par likumprojektu nodošanu komisijām balsoja arī tikko Saeimas deputāta mandātu ieguvušais, no ZZS saraksta ievēlētais Jānis Dinevičs.

Savukārt balsojumā tieši par nākamā gada budžeta likumprojektu 51 valdošās koalīcijas deputātam piebalsoja arī neatkarīgais deputāts, savulaik no JV saraksta ievēlētais Andrejs Ceļapīters, nodrošinot 52.balsi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētku dienas darba devējiem, kuru darbiniekiem ir jāstrādā, rada papildu izmaksas, tāpēc šādu dienu skaits un vēl jo vairāk to pagarināšana, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, būtu pakļaujama revīzijai.

Tādu pozīciju pauž daudzi uzņēmēji, jo īpaši pēdējo gadu laikā pieaugošo darbaspēka izmaksu kontekstā. Latvijas Stratēģijas un Ekonomikas risinājumu institūta ziņojums rāda, ka Latvijā oficiāli noteiktas 12 svētku dienas, kas līdzinās ES vidējam rādītājam. Visvairāk oficiālo svētku dienu ir Horvātijā, Slovākijā, Maltā — 14, vismazāk Vācijā un Nīderlandē — 9. Protams, Latvijas gadījumā ir jāņem vērā vēl kāda nianse, proti, pārceltās brīvdienas. Piemēram, Latvijā 18. novembra un 4. maija brīvdienas tiek pārceltas jeb tiek piešķirta papildu brīva diena darbadienā, ja pati svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā. Savukārt Francijā, Nīderlandē un lielākajā daļā Vācijas svētki, kas iekrīt brīvdienās, netiek kompensēti. Latvijā joprojām ir tradīcija pārcelt darba dienas, kas iekrīt starp svētkiem. Šāds darba režīms tiek piemērots valsts iestādēm, bet ir ieteicams arī privātajam sektoram.

Finanses

Valdība atbalsta budžeta projektu ar 16 miljardu eiro ieņēmumiem un 18 miljardu eiro tēriņiem

LETA,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien pēc divas dienas ilgām debatēm ārkārtas sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Balsojumā par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam nobalsoja 51 deputāts, 45 bija pret.

Par nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienības. Par balsoja arī Oļegs Burovs (GKR), pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Skaidrīte Ābrama, kā arī Igors Rajevs.

Pret nākamā gada budžetu nobalsoja deputāti no Nacionālās apvienības, "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta", kā arī "Stabilitātei".

Lai arī nākamā gada budžeta likumprojektu opozīcijas deputāti neatbalstīja, parlamentārieši no opozīcijas partijām atbalstīja vairākus nākamā gada budžeta pavadošos likumprojektus. Piemēram, par atsevišķiem likumprojektiem nobalsoja teju vairāk nekā 90 klātesošie, bet par strīdīgākajiem likumprojektiem, piemēram, izdienas pensiju reformu un izmaiņām nodokļos, koalīcijas un opozīcijas balsojums tomēr izteikti dalījās, koalīcijai nodrošinot nedaudz virs puses balsu, bet opozīcijai balsojot pret vai atturoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Preses konferencē pēc valdības sēdes pirmdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka, "atbalstot budžeta rāmi, valdība spērusi platu soli uz 2026.gada valsts budžeta pieņemšanu".

Ministrs norādīja, ka, plānojot izdevumus prioritārajiem pasākumiem, ņemtas vērā diezgan konservatīvas izaugsmes prognozes ap 2% gadā. Vienlaikus Ašeradens vērsa uzmanību, ka apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā pārsniedza 10%, vidējā bruto alga drīzumā varētu pārsniegt 2000 eiro, kā arī "atdzīvojusies" kreditēšana, kas liek domāt, ka izaugsmes prognozes varētu būt arī labākas.

Finanses

FDP: Finansējums aizsardzībai ir atrasts uz valsts parāda pieauguma rēķina

Db.lv,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

FDP atzīst, ka budžeta projektā gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālie fiskālie nosacījumi tiek ievēroti, tomēr ir izvēlēts vienkāršākais ceļš - finansējums aizsardzībai palielināts, audzējot parādu.

FDP savā uzraudzības ziņojumā aicina valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus izdevumu samazināšanā un savlaicīgi rast strukturālu, ilgtspējīgu risinājumu aizsardzības izdevumu finansēšanai, lai tie nebūtu atkarīgi no parāda palielināšanas.

Padomē norāda, ka budžeta projekts tiek sagatavots laikā, kad ģeopolitiskā spriedze reģionā turpina pieaugt un izdevumi valsts drošībai un aizsardzībai ir kļuvuši par absolūtu prioritāti. 2025. gada jūlijā ES Padome iedarbināja Stabilitātes un izaugsmes pakta valsts izņēmuma klauzulu, kas ļauj dalībvalstīm, tostarp arī Latvijai, īslaicīgi atkāpties no fiskālās disciplīnas noteikumiem, palielinot izdevumus aizsardzībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēde. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta valsts drošības un aizsardzības finansējuma palielināšanu, taču LDDK nevar atbalstīt šādu valsts budžeta izstrādes politiku un budžetu kopumā, jo valdība nav ņēmusi vērā sociālo partneru ieteikumus un nav nodrošinājusi sociālo dialogu.

Sēdē tika turpinātas diskusijas par valsts budžeta 2026.gadam sagatavošanu, pirms tā izskatīšanas 10.oktobra NTSP sēdē. LDDK prezidents Andris Bite pauda nostāju - "Mēs atbalstām, ka tiek palielināti ieguldījumi valsts drošība un aizsardzībā, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu, taču nevaram atbalstīt procesu kā tiek apspriestas budžeta prioritātes, kādā apmērā ir samazināti valdības izdevumi un apstiprināti lēmumi. Visa valsts budžeta izstrādes procesa laikā sociālo partneru iesaiste ir bijusi formāla, nepiedāvājot iespēju iepriekš savlaicīgi apspriest lēmumu projektus pēc būtības. Netiek nodrošināti darba materiāli un budžeta projektā iekļautie pasākumi nav apspriesti ar sociālajiem partneriem. Līdz ar to, LDDK nevar atbalstīt šādu valsts budžeta izstrādes politiku un budžetu kopumā."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām uzskata, ka nākamā gada valsts budžetā var rast ietaupījumu 850 miljonu eiro apmērā.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē LDDK prezidents Andris Bite savu uzrunu sāka ar pārmetumiem, ka valdības sociālajiem partneriem nav bijis iespējams laicīgi iepazīties ar budžeta dokumentiem, jo informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam" publiski pieejams kļuva tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma.

Viņš uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat Ministru kabineta doto uzdevumu - samazināt budžetu 150 miljonu apmērā un efektivizēt valsts pārvaldi.

"Ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams," teica Bite.

Pēc viņa teiktā, nav līdz galam skaidrs, uz kā rēķina visas vajadzības valsts budžetā tiks segtas. Ārējais parāds turpinās pieaugt, un palielināsies parāda apkalpošanas izdevumi, Bite norādīja. Viņaprāt, plaisas nesamazināšana starp budžeta izdevumiem un ieņēmumiem nākamajos gados radīs ļoti smagu efektu uz sabiedrību kopumā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti šodien ārkārtas sēdē sāks skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tostarp Saeima būs jālemj par valdības sagatavotajiem grozījumiem akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai īstena saimnieka pieeja ļaus izskaust nevajadzīgus budžeta tēriņus.

Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā kopumā ir 10% vakanču, kas parāda vidējo «temperatūru» valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma sevi kopē no virsotnes. 10% samazinājums no 18 miljardus vērtās 2026. gada budžeta izdevumu daļas veido tieši 1,8 miljardus eiro. Saprotams, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz algām, tomēr lielu daļu no deficīta varētu likvidēt tieši šādi, likvidējot vakances.

Ministrijas kā paraugs

Ministrijas un Valsts kanceleja ir valsts pārvaldes centrālais aparāts, un jau sen ir zināms, ka nepilno 4000 ierēdņu kopu nav vērts samazināt tieši, jo funkciju pietiek. Tajā pašā laikā esošās vakances parāda, ka ministrijas tīri labi tiek galā ar esošo darbinieku skaitu. Proti, būtu iespējams minimizēt izdevumus «atlaižot» tukšos krēslus. Tie, kuri dara darbu, lai paliek un strādā, bet tie krēsli, kas stāv tukši, vienkārši tiek izņemti no budžeta. Zināms taču – ja nauda tiek iedota, tad to pamanās iztērēt un atpakaļ budžetā šie līdzekļi nenonāk. Patiesībā sistēma ir saglabājusies no mūsu valsts brīvības atgūšanas brīža, un iestādes vai institūcijas budžeta veidošana kopš 1991. gada vienmēr ir veidota pēc amata vietu principa. Ņemsim kaut visvienkāršāko veidojumu – muzejs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu valsts budžeta izdevumus nākotnē, jau šobrīd jāsāk plānot reformas, kas vērstas uz sabiedriskās infrastruktūras tīklu optimizāciju, atsevišķu valsts funkciju nodošanu privātajam sektoram un izmaksu lietderīguma analīzi valsts resoros, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, komentējot nākamā gada valsts budžeta projektu.

Viņš pauda, ka šī brīža apstākļos drošība ir prioritāra un šajā jomā nedrīkst taupīt - aizsardzības spēju stiprināšanai jāpiešķir nepieciešamie līdzekļi.

"Iedzīvotāju pārliecība par drošu nākotni ir arī būtisks faktors, kas ietekmē ekonomiku. Šajā ziņā budžets sper nopietnus soļus uz priekšu," uzsver Rutkaste.

Viņš arī piebilda, ka vienlaikus pēdējo gadu laikā budžeta izdevumu apjoms ir būtiski pieaudzis, un tuvākajos gados ierobežot budžeta deficītu kļūs vēl izaicinošāk. Rutkaste uzsver, ka, nemazinot budžeta izdevumu vajadzības, nodokļu palielināšana nākotnē kļūs neizbēgama, un tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku.

"Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka politiskajā procesā, kas neietver nopietnas strukturālas reformas, vienoties par pietiekamu un ilgtspējīgu budžeta izdevumu samazināšanu nav iespējams," pauda Rutkaste, skaidrojot, ka Latvijas Bankas ieskatā jau šobrīd jāsāk darbs pie reformu plānošanas, kas mazinās valsts budžeta izdevumu nepieciešamību nākotnē.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm - drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai - plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

FM informē, ka no tā drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai - 45 miljoni eiro, ģimeņu ar bērniem atbalstam - 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem - vēl 105,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus.

Nacionālās trīspusējās padomes sēdē piektdien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir "absolūts drošības budžets" un ir spēts nodrošināt nepieciešamo finansējumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, virzoties uz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ašeradens pēc sēdes žurnālistiem skaidroja, ka aizsardzības resoram ir iedots nepieciešamais resurss 5% apmērā, un nu Aizsardzības ministrijas ziņā ir tas, kā tas tiks izmantots, jo situācija nozarē mainās ļoti strauji.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iesniedzis nākamā gada valsts budžetu Saeimā.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) no finanšu ministra saņēmusi 2026. gada valsts budžeta projektu. Tradicionālajā budžeta portfeļa iesniegšanas pasākumā piedalījās arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Budžeta portfeļa nešana no Finanšu ministrijas uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997. gadā. Līdz šim ar budžeta portfeli aiznesti jau 27 valsts budžeta likumprojekti, un šogad portfelis tiks nests jau 28. reizi. Tradīciju ieviesa bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (NA). Viņš atvēlēja personīgo darba portfeli, lai Saeimā nogādātu 1998. gada budžetu.

Jau ziņots, ka valdība otrdien, 14. oktobrī, atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, kas paredz ieviest jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Izmaiņu autori lēš, ka tās uzlabošot uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazināšot finansējuma izmaksas un līdzsvarošot nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem - fiziskām personām, vienlaikus veicinot pašvaldību interesi investīciju piesaistē.

Ar likumu grozījumiem no nākamā gada plānots ieviest alternatīvu ienākuma nodokļu sistēmu investoru atbalstam un pašvaldību ieņēmumu atbalstam - jaunu ienākuma nodokļa piemērošanas modeli dividendēm.

Paredzēts, ka uzņēmumi, kuru dalībnieki ir tikai fiziskas personas, varēs izvēlēties: dividenžu sadales brīdī piemērot samazinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā vai arī šo dividenžu saņēmējiem vienlaikus piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokli 6% apmērā.

Finanses

Valsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro

Db.lv,27.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā termiņā - no 2026. līdz 2028. gadam - valsts budžeta izdevumus plānots samazināt par 844,1 miljonu eiro, ko nodrošina izdevumu pārskatīšana un optimizācijas pasākumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pārskatot nākamā gada budžetu, valsts parāda vadības pozīcija uz otro lasījumu samazināta papildus par 10 miljoniem eiro katru gadu, trīs gados kopā veidojot 30 miljonu eiro ietaupījumu, un tas papildina kopējo konsolidāciju, informē FM.

Valsts budžeta izdevumu samazinājums vidējā termiņā veidojas pakāpeniski. Attiecīgi 2026. gadā izdevumi tiks samazināti par 243,4 miljoniem eiro, 2027. gadā - par 304,6 miljoniem eiro un 2028. gadā - par 296,1 miljonu eiro.

Tostarp nākamgad budžeta bāzes izdevumu samazinājums ir 50 miljonu eiro apmērā, nozaru ministrijas identificējušas un samazinājušas izdevumus par 181 miljonu eiro, bet vēl 12,4 miljonus ir izdevies ietaupīt, gatavojot budžeta likumprojektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma visus 47 nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, lai sāktu skatīt likuma par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam.

Deputāti darbu pie nākamā gada budžeta sāka 3. decembrī.

Likumam par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam kopumā iesniegti 290 priekšlikumi. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīti vien daži priekšlikumi nākamā gada budžetā, kurus iesniedza opozīcijas deputāti.

Saeimas deputāti cita starpā pieņēma vairākus grozījumus likumos, kas paredz no nākamā gada palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Pieņemtie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā paredz, ka turpmāk bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna 1,5 gadu vecumam līdzšinējo divu gadu vietā. Vienlaikus pabalsta apmēru palielinās no 171 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī. Par bērniem, kuri būs dzimuši līdz nākamā gada 2. novembrim, pabalstu turpinās maksāt arī no bērna pusotra līdz divu gadu vecuma sasniegšanai, un tas būs 42,69 eiro apmērā - kā tas bijis līdz šim šajā periodā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Deputāti budžetu galīgajā lasījumā sāka skatīt trešdien plkst. 9. Līdz ar to pie budžeta pieņemšanas kopā ar pārtraukumiem tika strādāts apmēram 24 stundas. Parlamentārieši, kā iepriekš nolēmuši, šogad budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi naktī neskatīja.

2024. gadā Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas.

2023. gada budžets tika pieņemts pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022. gada budžeta pieņemšana, kas 2021. gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15. novembra līdz 23. novembrim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Pakalpojumi

Latvijas viesnīcās rezervāciju skaits Ziemassvētkiem un gada nogalei ir nedaudz pieaudzis

LETA,24.11.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas viesnīcās rezervāciju skaits Ziemassvētkiem un gada nogalei šobrīd ir nedaudz lielāks kā pirms gada, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš (ZZS).

Viņš norādīja, ka rezervāciju temps šogad ir labāks. Prognozēts, ka noslodze svētku nedēļās sasniegs aptuveni 70-80%, bet viesnīcām centrā un augstākās kategorijās - vairāk nekā 80%.

Kalniņš uzsvēra, ka tas ir pozitīvs signāls, jo interese par Rīgu kā ziemas galamērķi turpina pieaugt.

Asociācijas vadītājs minēja, ka svarīgs iemesls ir Rīgas Ziemassvētku tirdziņš, kas kļūst par arvien nozīmīgāku "magnētu" vietējiem un ārvalstu viesiem. Pēc viņa teiktā, tirdziņš Doma laukumā un Vecrīgas svētku vide rada atmosfēru, kas noteikti palīdz viesnīcām piesaistīt vairāk viesu.

Viņš rezumēja, ka viesnīcu pieprasījums turpina pieaugt un svētku sezona ir labs piemērs tam, kā kvalitatīvi veidots piedāvājums un pilsētas atmosfēra var radīt reālu pienesumu ekonomikai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembris un decembris ir gada intensīvākais periods – Melnās piektdienas izpārdošanu un Ziemassvētku laikā “Venipak” sūtījumu apjoms Baltijā pieaug par vairāk nekā 40 %. Tāpēc uzņēmums ir veicis būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ātru sūtījumu piegādi bez aizķeršanās – pakomātu tīkls pieaudzis par 38 %, bet loģistikas komanda paplašināta par 30 %, informē uzņēmums.

Uzņēmuma prognozes liecina, ka šogad sūtījumu apjoms Baltijā pieaugs par vairāk nekā 40 %, bet kopējais apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts 10–15 % apmērā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

“Viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku sezonas laikā ir sabalansēt kurjeru noslodzi un labbūtību. Intensīvākais piegāžu periods sakrīt ar gripas sezonu, tāpēc rūpes par kurjeru veselību un izdegšanas novēršana ir būtiska prioritāte. Šajā laikā katrs kurjers ir ļoti svarīgs,” uzsver Sanita Bērziņa, “Venipak Latvija” vadītāja.

Pirms aktīvākās sezonas “Venipak” piesaistījis papildu darbiniekus – gan kurjerus, gan noliktavas darbiniekus, lai sekotu līdzi pieprasījumam un sagatavotu svarīgākos loģistikas ķēdes posmus paaugstinātai noslodzei. Loģistikas komanda paplašināta par 30 %, un lielāka kļuvusi arī klientu apkalpošanas komanda, lai efektīvi apstrādātu pieaugošo pieprasījumu apjomu.

Tehnoloģijas

Aptauja: ar roku rakstīti Ziemassvētku apsveikumi gandrīz izzuduši – dominē mobilās lietotnes

Db.lv,19.12.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētkos pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (75 %) apsveikumus raksta “WhatsApp” un citās mobilajās lietotnēs, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati.

Tikai 6 % iedzīvotāju Ziemassvētkos vēl sūta tradicionālās ar roku rakstītas apsveikuma kartītes pa pastu.Vienlaikus 42 % iedzīvotāju Ziemassvētkos izvēlas piezvanīt un apsveikt pa telefonu. Šī apsveikuma forma kļūst izplatītāka, palielinoties vecumam – jo vecāks respondents, jo biežāk viņš dod priekšroku tieši telefona zvanam.

Vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņiem patīk sūtīt Ziemassvētku apsveikumus. Tajā pašā laikā 20 % norāda, ka, lai arī apsveikumu sūtīšana sagādā prieku, tā var radīt arī papildu spriedzi – īpaši svētku laikā, kad jādomā par daudziem tuviniekiem vienlaikus, jāsarūpē dāvanas, jāplāno svētku galds u.tml.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB,13.01.2026

Dalies ar šo rakstu

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.janvāra numurā lasi:

DB analītika

Augs valsts īpašumu pārdošanas apjomi

Tēma

Interneta mediju nozarē vadībā izvirzās jauni līderi

Top 500

Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā - Klīnika EGV

Latvijas Eksporta izcilības

Būtiska Latvijas eksporta prece – kaltēti zirņi

Finanses

Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Uzņēmējdarbība

Svētku dienas efekta vietā defekti

Transports

Pārvadājumu sadārdzinājums atspoguļosies cenās un konkurētspējā

Eksperti

Kāpēc valsts uzņēmumu IPO nav ideoloģija, bet ekonomiska loģika?

Laura Čistjakova, Finanšu nozares asociācijas finanšu analītiķe,12.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai ir nepieciešams jauns izaugsmes virzītājs. Attīstīts kapitāla tirgus var pildīt šo lomu, un valsts uzņēmumu kotēšana biržā, īstenojot to akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus (IPO), ir praktisks veids, kā šo attīstību paātrināt. Tas nav ideoloģijas jautājums. Tas ir racionāls lēmums par labu profesionālai korporatīvajai pārvaldībai, augstākai caurspīdībai, plašākai sabiedrības iesaistei un daudzveidīgākiem finansējuma avotiem - elementiem, kas nosaka modernas un konkurētspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides kvalitāti.

Kotācijai biržā ir viens fundamentāls efekts - tā ievieš disciplīnu. Regulatoru un biržas prasības nosaka regulāru informācijas atklāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, pārvaldes institūcijas (padomes) kompetences kritērijus, skaidru atlīdzības politiku un ilgtspējas rādītāju publiskošanu. Tie nav formāli pienākumi, bet mehānismi, kas samazina politiskās ietekmes riskus uzņēmumu ikdienas lēmumos un uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti. Valsts uzņēmumiem tas nozīmē skaidri definētus mērķus un atbildību par rezultātiem, kādus pieprasa publiskais tirgus.

Vienlaikus IPO rada iedzīvotājiem praktisku un reālistisku iespēju investēt savas valsts uzņēmumu attīstībā un veicina ieguldījumu kultūras nostiprināšanos, kas Latvijā vēl aizvien ir agrīnā attīstības stadijā. Tas ir arī uzticības jautājums - sabiedrība kļūst par līdzdalībnieku, nevis tikai novērotāju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet neatbalsta 2026. gada budžeta projekta virzīšanu uz Saeimu, piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē paziņoja ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Savukārt LDDK prezidents Andris Bite uzsvēra, ka valdības ambīcijas par publisko izdevumu samazināšanu ir daudz par mazu un darba devēji joprojām uzstāj uz valdības izdevumu samazināšanu 850 miljonu eiro apmērā.

Bite uzsvēra, ka ministrijas nav izpildījušas pat valdības doto uzdevumu samazināt izdevums par 150 miljoniem un tos samazinājušas krietni mazākā apmērā.

"Tāpat mēs turpinām strauji audzēt valsts parādu, aizņemamies un tērējam daudz vairāk, nekā varam nopelnīt. Parāda apkalpošanai vien tērēsim 713 miljonus eiro, kas, piemēram, ir Iekšlietu ministrijas budžets," teica Bite.

Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka, pēc uzņēmēju teiktā, situācija eksporta tirgos attīstās daudz sliktāk nekā pesimistiskākajās Finanšu ministrijas (FM) prognozēs, tāpēc ir jāgatavojas daudz sliktākiem apstākļiem ekonmikā nekā līdz šim.

Budžets

Jau nākamā gada budžetā papildu ietaupījumu varētu gūt no publisko iepirkumu reformas

LETA,20.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamā gada valsts budžetā ievērojamu papildu ietaupījumu varētu gūt no publisko iepirkumu sistēmas strukturālās reformas, kas jau ir izstrādāta, bet budžeta plānā vēl nav ierēķināta, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš novembrī atstās šo amatu, lai pārņemtu Birokrātijas mazināšanas rīcības grupas vadību.

Viņš skaidroja, ka valdības nesen apstiprinātajā publisko iepirkumu reformas anotācijā Finanšu ministrija (FM) ir prognozējusi ietaupījumu līdz 4% no publisko iepirkumu kopējā apjoma. Ja šis apjoms šogad ir ap 5,4 miljardiem eiro, tad 4% varētu būt vairāk nekā 200 miljoni eiro. "Ja mēs raugāmies uz esošo budžetu nākamajam gadam un turpmākajos vēl divos gados, tur šī summa redzama nav," apgalvoja Endziņš, paužot neizpratni, kāpēc gan šo paredzamo ietaupījumu nerēķināt iekšā budžetā.

Turklāt Endziņš piebilda, ka minētais FM aprēķins vēl ir ļoti pieticīgs, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķini liecina, ka, veicot šāda līmeņa reformas, ietaupīt var no 7% līdz 35%. "Tā būtu jau pilnīgi cita summa. Mēs aizgājām uz 4%, bet arī tas nav iekšā budžetā. Šī ir, kā viņiem patīk teikt, fiskālā telpa, kuru var izmantot deficīta mazināšanai," skaidroja uzņēmēju pārstāvis.