Nodokļi

Precizēs likumu «Par dabas resursu nodokli»

Madara Fridrihsone, 27.02.2004

Jaunākais izdevums

Izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikti likuma «Par dabas resursu nodokli» grozījumi, kas precizēs šī likuma normas saistībā ar dabas resursu nodokļa maksāšanu par no citām valstīm ievestajām precēm pēc 2004. gada 1. maija, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Grozījumi noteiks, kad un kur turpmāk būs jāmaksā nodoklis par videi kaitīgām precēm un produktiem, to iepakojumu, kā arī radioaktīvajām vielām. Tāpat grozījumi paredz precizēt arī likuma normas, kas attiecas uz pārskata par nodokļa aprēķiniem iesniegšanas termiņiem. Likuma «Par dabas resursu nodokli» normas tiks saskaņotas ar 17. februārī pieņemto Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu, kas noteic, ka pirmo reizi reģistrējot transportlīdzekļus Latvijā, par tiem ir jānomaksā dabas resursu nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām (ĪADT) Latvijā, informē pārvaldes pārstāvji.

Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. ĪADT dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses, tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Informācija par izmaiņām tiesību aktos, kas stāsies spēkā no 1.janvāra

, 27.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības plāns nosaka robežas, kādas saimnieciskās vai cita veida darbības ir vai, tieši otrādi, nav atļautas īpaši aizsargājamās teritorijās; svarīga ir arī pašvaldību iesaiste

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam. Parasti tie ir no septiņiem līdz pat 15 gadiem un tos apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Dabas aizsardzības plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Pats plāns nosaka nepieciešamo dabas aizsardzības un pieļaujamo saimniecisko darbību, atbilstoši ĪADT zonējumam. Iedalījums zonās (regulējamā režīma, lieguma, ainavu aizsardzības, neitrālā) tiek pamatots plānā un papildus apstiprināts ar teritorijas individuālo noteikumu pieņemšanu. Dabas aizsardzības plāni ir saistoši visu līmeņu teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem. Kopš 2016. gada ir apstiprināti kopumā 25 dabas aizsardzības plāni dažādām teritorijām Latvijā. Pavisam Latvijā ir 683 ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas katra atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Top jauns Gaujas Nacionālais parka dabas aizsardzības plāns; saņemti arī iebildumi

LETA, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi, kas regulēs, kā labumu no dienesta automašīnas izmantošanas personiskām vajadzībām apliek ar nodokļiem, tiks pieņemti tikai trīs dienas pirms to spēkā stāšanās.

Proti, valdība šodien tā arī nespēja vienoties par šiem noteikumiem, tādēļ tie tiks pieņemti 28. decembrī, bet spēkā stāsies jau no 1.janvāra.

Apspriežot ieceri aplikt ar nodokļiem no dienesta automašīnu izmantošanas gūto labumu, ministri apšaubīja, vai izvēlēts labākais risinājums, jo Finanšu ministrija bija ierosinājusi to noteikt, vadoties tikai no motora tilpuma, nevis no izmantošanas biežuma.

Saskaņā Finanšu ministrijas versiju par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām tiek aplikts labums, ko darba ņēmējs guvis, lietojot dienesta automašīnu personiskajām vajadzībām, minimālā ar nodokļiem apliekamā summa būs 40 Ls mēnesī, bet maksimālā – 150 Ls mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināts dabas aizsardzības plāns dabas Daugavas ielejas parkam

Žanete Hāka, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija sākumā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda rīkojumu tika apstiprināts pirmais SIA Metrum izstrādātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam Daugavas ieleja Aizkraukles novadā, informē SIA Metrum.

Šādus plānus sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi izstrādā īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to sagatavošanā tiek iesaistīts plašs dažādu jomu speciālistu loks, tostarp sertificēti sugu un biotopu eksperti - ornitologi, entomologi, ihtiologi.

Dabas aizsardzības plānu izstrāde ir jauns Metrum plānošanas nodaļas darbības profils. Pēdējo trīs gadu laikā ir sagatavoti un ar ministra rīkojumu apstiprināti tikai pieci dabas aizsardzības plāni. To izstrāde ir garš un sarežģīts process, un atsevišķos gadījumos, nespējot rast kompromisu starp dažādām interešu grupām, tie tā arī netiek apstiprināti ar ministru rīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Zemes īpašnieki prasa kapitālo remontu dabas vērtību noteikšanas sistēmā

Māris Ķirsons, 03.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar SIA "Zaļā josta" Valdes priekšsēdētāju Jāni Lapsu.

Lūdzu īsumā izstāstiet, ar ko nodarbojas "Zaļā josta"? Raksturojiet sektoru, kurā darbojaties.

Uzņēmums "Zaļā josta" īsteno principu "piesārņotājs maksā" jeb nodrošina ražotāja atbildības sistēmas. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš rada atkritumus - ražo vai ieved Latvijā preci, kurai ir pievienots iepakojums, ir atbildīgs par to, lai tad, kad šis iepakojums ir kļuvis par atkritumiem, tas tiktu savākts un pārstrādāts otrreizējās izejvielās. Mēs nodrošinām, lai uzņēmumiem nebūtu jānodarbojas ar atkritumu savākšanu - slēdzot līgumus ar mums, tie pilnvaro mūs sakopt aiz sevis. Noslēdzot līgumu ar "Zaļo jostu" uzņēmējs katru ceturksni atskaitās par iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku vai videi kaitīgo preču apjomu, ko tas ir realizējis Latvijas teritorijā. "Zaļā josta" apkopo klientu sniegtos datus un ar atkritumu savācējorganizāciju palīdzību nodrošina, ka konkrēta veida iepakojuma atkritumi tiek savākti. Līdzīga sistēma ir arī attiecībā uz videi kaitīgām precēm - nolietotām riepām, eļļām, eļļas filtriem, akumulatoriem un baterijām. Arī tās pēc noteikta brīža kļūst par atkritumiem, tikai - atšķirībā no iepakojuma - tie ir bīstamie atkritumi. Arī šajā gadījumā "Zaļā josta" nodrošina, ka noteikts procents šo preču tiek savākts atpakaļ un pārstrādāts vai iznīcināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prognozē cenu kāpumu, palielinoties tarifiem

Sandra Dieziņa kopā ar Jūliju Pudenko un Rudīti Šmiti, 11.07.2007

«Šis izdevumu postenis Balticovo ekonomikā veidos 5 %, kas ir nesamērīgi daudz,» spriež lielākā olu ražotāja a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa likmes kāpums un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas tarifu iespējamais pieaugums var veicināt cenu celšanu gala produkcijai.

Šādas prognozes Db izteica aptaujātie pārtikas ražotāji, kam iepakojums veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām. Paredzēts, ka dabas resursu nodokļa (DRN) likme līdz 2009. gadam stikla iepakojumam pieaugs astoņas reizes, metāla iepakojumam - 11 reižu, bet iepakojumam no koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem - teju 30 reižu.

Runā izvairīgi

Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas operatori pagaidām izvairīgi runā par iespējamo tarifu celšanu, taču noprotams, ka līdz gada beigām tie tiks paaugstināti. SIA Zaļā josta (ZJ) valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa Db sacīja, ka «pagaidām nav plānots straujš cenu kāpums, taču, redzot izveidojušos situāciju, maksa par iepakojuma pārstrādi varētu palielināties». Konkrētus apjomus viņš nenosauc, piebilstot, ka tas galvenokārt būšot atkarīgs no inflācijas apjoma un cenu kāpuma gada beigās, jo operatora darbība ir saistīta ar visām industriālajām izmaksām. Savukārt a/s Latvijas Zaļais punkts (LZP) valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs teic, ka maksu par iepakojuma pārstrādi neietekmē DNR palielināšana. Viņš norādīja, ka pēdējo septiņu gadu laikā maksa par iepakojuma pārstrādi tikusi pacelta tikai vienu reizi, un tas bija saistīts ar izmaksu palielināšanu. Ja gada beigās izmaksas uz transportu, enerģiju, darbasspēku palielinās, tad, protams, mēs izskatīsim iespēju, ka maksa par iepakojuma pārstrādi tiks palielināta, taču tikai lai segtu pašizmaksas, teica M. Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk gan pašvaldības, gan arī privātie uzņēmumi cenšas būt dabai draudzīgāki, tādējādi taupot gan vidi, gan savus resursus

Neviens normatīvais akts tieši nenosaka, cik daudz pašvaldībām būtu jāiesaistās dabas aizsardzībā. Tās var iesaistīties gan valsts noteikto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) apsaimniekošanā, gan veidot pašas savas, tostarp vietējas nozīmes teritorijas, DB skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Laura Jansone. Pašvaldībām, tāpat kā jebkurai citai personai, ir tiesības gan ierosināt dabas aizsardzības plānu izveidošanu, gan finansēt to izstrādi. Tāpat tām ir pienākums iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, piedaloties uzraudzības grupā un sniedzot atzinumu par to. Pašvaldības attīsta tūrisma infrastruktūru sava novada vai pilsētas teritorijā esošajā ĪADT, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, gan citus finansējuma avotus. Piemēram, šogad no ES fondu līdzekļiem slodzi mazinošas infrastruktūras ierīkošanu ĪADT sāks vairāk nekā desmit pašvaldības. Plānojot savas teritorijas attīstību, pašvaldībām jāņem vērā likumā noteiktie plānošanas principi, tostarp integrētas pieejas princips — ekonomisko, kultūras, sociālo un vides aspektu saskaņošana. Līdz ar to teritorijas attīstības plānošanai vienlaikus būtu jāveicina arī dabas aizsardzība pašvaldības teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa faktiskie ieņēmumi ir par 20% mazāki nekā ikgadējā valsts budžeta likumā plānotie, tajā pašā laikā funkciju dalīšana starp iestādēm rada «logus», kas ļauj izvairīties no šī nodokļa nomaksas

Tādu ainu devītās ikgadējās konferences Ēnu ekonomika Latvijā laikā ieskicēja LTRK padomes loceklis, SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atgādināja, ka pērn dabas resursu nodokļa ieņēmumi bija par 7,6 milj. eiro mazāki, nekā paredzēti 2018. gada valsts budžetā, turklāt šāda situācija tiekot novērota vairākus gadus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamās informācijas, 2018. gadā dabas resursu nodoklī iekasēti 30,14 milj. eiro, taču šī nodokļa ieņēmumu plāns bija daudz lielāks – 37,8 milj. eiro. Līdzīga aina vērojama arī 2017. gadā, kad šajā nodoklī tika iekasēti 25,63 milj. eiro, bet bija plānots ieņemt 36,59 milj. eiro — tādējādi iztrūkums bija 10,96 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Top nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskais projekts

Dienas Bizness, 11.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzsākusi martā nodegušās Līgatnes dabas taku saimniecības ēkas tehniskā projekta izstrādi, lai augusta otrajā pusē izsludinātu iepirkuma procedūru par tās būvniecību, informē DAP.

Plānots, ka jaunā saimniecības ēka atradīsies blakus iepriekšējai būvei. Veikti nepieciešamie topogrāfiskie un ģeoloģiskie uzmērījumi, izstrādāts nama skiču projekts. Līdztekus notiek darbs pie tehniskā projekta elektrības strāvas palielināšanai un pieslēguma vietas izveidei.

«Attīstot jaunās ēkas ieceri, lielu uzmanību pievērsām, lai tā nodrošinātu ne tikai Līgatnes dabas taku saimnieciskās funkcijas, bet būtu ar papildus pievienoto vērtību – kalpotu arī sabiedrībai un taku apmeklētājiem. Rezultātā izdevies panākt, ka dzīvnieku barības sagatavošanas ēka vienlaikus būs skatu platforma, no kurienes Līgatnes dabas taku apmeklētāji varēs vērot stirnu voljeru. Iecerēts, ka ēkas darbības nodrošināšanai tiks izmantota arī saules enerģija. Tuvākajās nedēļās Dabas aizsardzības pārvalde plāno izsludināt būvniecības konkursu, jo jaunā ēka jāuzbūvē līdz gada beigām,» stāsta DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ar dabas nodokļiem labāk pagaidīt

Zanda Zablovska, 31.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Eiropas Komisija (EK) vērš uzmanību uz zemajiem dabas resursu nodokļiem Latvijā, ar to paaugstināšanu nevajadzētu steigties.

Dabas nodokļu paaugstināšana ietekmēs rūpniecību, daļēji arī pakalpojumu jomu – iepakojuma cenas, DB skaidro Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners. «Latvijā šie nodokļi nav tik zemi, lai tagad būtu jāpalielina,» norāda K. Ketners. EK publicētajos ieteikumos kopumā rosina Latviju veikt reformas septiņās jomās – budžeta veidošanā, nodokļu politikā, bezdarba mazināšanā, sociālajā sistēmā, enerģētikā, kā arī tiesu sistēmā un izglītībā un zinātnē. Vienlaikus EK publicējusi Konverģences ziņojumu, kurā atzīts, ka pagaidām Latvija neizpilda kritērijus eiro ieviešanai.

Nodokļu sistēmu Latvijā var uzskatīt par izaugsmei draudzīgu, tomēr uzmanība jāpievērš maz pelnošo iedzīvotāju lielajam nodokļu slogam, klāsta EK, piebilstot, ka valdība gan plāno pārvirzīt nodokļus no darbaspēka uz citiem avotiem. EK ieskatā nodokļu slogs būtu jāpārvirza uz patēriņu, īpašumu un dabas un citu resursu izmantošanu. Vides nodokļi ir salīdzinoši neattīstīti, turklāt dominē degvielas nodokļi, kamēr nodokļi citiem enerģijas veidiem, piesārņojumam un citu dabas resursu izmantošanu ir zem vidējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa. Atsevišķos gadījumos izmaiņas ir pat ļoti ievērojamas, lai arī 2009. gadā nodokļi par vairāku atkritumu noglabāšanu ievērojami pieauga. «Tomēr turpmāka nodokļu bāzes paplašināšana ar citiem vides nodokļu avotiem, īpaši par piesārņojumu, savienojumā ar plašāka mēroga nodokļiem enerģijas avotiem palīdzētu sasniegt noteiktus mērķus vides jomā, vienlaikus nodrošinot telpu darbaspēka nodokļu samazināšanai,» teikts ieteikumos. K. Ketners gan informē, ka nodokļi par piesārņojumu un dabas resursu nodoklis Latvijā ir vidējā līmenī, vērtējot 2010. gada datus. «Zaļie nodokļi spēlē būtisku lomu ekonomikas regulējumā, tomēr Latvijai pašlaik nevajadzētu neko darīt, jo tad pieaugs cenas utt.», viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā, Emīla Dārziņa ielā 28 Ķemeros, sākta daudzfunkcionāla, interaktīva dabas tūrisma centra būvniecība.

Daudzfunkcionālā dabas tūrisma centra izveides un mežaparka labiekārtojuma koncepts ir balstīts uz dabas mantojuma un tā vērtību izcelšanu, dabas resursu saglabāšanu un mijiedarbību ar cilvēku.

Daudzfunkcionālā centra būvdarbi sākti oktobrī, un tos plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

Centra ēka plānota gandrīz 4000 kvadrātmetru platībā. Tajā, izmantojot inovatīvus un interaktīvus risinājumus, apmeklētājiem būs iespēja izglītoties, izzināt dabu un saturīgi pavadīt laiku. Dabas tūrisma centrs sniegs plašākas izglītības iespējas bērniem, skolēniem, skolotājiem, jaunajiem un pieredzējušajiem zinātniekiem, tūristiem un citiem interesentiem.

Centra saturu veidos pamata ekspozīcija, kurā akcentētas Jūrmalas dabas bagātības un to daudzveidība, procesi dabā un cilvēka atbildība par dabiskās vides saglabāšanu. Papildus pastāvīgās ekspozīcijas zālei būs arī mainīgās ekspozīcijas, konferenču zāle, telpas mācību nodarbībām un pasākumiem, kafejnīca, kā arī atvērtā tipa biroja telpas uzņēmējiem. Gada nogalē plānots sākt meža parka Tūristu ielā 17 labiekārtošanu, kopumā sakārtojot teritoriju Ķemeru apkaimē kopumā 15,74 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noteikta dabas parka Svētes paliene aizsardzības un izmantošanas kārtība

, 08.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 8.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts Dabas parka Svētes paliene individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, informēja Vides ministrija.

Dabas parks izveidots īpaši aizsargājamo biotopu un putnu sugu aizsardzībai. Tas ietver Svētes un Lielupes palieni, kurā ligzdo vai barojas īpaši aizsargājamas putnu sugas. Saskaņā ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas parks ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstā.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka arī dabas parka Svētes paliene funkcionālo zonējumu. Dabas parkā noteikta dabas parka, dabas lieguma un neitrālā zona. Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu un atjaunotu mitrāju, palieņu pļavu un palieņu mežu biotopus un tiem raksturīgās savvaļas augu un dzīvnieku sugas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nolemj nepalielināt resursu nodokli

Madara Fridrihsone, 23.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tomēr netiks palielinātas dabas resursu nodokļa likmes par dabas resursu, piemēram, dolomīta un kvarca smilšu, ieguvi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, gatavojot Dabas resursu nodokļa likumu izskatīšanai otrajā lasījumā, atbalstīja tēvzemiešu deputātes Annas Seiles priekšlikumu, kas paredz dabas resursu nodokļa (DNR) likmes par dabas resursu ieguvi saglabāt līdzšinējā apmērā. Par šo priekšlikumu, kas paredz būtiski zemākas DNR likmes nekā pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, vēl jālemj Saeimai. Db jau vairākkārt ziņoja, ka Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredzēja būtiski palielināt nodokļa likmes par dabas resursu ieguvi, nebija pa prātam vietējiem būvmateriālu ražotājiem, kas pauda bažas, ka DNR palielināšana negatīvi ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju. Arī A. Seile, aizstāvot savu priekšlikumu par DNR nepalielināšanu par dabas resursu ieguvi, uzsvēra, ka šie resursi — smiltis, grants, māls un citi, tiek izmantoti, lai Latvijā ražotu būvmateriālus, tādēļ DNR likmes palielināšana var izraisīt kārtējo būvmateriālu cenu pieaugumu. Turpretī Vides ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere norādīja, ka šie resursi Latvijā nav neierobežotos daudzumos, tie neatjaunojas, turklāt to ieguve notiek ar lieliem zudumiem un bijuši vairāki gadījumi, kad netiek veikta izmantoto zemju rekultivācija, jo uzņēmums tiek likvidēts vai bankrotē. Viņa skaidroja, ka, saskaņā ar Vides ministrijas aplēsēm, DNR likmju palielināšana neizraisītu būtisku izejvielu sadārdzināšanos, piemēram, dolomīta krava sadārdzinātos tikai par 0.3 Ls, taču DNR palielināšana mudinātu uzņēmējus taupīgāk izmantot dabas resursus. Turpretī A. Seile, kuras priekšlikums par nodokļa likmju nepalielināšanu guva Budžeta komisijas vairākuma atbalstu, uzsvēra: «Visiem nav jāmaksā par to, ka kāds bankrotē.»

Komentāri

Pievienot komentāru