Kopš pagājušā gada decembra eksporta dinamikā vērojama stagnācija – bez būtiskiem kāpumiem vai kritumiem, norāda Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs.
Tas netieši norāda uz situāciju Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā un Polijā, kur ekonomikas attīstība patlaban ir lēnāka nekā pie mums.
Turpretī importa pieaugums norāda, ka pieprasījums vietējā tirgū ir augsts, un tas ir galvenais pašreizējās izaugsmes dzinulis, saka eksperts.
Jūlijā preču eksporta vērtībai pēdējo trīs gadu laikā pirmo reizi fiksēts kritums gada izaugsmē - attiecīgi par 2,4%, saka Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce. Gada izaugsmi, kā varēja gaidīt, negatīvi ietekmēja parastā metāla eksporta samazināšanās, kā arī satiksmes līdzekļu eksporta kritums, kas varētu būt saistīts ar reeksporta samazināšanos. Pozitīvs gada pieaugums saglabājās lauksaimniecības un pārtikas produktu eksportā, tāpat koksnes, celtniecības materiālu, tekstila izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu eksportā. Ievērojamu kāpumu jūlijā gan mēneša, gan gada griezumā uzrādīja piena pārstrādes produktu (piens, krējums, sviests, piena tauki) un medus (4 reizes lielāks nekā vidēji citos mēnešos) eksports uz Lietuvu, Vāciju un Krieviju.
Samazinātās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes un bažas par politisko notikumu attīstību Sīrijā, kā arī Krievijas ekonomikas aktivitātes samazināšanās liek piesardzīgi vērtēt arī Latvijas preču eksporta izaugsmi nākamajos mēnešos. Lai gan Latvijas tautsaimniecības izaugsme pašlaik vairāk balstās uz iekšējo pieprasījumu un eksporta pieauguma tempi krītas, tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai ir svarīgi noturēt un kāpināt eksporta izaugsmi, bet tam ir nepieciešamas būtiskas investīcijas. Eiropas valstu konjunktūras rādītāju uzlabošanās ļauj cerēt uz pieprasījuma pieauguma atjaunošanos atsevišķās valstīs, kas varētu palielināt arī investīciju aktivitāti.
Savukārt G. Belēvičs prognozē, ka Latvijas eksporta rādītāji uzlabosies jau augustā, kad tiek uzsākts graudaugu eksports, kulmināciju sasniedzot rudens mēnešos. Papildus tam var minēt, ka joprojām var just Liepājas Metalurga dīkstāves rezultātu – dzelzs un tērauda eksporta apjoms pret iepriekšējā gada jūliju samazinājies par 55%, savukārt dzelzs vai tērauda izstrādājumu – par 19,1%.