Jaunākais izdevums

Šajā gadā apdrošināšanas nozare par garlaicību sūdzēties nevarēja, atzīst nozares pārstāvji. Pieņemti vairāki normatīvie akti, kas gan šajā, gan nākamajā gadā ietekmēs pieprasījumu pēc pakalpojumiem.

Šā gada deviņu mēnešu rezultāti liecina, ka apdrošinātāji prēmijās parakstījuši 326 miljonus eiro, bet atlīdzībās izmaksājuši 194,4 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati. Prēmiju ieņēmumi auguši par 14,3%, savukārt atlīdzību apjoms palielinājies par 6,8%. LAA vadītājs Jānis Abāšins teic, ka šā gada izaugsme vērtējama kā strauja – iepriekšējos gados bija vērojama tendence, ka atlīdzību apjomi vienmēr auga straujāk par parakstītajām prēmijām, bet šogad pēc ilgāka pārtraukuma prēmiju pieaugums ir bijis straujāks nekā atlīdzību palielinājums. Daļēji tas skaidrojams ar cenas celšanos atsevišķos veidos, kuri, nemitīgi pieaugot atlīdzībām, ilgstoši bija nerentabli. Lielākais apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms deviņos mēnešos vērojams dzīvības apdrošināšanā, sasniedzot 68,8 milj. eiro, tirgus apjoms pieaudzis par 15%. Izmaksātās atlīdzības sasniegušas 44 miljonus eiro, veidojot lielāko īpatsvaru jeb 22,7% no kopējā izmaksāto atlīdzību apmēra. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dzīvības apdrošināšanas atlīdzību apjoms ir pieaudzis par 19%.

«Būtiski, ka radīti daži jauni obligātie apdrošināšanas veidi,» atzinīgi vērtē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) vadītājs Jānis Abāšins. Kā negatīvu faktoru tirgū viņš nosauc to, ka šogad diezgan strauji pieauga OCTA polišu cenas.

LASI ARĪ:

OCTA nozares zaudējumi sarukuši par 21%

Savāc 10 000 parakstu par OCTA maksimālās gada cenas noteikšanu

Spiediens uz OCTA cenām turpināsies

Visu rakstu Prēmijas aug, cenas kāpj lasiet ceturtdienas, 7. decembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada pirmajā pusgadā pieauga par 15,4% salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un sasniedza 327 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sagatavotā operatīvoā informācija par apdrošinātāju darbības rezultātiem 2017. gada pirmajā pusgadā.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja gandrīz 70%, bet pārējās parakstītās bruto prēmijās dominēja sniegtie pakalpojumi citās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīs.

FKTK dati atklāj, ka pirmajā pusgadā visvairāk prēmijās bija parakstīts par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, sasniedzot 61 miljonu eiro, par sauszemes transporta apdrošināšanu - 53 miljonus eiro, par OCTAA - 35 miljonus eiro, un par dzīvības apdrošināšanas produktiem - 44,4 miljonus eiro. Savukārt par īpašuma apdrošināšanu bija vērojama neliela lejupslīde (-3,8%) un parakstītās prēmijas sasniedza 47,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju (apdrošināšanas sabiedrību un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu) parakstīto bruto prēmiju apmērs 2017. gada laikā strauji pieauga (par 21%) un decembra beigās sasniedza 646 miljonus eiro (t.sk. ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstītās bruto prēmijas bija 227 miljoni eiro jeb 35% no kopējām parakstītajām prēmijām), liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tostarp Latvijā parakstītās bruto prēmijas kopējā apdrošināšanas tirgū veidoja 68% un to apmērs uz vienu iedzīvotāju sasniedza pirmskrīzes līmeni – 228 eiro (2008. gadā – 216 eiro).

Lai arī pārskata gadā kopumā turpināja pieaugt parakstītās bruto prēmijas visos lielākajos apdrošināšanas veidos (izņemot vispārīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu -0.2%), to struktūru tas būtiski neietekmēja. Gandrīz puse (47%) no bruto parakstītajām prēmijām bija par transporta apdrošināšanu - sasniedzot 301 miljonus eiro (2016. gadā - 229 miljoni eiro), kam sekoja dzīvības apdrošināšana, kopējā apdrošināšanas tirgū sasniedzot 18% (jeb 115 miljoni eiro), īpašuma un veselības apdrošināšana (attiecīgi 13% jeb 84 miljoni eiro un 12% jeb 79 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas notiek veselības apdrošināšanā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības apdrošināšana ir viens no lielākajiem apdrošināšanas veidiem, kas arī šogad – pandēmijas un ekonomikas krituma laikā – ir spējis saglabāt tirgus apjoma pieaugumu.

Palūkosimies nedaudz dziļāk, kas notiek šajā apdrošināšanas veidā, kādas ir līdzšinējās tendences un nākotnes prognozes.

Pieprasīts pakalpojums

Šā gada deviņos mēnešos kopumā visos apdrošināšana veidos parakstīto prēmiju apjoms bijis 408,4 miljoni eiro, kas ir par 0,1% mazāk nekā pērn. Pašreizējai situācijai tas ir ļoti labs rādītājs – nozare ir spējusi saglabāt pērnā gada apjomus, neraugoties uz kopējo ekonomikas kritumu. Savukārt veselības apdrošināšana līdz ar dzīvības apdrošināšanu ir divi vienīgie lielie apdrošināšanas veidi, kuros bijis pieaugums – tā veselības apdrošināšanā parakstītās prēmijas ir palielinājušās par 5,5%, salīdzinot ar 2019. gadu, un sasniegušas 82,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2020.gadā Baltijas tirgū jāsamazinās modes zīmolu mazumtirdzniecības cenām

Valters Kaže - zīmolu stratēģijas konsultants, RISEBA asociētais profesors, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties konkurencei mazumtirdzniecības sektorā un tirgū ienākot jauniem dalībniekiem ar jauniem tirdzniecības formātiem, Baltijas tirgū beidzot varam sagaidīt kopējo cenu samazinājumu vairākās vidējā un premiālā cenas līmeņa modes preču kategorijās.

Pēdējo gadu tendences un patērētāju pētījumi rāda, ka dominējošs patēriņa trends ir pēc iespējas izdevīgāku darījumu meklējumi, kas ir likumsakarīgi, analizējot rādītājus par iedzīvotāju pirktspēju. Lai arī kopējā pirktspēja stabili un pakāpeniski kāpj, joprojām Latvijā, saskaņā ar Eurostat datiem (2018.gada dati), tā ir par 30% mazāka kā vidēji Eiropā. Tāpat aizvien biežāk pircēji iepērkas interneta vidē, kas ilustrē patērētāju vēlmi dot priekšroku alternatīviem iepirkšanās formātiem.

Šobrīd Baltijas mazumtirdzniecības sektorā pircējiem draudzīgākai cenu politikai ir visā pasaulē populārā daudzzīmola outlet koncepta deficīts. Mazumtirdzniecības sektorā citviet Eiropā ik gadu tiek attīstīti vidēji 4-6 nozīmīgi daudzzīmola outleta tirdzniecības centru projekti, kopējam šāda tipa lielāka mēroga centru skaitam pārsniedzot 180 centrus, kamēr Baltijas tirgū šobrīd nav neviena šāda tirdzniecības centra. Tā kā outlet formātu raksturo cenas līmenis pret līdzvērtīgu preces cenu ar vismaz 25% atlaidi, tas atstāj ietekmi ne tikai uz patērētāju individuālā līmenī, bet var ietekmēt mazumtirdzniecības sektoru kopumā, jo tirgus dalībnieki ir spiesti pārskatīt savu īstenoto cenu politiku".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tērēšanas stunda ir situsi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 31.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik saduras divas domas par pašmāju ekonomikas tendencēm.

No vienas puses, Finanšu ministrija pūš tauri par to, ka izaugsme šogad sasniegusi straujāko tempu kopš 2011. gada, arī Ekonomikas ministrija sit bungas – ekonomika turpina strauji uzņemt tempu. Eksports kāpj (imports gan kāpj ievērojami straujāk), stabila izaugsme vērojama arī mūsu nozīmīgajās kokapstrādes un pārtikas rūpniecības nozarēs. Un fonā jestri trallina bankas – ienākumi aug, tirgus uzsilst, turklāt, patēriņam pieņemoties spēkā, tērēt varot un vajagot arvien vairāk. Banku retorika ir skaidra un nepārprotama, arī ministrijas cenšas noturēt optimisma latiņu paceltu augstu virs galvas.

Tomēr šīs jestrās kapellas fonā gandrīz nedzirdami čīgā pa kādam lēnprātīgākam ekonomikas vērotājam, kam vēl dzīvā atmiņā ir iepriekšējās piedzīvotās pirmskrīzes, krīzes un pēckrīzes pieredze. Novērojot to, ka citu ekonomisko procesu vidū aktivizējas arī vēlme dzīvot labāk un ātrāk par svešu naudu, dažam labam tomēr rodas šādas tādas bažas par to, pie kā šāds dzīvesveids atkal var novest. Kamēr banku cilvēki priecājas, ka Latvijas ekonomika «mostas no letarģiskas snaudas» (bankas Luminor ekonomista Pētera Strautiņa citāts), tikmēr uzņēmēju aprindās vērojams ievērojami pragmatiskāks skats. Varbūt kaut kur izskanējušās čalas par jauna burbuļa pūšanos patiešām arī ir pārspīlētas. Ja nu vienīgi runa ir par kādu savdabīgu mikroburbuli. Varbūt ir pat pieļaujams lekt līdzi jestrajā polkā ar ekonomikas uzrāviena apdziedātājiem, tomēr arvien, pat tērēšanas ballītes skurbulī, paturot prātā, ka pēc svētkiem mēdz būt arī paģiras. Tomēr ir tādi ekonomikas «laika vērotāji», kuri skeptiski piemin Eiropas Savienības fondu naudas plūsmas atjaunošanās nozīmīgo lomu ekonomikas uzsilšanā – sak, bez Eiropas naudas ekonomika vārguļo, bet, saņemot fondu naudas dopinga devu, ceļas kājās un, mēli izkārusi, sāk skriet. Kamēr valsts ekonomikas vēnā pil stimulējošie miljoni, tikmēr ekonomika uz skrejceliņa turas braši, bet citādi pa gultu vien dzīvo. Lūk, trešajā ceturksnī līdzās apstrādes rūpniecībai un mazumtirdzniecībai ļoti ievērojami – gandrīz par 25% – pieauga arī būvniecības nozares apgriezieni. Nozare vairākus gadus kratījusies pa bedrainiem ceļiem, beidzot mēģina uzstūrēt atpakaļ uz šosejas. Tomēr ES fondu līdzekļu intensīvāka ieplūšana Latvijas ekonomikā nav nekādas brīnumzāles arī šai nozarei. Īslaicīgi fondu dāvanas rada eiforiju, bet, vērtējot ilgākā laika periodā, tās kā narkotikas novājina nozaru imunitāti un pašnoteikšanās spējas. Īslaicīga naudas plūsma īsti nespēj nodrošināt pozitīvas sekas ilgtermiņā. Tāpēc uzņēmumiem jākāpina produktivitāte un jādomā par produktu augstāku pievienoto vērtību neatkarīgi no fondu naudas radītās balles vai paģirām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tautsaimniecību pieslēgušā koronavīrusa ietekmi izmērīt ir grūti. Skaidrs gan ir tas, ka tā uz pasaules ekonomiku būs negatīva. Tas gan netraucē dažādu riska un drošā patvēruma aktīvu cenai kopā skriet debesīs.

Piemēram, zelta cena šīs nedēļas vidū pārsoļoja pāri apaļajai 1600 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir augstākais līmenis gandrīz septiņu gadu laikā.

Pieaugot neskaidrībai, zelta cenas kāpums var šķist saprotams. Tāpat viens no galvenajiem faktoriem, kas vēl pirms kāda laika bremzēja zelta cenas pieaugumu, bija pieņēmumi, ka centrālās bankas turpinās virzīties stingrākas monetārās politikas virzienā. Tam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus (zelts procentus un dividendes galu galā nemaksā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jelgavas nekustamā īpašuma tirgus - «ejošākie» ir mazie īpašumi

Laura Mazbērziņa, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jelgava ir pastāvīgā attīstībā esoša pilsēta ar sakārtotu infrastruktūru un vidi, tai ir ērta satiksme ar galvaspilsētu. Nemitīgi notiek kultūras un izklaides pasākumi, kas piesaista tūristus no Latvijas un ārvalstīm. Pateicoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Jelgava ir studentu pilsēta un studenti arī aktīvi pērk un īrē dzīvesvietas studiju laikā, daļa no viņiem paliek pilsētā pēc tam uz dzīvi,» runājot par Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu, biznesa portālam db.lv akcentē Viktors Svirkovskis, SIA «Latio » Jelgavas nodaļas nekustamā īpašuma aģents.

Nekustamā īpašuma izmaksas Jelgavā ir atkarīgas no ēku tehniskā stāvokļa, atrašanās vietas. «Viennozīmīgi Jelgava attīstās kā industriāla pilsēta. Pakāpeniska ekonomisko aktivitāšu palielināšanās pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū – pieaug nodarbinātība un samazinās bezdarbs,» stāsta Ilze Neimane, Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāve.

V. Svirkovskis norāda, ka Jelgavas nekustamā īpašuma tirgu var raksturot kā stabilu. Visaktīvāk tiek pārdoti vienas un divu istabu dzīvokļi. Šādu dzīvokļu vidējā cena ir ap 500 eiro kvadrātmetrā, bet tās amplitūda no 300 līdz 800 eiro kvādrātmetrā. Pārvaldīšanas izmaksas (NĪP) Jelgavā ir caurmērā 0,30 eiro kvadrātmetrā, bet apkures izmaksas ir atkarīgas no renovācijas un uzskaites sistēmas. Savrupmāju segmentā pieprasītas ir nelielas līdz 120 kvadrātmetrus lielas mājas ar cenu no 50 000 līdz 80 000 eiro. Pieprasīta ir arī kvalitatīva privātās apbūves zeme ar labām piebraukšanas iespējām, visām inženierkomunikācijām (elektrība, ūdens, kanalizācija, gāze). Tipiskākā šādu zemesgabalu cena ir līdz 15 eiro kvadrātmetrā, bet reizēm sasniedz pat 25 eiro kvadrātmetrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reisu atcelšanas skandāla dēļ Ryanair vadītājs atsakās no prēmijas

LETA, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs atteicies no savas apjomīgās gada prēmijas, ņemot vērā reisu atcelšanas skandālu, kas būtiski ietekmēja lidsabiedrības darbību.

Ryanair paziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz rekordlielo peļņu pagājušajā biznesa gadā, O’Līrijs nolēmis nesaņemt prēmiju, kas viņam pienākas.

Šīs prēmijas apjoms var pat sasniegt gada algas apmēru, kas O’Līrija gadījumā ir aptuveni viens miljons eiro. Iepriekšējā biznesa gadā viņa prēmija veidoja 950 000 eiro.

Par tikko noslēgušos biznesa gadu O’Līrijs algā saņēmis 1,06 miljonus eiro, kā arī aviokompānijas akcijas 1,25 miljonu eiro vērtībā.

Ryanair skaidro, ka O’Līrijs no savas prēmijas atteicies saistībā ar reisu atcelšanas skandālu, kura dēļ aviosabiedrība no septembra līdz martam bija spiesta atcelt aptuveni 20 000 lidojumu.

Ryanair paziņoja, ka reisu masveida atcelšana bijusi nepieciešama, jo aviokompānija pieļāvusi haosu darbinieku atvaļinājumu plānošanā, tāpēc aviokompānijas pilotiem un stjuartiem bijis jāpiešķir uzkrātie atvaļinājumi un viņi nav varējuši ierasties darbā. Tomēr mediji vēstīja, ka Ryanair trūka pilotu, jo vērā ņemamu skaitu pilotu pārvilinājusi konkurente - Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle (Norwegian).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātāju parakstītajās prēmijās aizvien dominē obligātā transportlīdzekļu apdrošināšana (2019.gadā īpatsvars bija 43,2%, bet 2018. gadā – 51,7%), liecina Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā apkopotā informācija.

Tas liecina par iedzīvotāju ierobežotajiem resursiem vai prasmes trūkumu izmantot plašāku apdrošināšanas resursu klāstu, kā arī apdrošināšanas sabiedrību pakļautību vienam riska paveidam. Pakāpeniski gan pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties ārvalstu apdrošinātāju filiāļu piedāvāto veselības apdrošināšanu. Izslēdzot ietekmi, ko radījusi "SEB Life and Pension Baltic SE" struktūrvienību konsolidācija Latvijā, dzīvības apdrošināšana turpina stagnēt.

Tas skaidrojams ne tikai ar augstajām komisijas maksām (administrācijas komisijas maksas sasniedz pat 4,5% no katras iemaksātās prēmijas), bet arī ar nodokļu regulējuma pārmaiņām – lēmumu pagarināt ieguldījumu periodu no 5 uz 10 gadiem, lai ieguldījums dzīvības apdrošināšanā un cita veida uzkrājumos kvalificētos iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šā faktora ietekmē darba devēju noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu īpatsvars kopējos noslēgtajos dzīvības apdrošināšanas līgumos sarucis līdz 7,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas luksusa automašīnu ražotājs «Porsche» trešdien paziņoja, ka darbiniekiem izmaksās īpašas prēmijas līdz pat 9656 eiro katram, tādējādi atzīmējot veiksmīgo pagājušo gadu.

Uzņēmums norāda, ka vēlas atalgot darbiniekiem par «veiksmīgāko gadu kompānijas vēsturē.» «Porsche» pērn piegādāja 246 000 automobiļu, kas ir rekordaugsts līmenis, palielinot tirdzniecības apjomu par 5% - līdz 23,5 miljardiem eiro.

Šo samaksu veidos 8600 eiro prēmija un 700 eiro iemaksa darbinieku pensiju fondā. Turklāt papildu tam darbinieki arī saņems 356 eiro par godu modeļa «Porsche 356» 70.gadadienai.

Kompānija vēsta, ka prēmijas pienāksies aptuveni 23 000 no gandrīz 30 000 nodarbināto cilvēku.

Vērienīgās prēmijas tiek izmaksātas laikā, kad Vācijas autonozare saskārusies ar kaitīgo izmešu falsificēšanas skandālu, kurā «Porsche» mātesuzņēmums «Volkswagen» atzinis, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu, tostarp «Porsche» modeļi, aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ergo straujš parakstīto prēmiju, peļņas un tirgus daļas pieaugums

Žanete Hāka, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru