Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts robežsardzes (VRS) pārvalžu vadītāji šodien premjeram Valdim Dombrovskim (V) iesnieguši vēstuli, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Vēstuli parakstījuši VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VRS Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts.

Minētās amatpersonas pauž neizpratni un sašutumu, ko izraisījis Sreļčenoka lēmums atbrīvot no amata Strīķi par tās neatbilstošu darba izpildes novērtējumu.

Strīķi viņi vērtē kā augstu sava amata profesionāli, kas daudzu gadu garumā darbā tiesībaizsardzības iestādēs dažādos amatos ir sevi apliecinājusi kā pašaizliedzīgu, zinošu, nesavtīgu un nenoremdināmu cīnītāju pret noziedzību. Strīķes ieguldījums KNAB attīstībā, ilgus gadus esot vadošā amatā un vadot KNAB operatīvās darbības un izmeklēšanas struktūrvienību darbu, ir izveidojis KNAB par iestādi ar augstām profesionālām prasībām un standartiem tajā strādājošiem darbiniekiem, uzskata vēstuli parakstījušās amatpersonas.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga informēja, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa pabeigusi pārbaudi daļā par SAB 29.aprīļa lēmuma par pirmās kategorijas speciālās atļaujas izsniegšanu pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem Strīķei.

Kalnmeiers šodien pieņēmis lēmumu par minētā SAB lēmuma atcelšanu sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams, taču SAB ir tiesības atkārtoti lemt jautājumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gadījumā, ja tiesa lems, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums no amata atstādināt savu vietnieci Jutu Strīķi ir bijis beztiesisks, virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu pašam Streļčenokam.

Straujuma intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atkārtoti apliecināja, ka jautājums par strīdu KNAB vadībā viņai ir nepatīkams, pirmkārt, tāpēc ka biroja vadītājs konfliktu nav atrisinājis mierīgā ceļā, otrkārt, ka no amata ir jāatstādina persona, kura sniegusi nenovērtējamu ieguldījumu korupcijas apkarošanā.

Pēc viņas domām, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, bet gadījumā, ja tiesa lems, ka Streļčenoka lēmums ir bijis beztiesisks, tad viņa noteikti virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu Streļčenokam.

Jau ziņots, ka Straujuma nav atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks otrajā pret Strīķi ierosinātajā disciplinārlietā viņai piemērojis disciplinārsodu - pazemināšanu amatā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Streļčenoks 11.jūlijā parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu un nolēmis viņu pazemināt amatā uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem, sākot ar 21.jūliju. No šī datuma Strīķe iecelta par biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas galveno speciālisti iesniegumu jautājumos.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka jaunajā amatā viņai noteikta mēneša alga 994 eiro pirms nodokļu nomaksas. Strīķe jaunajā amatā nebūs valsts amatpersonas statusā, un nodaļa, kurā viņa strādās, ir tiešā pakļautībā Streļčenokam.

Streļčenoks savā rīkojumā minējis, ka KNAB patlaban ir vakanti vairāki amati apkarošanas blokā un Juridiskās un personālvadības nodaļā, taču valsts noslēpuma pielaides neesamība Strīķei izslēdz iespēju piedāvāt kādu no citiem amatiem, piemēram, izmeklētāja amatu. Satversmes aizsardzības birojā (SAB) gan šodien aģentūrai LETA apstiprināja, ka 9.jūlijā pieņemts lēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam izsniegšanu Strīķei. 11.jūlijā Strīķei izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam tika nogādāta KNAB, un, kā jau minēts, tieši šajā dienā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par Strīķes disciplinārsodīšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks norāda, ka Valda Dombrovska lēmums atcelt KNAB priekšnieka vientnieces Jutas Strīķes atlaišanas rīkojumu nav tiesisks.

V. Dombrovskis trešdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes pauda, ka J. Steļčenokam neesot juridisku argumentu, lai izskaidrotu, kādēļ Ministru prezidenta rīcība bijusi prettiesiska.

J. Streļčenoks norāda, ka KNAB priekšnieku apstiprina amatā ar Saeimas balsojumu, un šādas īpašas amatā iecelšanas mērķis cita starpā ir nodrošināt pēc iespējas mazāku KNAB priekšnieka lēmumu ietekmēšanas iespēju.

Tāpat normatīvajos aktos ir noteikts, ka KNAB vadītāja izdotie administratīvie akti un lēmumi publisko tiesību jomā pārsūdzami nevis augstākai valsts pārvaldes amatpersonai, bet tiesā, norāda J. Streļčenoks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonu un darbinieku arodbiedrība lūgs biroja priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam atcelt lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Griga apstiprina, ka arodbiedrības ieskatā Streļčenoka rīkojums ir pretrunā ar arodbiedrības biedra - Strīķes - darba tiesībām un likumīgajām interesēm. Tas izrietot no diviem aspektiem. Pirmkārt, saskaņā ar likuma normām darbiniekus un amatpersonas vērtē biroja priekšnieka izveidota komisija, kas šajā gadījumā neesot noticis, tādējādi liedzot biedram objektīvu vērtēšanas procesu.

Otrkārt Darba likums uzliek par pienākumu iestādes vadītajam noskaidrot, vai darbinieks, kuru gatavojas atlaist, ir arodbiedrības biedrs. Likums paredz, ka KNAB priekšniekam bija jālūdz arodbiedrības piekrišana Strīķes atbrīvošanai no amata, skaidroja Griga, piebilstot, ka «priekšnieks nav vērsies pie arodbiedrības un nav lūdzis atlaišanu».

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi, kura tikai pirms pāris nedēļām ar tiesas lēmumu tika atjaunota amatā.

Tā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju vadīs viena no Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas galvenajām speciālistēm.

Komisijai slēdziens jāsagatavo līdz 6.jūnijam. Saskaņā ar noteikumiem disciplinārlietas izmeklēšanas termiņš ir viens mēnesis, tomēr pēc komisijas motivēta lūguma KNAB priekšnieks izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, bet gadījumā, ja nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, KNAB priekšnieks termiņu var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par gadu.

KNAB likums nosaka, ka biroja amatpersonai par disciplinārpārkāpumu var piemērot šādus disciplinārsodus - piezīmi, rājienu, mēnešalgas samazināšanu, pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks paudis neizprati par to, ka publiskajā telpā nonākusi informācija par to, ka premjers, iespējams, atcels KNAB priekšnieka lēmumu no amata atbrīvot Jutu Strīķi.

J. Streļčenoks skaidro – tikai vakar, 6. janvārī, KNAB, pildot Ministra prezidenta streidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus

iesniegšanai premjeram par J.Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

Minētie dokumenti ar apjomīgiem pielikumiem, kas satur informāciju par J.Strīķes pieļautajiem pārkāpumiem, Ministru prezidentam tika nogādāti tikai šorīt, tāpēc KNAB priekšnieka ieskatā plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošā informācija par iespējamo KNAB priekšnieka lēmuma atcelšanu nevarētu būt pamatota ar secinājumiem, kuri izrietētu no dokumentiem, kurus KNAB tikko ir nosūtījis premjeram, uzsver KNAB pārstāvji.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Šodien 8.jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.

Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

«Ir bezjēdzīgi komentēt šādu rīkojumu, jo tāpat visiem ir skaidrs, kas patiesībā notiek KNAB un ap KNAB,» aģentūrai LETA teica Strīķe.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sniegto atzinumu, nolemts par darba kārtības neievērošanu saukt Strīķi pie disciplināratbildības un piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar šodienu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien atkārtoti uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata sakarā ar to, ka viņa ir zaudējusi darba devēja uzticību, informē biroja pārstāve Māra Priedīte.

Jau ziņots, ka pērn 20.decembrī Streļčenoks nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Ja nepatīk, ka priekšnieks atbrīvo no darba, sava taisnība tiesā nav jāmeklē. Pietiek, ja pasūdzies demisionējušajam premjeram Valdim Dombrovskim.

Vismaz tas darbojas gadījumos, ja runa ir par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietnieci Jutu Strīķi, kuru KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks no darba atbrīvoja vēl pirms Ziemassvētkiem. Pirms svētkiem gan bija demisionējis arī pats premjers Valdis Dombrovskis, taču tas šoreiz nebija šķērslis, lai viņš savu gribu stādītu augstāk par savulaik vienbalsīgu Saeimas atbalstu guvušā Streļčenoka lēmumu par J. Strīķes nepiemērotību amatam. Streļčenoka lēmumu Strīķe varēja pārsūdzēt Admini stratīvajā rajona tiesā. Taču kāpēc tā pūlēties un tērēt laiku, ja visu var nokārtot vienkāršāk un ātrāk? Tomēr jāatzīst, ka visa ņemšanās ar Strīķes atlaišanu un atpakaļ iecelšanu, to pamatojot vien ar formālu iemeslu – «spēku zaudējušu normatīvu aktu» – kārtējo reizi stiprina aizdomas par KNAB izmantošanu politisku interešu kārtošanā, kas nekādā veidā nevarētu būt šīs iestādes tiešais uzdevums.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nav atcēlusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par viņa vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Rīkojums par Strīķes atbrīvošanu netiks atcelts, jo būtiski procesuāli pārkāpumi nav konstatēti, informē valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Straujuma norāda, ka pēdējā KNAB vadītāja rīkojumā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, par kuriem Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. «Vienlaikus jānorāda, ka KNAB vadītājs ir novērsis bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) iepriekš konstatētos pārkāpumus. Līdz ar to nav pamata atkārtoti atcelt KNAB vadītāja lēmumu,» paskaidro Straujuma.

Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskata valdības vadītāja. Savukārt attiecībā uz arodbiedrību piesaisti jau iepriekšējā premjera vērtējumā tika secināts, ka jautājums risināms privāttiesiskā ceļā un nav pakļauts Ministru prezidenta kontrolei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šorīt telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka izjūt pret sevi vērstu politisko spiedienu. Vienlaikus viņš paziņoja, ka KNAB ir sācis pārbaudi par pašreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) atrašanos interešu konfliktā.

Komentējot Straujumas lēmumu rosināt veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamam amatam, Streļčenoks televīzijā sacīja, ka premjeres paziņojums ir vienreizējs un neiztur nekādu kritiku. Viņš uzsvēra, ka, lai šādu komisiju veidotu, vispirms ir jākonstatē fakti, taču konkrētajā gadījumā Ministru prezidentes lēmums balstoties uz tiesas spriedumu, kas vēl nav stājies spēkā.

Vakar Straujuma skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams vērtēt Streļčenoka atbilstību amatam, ir tiesas lēmums atcelt viņa piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei. Minēto tiesas nolēmumu gan vēl varēs pārsūdzēt. Straujumas lēmumam esot arī citi iemesli, ko viņa plašāk nepaskaidroja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien vai tuvākajās dienās atstādinās no amata savu vietnieci Jutu Strīķi, tā pats J. Streļčenoks apliecināja LNT raidījumā 900 sekundes.

Jāatgādina, ka J. Strīķe no amata pienākumu pildīšanas tika atlaista 20. decembŗi, taču šīs nedēļas otrdienā viņu amatā atjaunoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. J. Streļčenoks norādīja, ka tagad J. Strīķe tiks atstādināta no amata «līdz faktu noskaidrošanai», taču par atkārtotu atbrīvošanu no amata pašlaik netiek spriests.

Jau atlaišanas dienā, 20. decembrī, J. Streļčenoks informēja Satversmes aizsardzības biroju, ka J. Strīķei, kas zaudējusi viņa uzticību, jāatņem piekļuve valsts noslēpumiem. Tas vienlaikus liedz J. Strīķei pildīt arī savus amata pienākumus.

Artusa Kaimiņa vadītajai partijai Uzņēmumu reģistrs ir izteicis rakstveida brīdinājumu, ka tā nav sasniedzama juridiskajā adresē. Brīdinājumā norādīts, ka gadījumā, ja partija pēc tā saņemšanas noteiktajā termiņā nebūs novērsusi pārkāpumu, tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Partijas līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa ir neizpratnē, kāpēc saņemts šāds brīdinājums, jo pastu izņem katru dienu. Tomēr viņi to uzskata tikai par sīku, atriebīgu kodienu, lai pabojātu partijas tēlu.

Citās domās ir nopietni avoti. Viņu rīcībā ir informācija, ka ir pieņemts lēmums Kaimiņa partiju «noņemt no trases» par katru cenu. Jau sasniedzot 15% reitingu, kas ir pilnīgi reāli pašam aktīvākajam opozīcijas spēkam, kas šodien akumulē galveno «protesta elektorāta» vilkmi, Kaimiņa partija kļūst reāli bīstama. Kam bīstama? «Kaimiņa partija» ir bīstama visai vecajai politiskajai elitei, šodienas koalīcijas partijām, jo tās panākumi nozīmē pārmaiņas, kuras neviens pieļaut negrib. Pārmaiņas ir sagrautas vecās shēmas. Pārmaiņas ir zaudēti amati. Pārmaiņas ir zaudēti «savi cilvēki» amatos. Pārmaiņas ir zaudēta reāla nauda. Šī koalīcija, kurā ekonomikas ministrs ir Ašeradens, ir parādījusi, ka netaisās likvidēt OIK. Proti, OIK mafijas ienākumi ir drošībā. Šī koalīcija, kurā ir Nacionālā apvienība, vienmēr ir gatava pakalpot nacionālajai maksātnespējas administratoru mafijai. Šī koalīcija, kurā pa VID šeftē «donnas Danas» un Juraša «brigāde», nozīmē, ka drošībā ir vecās shēmas. Valstī, kurā PVN karuseļos atmazgā miljardus, kurā kontrabanda turpina plūst – tāpat kā tā plūda deviņdesmitajos!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks piektdien trešo reizi uzteicis darbu savai vietniecei Jutai Strīķei un atbrīvojis viņu no ieņemamā amata, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Db.lv jau rakstīja, ka Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja arī 14. janvārī un 20.decembrī. Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) atcēla Streļčenoka rīkojumu. Juristi, Dombrovska uzdevumā izvērtējot dokumentus, konstatēja, ka Streļčenoka lēmums ir prettiesisks.

Šādu lēmumu Streļčenoks pieņēmis, ņemot vērā to, ka Strīķe savā darbībā ilglaicīgi un sistemātiski bija pieļāvusi normatīvo aktu un pārvaldes principu pārkāpumus, neizpildot iestādes vadītāja rīkojumus un darba uzdevumus vai izpildot tos pretēji iestādes vadītāja norādēm. Strīķe ilglaicīgi nav izpildījusi iestādes vadītāja rīkojumus par informācijas sniegšanu un sistemātiski nav sniegusi informāciju vai sniegusi nepilnīgu informāciju iestādes vadītājam par krimināllietu un operatīvās uzskaites lietu virzību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sava vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos pienākumus uz laiku uzticējis pildīt Izmeklēšanas nodaļas vadītājai Lienītei Šikorei, noskaidro KNAB.

Streļčenoks vakar nolēma atkārtoti atbrīvot no amata savu vietnieci Jutu Strīķi.

Šikore bija viena no pieciem KNAB nodaļu vadītājiem, kuri pērn oktobrī nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicināja nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus Streļčenoka atbrīvošanai no amata. Šie KNAB nodaļu vadītāji uzskatīja, ka Streļčenoks birojā nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Pagājušā gada vidū Streļčenoks vienpersoniski Strīķes darbu bija novērtējis ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Strīķe novērtējumā paustos pārmetumus noliedza un vadības rīcībā saskatīja bosinga un mobinga pazīmes.

No amata atbrīvotajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei nav ne mazāko šaubu, ka patiesais šāda lēmuma iemesls ir visu korupcijā iesaistīto personu vēlēšanās atbrīvoties no viņas uz visiem laikiem.

«Man nav ne mazāko šaubu, ka manas atlaišanas patiesais cēlonis ir korupcijā iesaistīto personu vienota vēlme atbrīvoties no manis. Šo aprindu rokās [KNAB priekšnieks Jaroslavs] Streļčenoks ir tikai sīks izpildītājs un nekas vairāk,» aģentūrai LETA sacīja Strīķe.

Viņa šādu lēmumu jau paredzēja iepriekš, turklāt pats Streļčenoks jau to publiski bija deklarējis.

Strīķe arī solīja meklēt visas juridiskas iespējas, kā lēmumu apstrīdēt.

Kā ziņots, KNAB priekšnieks Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi, apstiprina Strīķe.

Streļčenoks pret Strīķi šogad ierosināja divas disciplinārlietas. Viena tika izbeigta, jo iestājās noilgums, savukārt otrā disciplinārlietā Streļčenoks šonedēļ Strīķei kā sodu nolēma piemērot rājienu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta dienesta pārbaude saistībā ar bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša skandalozajiem izteikumiem medijos, - LNT raidījumā 900 sekundes telefonintervijā sacīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Vilnītis kādā intervijā apgalvojis, ka laikā, kad viņš atradies KNAB vadībā, birojam bijusi informācija par iespējami korumpētu Valda Dombrovska (V) valdības ministru. Informācija nodota viņa vietniecei Jutai Strīķei, taču viņa ar to neko neesot darījusi.

Vilnītis intervijā atklāti stāstījis, ka aiz Strīķes «interesēm stāvot kontrabanda, PVN atskaitīšana, naudas atmazgāšana, valsts pasūtījumi un būvniecība», turklāt Strīķe vienmēr visu kārtojusi, paziņojot, ka ar premjeru viss ir sarunāts.

Pēc Streļčenoka teiktā, iespējams, uz KNAB tiks izsaukts arī Vilnītis, lai precizētu šo informāciju.

Streļčenoks nevarot pateikt, vai Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) turpināšot iepriekšējo premjeru sākto ceļu attiecībā uz KNAB, taču viņš no savas puses vēloties nodrošināt, lai KNAB strādā politiski neatkarīgi, nevis politiski likumpaklausīgi darbinieki.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vairākiem vakantajiem biroja struktūrvienību vadītāju amatiem izraudzījis kandidātus bez atlases konkursa, tostarp bijušās KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes vakantajam amatam, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) radījums Panorāma.

Kā liecina radījuma LTV rīcībā esošā informācija, amata vietas piedāvātas Streļčenoka bijušajiem studiju biedriem.

Izsludinātajā konkursā bija pieteikušies četri kandidāti, taču KNAB priekšnieks visus kandidātus uz Strīķes vietu noraidījis.

Tagad bez atkārtota konkursa rīkošanas vieta piedāvāta Drošības policijas (DP) pārstāvim Aldim Višņevskim. KNAB Juridiskās daļas vadītāja vietu Streļčenoks varētu piedāvāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Juridiskās nodaļas priekšniekam Intaram Opolajam, bet iekšējās drošības nodaļas vadītāja vietu - DP darbiniekam Jānim Rozem.