Citas ziņas

Premjers: cenas latos un eiro veikalos varētu būt jau nākamgad

Ritvars Bīders, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Latvijas apņemšanos 2014. gadā pievienoties eirozonai, kas patlaban cīnās ar savu dalībnieku parādu kalniem, jau nākamā gada otrajā pusē tirdzniecības vietās Latvijā cenas par precēm un pakalpojumiem varētu būt norādītas gan latos, gan eiro.

LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norāda, ka Latvija, visticamāk, varētu pārņemt Igaunijas praksi un, lai informētu sabiedrību, preču un pakalpojumu cenas abās valūtās tiks norādītas jau pusgadu pirms eiro ieviešanas.

Dombrovskis gan uzsvēra, ka šāds scenārijs gaidāms tikai tādā gadījumā, ja Latvija nākamgad saņemtu uzaicinājumu pievienoties eirozonai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cenas no šodienas jānorāda gan latos, gan eiro

LETA, 01.10.2013

Attēlā - šā gada augustā veikalā Superneto pirkts dāvanu maisiņš ar cenu zīmi latos un nepareizi aprēķināto eiro cenu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, kad līdz eiro ieviešanai Latvijā palikušas 92 dienas, sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas jānorāda gan latos, gan arī eiro.

No šodienas arī patērētājiem paredzētajos kases čekos darījuma kopsummai jābūt norādītai gan latos, gan eiro. Līdzīgi abās valūtās jābūt norādītai arī kopsummai iedzīvotājiem nosūtītajos rēķinos.

Tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem cenas gan latos, gan eiro jānorāda, lai patērētāji pierastu pie jaunās valūtas un sagatavotos pārejai uz eiro.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - no šodienas līdz 2014. gada 30. jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši. Kopā ieplānots veikt ap 30 tūkst. pārbaužu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Dubultās cenas ļauj manipulēt ar pircēju

Dienas Bizness, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan oficiālais dubulto cenu atspoguļošanas periods ir beidzies, daļa lielveikalu joprojām turpina to darīt. No vienas puses, pircējiem tas ir zināms atvieglojums, jo ne visi ir pieraduši pie eiro vērtības. Taču gadījumos, kad tiek radīti apstākļi, lai pircējs pirmo pamanītu cenu latos, kas izskatās zemāka nekā preces vērtība eiro, tas ir vērtējams kā mārketinga triks, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Maxima veikalos pie precēm ir cenas zīme, kurā vērtība izteikta gan latos, gan eiro. Abas cenas ir vienā izmērā, turklāt pirmā no kreisās, kā esam pieraduši lasīt, ir cena latos. Tas dažreiz rada pārpratumus, jo, neieskatoties valūtas apzīmējumā, pircējs pieņem, ka cena latos ir īstā cena. Šis pārpratums noskaidrojas labākajā gadījumā pie kases, kad rēķins ir par trešdaļu lielāks nekā pircēja aplēses. Sliktākajā gadījumā pircējs vispār nepamana, ka izvēlējies produktu konkrētā veikalā, domājot, ka tas ir lētāks nekā konkurentiem, lai gan īstenībā cenas ir identiskas, uzsver laikraksts.

Maxima Latvija preses sekretārs Jānis Beseris Neatkarīgajai atklājis, ka pilnīgu cenrāžu nomaiņu Maxima veikalos plānots uzsākt oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo tēma

Eiro ieviešana ietekmēs katru uzņēmēju un Latvijas iedzīvotāju

Māris Brizgo, zvērinātu advokātu biroja „LAWIN” zvērināts advokāts, 21.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pavisam drīz - 2014. gada 1. janvārī - Latvija gatavojas ieviest eiro. Tādēļ jau šodien svarīgi zināt, kā pareizāk rīkoties, lai eiro izmantošana neradītu neērtības un grūtības.

Latvijas valdība ir definējusi politisku mērķi – pievienoties eiro monetārajai savienībai jau 2014. gadā. Šā gada 31. janvārī Saeima pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas ir nozīmīgs solis virzienā uz minētā mērķa sasniegšanu. Likums stāsies spēkā 2013. gada 1. martā.

Eiro ieviešanas likumā ir noteikts tā sauktais tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Šī principa būtība ir šāda – ja kādā dokumentā ir noteikta summa latos, tad tas neietekmē šī dokumenta juridisko spēku pēc eiro ieviešanas un šis dokuments turpina pildīt savu uzdevumu, tikai jau ar atsauci uz eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmēji aktīvāk aizņemas eiro; nākamgad Euribor varētu nedaudz pakāpties

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Pieņem Rīgas pašvaldības 2016.gada budžetu, deficītu plānojot 669 000 eiro apmērā

LETA, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien pieņēma pašvaldības 2016.gada budžetu, kas tiek plānots ar ieņēmumiem 809,5 miljonu eiro apmērā un izdevumiem 810,2 miljonu eiro apmērā, līdz ar to deficīts tiek plānots ap 668 900 eiro apmērā.

Par budžetu nobalsoja 38 deputāti, pret - 17, bet atturējās - trīs.

Opozīcijas deputāti attiecībā uz pašvaldības nākamā gada budžetu iesniedza kopumā 24 priekšlikumus. Tie visi, izņemot vienu, šodien tika noraidīti. Kā vienīgais tika atbalstīts deputāta Jurģa Klotiņa (VL-TB/LNNK) priekšlikums piešķirt 14 870 eiro ielu apgaismojuma ierīkošanai Zunda kanāla gājēju tiltam. Šo priekšlikumu deputāts debatēs ar vizualizācijām prezentēja deputātiem, norādot, ka tas būtiski uzlabos iedzīvotāju drošību, jo pašreiz šī vieta ap tiltu vakaros ir nepārredzama.

Rīgas domes opozīcijas deputāti debatēs kritizēja pašvaldības budžetu, kā ik gadu akcentējot vairāku izmaksu necaurredzamību un izceļot dotāciju Rīgas satiksmei. Deputāti atzinīgi novērtēja salīdzinoši nelielo deficītu, kas uz citu gadu fona praktiski neesot, tomēr ieņēmumu pieaugumu opozīcija saistīja ar valdības labvēlīgo politiku attiecībā uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļa iegādei no jauna izsniegtajiem kredītiem likmes turas virs 3%

Žanete Hāka, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika periodā no jūnija līdz augustam būtiski nav mainījušās mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto kredītu procentu likmes, liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Pēc mājsaimniecību kredītu klasifikācijas pārmaiņām iepriekšējā pārskata periodā mājsaimniecībām patēriņam eiro izsniegto kredītu procentu likme kļuva daudz augstāka. Lai gan populārākajos kreditēšanas segmentos, kur tradicionāli tiek izsniegts salīdzinoši lielāks kredītu apjoms, procentu likmes bija samērā stabilas, mazākos segmentos tās bija svārstīgas.

No mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām latos un eiro piesaistīto noguldījumu procentu likmes saglabājās zemas.

Banku no jauna izsniegto kredītu un no jauna piesaistīto termiņnoguldījumu procentu likmju starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu būtiski nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar 2014.gada atnākšanu Latvija kļuvusi par 18.eirozonas dalībvalsti un iekļāvusies Eiropas Savienības valstu kodolā.

Pāreja no latiem uz eiro notiek saskaņā ar oficiālo kursu - viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi. Banku kontos noguldītā nauda, iedzīvotājiem un uzņēmējiem latos izsniegtie kredīti, citi finanšu instrumenti šonakt saskaņā ar šo kursu tiek pārvērsti eiro.

Algas, pensijas un pabalstus turpmāk visiem izmaksās eiro. Lai arī cipari būs lielāki, naudas vērtība būs tāda pati kā iepriekš, proti, ar saņemtajiem eiro iedzīvotāji varēs iegādāties tādu pat daudzumu preču un pakalpojumu kā iepriekš latos.

Lats pārstās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis 15.janvārī. Gada pirmās divas nedēļas Latvijā būs latu un eiro paralēlās apgrozības periods, kad iedzīvotāji tirdzniecības vietās vēl varēs norēķināties latos, bet atlikums tiks izdots eiro. Izņēmums ir sabiedriskais transports, kur klientiem, kas maksās latos, arī atlikums tiks izsniegts latos, bet atlikums no eiro maksājumiem tiks izsniegts eiro. Lai šajā sarežģītajā laikā norēķini ritētu raitāk, iedzīvotāji aicināti izmantot maksājumu kartes vai iespējami precīzu summu norēķiniem. No 15.janvāra maksājumus Latvijā varēs veikt tikai eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu mijā Latvija pievienosies eirozonai, kļūstot par tās 18.dalībvalsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas sistēmās apstrādāti maksājumi 140,3 miljardu eiro apmērā

Žanete Hāka, 16.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gadā Latvijas Banka nodrošināja triju maksājumu sistēmu – Latvijas Bankas starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS sistēma), Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) un TARGET2-Latvija sistēmas – darbību, informē centrālā banka.

SAMS sistēma ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus latos, EKS sistēma ir neto norēķinu sistēma, kas apstrādāja nelielus klientu maksājumus latos un eiro, bet TARGET2-Latvija sistēma ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas TARGET2 komponentsistēma, kas apstrādāja liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro. Ar Latvijas pievienošanos Ekonomikas un monetārajai savienībai 2014. gada 1. janvārī Latvijas Banka pārtrauca SAMS sistēmas darbību un nodrošināja EKS sistēmā vienīgi SEPA kredīta pārvedumu eiro apstrādi.

2013. gadā SAMS sistēmā un EKS sistēmā norēķinos latos kopā apstrādāti 33,9 miljonus maksājumu 138 miljardu latu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cenas gan latos, gan eiro norādīs trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas

Dienas Bizness, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā sniegt iespēju patērētājiem sekot līdzi preču un pakalpojumu cenām trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas cenas precēm un pakalpojumiem būs jānorāda gan latos, gan eiro, informē Ekonomikas ministrija.

Ministrija izstrādājusi un šodien, 24.janvārī, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus 1999.gada 18.maija Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.178 «Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas», papildinot tos ar jaunu nodaļu «Preču un pakalpojumu cenu norādīšana eiro valūtā paralēlās atspoguļošanas periodā».

Saskaņā ar MK noteikumu projektu, laika periodā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 31.decembrim pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem papildus cenu norādīšanai latos būs jānorāda cenas arī eiro. Eiro valūtā obligāti būs jānorāda preces vai pakalpojuma galīgā pārdošanas cena (t.i., cena, kādu patērētājam jāmaksā par preci vai pakalpojumu). Pārējo cenu (t.i., noteiktas mērvienības cenu un sākotnējo cenu) norādīšana eiro nebūs obligāta, tomēr pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji būs tiesīgi visas cenas norādīt abās valūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc eiro ieviešanas polišu un pašrisku cenas netiks noapaļotas, un apdrošinātāji sola, ka pārejas uz eiro dēļ cenas neaugs, nenoliedzot, ka cenas varētu kāpt citu faktoru dēļ.

Eiro ieviešanas pieredze uzņēmumam jau ir bijusi Igaunijā, un arī Latvijā, pārejot uz eiro valūtu, tiks ievēroti tie paši principi, stāsta If P&C Insurance valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. «Viens no tiem - apdrošināšanas polišu cenas un pašrisku apjomi netiek noapaļoti. Piemēram, ja pašlaik KASKO polises pašriska apmērs ir 100 lati, tad pēc 1.janvāra tas būs 142,29 eiro. Līdzīgi tas bija arī Igaunijā, kur pāreja no kronām uz eiro rezultējās polišu cenās ar «neglītiem skaitļiem»,» uzsver kompānijas vadītājs.

Neraugoties uz izmaksām, kas uzņēmumam radīsies, īstenojot pāreju uz eiro valūtu, apdrošinātājs nav arī plānojis palielināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Pakalpojumu cenu kāpumu parasti diktē kādi ekonomiski apsvērumi, taču ne valūtas maiņa valstī, uzsver A. Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lata nomaiņa pret eiro jau ir kļuvusi par vēsturi, grāmatvežiem joprojām vēl kādu laiku būs jāstrādā ar divām valūtām

Tas saistīts ar to, ka visās atskaitēs par 2013. gadu summas ir jānorāda latos, savukārt visi darījumi, kuri tiek slēgti šogad, jānorāda eiro. To paredz eiro ieviešanas likums.

Nezaudēt modrību

«Lai arī latu konvertācijai uz eiro ir speciālas programmas, tomēr grāmatvežiem ir jābūt modriem par to, kādā valūtā jānorāda summas, it īpaši pašlaik, kad paralēli tiek apstrādāti dokumenti par darījumiem pērn un arī šogad,» stāsta SIA A&I Konsultāciju birojs līdzīpašniece Aiva Liakovičus. Viņa norāda, ka paralēli tiek apstrādāti darījumus apliecinošie dokumenti ar divām atšķirīgām valūtām un līdz ar to ir atšķirīgas sistēmas. Pēc grāmatvežu sacītā, paralēli ir jāstrādā divās datu bāzēs – vēsturiskajā latu datu bāzē un jaunajā eiro datu bāzē.

Komentāri

Pievienot komentāru