Pārtika

Premjers: Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu

LETA, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Ministri atbalsta tiesāšanos saistībā ar sniega krabju zvejas lietu, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Premjers norādīja, ka valdība sēdē izskatīja aktuālo situāciju šajā jautājumā un turpinās atbalstīt Latvijas uzņēmumu intereses.

Premjers uzsvēra, ka zveja veikta legāli, ar Eiropas Komisijas akceptu.

Pēc viņa teiktā, ministri atbalsta tiesāšanos šajā jautājumā, vienlaikus Tieslietu ministrijai uzdots līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt precīzus uzstādījums iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.

Konkrētāku informāciju par potenciālo tiesvedību Kučinskis patlaban neatklāja, norādot, ka šādas lietas ir konfidenciālas, tāpēc arī jautājums skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā.

Savukārt Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs Didzis Šmits pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda, ka Ministru kabinets pieņem pareizus lēmumus pareizā virzienā.

Viņš norādīja, ka Latvijas zvejas kuģis joprojām ir arestēts, piemērots 200 000 eiro sods, norit tiesvedība.

Vienlaikus asociācijas vadītājs pauda nožēlu par Eiropas Komisijas rīcību, nenodrošinot pietiekamu Eiropas Savienības dalībvalstu interešu pārstāvniecību.

Šmits atzīmēja, ka nozarei attiecīgā situācija negūtajā peļņā un veiktajās investīcijās radījusi 55-60 miljonu eiro zaudējumus.

Kā ziņots, Eiropas Krabju zvejas asociācija vērsās pie premjera, uzsverot - tā kā Norvēģija turpina ignorēt starptautiskos līgumus un konvencijas, kas šai valstij nosaka par pienākumu dalīties ar sniega krabja resursiem Barenca jūrā, Latvijas valdībai neatliek cita iespēja kā vērsties Starptautiskajā tiesā nolūkā panāktu taisnīgu risinājumu attiecībā uz sniega krabju zveju.

Pēc Šmita vēstītā, Latvijas, Lietuvas un Spānijas kompānijas sniega krabju zveju Barenca jūrā sāka atbilstoši starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, ko apliecina saņemtās licences un Eiropas Komisijas veiktās kuģu notifikācijas Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijai (NEAFC), kā arī pieņemtā Eiropas Savienības regula par zvejas iespējām Svalbāras ūdeņos un virkne citu darbību un nolēmumu NEAFC un Eiropas Savienības līmenī.

Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.

Pēc incidenta Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo Eiropas Savienība un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.

Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.

Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015.gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabjuzveju, tajos ir investēti vismaz 12 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mencu nozvejas apmēri Baltijas jūrā nākamgad salīdzinājumā ar šo gadu samazināsies par 8%, nevis par 28%, kā bija plānots iepriekš. Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Luksemburgā, telefonintervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» informēja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja Dūklavs, sēdē, kurā bijušas plašas diskusijas par mencu nozveju, kolēģiem izdevies pierādīt, ka plānotais samazinājums ir pārāk liels.

Zemkopības ministrijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka kompromisa priekšlikumu par kvotām sāka gatavot Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma «Baltfish» ietvaros svētdien, 8.oktobrī, taču, pastāvot būtiskām viedokļu atšķirībām starp Baltijas jūras valstīm un Eiropas Komisiju (EK), saspringtākais darbs notika Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē. Tostarp plašākās diskusijas bija par kvotām mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos.

Latvija konsultācijās ar EK norādīja, ka mencu krājumi austrumu apgabalā, kuram vairākus iepriekšējos gadus bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, ir pietiekami stabils un ar to nav notikušas tik kritiskas izmaiņas, lai būtu nepieciešams tāds samazinājums kā sākotnējā EK priekšlikumā, kas zvejas iespējas piedāvāja mazināt par 28%. «Pateicoties Latvijas uzstājībai, nākamajā gadā nozvejas kvotas kritīsies tikai par 8%,» atzīmēja ZM, piebilstot, ka tādējādi kvotas samazinājums būs provizoriski par 212 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vairākas slēpošanas trases Latvijā nedēļas nogalē plāno sākt darbību

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas slēpošanas trases Latvijā šajā nedēļas nogalē plāno sākt darbību, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru, sacīja aptaujātie ziemas atpūtas un sporta kompleksu pārstāvji.

Cēsu apkārtnē Cīrulīšu pagastā esošā atpūtas kompleksa Žagarkalns pārstāvis Vadims Kameņevs informēja, ka līdz šim 7.janvārī bija vienīgā diena, kad atpūtas kompleksā Žagarkalns bija iespējams ražot sniegu. Vēlāk sekoja sniega ražošanai nelabvēlīgāki laika apstākļi, tāpēc pirmā sniega ražošana neilga vairāk par piecām stundām. Lai būt iespējams ražot sniegu, nepieciešama pietiekami zema gaisa temperatūra.

Vienlaikus Kameņevs piebilda - ja apstiprināsies meteoroloģisko staciju prognozes par pietiekami zemu gaisa temperatūru šajā nedēļā, brīvdienās Žagarkalna pirmā slēpošanas trase varētu tikt atvēra apmeklētājiem. Pagaidām nav zināms, vai tas notiks sestdien vai svētdien. Pēc Kameņeva teiktā, sniegu šādā laikā iespējams ražot, ja diennakti gaisa temperatūra ir no -4 grādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivju nozarei – 30 miljoni

Sandra Dieziņa, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniekiem šogad būs pieejami 30 miljoni eiro, uzņēmējiem jāsasparojas

Projektu iesniegumus septiņos pasākumos, kuros atbalsts tiks sniegts investīcijām zivsaimniecībā, sāks pieņemt no 19. februāra.

Kā informē Zemkopības ministrija (ZM), turpinās Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gadam īstenošana, arī šogad nodrošinot publisko atbalstu investīcijām zivsaimniecībā – ražošanas attīstībā, inovāciju izstrādē, ūdens vides resursu ilgtspējā u.c. Kopumā zivsaimniekiem 2018. gadā būs pieejami vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits sarunā ar DB norādīja, ka jau pērn tika izsludinātas vairākas kārtas, kur pieteikumu aktivitāte bija aptuveni 50%, līdz ar to daļa naudas netika apgūta. Savukārt pievienotās vērtības pasākumā iesniegto projektu finansējums pārsniedza pieejamo. Viņš paredz, ka šogad pretendentu aktivitāte varētu būt vēl mazāka, jo, piemēram, zivju apstrādes uzņēmumi saskaras ar kredītu pieejamības problēmu. Voits uzskata, ka nauda būtu jāpārdala par labu tiem pasākumiem, kam naudas trūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Latvija sniega krabju kuģa lietā vērsīsies tiesā ar prasību pret EK

LETA, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» vērsīsies tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Tieslietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā minēti tālākie soļi situācijas risināšanai. Ministri vienojušies iesniegt prasību pret EK un prasība tiks izstrādāta līdz maija vidum.

Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Prasību plānots iesniegt Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Savukārt ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA skaidroja, ka premjers ir paudis Latvijas valdības pozīciju šajā jautājumā, tādēļ ārlietu ministrs komentārus šobrīd nesniegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija sniega krabju lietā tuvākajās dienās vērsīsies ES tiesā ar prasību pret EK

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lietā par Norvēģijā arestēto Latvijas zvejas kuģi «Senator» tuvākajās dienās vērsīsies Eiropas Savienības (ES) tiesā ar prasību pret Eiropas Komisiju (EK), šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Ministru kabinets šā gada 24.aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai (TM) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Ārlietu ministriju sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā pieteikumu prasības celšanai pret EK. Šāds lēmums tika pieņemts, lai aizstāvētu Latvijas uzņēmēju intereses.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja TM sagatavoto prasību un lēma to iesniegt ES tiesā.

Iepriekš Kučinskis skaidroja, ka prasība pret EK tiks iesniegta saistībā ar to, ka EK nerīkojās, lai aizsargātu Latvijas zvejnieku intereses. «Atļauju, zvejot mūsu zvejniekiem, izsniedz EK, tāpēc arī tai bija jāveic pasākumi, lai palīdzētu risināt šo jautājumu,» uzsvēra Ministru prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK rosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

LETA, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas jūras līča austrumu piekrastē pilnībā apgūts reņģu nozvejas limits

Laura Mazbērziņa, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā sezonā, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem, Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, tādēļ šīs sugas nozvejas 2018. gada limits jau ir pilnībā apgūts līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā (Limbažu un Salacgrīvas novadu administratīvo teritoriju piekraste), informē Zemkopības ministrija.

Šī iemesla dēļ šajos ūdeņos šogad ir nācies apturēt tālāko stāvvadu zveju. Tajā pašā laikā citos Rīgas jūras līča piekrastes rajonos zvejnieki turpina aktīvi zvejot reņģes ar stāvvadiem un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tiem noteiktais nozvejas limits.

2018. gadā zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos tika noteiktas 2341 tonnas reņģu zvejas iespējas, no kurām 487 tonnas reņģu zvejas iespējas tika iedalītas Austrumu ģeogrāfiskajam rajonam - Limbažu un Salacgrīvas novadam. Kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, Latvijai bija par 7% mazāka, kas arī papildus veicināja ātrāku reņģei iedalītā nozvejas apjoma piekrastes ūdeņos apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēpošanas trase Žagarkalns kopā ar Phjončhanas olimpisko spēļu snovparka būvniekiem — pašmāju uzņēmuma We Build Parks (WBP) grupas komandu no Baltic Snowpark Agency pašlaik īsteno vēl nebijušu eksperimentu – pirmo reizi Baltijā ar jaunām metodēm tiek veikta sniega uzglabāšana kalnu slēpošanas trasē.

Šāda metode ļaus garantēt trases darbības uzsākšanu ziemas sezonā vēl pirms Ziemassvētkiem. «Latvijas klimats ir mainīgs, ļoti grūti prognozējams. Stabili sala periodi un brīži, kad varam efektīvi ražot sniegu, kļūst arvien īsāki, kas rada nopietnus finansiālus riskus kalnu īpašniekiem. Latvijā vairs nevaram paļauties uz to, ka sals iestāsies ap Ziemassvētkiem. Dažreiz, piemēram, šogad slēpošanas sezona tiek uzsākta tikai janvāra otrajā pusē, tāpēc meklējam inovatīvus risinājumus. Somijā ar sniega uzglabāšanu jau dažus gadus eksperimentē ziemeļu reģiona lielās trases, bet tik tālu uz dienvidiem no Polārā loka kalnu trasēs vēl neviens to nav izmēģinājis. Šogad izlēmām mēģināt paši, un tieši tādi paši plāni bija Baltic Snowpark Agency komandai. Nolēmām apvienot spēkus kā kādreiz, kad kopīgi veidojām pirmo snovparku Baltijā, veicinot snovborda popularitāti,» komentē slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal sinoptiķi ir ieminējušies par sniega iespējamību tuvākajās nedēļās un atkal aktuāls kļūst jautājums - kādas ziemas riepas izvēlēties? Kas jauns riepu nozarē?

Principā nekas nav mainījies. Revolūcija nav notikusi. Nav izdomāta super riepa, kas ir pārāka par visām pārējām un ir ideāla visām dzīves situācijām. Kā katru gadu gandrīz katram riepu ražotājam ir kāds jauns modelis. Lielākais jaunumu klāsts no premium riepu ražotājiem šosezon ir Nokian. Atjaunots gandrīz viss ziemas riepu sortiments. Gan radžotās riepas, gan skandināvijas tipa frikcijas riepu modelis, kā arī SUV Eiropas tipa ziemas riepu modelis. Šobrīd jaunajiem modeļiem vēl nav pieejami riepu testi pietiekamā daudzumā, lai varētu kaut ko secināt un izlobīt patiesību. Mans uzskats, ka no viena riepu testa secināt par riepas izcilību nevar, bet, apkopojot vairāku testu rezultātus, jau var sākt izdarīt secinājumus. Šobrīd vismaz viena pirmā vieta jaunajai radžotajai riepai Nokian Hakkapeliitta 9 jau ir! Ar lielisku startu un godalgotām vietām startējis ir arī korejiešu riepu ražotājs Hankook ar jaunu radžoto riepu modeli Hankook I*Pike RS2. Dalīta otrā - trēšā vieta ZaRuljom ziemas riepu testā. Jaunumi arī Michelin nometnē. Jauna radžotā riepa Michelin X-Ice North 4 un Eiropas tipa ziemas riepa Alpin 6. Pēdējā gan vairāk izskatās, kā Michelin vissezonas riepas Crossclimate nedaudz ziemīgāka versija. Iepriekšējais Michelin modelis Alpin 5 noteikti izskatījās piemērotāks braukšanai pa sniegu un ledu. Ne vienmēr riepas sniegumu var novērtēt tikai pēc riepas protektora izskata, tāpēc gaidīsim pirmos testu rezultātus un ar palielinātu interesi vērosim sadaļu par sniegumu uz ledus un sniega.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Piešķirts 2,7 miljonu eiro aizdevums Skultes ostas attīstībai

Lelde Petrāne, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi 2,7 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu Skultes ostas pārvaldei, kas tiks ieguldīti ostas infrastruktūras pilnveidošanā, rekonstruējot zvejas kuģu piestātni un būvējot noliktavu zvejas piederumu uzglabāšanai.

Projekta gaitā tiks pārbūvēta un atjaunota zvejas kuģu piestātne vairāk nekā 230 metru garumā, kā arī uzbūvēta jauna noliktava. Šī projekta īstenošanu atbalsta arī Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests ar ES fondu līdzekļiem.

Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs informē: «Šis projekts ir nākamais solis uz priekšu, lai pilnveidotu Skultes ostas infrastruktūru, varētu piedāvāt kvalitatīvāku servisu mūsu klientiem un tā rezultātā arī kāpinātu ostas apgrozījumu.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars skaidro: «Kopā strādājam jau desmit gadus un esam ostai palīdzējuši īstenot nozīmīgākos attīstības projektus – kuģu piestātņu rekonstrukciju, velkoņa ar ledus laušanas funkcijām iegādi, zvejas produktu uzglabāšanas telpu būvniecību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvas premjers nolēmis nomainīt kultūras, izglītības un vides ministrus

LETA--BNS, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien paziņojis, ka nomainīs trīs savas valdības locekļus - kultūras ministri, izglītības un zinātnes ministri un vides ministru, vienlaikus uzsverot, ka viņa lēmums nav saistīts ar skolotāju streiku vai protestiem pret mežu izciršanu aizsargājamajās teritorijās.

«Ir jomas, kurās es gribētu redzēt lielāku izrāvienu, lielāku dinamiku, lielāku apņēmību. Tādēļ gribu jums paziņot, ka šodien esmu pieņēmis lēmumu nomainīt trīs šīs valdības ministrus - izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku,» valdības vadītājs sacījis žurnālistiem.

«Es tiešām uzticos šiem ministriem, nevaru teikt, ka viņi slikti strādājuši. Jā, kļūdas ir bijušas, bet par kļūdām atbildam mēs visi. Labāk ir darīt un reizēm kļūdīties, nekā imitēt darbu vai vispār neko nedarīt,» viņš izteicies, piebilstot, ka ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā kaļ plānu par lielāko slēpošanas bāzi Baltijā

Laura Mazbērziņa, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netālu esošie slēpošanas un atpūtas parki Žagarkalns un Ozolkalns aktīvi strādā pie apvienošanās plāna.

«Esam izstrādājuši plānu, lai drīzumā Žagarkalns ar Ozolkalnu varētu apvienoties. Starp kalniem ir mežs, kurš ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, tāpēc nopietni tiek strādāts pie dažādām formalitātēm, lai Dabas Aizsardzības pārvalde piekristu realizēt ideju. Ja mūsu projekts tiks apstiprināts, mums kopā būs lielākā slēpošanas bāze Baltijā. Tas ne tikai kalniem dos spēcīgu ekonomisku grūdienu, bet arī pašām Cēsīm,» uzskata slēpošanas trases Žagarkalns īpašnieks Juris Žagars.

«Līdz ar kalnu apvienošanos, es piepildīšu savu sapni paplašināt Žagarkalna bāzi, piesaistīt vairāk cilvēku. Tā kā starp kalniem ir aptuveni 500 metri, jaunās trases garums arī būs aptuveni 420, 450 metri un augstuma starpība 80 metri. Ceru, ka komunikācija ar Gaujas nacionālo parku turpināsies pozitīvi, jo sabiedrības ieguvums būs ievērojami lielāks nekā zaudējumi dabai. Mēs plānojam kopumā ieguldīt no 100 līdz 150 tūkstošiem eiro gan savus līdzekļus, gan ceram piesaistīt ES fonda atbalstu,» komentē J. Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparkā, Dziesmu svētku estrādes teritorijā darbu atsācis Rīgas sniega parks, informē Rīgas dome.

Neskatoties uz atkusni, parkā esot saražots pietiekami daudz sniega.

Rīgas sniega parks atrodas Dziesmu svētku estrādes rekonstruētajā skatītāju zonā. Tajā ir noņemti soli un, pateicoties saražotajam sniegam, izveidota kameršļūkšanas atrakcija ar vairākām trasēm. Tai tiek izmantotas īpašas, ar apvalku apvilktas kameras, ko nodrošina Sniega parks. Pēc nobrauciena kamera un braucējs tiek nogādāti starta vietā ar pacēlāja palīdzību.

Sniega parka teritorijā ir arī kafejnīca. Piebraukšana parkam ar auto transportu iespējama no Viestura prospekta puses.

Sniega kārta kameršļūkšanas zonā ir gana bieza un, atgriežoties salam, tā vēl tiks papildināta un trašu skaits palielināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Norvēģijas tiesa liedz Latvijas sniega krabju zvejas kuģim zvejot Svalbāras ūdeņos

LETA, 14.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Klimata pārmaiņas atņem iztikas avotu

Ilze Žaime, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brazīlijas mangrovju mežos sāpīgi izjūtamas klimata pārmaiņas, vēsta Reuters.

Desmitgadēm ilgi vietējie zvejnieki tur nodarbojušies ar krabju ķeršanu, taču vides pārmaiņu rezultātā lomi, kas nodrošina ikdienas iztikšanu, arvien samazinās.

Viens no šiem zvejniekiem - Hosē de Krūzs - neizmanto ne makšķeri, ne tīklus un pēc sava loma dodas šaurā laiviņā, ar kailām rokām izrokot krabjus no tumšajiem dubļiem. Dienā Krūzs var noķert apmēram 50 - 60 krabju, ar ko viņš nopelna ap 50 dolāriem nedēļā. Viņš teic, ka tas ir pietiekami.

Taču arī šis niecīgais ienākums klimata pārmaiņu dēļ drīzumā varētu izzust. Tā, piemēram, pirms desmit gadiem lomi bija divreiz lielāki.

Krūzs seko ziņām un secina: «Daba dusmojas. Antarktika kūst… Cilvēki taču noprot, kas šobrīd notiek. Ir skaidrs, kas ir pie vainas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība Muižnieku LU rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās

LETA, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvi, dabīgas izcelsmes, nedārgi un vienkārši pagatavojami zivju produkti - vai tiešām ir iespējams šāds savienojums? Mūsdienās, kad neierobežotās iespējas ļauj baudīt dažādus eksotiskus ēdienus no visas pasaules, nav viegli tos visus pārzināt un izvērtēt. Tādēļ esam kļuvuši piesardzīgāki un izvērtējam rūpīgāk ražotāju reputāciju un produktu izcelsmes vietu, jo vides piesārņojuma sekas liek sevi manīt. Īpaši tas attiecināms uz zivīm, jo būtiskas ir ne tikai to garšas īpatnības, bet arī izcelsmes vieta un ieguves veids. Un tas patiešām ir svarīgi, jo no šiem faktoriem atkarīga ir gan produktu kvalitāte, gan garša un ietekme uz cilvēka veselību.

VIČI SNOW CRAB šajā ziņā ir izcils piemērs – tas ir gatavots no Aļaskas mintaja, kas nāk no tīras, nepiesārņotas vides, nav mākslīgi audzēts un barots, turklāt tā nozvejas reģionos tiek saglabāta un uzturēta ūdenstilpņu ekosistēma. Mintajs atbilst visaugstākajām prasībām attiecībā uz to, ko varam sagaidīt no zivju ēdieniem – liels olbaltumvielu un minerālvielu daudzums, maz taukvielu.

Tīrā, dabiskā vidē augušas zivis

Zivju delikatešu cienītājiem arvien grūtāk atrast produktus ar lielisku garšu un samērīgu cenu, kas nākušus no tīras, ekoloģiski nepiesārņotas vides. Viens no šādiem produktiem ir krabju nūjiņas jeb surimi, kuru gatavošanā tiek izmantots Aļaskas mintajs - VIČI SNOW CRAB. Mintajs pie mums gan ir mazāk zināma, tomēr ļoti vērtīga zivs, jo īpaši, ja tā nāk no Aļaskas reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānā par rekordaugstu cenu - 5 miljoniem jenu (46 tūkstošiem ASV dolāru) izsolē pārdots sniega krabis.

Tā ir vēsturiski augstākā cena, par kādu pārdots sniega krabis.

Krabja svars bija 1,2 kilogrami, bet garums - 14,6 cm. Krabi izsolē iegādājies zivju vairumtirdzniecības uzņēmuma Hanashita Shoten prezidents Tetsuji Hamashita. Krabis tiks izmantots dažu laimīgo apmeklētāju maltītes pagatavošanai kādā elitārā Japānas restorānā.

Iepriekšējais cenas rekords bija 2 miljoni jenu (18 tūkstoši dolāru).

«Es zinu, ka tas ir ekstrēmi, taču esmu pārliecināts, ka krabja garša atbilst cenai,» sacījis pircējs. Viņš gan gaidījis, ka izsoles cena būs tuvu 3 miljoniem jenu.

Jaunā krabju ieguves sezona sākās 6.novembrī, un nākamajā dienā sekoja izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Pie Cēsīm vēl šonedēļ grasās atklāt slēpošanas sezonu; citviet gaida noturīgāku salu

LETA, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu atpūtas komplekss "Žagarkalns" šonedēļ, 1.decembrī, atklās ziemas slēpošanas sezonu, liecina "Žagarkalna" publiskotā informācija mājaslapā.

Salīdzinājumā ar citām Latvijas atpūtas vietām agrāka sezonas sākšana "Žagarkalnā" ir iespējama, jo otro vasaru uzņēmums zem īpaša seguma glabāja iepriekšējās ziemas izskaņā sarūpētos sniega krājumus.

Atpūtas komplekss atzīmēja, ka pagājušā gada sniega krājumi ir labi saglabājušies, līdz ar to šonedēļ ir atsegta sniega kaudze un sākts izlīdzināt sniegu "Cīruļkalna" nogāzē. "Esam uzšāvuši sniegu uz abiem pacēlāja ceļiem, un brīvdienās varētu darbināt jau divus pacēlājus," sacīts "Žagarkalna" mājaslapā.

Engures novada atpūtas kompleksa "Milzkalns" pārstāvis pastāstīja, ka slēpošanas trasēm pirmo sniegu sāks pūst drīzumā, taču šonedēļ tas vēl nenotiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Komentāri

Pievienot komentāru