Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kas var būt labāks par atpūtu piemājas dārzā. Silts laiks, svaigs gaiss un patīkami saules stari. Taču, dažkārt to var iztraucēt vējš, lietus, vai stipra saule, kas var sākt karsēt par daudz. Šādos gadījumos labs risinājums ir dārza nojumes. Ja vēlies uzzināt, kāda dārza nojume būs vispiemērotākā tieši tavam dārzam un nepieciešamībai, kā arī to, kādas šobrīd ir vispopulārākās, lasi raksta turpinājumā.

Vai materiālam ir nozīme?

Tas ir viens no būtiskākajiem parametriem, kas ietekmē dārza nojumes vizuālo izskatu un izturību.

Rāmis

• Metāla vai tērauda – vienas no izturīgākajām nojumēm. Materiāli ir stingri un stabili, kas nodrošina, ka rāmis mazāk kustēsies vai ļodzīsies. Svara ziņā šīs nojumes ir smagas, tādēļ var būt apgrūtināta to pārvietošana.

• Alumīnija vai plastmasas – vieglu materiālu nojumes. To pārvietošana nesagādās problēmas. Taču, ja rāmis veidots no alumīnija vai plastmasas, tas nebūs tik izturīgs. Lielākā vējā tas var sākt kustēties vai liekties.

Sienas un jumts

• Polietilēna – vienkāršas, visbiežāk zaļā vai baltā krāsā. Cenas ziņā nav dārgas un piemērotas, ja budžets ir ierobežots. Jārēķinās, ka šis materiāls nebūs tik izturīgs kā poliesters.

Kurš gan nepriecājas par vasaras iestāšanos, kad beidzot ir iespējams izbaudīt siltos laikapstākļus, atpūsties pie jūras vai apmeklēt iecienītākos mūzikas festivālus. Tomēr līdz ar vasaras iestāšanos, arvien aktuālāks kļūst jautājums par zāliena uzkopšanu, un zāles pļaušana nebūt nav visu cilvēku iecienītākā vasaras aktivitāte. Jāsaka gan, ka zāles pļaušanai nav obligāti jābūt nogurdinošai un laikietilpīgai – zāles pļāvēji traktori padara zāliena uzkopšanu krietni ātrāku un vienkāršāku. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kas jāņem vērā pirms zāles pļāvēja traktora iegādes!

Kas ir zāles pļāvējs traktors?

Foto: Husqvarna.lv

Zāles pļāvēji traktori jeb dārza traktori ir lieliski palīgi ne tikai zāles pļaušanā, bet arī citos dārza darbos. Zāles pļāvēji traktori ir kļuvuši arvien populārāki privātmāju īpašnieku vidū, jo tie ir ērti un praktiski, kā arī ar tiem ir iespējams nopļaut zāli daudz ātrāk nekā ar stumjamiem zāles pļāvējiem. Dārza traktorus vada ar pedāļiem un stūri, sniedzot augstu komforta un kontroles līmeni, turklāt teicamā manevrētspēja ļaus nopļaut pat grūti sasniedzamas vietas. Jāpiemin, ka tieši Husqvarna dārza traktoru uzturēšana ir vienkārša, tāpēc šie traktori kalpos ilgi un uzticami.

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits arvien palielinās. «Resursi tiek izmantoti, lai izglītotu sabiedrību, it īpaši jauniešus,» biznesa portālam db.lv stāsta Andrejs Svilāns, Nacionālā botāniskā dārza direktors.

Lai piesaistītu jauniešus, tiek piedāvātas tematiskas orientēšanās sacensības un Nacionālā botāniskā dārza oranžērijā ir izveidoti digitāli ekrāni. «Šis ir veids, kā runāt ar mūsdienu sabiedrību,» akcentē A. Svilāns.

Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits būtiski audzis. Tā, piemēram, 2009. gadā tam bija 37 825 apmeklētāji, 2010. gadā – 22 808, bet 2015. gadā – jau 51 321, 2016. gadā – 63 966, 2017. gadā – 68 811).

2017. gadā Nacionālā botāniskā dārza budžets bija 1,2 miljoni eiro. No tiem Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas finansējums funkciju deleģējuma līguma ietvaros - 728 tūkstoši eiro, pašu ieņēmumi (biļetes, ekskursijas, nodarbības, lekcijas u.c.) veidoja 226 tūkstošus eiro.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Kas gan izgrezno dārzu, pagalmu un piemājas teritoriju labāk kā līdzens un kopts zāliens? Lai pie tāda tiktu un uzturētu, ir jāiegulda laiks un darbs. Neatsverams palīgs zāliena kopšanā ir efektīvs un ergonomisks zāles pļāvējs, pirms kura iegādes rūpīgi jāapdomā cik bieži, cik intensīvi un cik ilgi tam būs jāstrādā sezonas laikā. Kurš būs izdevīgākais pirkums - zāles pļāvējs pašgājējs, dārza traktors vai raideris? Par to turpinājumā.

Zāles pļāvēju veidi un pielietojums

Mūsdienās pieejami visdažādāko veidu zāles pļāvēji. Katrai tehnikai ir savas priekšrocības, tāpēc jāveic izpēte par katru zāles pļāvēja veidu:

• Benzīna zāles pļāvējs – izturīgs un laika pārbaudi izturējis. Priekšrocības – spēcīgs, jaudīgs, pieejams. Trūkumi – radītais troksnis, izmeši. Ja piemeklē mūsdienīgu modeli, tad priekšrocību tomēr ir vairāk kā trūkumu;

• Elektriskais zāles pļāvējs – jaudīgs un klusāks par benzīna modeli. Piemērots darbiem tur, kur ir elektrības padeve, bet strādājot jāņem vērā vada atrašanās vieta!

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Dārza krēsliem ir ļoti svarīga nozīme āra telpas izmantošanā, tāpēc jums ir jāpārliecinās, vai tie atbilst jūsu vajadzībām. Taču, tā kā izvēlēties no daudziem modeļiem, var būt sarežģīti atrast sev piemērotāko stilu. Piedāvājumā ir daudz vairāk nekā pieticīgs āra sols. Mūsdienās jūs varat atrast plīša stūra dīvānus un pat šūpojošus krēslus. Neatkarīgi no jūsu dārza vajadzībām ir pieejams dizains un funkcionalitāte, kas lieliski piestāvēs telpai, stilam un budžetam. Labākās dārza mēbeles pilnībā pārveidos jūsu telpas funkcionalitāti un izskatu. Mūsdienās ir vieglāk nekā jebkad agrāk izveidot tādu pašu komfortu un stilu iekštelpu dzīvojamā telpā ārā, bet izvēloties ir jāņem vērā dažas lietas. Neviens nevēlas ieguldīt pilnīgi jaunos krēslos, lai pēc nedēļas saprastu, ka tie nav īsti piemēroti.

Izvēlieties stilu un materiālu atbilstoši konkrētai tēmai

Viens no acīmredzamākajiem padomiem āra krēslu izvēlē ir ņemt vērā to estētiku. Pareizs izskats var radīt vai sabojāt vietu. Viens no šī brīža modernākajiem stiliem ir rotangpalma. Tā ir ideāli piemērota, lai atveidotu tradicionāla lauku dārza relaksējošu izskatu, taču, ja to apvieno ar neitrāliem spilveniem, tas lieliski der arī moderniem zemesgabaliem.

Runājot par mūsdienu stiliem, jūs varētu apsvērt arī plastmasu. Tas ļauj izvēlēties krēslus daudz jaunu stilu skulpturālās formās un drosmīgās krāsās, kas telpai var pievienot jautrības elementu. Dārza krēsli ir izgatavoti arī no pārstrādātiem materiāliem, padarot tos par videi draudzīgāku risinājumu. Interesanta izvēle var būt arī atpūtas krēsls, kas padarīs apūtu vēl ērtāku.

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Singapūrā tiek veikti pēdējie sagatavošanas darbi, lai vasarā varētu atklāt daļu no paredzētā projekta, kura ietvaros valsts tiks padarīta par «pilsētu dārzā».

Lielākais no Singapūras plānotajiem iespaidīgajiem Līča dārziem (Gardens by the Bay) - Dienvidu dārzs (Bay South Garden), plašākai publikai tiks atvērts jau šā gada 29. jūnijā.

Dienvidu dārzā izvietoti 18 «superkoki» - mākslīgi veidoti vertikālie dārzi, kuros izvietoti dažādi eksotiski augi. «Superkoki» izmantos saules enerģiju, lai nodrošinātu apgaismojumu un uzkrās lietusūdeni, kas tālāk tiks izmantots strūklakām un augu laistīšanas sistēmām.

Objektā izvietoti arī divi milzīgi ziemas dārzi (Flower Dome un Cloud Forest), kuros paredzēts audzēt augus, kas atvesti no citām pasaules daļām. Flower Dome tiks izvietota Vidusjūrai raksturīga flora, bet Cloud Forest būs aplūkojami kalnainos apvidos augoši augi un mākslīgs kalns.

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā šogad ir notikuši ievērojami atjaunošanas un labiekārtošanas darbi. Rudenī ir pabeigta žoga rekonstrukcijas otrā kārta un dendrārija daļas atjaunošana, kas pēc vairāku desmitu gadu pārtraukuma atkal ir atvērta apmeklētājiem.

Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā pēdējos trīs gados notiek apjomīgi teritorijas atjaunošanas un kolekciju papildināšanas darbi.

Turpinot pagājušajā gadā iesākto, Botāniskajā dārzā šoruden ir noslēgusies žoga atjaunošanas otrā kārta: ar jaunu žogu 540 m garumā ir nomainīts līdzšinējais, kas atdala dārzu no Kuldīgas ielas zemju īpašumiem. Savukārt dendrārijā, ko pilsētas pusē ietver Dzirciema iela un Jūrmalas gatve, ir iekārtoti jauni un atjaunoti esošie pastaigu ceļi, radītas jaunas atpūtas vietas, sakopti koki un iestādīti jauni augi. Šī teritorija pēdējos gadu desmitos nebija pieejama apmeklētājiem. Tagad jauno pastaigu ceļu garums dendrārijā pārsniedz puskilometru. Ir sakārtots arī 105 metrus garais esošā ceļa posms, izveidojot kvalitatīvu grants segumu. Jauno ceļu trasējums ir radīts iepriekš bijušu celiņu vietās, kuri bija izzuduši pēdējo 40 gadu laikā. Dārza viesu ērtībai dendrārijā ir izveidotas arī jaunas atpūtas vietas un skatu laukumi ar atpūtas soliem un piknika galdiem. Dendrārijā ir izveidoti daudzveidīgi un krāsaini dekoratīvo krūmu stādījumi, izvēloties gan vēsturisko muižu parkiem raksturīgus krūmus (sniegogas, sorbārijas, filadelfi, plūškoki, sausserži), gan eksotiskus kokaugus, kas papildina dārzā esošās augu kolekcijas. Kokaugi ir stādīti brīvās, ainaviskās grupās. Ir veikta arī esošo koku inventarizācija, novērtēts to stāvoklis un izstrādātas rekomendācijas koku sakopšanā. Balstoties uz tām, ievērojams darbs ir paveikts pie koku vainagu sakopšanas.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Dizainere Nora Gavare Zaļās villas kvartālā īsteno sociālā dizaina projektu – veido sabiedrībai atvērtu kopienas dārzu

Daudzi siguldieši ikdienā strādā Rīgā, viņiem neatliek laika rūpēties par savu dārzu, tādēļ šis ir viens no veidiem,kā piedalīties dārza darbos. Jo dārzs nav tikai dārzs, uzskata Nora. Projekta Kopienas dārzs pilsētvidē Audz radītāja paredzējusi iesaistīt visas paaudzes un sabiedrības grupas, dārzā rosīsies arī bērni un seniori, arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Tādēļ no koka izgatavotās augstās dobes plānotas dažādos līmeņos, lai tās vieglāk apkopt ikvienam. Arī siltumnīcā būs lielas divviru durvis, lai zaļošanas templī var iebraukt ar ratiņkrēslu.

Koncerti starp dobēm

Projekts top līdz ar Noras maģistra darbu – Latvijas Mākslas akadēmijā viņa apgūst funkcionālo dizainu. Papildus Nora pilsētvidi pusgadu mācījusies Honkongā. «Tur ieguvu paplašinātus apvāršņus, izpratu, cik svarīgi ir piedalīties pilsētas vides veidošanā un uzlabošanā un ka tas ir jādara mums pašiem kā sabiedrībai,nevis jāgaida, kad kāds cits to paveiks,» Nora stāsta. Viņa no Honkongas atgriezusies iedvesmota un «viss bija sagriezies kājām gaisā», tostarp Noras intereses, un tā viņa pieņēma lēmumu mainīt maģistra darba tēmu. Vispirms Nora pie darba ķērās Rīgā, sākot kartēt dārzkopību tur– apbraukājot galvaspilsētas apkaimes un fotografējot privātmāju dobes un siltumnīcas. Tieši siltumnīca kā arhitektūras forma īpaši piesaistīja Noras uzmanību, un tas bija pirmais impulss iecerei veidot kopienas siltumnīcu un dārzu savā pilsētā. Šīs nedēļas nogalē notiks stikla siltumnīcas būvēšanas vorkšops, nākamnedēļ dārzā tiks veidotas augstās dobes, savukārt 4. maijā paredzēti sēšanas un stādīšanas darbi. «Mūsdienu cilvēkiem ar dārzu tradicionālajā izpratnē varbūt ir par maz,» uzskata Nora. Tādēļ dārza centrālajā daļā būs vieta, ko var transformēt par skatuvi. Dārza dobju moduļi būs kombinējami ar platformām sēdēšanai un atpūtai, kas noderēs gan tiem, kas darbosies dārza apkopšanā,gan koncertu apmeklētājiem.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Ar viedā dārza palīdzību vienīgais darbs zaļumu audzēšanā ir izaugušā lociņa vai zemenes noplūkšana

Pieņemoties spēkā «zaļuma vilnim», dārzeņu un garšaugu audzēšana paša dārzā atkal ir modē. Turklāt tagad, pateicoties tehnoloģiskiem risinājumiem, pie kvalitatīviem, sulīgiem zaļumiem viegli var tikt arī pilsētnieki, kuriem nav sava dārziņa un pat ne balkona.

Lociņu, diļļu un citu zaļumu audzēšana mājās parasti saistās ar puķu kasti uz saulainākās palodzes, piemērotākās augsnes iegādi un regulāru laistīšanu, gaidot, kamēr no zemes izlīdušais vārgais dīglis pārvērtīsies leknā ēdienā. Nākotne izskatās pavisam citāda. Futurulogi uzbūruši ainas, kurās dārzeņu audzētavas no laukiem pārceļas uz pilsētu ēku jumtiem, un šajos dārzos vispār nav zemes. Augi laiž saknes īpašā maisījumā un uzsūc no tā nepieciešamās barības vielas. Tā pasaulē plānots saīsināt loģistikas ķēdi, piegādājot pārtiku aizvien pieaugošajam pilsētnieku skaitam.

Dažos gados bijušais purvs pārtapis ziedošā parkā un kļuvis par vienu no Tukuma novada apmeklētākajiem tūrisma objektiem

Rožu stādus Daila un Bruno Trubiņi audzē jau 35 gadus. Sākuši padomju laikos, kad Tukums bijusi rožaudzētāju citadele un vai katra tukumnieka virtuvē un vannasistabā sakņojās potējumi plašajam Krievijas tirgum. Taču pie sāktā noturējušies vien daži. Starp lielākajiem rožu audzētāji pieskaitāma SIA ArB Agro un Trubiņi, kuru rozes tagad aug Tukuma tuvumā, Sēmē.

Trubiņu rožu bērnudārzs, kur apsakņojas augi, atrodas Tukumā, blakus mājām, lai lolojumus var labi uzmanīt. Paplašinoties apjomiem, bija nepieciešams meklēt papildus platības, jo pilsētas zemes pleķītī kļuvis par šauru. Abi nolēmuši, ka vajag vietu, kur pārbaudīt jaunās šķirnes, parādīt tās pircējiem. Tam noderējis savulaik bez īpaša mērķa iegādātais zemes gabals Sēmē. Tas nopirkts lēti, jo atradies purvainā vietā. Abi ķērušies pie darba. Drīz atklājās, ka tieši kaut kā tāda Latvijā trūcis – cilvēki sāka braukt rozes skatīties jau pirmajā gadā, atceras Daila. «Tas ir pavisam kas cits, ja vari redzēt rozi augam brīvā dabā, izsmaržot, nekā tikai nopirkt mazu stādiņu gadatirgū, saņemt konsultācijas, iepatikušos stādu iegādāties vai pasūtīt. Ideja par dārzu ir mūsu veiksme. Protams, skaistākais rožu dārzs ir un būs Rundālē, tāpēc pat necenšamies līdzināties. Mūsējais arī vispirms ir priekam, dvēselei, taču tam ir arī praktisks piesitiens,» viņa stāsta.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti trešdien atbalstīja Jaņa Rozentāla laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai pie atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī Erevānas dārza nosaukumu piešķiršanu teritorijai Balvu ielā 17.

2016.gadā pēc restaurācijas un rekonstrukcijas tika atklāts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pie kura atrodas piemineklis J.Rozentālam, kas izveidots 1936.gadā. Šogad ir arī latviešu glezniecības pamatlicēja J.Rozentāla 150.gadadiena, kas tiek svinēta ar plašu un daudzveidīgu programmu visā Latvijā.

Godinot mākslinieka piemiņu, nolemts laukumu K.Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā nosaukt par Jaņa Rozentāla laukumu. Pēc laukuma izveidošanas iecerēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkai piešķirt adresi Jaņa Rozentāla laukums 1.

Komiteja arī atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas ierosinājumu par Erevānas dārza nosaukuma piešķiršanu teritorijai Balvu ielā 17. Armēnijas galvaspilsēta Erevāna ir Rīgas sadraudzības pilsēta.

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Teju puse (44%) no iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir vasarnīcas un dārza mājas, neveic nekādus drošības pasākumus, lai pasargātu īpašumu no zagļiem. Vispopulārākais aizsardzības pasākums ir vienošanās ar kaimiņiem par vasarnīcas vai dārza mājas pieskatīšanu, liecina drošības kompānijas Grifs AG un SKDS pētījumā.

Kaimiņu palīdzību dārza mājas vai vasarnīcas uzraudzīšanā ziemas sezonā lūdz katrs trešais īpašnieks, savukārt 11% ierīko zagļiem grūti atveramas durvis vai signalizāciju.

«Nereti vasarnīcu un dārza māju īpašnieki uzskata, ka viņiem nav, ko zagt,» norāda Grifs AG Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.

Pieredze liecina – jo vairāk šķēršļu garnadžiem būs, lai iekļūtu vasarnīcā vai dārza mājā, jo drīzāk viņš meklēs kādu citu, vieglāk aplaupāmu objektu, norāda apsardzes firmas vadītājs.

Kopumā 47%no tūkstoša SKDS un Grifs AG aptujāto iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir vasarnīca vai dārza māja.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.