Foto: LETA
Premjers: Pagarinātā normālā darba laika atcelšana varētu prasīt līdz 10 miljonus eiro
Satversmes tiesas (ST) lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt pagarināto normālo darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz 10 miljonus eiro, otrdien LTV Rīta panorāmā pieļāva Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Politiķis atzīmēja, ka Veselības ministrija vēl veic precīzus aprēķinus, bet nepieciešamās summas kopējo veselības aprūpes reformu kontekstā neesot vērtējamas kā milzīgas. Premjers atgādināja, ka, piemēram, mediķu algu palielināšanai šogad papildus tika novirzīti ap 70 miljoni eiro.
Premjers uzsvēra, ka arī nākamgad ir plānots līdzekļu pieaugums veselības aprūpes nozarei, sekojoši līdzekļi ST sprieduma izpildei tiks atrasti un daļa pieauguma aizies tieši šim mērķim.
Kā ziņots, ST 15.maijā lēma, ka Ārstniecības likuma pārejas noteikumu normas, kas nosaka ārstniecības personu samaksu par pagarināto normālo darba laiku, ir neatbilstoša Satversmei. ST norādīja, ka Saeima samaksai par pagarināto normālo darba laiku joprojām ir noteikusi zemāku likmi nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē.
ST atzina, ka pārejas perioda noteikšanas pamatā var būt apsvērumi, kas saistīti ar nepieciešamību nodrošināt valsts budžeta stabilitāti, tomēr norādīja, ka šādi argumenti paši par sevi nav pietiekami, lai pamatotu atšķirīgas attieksmes leģitīmo mērķi pārejas periodā. Saeimai, arī pieņemot pārejas perioda regulējumu, bijis pienākums norādīt un pamatot ar to noteiktā ierobežojuma leģitīmo mērķi, bet izskatāmajā lietā attiecībā uz pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmēm pārejas periodā likumdevējs to nav pamatojis.
Līdz ar to tiesa secināja, ka atšķirīgajai attieksmei pret ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kuras nav ārstniecības personas, nosakot pagarinātā normālā darba laika apmaksas likmes pārejas periodā, nav leģitīma mērķa. ST secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91.panta pirmajā teikumā paustajam vienlīdzības principam.
Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra. ST spriedums nav pārsūdzams.
Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...
Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...
Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...
Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...
Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...
Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes...
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5...
Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi,...
Valdība šodien lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt pašvaldībām kopumā...
Latvijas lielo pašvaldību plānotajos šā gada budžetos starp ieņēmumiem un izdevumiem veidojas...
2017.gadā valsts pamatbudžetā iekasēti 93,5% no plānotajiem ieņēmumiem, liecina Finanšu ministrijas...
Lēmums pieņemts dažas stundas pēc tam, kad valdībai tehniski beigusies nauda un tā apturējusi darbu.
ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.
Pēc Apple paziņojuma par ārvalstu uzkrājumu repatriēšanu citas lielās kompānijas izvēlas paklusēt.
Populārs Rīgas domes deputātu komandējumu galamērķis pērn bijis Krievija.