Bankas

Premjers «paralizē» skandalozu grozījumu virzību

Māris Ķirsons, 25.05.2018

Māris Kučinskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutablo grozījumu izskatīšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā atliek, lai konsultētos ar Ministru prezidentu par viņa rīcībā esošo informāciju un iesniegtajiem priekšlikumiem

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts. Bija paredzēts, ka kopumā tiks skatīti 16 priekšlikumi, kurus iesniegusi partijas Vienotība Saeimas frakcija, Saeimas deputāts Imants Parādnieks, Ministru prezidents Māris Kučinskis un Saeimas Juridiskais birojs.

Konceptuāla atšķirība

Premjers savā pamatojumā norāda, ka pašreizējā kārtība paredz, ka FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma, savukārt pārējos FKTK padomes locekļus amtā ieceļ un atbrīvo FKTK priekšsēdētājs, to kandidatūras saskaņojot ar Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru. Saeimas 17. maija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka pārējos FKTK padomes locekļus amatā ieceļ Saeima. Vienlaikus jāņem vērā, ka FKTK padomes locekļi saskaņā ar šo pašu likumu ir arī komisijas departamentu direktori – tai skaitā nodrošinot Uzraudzības departamenta, Juridiskā un licencēšans departamenta funkciju izpildi. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt stabilu un nepārtrauktu komisijas funkcijas izpildi, M. Kučinskis piedāvā izslēgt no likumprojekta normu, kas paredzētu pārējo komisijas padomes locekļu apstiprināšanu Saeimā un saglabātu līdzšinējo kārtību. To, kā lems parlamentārieši par šiem priekšlikumiem, rādīs laiks.

Skaidros ziņas

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis atzina, ka atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns, ņemot vērā premjera viedokli, rosināja atlikt lemšanu uz zināmu laiku, lai konsultētos ar valdības vadītāju par viņa rīcībā esošo informāciju un apstākļiem, uz kā Ministru prezidents balsta savu viedokli. «Pieļauju, ka aiz skaistajām frāzēm un cēlajiem vārdiem slēpjas spiediens uz FKTK, kas var novest līdz situācijai, kad banku var atstāt izlaupīšanai, un to arī norādīju šīs komisijas sēdes dalībniekiem,» uzsvēra R. Mežeckis. Tā kā balsojuma nebija, tad arī neesot skaidrs, vai atbildīgās komisijas vairākuma atbalsts premjeram būtu bijis, vai arī tāda nebūtu. Vienlaikus R. Mežeckis piemetina, ka nekas nav beidzies, tikai ir paņemts starpbrīdis.

Pamatīga augsne

21. maijā DB rakstīja, ka maksātnespējas administratori ir noskatījuši trekno ABLV Bank likvidācijas kumosu – šīs bankas kredītportfelis ļauj cerēt pat uz 400 milj. eiro lielu laupījumu tiem, kas tam piekļūs. FKTK šobrīd vēl vērtē ABLV Bank iespējamo pašlikvidāciju, kas atsevišķu personāžu iedzīvošanās iecerēm pārvilktu treknu svītru, tāpēc Saeimā savukārt tiek steidzīgi dzīts cauri likumprojekts, kas atļautu pašreizējo FKTK vadību nomainīt. Ar šo skandalozo ziņu DB šo pirmdien nāca klajā, un jau otrdien uz to savā intervijā Latvijas Televīzijā reaģēja premjers Māris Kučinskis, sakot, ka vērsīsies pie koalīcijas, prasot šīs «nesagatavotās un bīstamās» likuma izmaiņas apturēt. Premjers arī skaidri norādīja uz personām, kas aizkulisēs gaida, lai nokamptu iespējami lielāku kumosu no ABLV Bank likvidācijas, kas, pēc viņa vārdiem, šobrīd būtu sliktākais scenārijs apvienojumā ar FKTK vadības maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru