Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) pirmo reizi pārstāvēs Latviju Londonas Dizaina biennālē 2018 ar jaunā dizainera Artūra Analta interaktīvo instalāciju «Matter to Matter», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

«Matter to Matter» ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot gaisotni un klimatu. Eksponētajā darbā to iemieso zaļā stikla siena, kas ar eksperimentālu tehnoloģiju starpniecību nodrošina dabīgu ūdens agregātstāvokļa pārejas procesu no gāzes līdz šķidrumam. Stikla pamatne pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizikālu parādību - kondensāciju. Biennāles apmeklētāji tiks aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja telpās šodien tika demontēta latviešu mākslas pastāvīgā ekspozīcija LNMM galvenajā ēkā, jo kā jau vēstīts muzejs apmeklētājiem tiek slēgts uz laiku līdz 2015.gadam, kamēr tajā notiks vērienīgi remontdarbi.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs apmeklētājiem ir slēgts un jau ierobežots ar būvžogu, un šodien tika demontēta latviešu mākslas pastāvīgā ekspozīcija. Tas nozīmē, ka gleznas tika noņemtas no sienām, pārbaudīta to saglabātība, kā arī tās tika attīrītas no putekļiem, iepakotas, marķētas un sagatavotas pārvešanai.

Muzeja ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves projekta pasūtītāji ir Rīgas domes Īpašumu departaments, būvprojekta autori ir Lietuvas arhitektu birojs Processoffice, savukārt būvniecības un restaurācijas darbus veiks būvfirma RE&RE.

Projekta ietvaros tiks modernizēta tuvu avārijas stāvoklim esošā ēka, kā arī risināti telpu trūkuma jautājumi. Muzeja rekonstrukcijā, restaurācijā un paplašināšanā tiks ieguldīti 24 milj. Ls, no kuriem 15 milj. Ls piešķir Rīgas dome, astoņi miljoni tiks piesaistīti no Eiropas Savienības līdzekļiem, bet 1,2 milj. Ls ir valsts finansējums. Muzeja rekonstrukcijas darbus plānots pabeigt 2015. gada vidū.

Būvkompāniju pilnsabiedrība SBRE ir gatava nekavējoties iemaksāt nodrošinājumu piecu miljonu eiro apmērā, apliecinot gatavību uzņemties pilnu atbildību par Rīgas pils ugunsgrēku, gadījumā, ja tiesībsargājošās iestādes par vainīgajiem atzīs tieši būvnieku, informē pilnsabiedrība SBRE.

Provizoriskie aprēķini par Rīgas pils ugunsgrēkā nodarītajiem zaudējumiem tiek lēsti 5 miljonu eiro apmērā.

Jau ilgāku laiku kavējas Rīgas pils rekonstrukcijas darbu veikšana, un tas turpina apdraudēt Rīgas pils kā starptautiskas nozīmes kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Kopš 2013.gada rudens netiek apstiprinātas Svētku zāles pastāvīgo jumta konstrukciju izbūves izmaksas, lai arī izmaksu aprēķins pasūtītājam tika iesniegts jau pērnā gada 27.decembrī, tomēr joprojām nav saskaņots, norāda SBRE. Tas šobrīd kavē secīgo darbu veikšanu – iekšējo apdari, restaurāciju. Līdzīga ir situācija ar konstrukciju žāvēšanas un dezinficēšanas darbu veikšanu. Ja tam par iemeslu ir bažas, ka SBRE vēlētos izvairīties no atbildības, gadījumā, ja tiesa atzīs būvkompāniju par vainīgu, tad ar šo soli pilnsabiedrība SBRE vēlas šīs bažas pilnībā kliedēt.

Provizoriskais kopējais Rīgas pils ugunsgrēkā nodarīto zaudējumu apmērs ir no 4,862 miljoniem eiro līdz 5,083 miljoniem eiro, informatīvajā ziņojumā norāda Finanšu ministrija.

Tiek skaidrots, ka summas galīgais apmērs ir atkarīgs no sarunu procedūras ar kompāniju SBRE, jo zaudējumu summas atšķīrās starp projektētāja Pils projekts izstrādāto tāmi un SBRE provizoriskiem aprēķiniem. Starpība ir izskaidrojama ar to, ka, veicot atjaunošanas būvdarbu izmaksu aprēķinus, SBRE ir iespēja detalizētāk un precīzāk novērtēt faktisko stāvokli objektā, kā arī ar tā atjaunošanu saistītos riskus.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs pieteicis zaudējumus 368,6 tūkstošu eiro apmērā, Rakstniecības un mūzikas muzejs – 47,9 miljoni eiro apmērā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pieteicis zaudējumus 2796 eiro apmērā, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pieteikusi zaudējumus 49,8 tūkstošu eiro euro apmērā.

Lai arī pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī 2013.gada vasarā tajā izvietoto muzeju darbinieki ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu kaitējumus muzeju krājumiem, mitrums joprojām tos bojā, bet muzeju darbinieki Rīgas pilī strādā nepiemērotos apstākļos, pēc Rīgas pils apmeklējuma secinājusi kultūras ministre Dace Melbārde.

Kā informē kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, 3.janvārī Melbārde apmeklēja Rīgas pili, lai iepazītos ar tur izvietoto muzeju darba apstākļiem.

Ministre iepazinās arī ar darbiem ēkās, kuras šobrīd tiek pielāgotas muzeju pagaidu telpu vajadzībām. Viņa pauda gandarījumu, ka telpu pielāgošana norit sekmīgi un paredzētajā grafikā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 20.jūnija naktī Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks. Lai arī ugunsgrēks tieši neskāra muzeju izmantotās telpas Rīgas pilī, ugunsgrēka dzēšanas un lokalizēšanas rezultātā ar ūdeni tika salietas arī muzeju izmantotās ekspozīciju un krātuvju telpas un ūdens skāra daļu no muzeju krājuma priekšmetiem. Ugunsgrēka dzēšanas rezultātā cieta arī muzeju personāla darba telpas - tika bojāts inventārs, sabojāta daļa no datortehnikas un tajā izmantotā programmatūra.

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Valdība lēmusi individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas vietu - muzejisko priekšmetu krātuvju un ekspozīciju, mākslas galeriju, kultūras centru, piemiņas vietu, arhīvu un citu kultūrvietu - telpas.

Šo kultūrvietu darba pakāpeniskai atsākšanai no 3.jūnija Kultūras ministrija (KM) izstrādājusi un publiskojusi epidemioloģiski drošas darbības vadlīnijas; kultūrvietas durvis individuāliem apmeklējumiem vērs kolīdz būs sagatavojusies vadlīniju izpildei.

Bibliotēkas, muzeji un tām radniecīgas mākslas un vēstures eksponēšanas vietas apmeklētājus varēs uzņemt vien individuāli - 1 persona vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošie, turklāt nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Visu šo kultūrvietu klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas.

Ar tēlnieka Teodora Zaļkalna granītā kalto darbu Cūka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) no šodienas sāk eksponātu pārvešanu uz restaurēto muzeja ēku.

Trīs gadus Cūka līdz ar citiem darbiem pavadīja mākslas darbu glabātuvē, bet šodien, piedaloties sešiem spēcīgiem vīriešiem, Zaļkalna darbs kā pirmais eksponāts tika novietots atjaunotās muzeja ēkas trešajā stāvā, kur turpmāk atradīsies ekspozīcija, kas veltīta Latvijas mākslai no 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta pirmajai pusei.

Muzeja direktore Māra Lāce akcentēja, ka muzejā tagad sāksies ļoti intensīvs darbs pie eksponātu izvietošanas, jo līdz rekonstruētā muzeja atklāšanai ir palicis ļoti maz laika.

Pēc rekonstrukcijas LNMM ir septiņi stāvi. Pieci stāvi ir virs zemes, bet divi - zem zemes.

Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas darbi atklājuši Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tehniskā nodrošinājuma problēmas, atzina dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka dzēšanas darbu laikā saplīsusi sūkņu stacija, kura bijusi ražota vēl padomju gados, tāpat bijušas pieejamas tikai vienas no divām Rīgā esošajām autokāpnēm, jo otras atradušās remontā.

O. Āboliņš arī atzina, ka Vecrīgas ūdensvada tīkls nespēj pilnā apjomā nodrošināt intensīvu dzēšanu. Tāpēc tika mēģināts rast citus risinājumus un ūdens ņemts no Daugavas. Šādas ūdens padeves sistēmas ierīkošanas darbi ir laikietilpīgi.

VUGD tehniku mēģinot uzturēt tādā kārtībā, lai to jebkurā brīdī varētu izmantot, taču, kā rāda pieredze, šādi sarežģīti ugunsgrēki parāda vājās vietas.

Nacionālais botāniskais dārzs (NBD) ir viens no 22 zinātniskajiem institūtiem, kurus starptautiskie eksperti pēc zinātnes izvērtējuma Latvijā iesaka slēgt. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar 2015.gadu arī plāno šīm institūcijām nepiešķirt bāzes finansējumu. Tas nopietni apdraud NBD darbību, lai gan pētniecība ir tikai viena no jomām, ar kuru NBD nodarbojas, vēsta laikraksts Diena.

Ja starptautisko ekspertu atzinums tiks ņemts vērā un NBD likvidēs, Latvijā vairs nebūs neviena, kas nodarbojas ar reto un aizsargāto augu sugu pētniecību un saglabāšanu ārpus dabīgajām atradnēm. Tāpat reizē tiktu likvidētas Latvijas selekcijas gerberu, krizantēmu šķirņu kolekcijas, jo NBD ir vienīgā vieta, kur šis genofonds tiek saglabāts, norāda laikraksts. Cietīšot arī nacionāla mēroga peoniju, tulpju, dāliju, astilbju un citu augu genofonda kolekcijas, tai skaitā šķirnes, kas ir Latvijas kultūras un dārzkopības vēstures sastāvdaļa. Šīs ir tikai dažas no sekām, ko Dienai uzskaitījis Valsts zinātniskā institūta NBD direktors Andrejs Svilāns. Viņam gan šādu scenāriju esot grūti iedomāties. «Grūti būtu pateikt, kāda būtu rezonanse pasaulē, ja kāda valsts paziņotu, ka slēdz savu NBD. Tas, tieši tāpat kā Nacionālā opera, Nacionālais mākslas muzejs un Nacionālais teātris, ir viens no valsts simboliem, ar ko valsts sevi pasniedz ārpus robežām. Tas izskatītos ļoti savdabīgi,» atzinis Svilāns.

Starptautiskajā muzeju dienā, 2015. gada 18. maijā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) paziņo, ka LNMM galveno ēku K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā, pēc apjomīgas restaurācijas un rekonstrukcijas apmeklētājiem plānots atvērt 2016. gada maijā.

Pēc rekonstrukcijas muzejā būs pilnībā atjaunota un restaurēta vēsturiskā ēka, veikta telpu paplašināšana ar jaunu pazemes apjomu, veidojot mūsdienīgu infrastruktūru un vidi mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, izstāžu darbībai, sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai. Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas atpūtas zonas, bezvadu internets, bērnu nodarbību telpa, muzeja suvenīru veikals un kafejnīca.

Pālsiak ir paveikti 60% no paredzētajiem būvdarbiem. Ik dienu objektā būvdarbus veic 124 līdz 145 strādnieki.

Līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA Re&Re tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī. Būvdarbi izmaksās vairāk nekā 34 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 21 miljonu eiro piešķir Rīgas dome, aptuveni 13 miljoni eiro piesaistīti no ES līdzekļiem, bet 345 000 eiro ir valsts finansējums.

Situācija patlaban ir tāda, ka 2014. gadā, kad Rīga kļūst par Eiropas kultūras galvaspilsētu, neskatoties uz iepriekšējiem solījumiem rekonstrukciju veikt laikus, Nacionālais mākslas muzejs apmeklētājiem būs slēgts, atzina muzeja vadītāja Māra Lāce.

Sarunā ar Latvijas Radio viņa norādīja, ka katram darbam ir savs laika grafiks, kurā tas ir veicams, un restaurācijas, rekonstrukcijas un arī jaunbūves darbus diemžēl nevar izdarīt tik īsā laika periodā. «Situācija ir tāda, ka 2014. gadā, visticamāk, ka Latvijas Nacionālā muzeja galvenā ēka būs slēgta apmeklētājiem,» sacīja M. Lāce.

Vienlaikus viņa izteica cerību, ka sabiedrības iesaistīšanos visos kultūras pasākumos, kas plānoti Rīgā kā Eiropas kultūras galvaspilsētā, dos pozitīvu efektu un plašu starptautisku skanējumu.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītā gada jūlijā, ņemot vērā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kultūrvēsturisko nozīmi un to, ka ēkas lietotājs ir valsts, Rīgas domes (RD) Īpašuma departaments vērsās Kultūras ministrijā ar aicinājumu rast iespēju piešķirt projekta realizācijai maksimāli iespējamo finansējumu no Eiropas fondu līdzekļiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti trešdien atbalstīja Jaņa Rozentāla laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai pie atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī Erevānas dārza nosaukumu piešķiršanu teritorijai Balvu ielā 17.

2016.gadā pēc restaurācijas un rekonstrukcijas tika atklāts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pie kura atrodas piemineklis J.Rozentālam, kas izveidots 1936.gadā. Šogad ir arī latviešu glezniecības pamatlicēja J.Rozentāla 150.gadadiena, kas tiek svinēta ar plašu un daudzveidīgu programmu visā Latvijā.

Godinot mākslinieka piemiņu, nolemts laukumu K.Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā nosaukt par Jaņa Rozentāla laukumu. Pēc laukuma izveidošanas iecerēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkai piešķirt adresi Jaņa Rozentāla laukums 1.

Komiteja arī atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas ierosinājumu par Erevānas dārza nosaukuma piešķiršanu teritorijai Balvu ielā 17. Armēnijas galvaspilsēta Erevāna ir Rīgas sadraudzības pilsēta.

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets būs jau trešais, kas valsts gadadienu nosaucis par prioritāti; vērienīgais notikums gudri jāpiepilda ar cienīgu saturu

Atceroties kritiku par kultūras galvaspilsētas projekta veiksmes stāsta vājajām vietām, jāšaubās, vai mūsu valsts simtgades kūka būs iemesls uz šejieni traukties tūristu pūļiem. Neapšaubāmi šim notikumam daudz dziļāka nozīme un rezonanse būs tepat Latvijā, nevis aiz tās robežām.

Kultūras ministres Daces Melbārdes vakar valdībā prezentētajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka «Latvijas valsts simtgades svinības balstītas uz pašorganizējošiem procesiem un dažādu sabiedrības grupu iniciatīvām, kam ir jānodrošina pēc iespējas pieejami finanšu resursi». No ziņojuma noprotams, ka Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta pa nepilnam miljonam līdz šim atvēlējusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai «Latvijai–100», kā arī simtgades filmu programmas izveidei, taču vislielākie tēriņi divu miljonu apmērā būs… par Latvijas piedalīšanos Londonas grāmatu tirgū. Tajā pašā laikā no ziņojuma izriet, ka simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai atvēlēti vien 87 tūkstoši eiro.

Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2016 ieguvis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas un restaurācijas projekta autori ir Lietuvas arhitektu biroji Processoffice un Andrius Skiezgelas Architecture, kā arī Latvijas arhitektu birojs Arhitektoniskās izpētes grupa.

Latvijas Arhitektūras gada balva šogad tika pasniegta 21. reizi. Kopumā līdz pusfinālam šogad bija nonākuši 16 pretendenti. Kā DB atzīst konkursa nacionālās žūrijas pārstāvis, grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, tas vien, ka projekts jau ir iekļuvis Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa pusfinālā, liecina par augstu līmeni un ir liels pagodinājums. Ja tiek saņemta Arhitektūras Lielā gada balva un Gada balva, tā jau ir izcilība, viņš uzsver.

Verot durvis pēc rekonstrukcijas, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs mēneša laikā piesaistījis rekordlielu apmeklētāju skaitu; ar jaunu spēku pievilkt cilvēkus gatavi arī citi muzeji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz 65 tūkstoši apmeklētāju – tik daudz cilvēku mēneša laikā pabijuši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), kurš pēc trīs gadus ilgas teju 30 miljonu eiro vērtas rekonstrukcijas un restaurācijas svinīgi tika atklāts 4. maijā. Pēdējā pilnajā darbības gadā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas – 2012. gadā – tā apmeklējums bija nepilni 100 tūkstoši.

Lai arī LNMM atklāšana pēc rekonstrukcijas tiek dēvēta par vērienīgāko muzeju dzīves notikumu šogad, tas ne tuvu nav vienīgais. 2. jūlijā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas paredzēta Rīgas Motormuzeja atklāšana.

Strādājot pie jaunām ekspozīcijām, muzeji piesaista dizaina un tehnoloģiju speciālistus.

Pēc ugunsgrēka Rīgas pilī arī Rīgas dome izvērtēs drošības stāvokli pašvaldības objektos, kuros notiek rekonstrukcijas darbi, sacīja RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Sarunā ar LNT raidījumu 900 sekundes N. Ušakovs atklāja svarīgākais objekts ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kurā uzsākta rekonstrukcija. N. Ušakovs norādīja, ka tiks strādāts, lai nekas līdzīgs neatkārtotos.

Jau vēstīts, ka pēc vairāk nekā piecu stundu aktīva darba beidzot ir izdevies lokalizēt ugunsgrēku, kas ceturtdienas vakarā izcēlās Rīgas pilī. Nopostīta ap 3200 kvadrātmetru liela platība.

Vislielāko skādi liesmas nodarījušas pils jumtam, jumta konstrukcijām un bēniņiem - šīs ēkas daļas izdegušas 2400 kvadrātmetru platībā.

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].

Šogad augstākajam arhitektūras nozares apbalvojumam - Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016 - pieteikts 51 darbs. Šobrīd darbu uzsākusi nacionālā žūrija, kuras pienākums būs izvēlēties pusfinālistus.

«Pēdējais gads arhitektūras nozarē ir bijis ļoti ražīgs, un nodoti ekspluatācijā vairāki pilsētvidē nozīmīgi objekti. Paredzu, ka šogad žūrijas darbs nebūs viegls, un tā ir ļoti laba zīme, kas liecina par kvalitātes pieaugumu Latvijas arhitektūrā,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās – objekti un procesi. No 43 pieteiktajiem objektiem lielāko daļu veido dzīvojamo un sabiedrisko ēku jaunbūves, tai skaitā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs Lielais dzintars. Iesniegti arī nozīmīgi pārbūves projekti – kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi.