Nodokļi

Pretimnākšanu baltā saraksta dalībniekiem sola arī citi

Māris Ķirsons, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Lai arī PSP darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā ir iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta – līmenī. No līdzšinējiem PSP dalībniekiem, pēc J. Salmiņas sacītā, tikai divi uzņēmumi – viens 2014. gadā un viens 2015. gadā – izslēgti no PSP, taču abos gadījumos tas noticis pēc pašu uzņēmumu brīvprātīgiem iesniegumiem par izslēgšanu. Finanšu ministrijas mērķis, veidojot PSP, bijis tuvināt uzņēmējus un nodokļu administrāciju un abpusēju uzticēšanos un atklātību ikdienas darbā, gan veidojot savus jaunos produktus, gan iemācoties jaunās nodokļu izmaiņas. «Ideja par PSP tika aizgūta no Nīderlandes, kur šīs valsts nodokļu administrācija pati izvēlējās, ar kuriem uzņēmumiem strādās šajā programmā, bet Latvijā visiem patīk, ja viss ir aprakstīts, tāpēc tika ieviesti kritēriji, kurus izpildot, bija iespēja pieteikties un kļūt par PSP biedru,» skaidro J. Salmiņa. Viņa atzīst, ka sešu (2012.–2018.) gadu laikā tika saņemts daudz pieteikumu, jo daudzi uzņēmēji vēlējās sadarboties ar VID, diemžēl šajā laikā PSP tika uzņemti tikai 79 dalībnieki no dažādām (meža, farmācijas, mazumtirdzniecības, telekomunikācijas utt.) nozarēm. «Ieguvums bija iespēja VID un uzņēmējiem ciešāk sadarboties, un arī sava veida finansiālie ieguvumi – mazāks nodrošinājums akcīzei, ātrāka PVN pārmaksu atmaksa,» skaidro J. Salmiņa. Viņa atzīst, ka laika gaitā uzņēmēju organizācijas aicinājušas mainīt PSP kritērijus, lai arī mazāki uzņēmumi tajā varētu piedalīties, jo nelielajiem iepriekšējā PSP uzstādītā kritēriju latiņa bijusi pārāk augsta. «Negribējām saglabāt formālo pieeju – komisijas izvērtēšanu, bet gan vairāk balstīt uz tehnoloģijām, kā tas arī ir izveidots jaunajā PSP,» norāda J. Salmiņa.

PSP paplašināšanās uz trīs līmeņiem – bronzas, sudraba un zelta – nozīmē, ka tajā var paplašināt uzņēmumu loku, kuri var tajā iesaistīties. «Veidojot jauno modeli, tika lēsts, ka PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, no kuriem visvairāk tieši zemākajā – bronzas līmenī, kuriem gan būs mazāka priekšrocību pakete salīdzinājumā ar sudraba un vēl jo vairāk zelta līmeņa dalībniekiem,» stāsta J. Salmiņa. Viņa atzīst, ka pret augstākā līmeņa PSP dalībniekiem ir lielākas prasības un līdz ar to arī šiem būs lielākas priekšrocības. Pēc VID informācijas, sudraba un bronzas līmeņa uzņēmumi būs publicēti šī gada februāra sākumā.

Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi, un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

VID jau ir aizsūtījis informāciju – piedāvājumu – uzņēmējiem kļūt par PSP dalībniekiem, un tagad pašiem uzņēmējiem ir jāpieņem lēmums, vai tie vēlas būt par PSP biedriem. J. Salmiņa norāda, ka 2019. gads ir sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad ir iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāksies sākt ar zemāko – bronzas līmeni – neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. «Aicinu pievērst uzmanību, ka no nākamā gada viss sāksies no jauna, un tāpēc uzņēmējiem, kuriem tiek piedāvāts sudraba līmenis, iesaku to pieņemt un pēc tam pierādīt savu atbilstību augstākajam līmenim,» tā J. Salmiņa.

Visu rakstu Pretimnākšanu baltā saraksta dalībniekiem sola arī citi lasiet 8. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Drošība komercīpašumā: kam pievērst uzmanību, to apsaimniekojot?

BALTA īpašuma apdrošināšana, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt pārliecību – ja bizness cietīs zaudējumus nelaimes gadījumā, apdrošinātājs būs līdzās no nelaimes atklāšanas brīža līdz veiksmīgai darbības atjaunošanai, aktīvi iesaistoties nelaimes seku likvidēšanā. AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns norāda – svarīgi jau pirmajā sarunā ar klientu izzināt viņa vajadzības, saprast, kas tieši šim uzņēmumam ir nepieciešams, noteikt prioritātes. Nav divu vienādu uzņēmumu – viss atkarīgs gan no nozares un darba specifikas, gan uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr atcerēties dažus padomus par elementāru drošību būs vienlīdz noderīgi ikvienam uzņēmuma īpašniekam, saimniecības vadītājam vai tehniskajam direktoram neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un darba specifikas.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls ir neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija. Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Nepaļaujies uz minimālajām likuma prasībām – regulāri uzaicini elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku. Pievērs uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis sadarbības līgumu ar apdrošināšanas kompāniju “Balta”.

Apdrošinātājs uz “Elemental Business Centre” pārcels savu centrālo biroju, kura kopējā platība būs gandrīz 2400 m2. “Balta” birojs aizņems vienas “Elemental Business Centre” ēkas 9. un 10. stāvu , kā arī 1. stāvā atradīsies 60 m2 liels klientu apkalpošanas centrs.

“Ir patiess gandarījums, ka, izvēloties pārcelt savu centrālo biroju tieši uz “Elemental Business Centre”, mūsu nomnieku portfelim pievienojies lielākais apdrošināšanas uzņēmums Latvijā. Esmu drošs, ka uzņēmuma pakalpojumus noteikti novērtēs arī citi biroju nomas kompleksa nomnieki. Arvien vairāk novērojam, ka uzņēmuma vēlme pārcelties uz modernām, energoefektīvām telpām norāda uz tā augsto darba kvalitāti, un “Balta” nav izņēmums. Tā kā šis uzņēmums ir zināms ar savu ilgtspējīgo pieeju it visā un apņemšanos darbiniekiem nodrošināt labākos darba apstākļus, esmu pārliecināts, ka “Elemental Business Centre” būs izcila mājvieta, kur turpināt savu attīstību,” norāda “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā vadīt sava uzņēmuma pārmaiņas, veidojot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem?

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs, 17.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaiņas ir ne tikai neizbēgamas – tās ir nepārtrauktas gan personīgajā dzīvē, piemēram, pievēršoties sportam vai izvirzot jaunus mērķus, gan uzņēmējdarbībā, kur mūsdienās pārmaiņas bieži vien ir saistītas ar digitalizāciju.

Nereti, jo īpaši uzņēmējdarbībā, pārmaiņas ir process, no kā ir praktiski neiespējami izvairīties. Tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji ar lieliem plāniem, kas sola lieliskus rezultātus, tomēr tie nereti darbojas gandrīz kā uzņēmuma specvienība, kas ievieš virkni izmaiņu un tad vienkārši izzūd. Labākajā gadījumā tā sasniedz kādu konkrētu mērķi, taču nereti šāds formāts ir neveiksmīgs – nav pietiekamas sadarbības un komunikācijas, lai nodrošinātu pozitīvas pārmaiņas ilgtermiņā.

Daudzu nozaru uzņēmumu vadītāji uzsver, ka nevēlas, lai pārmaiņu process viņiem tiktu atņemts – viņi vēlas diskusijas, viedokļu uzklausīšanu un profesionālas attiecības, kas vairāk līdzinās sadarbībai. Tieši tādēļ mēs uzņēmumā Emergn par prioritāti uzskatām izprast klienta organizācijas pamatus un izstrādāt atbilstošu pārmaiņu plānu, nodrošinot, ka uzņēmums kļūst strukturētāks un efektīvāks visos tā līmeņos. Un pats svarīgākais – mēs palīdzēsim ieviest izmaiņas līdz brīdim, kad uzņēmumam Emergn iesaiste vairs tiešām nebūs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gazele: Trijos gados auguši pieckārt

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltā zivīte: Meklējam jaunus produkcijas noieta tirgus, kas nav ne viegls, ne ātrs process

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par zivju produktu ražotāja SIA "Baltā Zivīte" izslēgšanu no PVN reģistra, liecina Lursoft dati.

SIA "Baltā Zivīte" no PVN reģistra tiks izslēgta, sākot ar 29.janvāri.

Kā rāda "Lursoft" dati, vēl pirms desmit gadiem SIA "Baltā Zivīte" apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro – 2010.gadā tas bija 10,93 miljoni eiro, bet turpmākajos gados tas samazinājās. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,77 miljoni eiro, 2012.gadā – 3,72 miljoni eiro, bet 2013.gadā jau vairs tikai 548,46 tūkst.EUR.

Pēdējais iesniegtais gada pārskats rāda, ka 2018.gadā SIA "Baltā Zivīte" apgrozīja 227,89 tūkstošus eiro un gadu noslēdza ar 1,63 tūkstošu eiro peļņu. Uzņēmuma vadība norādījusi, ka tiek meklēti jauni produkcijas noieta tirgi, kas nav ne viegls, ne ātrs process, norādot, ka uzņēmums ir orientēts uz tālākpastāvēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Jēkabpils plūdos cietušajiem Balta atlīdzībās izmaksās vairāk nekā 200 000 eiro

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu mēnesi kopš plūdiem Jēkabpilī, kad visa Latvija sekoja līdzi tam, kā, ceļoties ūdens līmenim Daugavā, pieauga dambja sabrukšanas draudi, AAS BALTA (PZU grupa) saņemti 28 atlīdzību pieteikumi par zaudējumiem, kas radušies privātpersonu īpašumam.

Nedaudz vairāk nekā pusē gadījumu pieteikti zaudējumi gan īpašumam, gan apdrošinātajai iedzīvei, kopējam paredzamajam atlīdzību apmēram pārsniedzot 200 000 eiro.

Līdz šim apsekota lielākā daļa bojāto īpašumu, tomēr precīzi zaudējumu apmēri būs zināmi, kad sāksies atjaunošanas darbi. Atsevišķos gadījumos tos plānots sākt tikai pēc tam, kad beigsies pavasara plūdu risks, kas šogad ir salīdzinoši augsts, – tātad marta beigās vai aprīļa sākumā.

“Šobrīd kopējais paredzamais atlīdzību apmērs par plūdu izraisītajiem zaudējumiem pārsniedz 200 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido izmaksas par bojājumiem privātīpašumam un mantai. Apsekojot bojātās ēkas, redzams, ka daļā gadījumu ir cietušas pagrabtelpas, kā arī tur novietotā iedzīve, apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvāk upei, vižņi sabojājuši žogus. No iedzīves priekšmetiem pārsvarā ir bojātas saldētavas un ledusskapji, kā arī zāles pļāvēji, trimmeri un zāģi. Tāpat redzam situācijas, kad bijis apdrošināts tikai īpašums, bet cietusi arī iedzīve,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā situācijā, kad izaicinājumu priekšā ir gan sabiedrība, gan darba devēji, risinājumus jaunajiem apstākļiem meklē arī apdrošinātāji.

Apdrošināšanas sabiedrība "BALTA" (PZU grupa) sākusi piedāvāt jaunu pakalpojumu, kas ļaus uzņēmumiem parūpēties par saviem darbiniekiem. Covid-19 apdrošināšana kalpo kā atbalsta instruments uzņēmumiem ar mērķi nodrošināt papildu drošību un aizsardzību darbiniekiem aktīvajā Covid-19 izplatības laikā.

"Neilgā laikā vīrusa infekcija Covid-19 ir pilnībā izmainījusi mūsu dzīvi, radot izaicinājumus ikvienam – drošība un stabilitāte ir kļuvusi par galveno sabiedrības prioritāti. Arī uzņēmumi ir lielu izaicinājumu priekšā – gan ekonomisku, gan cilvēcīgu. Līdz ar pakāpenisku valstiski noteiktu ierobežojumu atcelšanu atbildība par darba vides epidemioloģisko un sociālo drošību vairāk nonāks uz darba devēju pleciem. Atbalsts darbiniekiem vēl nekad nav bijis tiks nozīmīgs kā šobrīd," skaidro Īans Kenedijs, "BALTA" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ražotāja kļūda izmaksā 75 tūkstošus eiro

Lelde Petrāne, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi pēdējo desmit gadu laikā lielāko vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas atlīdzību 75 000 eiro apmērā, kad atklājies, ka kāda uzņēmuma saražotās produkcijas iepakojuma materiāls neatbilst tehniskajām prasībām.

«Konkrētajā gadījumā saražotā produkcija bija iepakojuma materiāls, kas tika eksportēts uz ārzemēm. Produkcijas ražošanas procesā bija pieļautas novirzes no nepieciešamajām tehniskajām prasībām. Diemžēl šī neatbilstība tika pamanīta tikai brīdī, kad iepakojuma materiāla pasūtītājs jau bija izgatavojis lielu skaitu iepakojumu un piepildījis ar produkciju, kas paredzēta nosūtīšanai gala patērētājiem,» skaidro Viktorija Antropova, BALTA Īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja un risku parakstītāja. Viņa skaidro, ka, neskatoties uz uzņēmumu pieredzi un veiktajiem piesardzības pasākumiem, kļūdas mēdz notikt, un tās uzņēmumiem var izmaksāt pat vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AAS "Balta" (PZU grupa) bruto parakstīto prēmiju apjoms šā gada deviņos mēnešos pieaudzis par teju 12%, sasniedzot 87,99 miljonus eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Apdrošināšanas sabiedrības peļņa šajā periodā bija 10,1 miljons eiro.

“Kopumā apdrošinātāji par pēdējo pāris gadu izaugsmi var būt gandarīti, jo nozare kopumā beidzot atgūst krīzes gados zaudēto. Pēdējos gados tirgus izaugsme mērāma ar divciparu skaitli, tomēr pēc šī gada trešā ceturkšņa Latvijas apdrošināšanas tirgus izaugsme ir 7,9%, un gada beigās šis temps piebremzē. Tāpēc esam jo īpaši gandarīti, ka spēcīgās konkurences apstākļos mūsu komandas sniegums ļāvis saglabāt Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderpozīciju,” stāsta Īans Kenedijs (Iain Kennedy), "Balta" valdes priekšsēdētājs.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos AAS Balta bruto izmaksāto atlīdzību apjoms sasniedzis 77,5 miljonus eiro (par 104% vairāk nekā gadu iepriekš), ko sekmējis gan uzņēmuma darbības apjoma pieaugums, gan līdz šim Baltijas apdrošināšanas vēsturē lielākās atlīdzības izmaksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: Valsts nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un zāļu kompensāciju

Db.lv, 20.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmie mēneši līdz ar straujajām temperatūras maiņām tradicionāli saistās ar bedru un bedrīšu parādīšanos uz Latvijas autoceļiem, kas savukārt draud nodarīt dažāda apmēra bojājumus spēkratiem. Tomēr šis gads autovadītājiem izrādījies īpaši bīstams.

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati, februāra pirmajās desmit dienās, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pērn, pat četras reizes palielinājies to atlīdzību pieteikumu skaits, kas saistīti ar automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ. Lielākais skaits pieteikumu saņemts Rīgā.

«Lai gan arī vasarā Latvijas autoceļu segums mēdz būt nelīdzens, ziemā tā kvalitāte būtiski pasliktinās – sals, lietus un atkusnis, kā arī straujas temperatūras svārstības veicina arvien jaunu bedru veidošanos. Latvijas autovadītāji jau pieraduši, ka ziema un pavasaris ierasti saistās ar «bedru sezonu», tomēr šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir dramatiski pasliktinājusies. Attiecīgi jūtami pieaudzis kopējais atlīdzību pieteikumu skaits, sevišķi galvaspilsētā. Jau janvārī novērojām par 40% lielāku atlīdzību pieteikumu apjomu nekā pērn, tomēr februāris sācies ar jauniem rekordiem negatīvā nozīmē,» stāsta Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors, norādot, ka februāra pirmajās desmit dienās par bedru dēļ automašīnām nodarītiem bojājumiem apdrošinātājs saņēmis četras reizes lielāku atlīdzību pieteikumu skaitu nekā pērn visā mēnesī kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Armanda Vilciņa, 30.06.2023

Lai gan sākotnēji garšu un notikumu telpas Burzma projekts Galerijā Centrs tika uztverts ar skepsi, pirmie mēneši bijuši ļoti veiksmīgi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrības Balta (PZU grupa) parakstīto prēmiju apjoms 2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis par 21%, sasniedzot 78,7 miljonus eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Šajā periodā apdrošinātāja apkalpoto klientu skaits audzis par 15%.

«Lai gan apdrošināšanas tirgus izaugsme gada noslēgumā ir palēninājusies, tā joprojām pārsniedz kopējā Latvijas ekonomikas pieauguma ātrumu. Tomēr, visticamāk, vēsturiski augstākais nedzīvības apdrošināšanas tirgus apmērs kopš 2008. gada tiks pārsniegts vien nākamgad – tātad 11 gadus pēc krīzes sākuma,» atzīmē Īans Kenedijs (Iain Kennedy), Balta valdes priekšsēdētājs, apdrošināšanas tirgus izaugsmi skaidrojot ar sabiedrības labklājības pieaugumu un iedzīvotāju pieaugošo vēlmi pasargāt sevi un savu īpašumu no negaidītiem finansiāliem zaudējumiem.

Šāda tendence atspoguļojas arī Balta klientu skaita ziņā – apdrošināšanas sabiedrība laika posmā no janvāra sākuma līdz septembra beigām apkalpojusi par 15% vairāk klientu nekā šajā pašā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Luksusa automašīnu kontrabandisti sūta tās no Somijas uz Krieviju, apejot sankcijas

LETA/YLE, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksusa automašīnu kontrabandisti turpina tās sūtīt no Somijas uz Krieviju, ar viltotu dokumentu palīdzību apejot Krievijai noteiktās sankcijas, ziņoja Somijas raidsabiedrība YLE.

YLE zviedru nodaļas reportieri izmantoja ģeolokācijas izsekošanas ierīces, lai izsekotu šo automašīnu maršrutu pēc tam, kad tās šķērsoja Somijas robežu ar Krieviju.

Saskaņā ar šo ierīču datiem automašīnas beigās nonāca autoveikalā Sibīrijas pilsētā Tomskā, un tas ir skaidrs Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpums.

Žurnālistiem sākotnēji bija ziņots, ka caur Vāciju uz Somiju dodas automašīnas, kuras paredzēts vest tālāk uz Krieviju. Pētnieciskās žurnālistikas komandai bija aizdomas, ka tās ieradīsies Kotkas ostā pirms nelegālas eksportēšanas uz Krieviju.

Lai noskaidrotu, kur šīs jaunās luksusa automašīnas dodas, žurnālisti aizbrauca uz Vālimā robežpārejas punktu Somijas dienvidaustrumos, kur viņi paslēpa ģeolokācijas izsekošanas ierīces divās automašīnās - tumšzilā "BMW X3" un baltā "Lexus RX350", kuras vilka kravas furgons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedo enerģētikas risinājumu uzņēmums “Ignitis ON” Lietuvas kūrortpilsētā Palangā, Taikos ielā, atklājis elektroauto ātrās uzlādes centru, kas vienlaikus spēj uzlādēt 20 elektroauto.

Papildus četri uzlādes punkti ir uzstādīti Ronžės ielā, kur ir 16 uzlādes punkti ar 60 kW jaudu un četri uzlādes punkti ar 150 kW jaudu. Ronžės ielā 2 uzstādītie četri uzlādes punkti nodrošina 60 kW uzlādes jaudu.

Kopējās “Ignitis” investīcijas šajos projektos pārsniedz 0,5 miljonus eiro.

“Līdz šim Palangā nebija, kur ērti un bez rindas uzlādēt elektroauto, nemaz nerunājot par elektroauto uzlādes centru”, norāda “Ignitis” E-mobilitātes vadītājs Eimants Balta (Eimantas Balta).

“Palanga ir, iespējams, viena no perspektīvākajām vietām, kur izvērst elektroauto uzlādes tīklu. Tam par iemeslu kalpo tas, ka kūrorta viesi un vietējie iedzīvotāji atbalsta ilgtspējīgu dzīvesveidu, vēlas elpot svaigu gaisu un dzīvot saskaņā ar dabu. Viņi pašlaik ne tikai apsver iespēju tuvākajā nākotnē braukt ar elektroauto, bet tos arī iegādājas. Tāpēc esam patiesi gandarīti, ka “Ignitis ON” ieguva iespēju izveidot ērtu elektroauto infrastruktūru vasaras galvaspilsētā Palangā,” komentē E. Balta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Personas datu aizsardzības prasību ieviešanas pasākumi turpinās

Andis Ozoliņš, Primus Derling zvērināts advokāts; Linards Birznieks, Primus Derling jurists, sertificēts datu speciālists, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru