Ekonomika

Prettanku mīnu ražotni Latvijā plānots izveidot divu gadu laikā

LETA,05.02.2026

Vācijas uzņēmuma "Dynamit Nobel Defence GmbH" izpilddirektors Mikaels Humbeks (Michael Humbek) (no kreisās), SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse un aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

SIA "Valsts aizsardzības korporācija" un Vācijas uzņēmuma "Dynamit Nobel Defence GmbH" ceturtdien parakstītais saprašanās memorands paredz prettanku mīnu ražotni Latvijā izveidot divu gadu laikā.

Pēc memoranda parakstīšanās "Valsts aizsardzības korporācijas" valdes locekle Ingrīda Ķirse sacīja, ka tagad sāksies darbs pie projekta īstenošanas - tiks apzinātas potenciālās rūpnīcas atrašanās vietas, notiks darbs pie nepieciešamo investīciju aplēses.

Tāpat Ķirse skaidroja, ka notiks darbs pie turpmākās sadarbības formas izvēles. Ķirse pieļāva, ka tas varētu būt "Valsts aizsardzības korporācijas" un "Dynamit Nobel Defence GmbH" kopuzņēmums, jo tas ļautu nākotnē ar Vācijas uzņēmumu īstenot arī citus projektus.

Ķirse sacīja, ka tāpat kā citos "Valsts aizsardzības korporācijas" projektos, arī prettanku mīnu ražotnes primārais klients būs Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet Ķirse uzsvēra, ka prettanku mīnu ražotnei būs arī ļoti liels eksporta potenciāls.

Plānotajā prettanku mīnu ražotnē paredzēta arī liela citu Latvijas ražotāju iesaiste, kuri būs izejmateriālu piegādātāji, teica Ķirse.

Viņa prognozēja, ka rūpnīcas būvdarbi varētu sākties 2027. gadā, bet produkcijas ražošana - 2028. gadā.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) memoranda parakstīšanā uzsvēra, ka tas ir nozīmīgs solis aizsardzības spēju stiprināšanā, starptautiskās sadarbības stiprināšanā, apbruņojuma ražošanas attīstībā un bruņoto spēku apgādē.

Sprūds aģentūrai LETA skaidroja, ka prettanku mīnu ražotnes projekts ir saistīts ar pērn oktobrī Aizsardzības ministrijas noslēgto vienošanos ar "Dynamit Nobel Defence" (DND) par distances mīnēšanas sistēmu iegādi 50 miljonu eiro vērtībā.

Ņemot vērā lokalizācijas nosacījumus, aptuveni 10 miljoni eiro no šī līguma varētu būt investīcijas prettanku mīnu ražotnē, teica Sprūds. Viņš gan piebilda, ka tas nav viss plānotais investīciju apjoms, kas vēl tiks aplēsts.

Jautāts, vai šim projektam ir iespējams piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus, Sprūds atbildēja apstiprinoši, norādot, ka tāda iespēja pastāv. "Pie tā tiks strādāts," teica Sprūds.

"Valsts aizsardzības korporācija" tika izveidota 2023. gada novembrī, lai ilgtermiņā Latvijā attīstītu militāro industriju jomās, kurās vietējai industrijai iztrūkst ražošanas spējas. "Valsts aizsardzības korporācija" ir daļa no Latvijas militārās industrijas ekosistēmas.

"Valsts aizsardzības korporācijas" vispārīgais stratēģiskais mērķis ir ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, nodrošinot ražotnes izveidi un ražošanu, kā arī veicinot NBS apgādi, valsts aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību. Tāpat korporācijas uzdevums ir īstenot un veicināt starptautiskā finansējuma piesaisti un apguvi, veidot nacionālu un pārrobežu sadarbību, īstenot aizsardzības nozarei kritiski nozīmīgu rezervju veidošanu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Ekonomika

Simtiem miljonu vērtā artilērijas šāviņu rūpnīca varētu sākt darboties 2028. gadā

LETA,09.01.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā simtiem miljonu vērtā artilērijas šāviņu rūpnīca varētu sākt darboties 2028. gadā, pastāstīja Valsts aizsardzības korporācijas valdes locekle Ingrīda Ķirse.

Kopš septembra beigām korporācija ļoti aktīvi strādājot pie šī projekta sagatavošanas ar Aizsardzības un Ekonomikas ministrijām, uzņēmumu "Rheinmetall" un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. "Turpinām darbu ar pašu "Rheinmetall" par sadarbības nosacījumiem, modeli, kad uzbūvēsim, par cik mēs uzbūvēsim," norādīja Ķirse.

Ķirse patlaban nekomentēja konkrētu rūpnīcas darbības sākumu laiku, taču pēc aplēsēm tas varētu būt 2028. gads.

Ķirse un aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) nekomentēja konkrētas rūpnīcas potenciālās atrašanās vietas, taču atzina, ka tās ir apzinātas un patlaban notiek sarunu process un izvērtēšana.

"Šogad jānoslēdz visi līgumi, lai mēs skaidri realizētu plānu. Tad arī sākam būvniecību. Tas šobrīd gan ir atkarīgs arī no procesa, kā vienosimies ar "Rheinmetall"," uzsvēra ministrs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 17. oktobrim ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vadībā uz Vašingtonu dosies Latvijas uzņēmēju delegācija aptuveni 50 cilvēku sastāvā, lai piedalītos vienā no lielākajām aizsardzības industrijas izstādēm “AUSA Annual Meeting & Exposition”, kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras (LACC) konferencē “Spotlight Latvia”.

Misijas fokuss ir uz aizsardzības, enerģētikas un IKT industrijas uzņēmumiem un tās galvenais mērķis ir kāpināt Latvijas duālā pielietojuma un aizsardzības industrijas eksportu uz Ziemeļameriku kā arī tuvāko trīs gadu laikā piesaistīt investīciju projektus 1 miljarda eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver: “Mērķis ir Latvijas aizsardzības industrijas eksporta pieaugumu uz ASV palielināt vismaz par 20% trīs gadu laikā. Šī misija ir solis, lai Latvija piesaistītu vismaz 1 miljardu eiro jaunu investīciju aizsardzības, enerģētikas un augsto tehnoloģiju nozarēs. ASV ir mūsu stratēģiskais partneris gan drošības, gan ekonomikas jomā, un tieši tagad ir īstais brīdis stiprināt šo sadarbību. Latvijas uzņēmumi piedāvā pasaules līmeņa risinājumus dronu tehnoloģijās, kiberdrošībā un zaļajā enerģētikā, un mēs vēlamies, lai šie risinājumi tiktu izmantoti arī ASV tirgū. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūst par Baltijas inovāciju un tehnoloģiju centru duālā pielietojuma industrijai, kur top gan jaunas ražošanas jaudas, gan pētniecības projekti ar globālu ietekmi.”

Eksperti

Septembris finanšu tirgos: piektais kāpuma mēnesis un jauni rekordi ASV akcijām

Voldemārs Strupka, Signet Bankas ieguldījumu eksperts,14.10.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī globālie akciju tirgi turpināja stabilu kāpuma trajektoriju piekto mēnesi pēc kārtas, galvenajiem indeksiem sasniedzot jaunas virsotnes. Investoru noskaņojumu uzlaboja FRS pirmais šā gada procentu likmju samazinājums, kura rezultātā likmju mērķa diapazons tika pazemināts līdz 4,00-4,25%, centrālajai bankai reaģējot uz arvien izteiktākām ASV darba tirgus atdzišanas pazīmēm.

S&P 500 un Nasdaq Composite indekss pieauga attiecīgi par 3,5% un 5,6%, kas ir labākais šo indeksu septembra sniegums kopš 2010. gada. Pat ASV valdības darbības pārtraukšana oktobra sākumā nespēja satricināt tirgu, un Nasdaq Composite indekss 2. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, kamēr S&P 500 indekss tam sekoja dienu vēlāk.

Eiropas akcijas arī uzrādīja labāko septembra sniegumu kopš 2019. gada, ko veicināja optimisms par iespējamu turpmāku procentu likmju samazināšanu ASV, STOXX 600 indeksam mēnesī pieaugot par 1,2%. CSI 300 indekss mēnesī pieauga par 2,6%, pateicoties rekordaugstai privāto investoru aktivitātei un optimismam par mākslīgo intelektu un čipiem. Bitcoins turpināja augt un mēnesi noslēdza pie 114 000 ASV dolāru līmeņa, kas ir 6% pieaugums mēnesī.