Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

AS Rīgas kuģu būvētava ikgadējā akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, tāpat arī iecelts mazākuma akcionāru pārstāvis – advokāts Linards Baumanis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

«Tā ir uzskatāma liecība tam, ka uzņēmums vēlas un ir gatavs strādāt caurspīdīgi un ņems vērā visu akcionāru intereses, Ceram uz auglīgu sadarbību ar visiem padomes locekļiem,» komentējot mazākuma akcionāra pārstāvja ievēlēšanu, saka V.Meļņiks.

V. Meļņiks turpmāk atbildēs par uzņēmuma stratēģisko attīstību. «Darbs valdē vairāk ir saistīts ar ikdienas organizatorisko jautājumu risināšanu. Turklāt pēdējos divus gadus es biju spiests lielāko daļu laika pavadīt komandējumos, lai piesaistītu jaunus partnerus un rastu iespējas jaunu perspektīvu projektu attīstīšanai. Tagad es visu savu pieredzi un enerģiju varēšu ieguldīt kuģu būvētavas jaunu darbības virzienu realizēšanā – uzņēmuma līdzdalībā virszemes naftas un gāzes urbšanas sistēmu būvniecībā, līdzdalībā urbšanas platformu komplektējošo detaļu montāžā, patruļkuģu būvē un piegādē,» saka V.Meļņiks.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

Kijevas tiesa pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma arestējusi Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika īpašumus, raksta epravda.com.ua.

Tiesas spriedums attiecas uz 7 zemes gabaliem, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un uz kuriem atrodas ēkas, kvadraciklu, ūdens motociklu, jahtu, kā arī automašīnām.

Tāpat arestētas Meļņika īpašumtiesības desmit Latvijas uzņēmumos: Finansu investiciju kompanija FIC (100%), Eiro Steel (100%), Graphical Paper (50% ), Eiroholdings Invest (100%), EIROHOLDINGS (100%), Servi Ko (0,051%), Remars-Riga (55,15%), DEUL (2,55%), Chrisal Baltia (1% ), SIA Eiroholdings (50%).

Jāatgādina, ka V. Meļņiks ir arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs.

Meļņiks tiek apsūdzēts saistībā ar aizdomām vairākos pārkāpumos, tajā skaitā, nelegālu līdzekļu legalizācijā, viltotu dokumentu sagatavošanā un izsniegšanā, sniedzot nepatiesu informāciju, darbošanos kriminālā organizētā grupā un citos.

Baltijas marka plāno apvienot trīs Baltijas valstu pārtikas uzņēmumus. Valsts Prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Meļņika jaundibinātais uzņēmums reģistrēts 8. martā, un tā īpašnieki vienlīdzīgās daļās ir Meļņikam pilnībā piederošā SIA Eiroholdings un a/s Rēzeknes gaļas kombināts (RGK). Savukārt RGK 25 % daļu līdzīpašnieks un uzņēmuma padomes loceklis Bislans Abdulmuslimovs ir Baltijas markas vienīgais valdes loceklis.

Jāatgādina, ka nesen intervijā DB Meļņiks sacīja, ka liela uzmanība jāpievērš ne tikai tranzītam, bet arī lauksaimniecības produktu tirdzniecības eksporta attīstībai uz Krieviju. Viņš arī atzina, ka šobrīd uz Krieviju gadā tiek eksportēta produkcija apmēram 55 milj. eiro vērtībā, kas esot ļoti maz, jo, piemēram, Lietuvai šī summa sasniedz apmēram 600 milj. eiro gadā.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Vasilijs Meļņiks ir Latvijas uzņēmējs, kurš ne tikai pārstāv Latvijas uzņēmēju vidi, bet ir ar zināmu uzņēmējdarbības pieredzi ārvalstīs.

Viņš ir darbojies valsts pārvaldē un bijis ministru prezidentu padomnieks, turklāt V.Meļņiks arī pilda Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidenta pienākumus - tā Valsts prezidenta Valda Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa atbildēja uz Diena.lv jautājumu, kāds bija pamatojums par valsts vadītāja ārštata padomnieku sadarbībai ar uzņēmējiem izvēlēties tieši šo uzņēmēju.

I.Rassa arī atzina, ka Valsts prezidents pats pieņem lēmumus par konkrēto padomnieku pieņemšanu darbā un to izvēli.

«Es esmu pret nepamatotām ekonomiskām izmaiņām. Mēs visu laiku mainām nodokļus un tad vēl kaut ko un vēl kaut ko. Tagad mainām ofšoru likumu, bet kāpēc mēs to darām, es nevaru saprast,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Viņš uzsvēra, ka nevajag izgudrot neko jaunu. Likums, kāds tas bija līdz šim Latvijā, esot akceptēts, piemēram, gan Lielbritānijā, gan Īrijā un arī citur Eiropas Savienībā likums darbojoties tādā pašā veidā.

«Ja mēs kaut ko mainām, tad mums jāskatās uzreiz tanī laukumā, kur mēs esam. Šodien mēs esam Eiropas valsts. Jāskatās, vai mēs esam konkurētspējīgi ar šo te likumu, ko mainām,» skaidro V.Meļņiks.

Pēc viņa teiktā, ja ir vēlme iegūt informāciju par to, kas stāv aiz ofšoriem, tad pastāvot daudz citu instrumentu un iespējas to noskaidrot.

Uz jautājumu, vai līdz ar izmaiņām likumā no Latvijas varētu aizplūst arī daļa naudas, V.Meļņiks atzīmē: «Es domāju, ka visi, kas gribēja aiziet no mūsu valsts, jau sen ir aizgājuši. Protams, ka tas mazliet šūpos banku sektoru. Daži procenti aizies, jo viņi nesapratīs, kas notiek un kā viņus kontrolēs, tāpēc nesaprašanas dēļ viņi aizies uz turieni, kur nekas nemainās. Līdz ar to mēs kaut ko arī pazaudēsim.»

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera topošā partija varētu būt gana ietekmīga, atzīst Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Runājot par iespējamiem V.Zatlera partijas sponsoriem, viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka pats šodien finansē visus pragmatiskos spēkus un to varot pārbaudīt. Viņš būtu arī gatavs ziedot naudu V.Zatlera partijai, ja viņam būs simpātiskas un pieņemamas tās idejas.

«Vienotību un arī citas partijas es esmu atklāti finansējis. Kad valdībā bija Kalvīša kungs, es finansēju Tautas partiju, jo es atbalstīju šo kursu, ko viņi darīja tanī laikā,» sacīja V. Meļņiks, norādot, ka finansējis partijas arī tad, kad valdībā bija Einars Repše.

V.Meļņiks skaidro, ka viņš vērtē ne tikai cilvēkus, bet arī programmas un ko partijas var darīt tieši valsts labā.

«Es ar šiem projektiem neesmu darbojies, tādēļ, iespējams, kaut ko līdz galam nezinu, taču man ir palikuši vairāki neatbildēti jautājumi par to, kā šie projekti īsti strādās,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītājs Olafs Slūtiņš.

Viņš paskaidroja, ka projektu veiksmīgai reklamēšanai ir nepieciešami lieli finanšu resursi. «Ja šī projekta mērķis ir attīstīt atzītu zīmolu, tur ir jāliek iekšā ļoti liela nauda. Kas to naudu maksās? Uzņēmēji? Es ļoti šaubos, vai varēs savākt 200, 100 vai pat 50 Latvijas uzņēmumu, kas būs gatavi katrs ieguldīt daudzus tūkstošus latu šī zīmola popularizēšanas kampaņās,» skeptisks bija LIAA pārstāvniecības Krievijā vadītājs.

Slūtiņš pastāstīja, ka, piemēram, Rīgas šprotes ir tik zināms zīmols, ka tur nekādu Rīgas marku nevajag. «Rīgas marka šādu zīmolu pārspļaut nevarēs, līdz ar to zivju ražotājiem šis jaunais zīmols īsti nav vajadzīgs. Ja parādās šāds jauns zīmols, visiem ražotājiem ir jāmaina iepakojums, kas atkal ir papildu izmaksas,» atzina LIAA pārstāvis.

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Uzņēmējs un Valsts prezidenta ārštata padomnieks Vasīlijs Meļņiks neatbalsta nekustamā īpašuma nodokļa (NNĪ) paaugstināšanu. Viņš uzskata, ka tas nebūtu «solīdi» attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas savulaik nopirka dzīvokli, jo vēlējās dzīvot labāk.

«Jebkura nodokļa pacelšana ir liela problēma, bet par šo nodokli [mājokļa nodokli], tas nav godīgi, jo visi - gan vidēja vecuma cilvēki, gan veci cilvēki gribēja uzlabot savus dzīves apstākļus un savā laikā, kad bija labie gadi, paņēma kredītus un iepirka jaunus dzīvokļus. Pacelt šo nodokli nebūtu ļoti solīdi,» prezidenta padomnieks teica šorīt LNT.

Viņš atzina, ka mājokļa nodoklis ir ļoti uzskatāms, to var uzreiz aprēķināt, jo bankām ir labas uzskaites.

Jau vēstījām, ka Finanšu ministrija (FM) tuvākajā laikā izskatīšanai Ministru kabinetā virzīs Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) rosinātos trīs variantus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes celšanai mājoklim no 2011.gada 1.janvāra. Dodot zaļo gaismu jebkuram no trim variantiem, NĪN maksājums par dzīvojamo platību nākamgad pieaugtu vairākas reizes, salīdzinot ar šo gadu.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas kuģu būvētava zaudējumi sasniedza 950 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn attiecīgajā periodā zaudējumi bija 1,086 miljoni eiro.

Rīgas kuģu būvētavas neto apgrozījums sasniedza 6,9 miljonus eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn, kad apgrozījums bija 34,8 miljoni eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas kuģu būvētava kopumā izremontēja 19 kuģus. Tika uzbūvēts un nodots pasūtītājam arī piektais SWATH tipa patruļkuģis Rēzekne Aizsardzības ministrijas vajadzībām.

Pirmajā pusgadā uzņēmums veica investīcijas pamatlīdzekļu iegādei un rekonstrukcijai 2,8 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka vairāki uzņēmumi tiesā iesnieguši maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava, taču tiesa prasības noraidīja.

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Bijušais aizsardzības un veselības ministrs, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors ir konsultējis uzņēmēja un Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieka Vasilija Melņika veidoto uzņēmumu Baltijas marka. To DB apstiprināja pats V. Veldre.

«Runa bija par Latvijā ražoto pārtikas produktu sertificēšanu izplatīšanas iespējām Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Tas ir ilglaicīgs, sarežģīts un dārgs projekts. Nav noslēpums, ka ne jau par velti ražotājiem savas durvis ver, piemēram, Krievijas lielveikali,» stāstīja V. Veldre. Viņš noliedza izskanējušo informāciju, ka būtu kļuvis par Baltijas markas direktoru vai ieņemtu kādu citu amatu šajā uzņēmumā. «Es pat nedomāju, ka varētu teikt, ka esmu sniedzis šim uzņēmumam konsultāciju pakalpojumus. Mēs vienkārši sēdējām pie galda, dzērām kafiju, pīpējām labu tabaku un runājām par attiecīgajām lietām,» tā V. Veldre.

Ekspremjers Aigars Kalvītis kļuvis par SIA Eiro Agro Holdings valdes priekšsēdētāju.

Par to liecina Uzņēmumu reģistra datu bāzē iegrāmatotā informācija. No valdes locekļa pienākumu pildīšanas atbrīvots Aivars Stolders, bet turpmāk valdes locekļa pienākumus pildīs Vasilijs Meļņiks. Saskaņā ar Lursoft datiem, A. Kalvītis kļuvis par uzņēmuma 30 % kapitāldaļu īpašnieku, bet 70 % pieder SIA Eiroholdings.

Līdz šim V. Meļņikam piederošais Eiroholdings bija vienīgais Eiro Agro Holdings īpašnieks. Līdzšinējais uzņēmuma nosaukums bija Eiro Transit Logistic. Kompānijas pamatdarbība bija saistīta ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību.

A. Kalvītis nevēlējās plašāk komentēt uzņēmuma darbību un plānus, vien atzina, ka tas saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu ne vien Latvijā, bet starptautiskā mērogā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien paziņoja nolēmumu AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas lietā un noraidīja kreditoru prasību kā nepamatotu, paziņojumā NASDAQ OMX Riga informē uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija.Komandor Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret RKB par neizpildītām saistībām vairāk nekā 43 tūkstošu eiro apmērā. Tiesa apvienojusi abas lietas.

RKB iepriekš informēja, ka kompānijā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka pienākumus nolaidīgi esot pildījis bijušais valdes loceklis Igors Komarovs, norāda RKB pārstāvji.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien paziņoja nolēmumu AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas lietā un noraidīja kreditoru prasību kā nepamatotu.

Līdz ar to tika izbeigta AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas procesa lieta, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija.Komandor Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret RKB par neizpildītām saistībām vairāk nekā 43 tūkstošu eiro apmērā. Tiesa apvienojusi abas lietas.

RKB iepriekš informēja, ka kompānijā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka pienākumus nolaidīgi esot pildījis bijušais valdes loceklis Igors Komarovs, norāda RKB pārstāvji.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) patlaban izvērtē novēloto AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres ziņojumu par vērtspapīru pārdošanu, kā arī turpina pārbaudi par uzņēmuma akcionāru struktūru, norāda FKTK.

Publiskais paziņojums par Irinai Meļņikai piederošo 0,23% AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu ir publicēts pēc norādījuma, pēc tam, kad FKTK rīcībā bija nonākusi informācija par šo darījumu.

Attiecīgi FKTK vērsās pie AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres Irinas Meļņikas, norādot uz publicēšanas termiņa neievērošanu.

Par informācijas neiesniegšanu Finanšu instrumentu tirgus likumā norādītājā termiņā FKTK ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14,2 tūkstošiem eiro. Attiecīgi pēc visu faktisko apstākļu noskaidrošanas un izvērtēšanas FKTK lems par iespējamo sankciju piemērošanu.

Liepājā ir visi priekšnoteikumi prāmju kustības attīstībai, jo Latvijas un Krievijas autopārvadātāju vienošanās paredz būtisku kravu plūsmas pieaugumu caur Liepājas ostu.

Tā pēc Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes Liepājā norādīja padomes priekšsēdētājs no Latvijas puses Vasilijs Meļņiks, kā arī apstiprināja padomes priekšsēdētājs no Krievijas puses Pjotrs Avens. 10. jūnijā abu valstu autopārvadātāju asociācijas gatavojas parakstīt sadarbības deklarāciju, kas ietvers arī konkrētus plānus attiecībā uz kravu plūsmu caur Liepājas ostu. Vai runa ir par jaunas prāmju līnijas organizēšanu, vai arī tā būs sadarbība ar jau esošo Scandlines prāmju līniju, tas paliks biznesa ziņā, norādīja V. Meļņiks. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars sarunā ar Db.lv atklāja, ka jau jūlijā varētu būt jaunas prāmju līnijas piedāvājums. Autopārvadātāju vienošanās, stāstīja ministrs, paredz to, ka no katrām piecām autopārvadājumu atļaujām kravu vešanai caur Poliju četras būs izsniegtas pārvadājumiem pa sauszemi, bet viena būs jānovirza caur Liepājas ostu. Tas ļautu pārvadātājiem samazināt izmaksas, ko rada augošās degvielas cenas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš sarunā ar Db.lv atzina, ka autopārvadātājiem šāda vienošanās ir pievilcīga un arī ostai tas sola kravu pieaugumu. Tomēr būtiski esot panākt, lai vienošanās būtu ilgtermiņa, jo prāmju kustības attīstība prasītu prāvus LSEZ ieguldījumus infrastruktūrā. «Ja pēc trim gadiem kravu plūsma no Krievijas apsīkst, tad šie ieguldījumi neatmaksāsies,» viņš skaidroja. Vienošanās saturs vēl tiek precizēts, un galīgais tās teksts būs zināms tikai 10. jūnijā.