Jaunākais izdevums

Lēmums par 9.maija svinībām par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju ir bijis visu mūžu iekšā, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Es, protams, personīgi esmu. Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,» taujāts, vai ir pieņemts lēmums 9.maijā doties uz Maskavu, atbildēja prezidents.

Viņš norādīja, ka lēmums publiski tiks paziņots pēc tam, kad tiks informēta Krievija par Latvijas atbildi.

Uz jautājumu, kad prezidents paudīs savu nostāju, viņš sacīja: «Kad dzīve rādīs, ka tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē. Latvija viņu veiksmīgi iesākusi un arī veiksmīgi turpinās.»

Jau ziņots, ka prezidents ir saņēmis ielūgumu no Krievijas apmeklēt pasākumus par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju un patlaban izvērtē, vai ierasties uz gaidāmajiem pasākumiem, pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Krapāne norādīja, ka līdz nākamā gada maijam ir pietiekami daudz laika, lai prezidents izvērtētu to, vai pieņemt ielūgumu un apmeklēt pasākumus, vai arī nē.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kas arī saņēmusi šādu ielūgumu, nākamgad Maskavā iecerētos pasākumus neapmeklēs. «Ielūgums tika saņemts. Prezidente neplāno piedalīties pasākumā,» iepriekš sacīja Grībauskaites preses pārstāvis Modests Naudžus.

Atzīmējot triumfu Otrajā pasaules karā, Krievija ik gadu 9.maijā Maskavas Sarkanajā laukumā rīko militāro parādi. Lietuvas prezidenti neapmeklēja svinības nedz pirms pieciem, nedz desmit gadiem, lai gan citu Baltijas valstu līderi ielūgumus pieņēma.

Šogad Krievija ielūgumus uz svinībām izsūtīja laikā, kad tās starptautiskais tēls un attiecības ar citām valstīm ir iedragājusi Krimas aneksija un atbalsts prokrieviskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājniece Ilze Šupstika pamet labi atalgotu darbu, lai no sirds nodotos tam, par ko kādreiz teica «nekad», radījusi bērnu apģērbu zīmolu Little lion

Ilze nekad apzināti nav mācījusies šūt, bet vidusskolas laikā apmeklējusi dažādus pulciņos. Kleitas Ilze savai meitai nekad nav pirkusi veikalos, vienmēr šuvusi pati, tomēr nebija iedomājusies, ka šūšana varētu kļūt par pamatnodarbošanos. «Kad man kādreiz teica – tev ir tik skaistas kleitas, vajadzētu ar to nodarboties, man likās – nu nē, negribu būt šuvēja. Valdīja stereotips – ja ir augstākā izglītība, tad taču nestrādā par šuvēju, » viņa stāsta.

Viņa strādājusi algotu darbu, saņēmusi labu atalgojumu, taču kādā brīdī radusies sajuta, ka vairs nejūt piepildījumu, kaut kas ir jāmaina. Arī Ilzes vīrs viņu atbalstīja un mudināja iet prom no darba, nopirka sievai audumus, un viņa sāka darboties. Sākotnēji viņa sprieda, ka varētu strādāt ar trikotāžas audumu, jo tas ir vienkāršāk. «Sāku skatīties, ko dara citi, un darīju pilnīgi pretējo. Tie, kas mājas apstākļos kaut ko šuj, lielā mērā izmanto trikotāžu, taču šis audums nebija īsti manējais. Man ir svarīgi, ka manām kleitām ir kokvilnas oderīte, skaistas podziņas un auduma pogu cilpiņas, lai kleitas ir svinīgas, taču lai ir arī viegli mazgājamas. Citi vecāki saka – galvenais, lai kleitas nebūtu jāgludina, tāpēc cenšos izmantot šādus audumus,» stāsta Ilze. Visbiežāk apģērbu radīšanai tiek izmantota kokvilna, mākslīgais zīds, zīds, samts, bet oderēm pārsvarā tiek izmantota kokvilna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Futbola spēļu sarunāšanas lietā aizturēti astoņi cilvēki

LETA, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Tekstils Com direktoru Oskaru Polmani

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 18.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Jorens Grauds, Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programmas izpilddirektors

Armanda Vilciņa, 06.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gūtu panākumus biznesā, pirmkārt, ir jāiet un jādara, domā Jorens Grauds, SIA Latvijas Kredītņēmēju palīdzības programma izpilddirektors.

Daudzi tic veiksmei, taču es uzskatu, ka visa pamatā ir smags darbs, norāda J.Grauds, uzsverot, ka veicas tikai tiem, kas kaut ko dara. Ja cilvēks tic savām idejām un mērķtiecīgi strādā, lai tās īstenotu, agri vai vēlu viņš savus mērķus sasniegs un viņam paveiksies, taču veiksme nekad neatnāks pie tiem, kas sēdēs dīvānā un neko nedarīs, spriež uzņēmējs. Tāpat liela loma biznesa veiksmes stāstā ir arī apkārtējiem cilvēkiem. Ne velti saka - ja kompānijā ir trīs miljonāri un tu esi ceturtais, liela iespēja, ka arī tu kļūsi par miljonāru, tāpēc rūpīgi jāizvērtē cilvēki, ar kuriem kopā izvēlies doties nosprausto mērķu virzienā, teic J.Grauds.

Sapnis par superzvaigzni

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MAN investēs 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcā Nirnbergā

LETA, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korporatīvo pasākumu un svinību viesiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka viss norit bez aizķeršanās, bet tas ir mīts.

Lai cik profesionāli pasākums būtu izplānots, vienmēr var notikt neiespējamais – sākot no skudru populācijas un beidzot ar situāciju, kad pasākuma galvenā organizatore pašā atbildīgākajā brīdī iesprūst labierīcībās.

Vairāki pasākumu organizatori dalījās ar saviem pieredzes stāstiem par likstām, misēkļiem un katastrofām, kas notikušas vai veiksmīgā kārtā tika novērstas pasākumu laikā.

Inese Lukaševska, aģentūras Luka dibinātāja:

Pasākumu organizatoram ir jāsaprot, ka, lai cik augstas klases profesionālis viņš būtu, vienmēr pastāv tā saucamie force majeure jeb ārkārtas neparedzamie apstākļi, kas var pilnībā apdraudēt pasākumu gaitu. Piemēram, mums ir bijis, ka zālājā, kurā paredzēts ekskluzīvs pasākums, pēdējā naktī uzrodas skudru populācija. Būtiski ņemt vērā, ka pasūtītājiem vienmēr var rasties vēlme pēdējā brīdī ko mainīt, piemēram, mums ir bijis gadījums, kad pēdējā naktī paprasa nobetonēt 50 metru celiņu no telts līdz jūras krastam, kā iemeslu minot nevēlēšanos sasmērēt ar smiltīm kurpes. Mums ir bijušas prasības pat izpūst lietus mākoņus. Pasākuma organizatoru uzdevums ir izvērtēt vēlmju adekvātumu un spēju to nodrošināt, lai tas nekaitētu pašam pasūtītājam, attiecīgi piedāvājot labāko alternatīvo risinājumu.Mums ir jāspēj prognozēt neprognozējamo – laika apstākļus, spējot nodrošināties pret tiem neatkarīgi no sezonalitātes. Jāsaprot, ka situācijās, kad pasākums notiek ārā, laika apstākļi ne tikai ietekmē tehnisko nodrošinājumu, vizuālo noformējumu, bet arī viesu vēlmi apmeklēt vai neapmeklēt kādu pasākumu. Jāspēj paredzēt cilvēku noskaņojumu un no tā izrietošo darbību vai bezdarbību, proti, būt pārāk pārdrošiem vai gluži pretēji – kūtriem, neiesaistoties nekādās darbībās. Tomēr nav iespējams paredzēt jautājumus, kas ietilpst force majeure kategorijā. Ne vienmēr var paredzēt cilvēku rīcību, un pat pēc 20 darba gadiem šajā lauciņā pārsteigumu netrūkts. Tāpat ir grūti paredzēt uzvedību, piemēram, zvēru vai putnu, ja tādus ir paredzēts iesaistīt pasākumos. Piemēram, mums ir bijis pasākums, kurā līgavas tērpu kolekcijas laikā bija paredzēts, ka virs podiuma lidos balti baloži, kuri skates beigās skaisti nosēžas modelēm uz rokām. Mums par prieku baloži visu izdarīja mēģinājuma laikā, taču varēja būt arī citādi. Toreiz gan dizainere uzstāja, ka baložiem skatē ir jābūt un sliktākajā gadījumā katram viesim tiktu uzšūts jauns uzvalks vai tērps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uļmans runā

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli Dienas Biznesam, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Šis gadījums nav nekādā veidā tolerējams

Agnese Margēviča, Diena, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar NP Foods valdes priekšsēdētāju Rolandu Gulbi

Lelde Petrāne, 21.11.2014

Tuksneši - Rietumsahārā, Marokā un Tunisijā. R.Gulbis uz tiem ar draugiem brauc katru gadu jau vairākus gadus no vietas.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru