Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

25. janvārī Jūrmalā sāksies režisora Dāvja Sīmaņa jaunās filmas Puika ar suni uzņemšana; filma top studijā Mistrus Media un ietilpst Nacionālā Kino centra filmu programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

«Filmas pirmizrāde notiks 2018. gada maijā. Tātad - ejams vēl garš ceļš līdz tās pabeigšanai. Kopējās filmas izmaksas producents apkopo tikai pēc tam, kad viss producēšanas process ir pabeigts, tāpēc šobrīd varam runāt par provizorisku filmas tāmi. Un provizoriskā filmas Puika ar suni tāme ir 963 350 EUR, valsts līdzfinansējums filmas tapšanai (Nacionālā Kino centra piešķīrums) ir 737 000 EUR,» biznesa portālam db.lv skaidroja Zanda Dūdiņa, Nacionālā Kino centra pārstāve.

Filma vēsta par rīdzinieka Žaņa Lipkes dzīvi un notikumiem, kas vācu okupācijas laikā risinājās Rīgā.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Suņu un kaķu audzēšana nav lēts prieks, tāpēc, darot to likumu ietvaros, nopelnīt būs grūti; dzīvnieku pavairošana netiek uzraudzīta, šis bizness lielā mērā notiek pelēkajā zonā.

Tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem – suņiem, kaķiem un seskiem – kontrolē un uzrauga Pārtikas veterinārais dienests (PVD), taču normatīvajos aktos nav noteikts, kas ir dzīvnieku audzētava, un to turēšanas vietas nav jāreģistrē, tāpēc PVD rīcībā nav informācijas par to skaitu. Tāpat par dzīvnieku audzētājiem nav iespējams iegūt informāciju Valsts ieņēmumu dienestā (VID), jo tie, kuri regulāri gūst ienākumus, pārdodot mājas dzīvnieku mazuļus, reģistrējas kā «citi neklasificēti pakalpojumi». Šajā kategorijā ietilpst dažādi netradicionāli saimnieciskās darbības veidi, tāpēc atlasīt precīzu skaitu to cilvēku, kuri savu nodarbošanos saistījuši tieši ar mājas mīluļiem, nav iespējams. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas ir rosinājušas Zemkopības ministriju (ZM) sakārtot mīļdzīvnieku audzēšanu un izstrādāt speciālus normatīvus.

Lai aktīvi cilvēki varētu izkustēties kopā ar saviem mīluļiem, nevis atstāt tos mājās skumstam, Marley’s Fit rīko sporta nodarbības kopā ar suņiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Agrāk uzskatīju, ka pilsētā sunim nav vietas, bet mans mīļotais vīrietis pierunāja paņemt suni. Sapratu, ka mums ir tik liela atbildība par viņu, radās vēlme darīt kaut ko sociāli atbildīgu, tāpēc parādījās projekts Mārlija ķepu parks. Sākotnējā ideja bija apsaimniekot neizmantotās zaļās teritorijas Rīgā un veidot suņu pastaigu un apmācību laukumus, kā arī veidot informatīvus un atraktīvus pasākumus viņu saimniekiem un izglītot sabiedrību par suņiem,» stāsta Kristīna Virse, viena no Marley’s Fit idejas autorēm. Savukārt viņas kolēģei Diānai Hakovai suns ir vairāk nekā desmit gadus, viņa to trenē, kā arī nodarbojas ar suņu sportu – adžiliti. «Es pati nodarbojos ar fitnesu, arī ar suņu sportu. Jutu, ka man nepietiek laika visam. Aizdomājos, ka šīs lietas var apvienot un sportot kopā. Ilgu laiku par to domāju, līdz iepazinos ar Kristīnu,» stāsta Diāna.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Mārupē atklāta nelegāla jorkšīras terjeru audzētava, kurā sunīši audzēti lielā netīrībā un šaurībā, sociālajā tīklā Facebook ziņo patversmes Mežavairogi vadītāja Danuta Priede.

Mežavairogu patversmē nogādāti vairāk kā 40 jorkšīras terjeri, kuriem pašlaik ļoti nepieciešama barība mazo šķirņu suņiem, kā arī kakla siksniņas.

Patversmē Db.lv uzzināja, ka jorkšīras terjeri vismaz tuvāko trīs līdz sešu mēnešu laikā adopcijai netiks nodoti. Vispirms tiks noskaidroti visi lietas apstākļi. Sunīši esot briesmīgā stāvoklī - tie ir nekopti, netīri un noauguši, tāpēc būs vajadzība arī suņu frizieru palīdzība.

Lauku ceļu uz Gunāra Bogdanova mājām Iecavas novada Zorģu pusē pēc vairāku gadu pārtraukuma nevar pazīt – no A7 garām vairākām sētām tas stiepjas visai gluds un stabils, līdz beidzas ģimenes pagalmā. Pretī skrien divi draudzīgi suņi, Gunārs smaidot sasveicinās un iepazīstina ar «īstajiem saimniekiem» – diviem ziņkārīgiem kaķiem. Smaida arī Gunāra sieva Irīna un meita Beate, šis ieradums no Anglijas laikam paliks nemainīgs, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Gunārs krīzes laikā Latviju atstāja kā labs informācijas tehnoloģiju speciālists, lai Anglijā nopelnītu pietiekami mājas remonta kredīta atmaksai. Anglijā zemgalietis strādāja interneta veikalu piegādes centrā, organizējot preču piegādi klientiem no lielas noliktavas.

Atgriezās Bogdanovi pagājušā gada 24. maijā. «Braucām atpakaļ tāpēc, ka gribējām būt mājās un tuvāk radiniekiem. Gunāram ir pieaugusi meita no pirmās laulības, man – mamma, māsa ar ģimeni,» skaidro Irīna, «nebija drošības par māju, kas atstāta īrniekiem. Mums nebija lielu prasību – lai tikai baro mājdzīvniekus, sakopj sētu un telpas, maksā par elektrību. Kad pēdējoreiz te viesojāmies, sapratām, ka gaidīt vairs nevar. Sēta bija aizaugusi, viss, ko varēja nokurināt, izzāģēts, suņi un kaķi pusbadā glābās pie kaimiņiem.»

Lolojumdzīvnieku preču tirdzniecība un saistīto pakalpojumu bizness ar katru gadu attīstās

Tā novērojis veterināro veikalu, klīniku un aptieku tīkla SIA Pet City valdes loceklis Aivars Tihane.

«Suņus vairāk skolo un zināmā mērā uztver kā ģimenes locekļus. Vairs nedominē viedoklis, ka suns ir sargs ar konkrētu funkciju, kurš dzīvo būrī un kam divreiz dienā dod ēst. Tie vairāk ir mīļdzīvnieki, ģimenes locekļi,» viņš saka.

Arī kinoloģe un IK Dod man ķepu! vadītāja Kristīne Leja pauž, ka pirms 14 gadiem, kad viņa sāka nodarboties ar suņu pieskatīšanu, Latvijā lielākoties suņi bijuši nesocializēti, neaudzināti un agresīvi. Savukārt pēdējos gados ir tendence, ka suņi kļuvuši vairāk socializēti, draudzīgāki gan pret cilvēkiem, gan citiem suņiem. K. Leja to saista ar to, ka mainījusies daudzu cilvēku attieksme un mūsdienās suns nav vis dusmīgs sargs pie ķēdes, kā tas bija agrāk, bet ir kļuvis par ģimenes locekli, mīluli, bērnu. Par tiem vairāk rūpējas, tos socializē, ved uz apmācībām.

Problēmas ar mājas mīluļa pieskatīšanu ceļojuma laikā pamudināja Lauru Auderi izveidot mājdzīvnieku pieskatīšanas platformu Whisker.lv.

Ideja par šāda pakalpojuma nepieciešamību radās personiskās pieredzes rezultātā. Proti, Laurai ir nu jau 11 gadu vecs suns vārdā Viskijs, bet bieži ceļojot, viņa saskārusies ar problēmu, ka nav, kas dzīvnieku tikmēr pieskata. Reizēm apgrūtinoši bijuši arī vēlie darbdienu vakari, kad pārgurušai atnākot mājās, prātā iešāvusies doma, ka labprāt kādam samaksātu, lai tikai izved suni pastaigā.

Tā pamazām radusies nojausma, ka, visticamāk, līdzīgas problēmas ir arī citiem četrkājaino mīluļu saimniekiem, līdz ar to vajadzētu piedāvāt risinājumu. «Pasaulē šādi servisi ir ļoti populāri un cilvēki tur strādā pastāvīgu darbu. Pie mums gan līdz šādam līmenim jāaug, tomēr ir, kur tiekties,» teic Laura.

Kultūras pasākumu biļešu kompensācija 80% apmērā ir noderīgs atbalsts, tomēr ar to nevarēs segt lielu daļu izmaksu, kas ieguldītas projektu ražošanā, sacīja kultūrvietas direktore un īpašniece Anda Zadovska.

Viņa uzsvēra, ka jebkurš atbalsts ir apsveicams un tas ir vairāk, nekā nekas. Zadovska minēja, ka kritērija izstrādē viņa iepazīstinājusi Kultūras ministriju arī savu projektu piemēriem. Ja lēmums par kompensāciju piešķiršanu netiktu pieņemts, bet skatītājiem nauda par biļetēm tiktu atdota, pasākuma rīkotāja rīcībā nebūtu līdzekļu, ko atgūt, piemēram, par dažādām mārketinga aktivitātēm.

"Līdz ar šo biļešu kompensāciju varēs kaut vai daļēji samaksāt māksliniekiem par nenotikušu pasākumu," pauda Zadovska, norādot, ka, piemēram, mūzikas namam "Daile" atcelto pasākumu ir maz. Tāds bijis kultūrvietas direktores lēmums.

Novembra galvenais projekts bija aktiera Andra Keiša jaunā programma ar dzejnieka Ojāra Vācieša dzeju "Suni ārā nedzenama nakts", kurā piedalās arī maestro Raimonds Pauls. Zadovska sacīja, ka šo pasākumu viņa pārcēlusi uz janvāri. Patlaban skatītāji pilnībā ir izpirkuši biļetes uz sešām izrādēm.

Pilsētā Ķīnas dienvidrietumos noteikts aizliegums dienas laikā vest pastaigās suņus, bet suņu atrašanās parkos, iepirkšanās centros, sporta objektos un citās sabiedriskās vietās aizliegta pavisam.

Juņnaņas provinces Veņšaņas pilsētas administrācijas rīkojumā noteiktie ierobežojumi ir visstingrākie visā valstī, kur suņu īpašniekiem arī līdz šim jau bija jāievēro visai strikti priekšraksti.

Komunistiskās Ķīnas izveidotāja Mao Dzeduna varas laikā suņu kā mājas mīluļu turēšana tika uzskatīta par buržuāzisku noslieci, tomēr pēdējo desmitgažu laikā suņu turēšanas paraža atkal kļuvusi populāra.

Tiesa gan, daudzās pilsētās spēkā ir noteikumi, kas regulē to, cik lielus suņus drīkst turēt noteiktās pilsētu apkaimēs. Tā, Pekinas centrā lielie suņi ir aizliegti.

Tomēr Veņšaņa ir gājusi krietni tālāk, nosakot, ka suņi ārpus mājām drīkst atrasties vakarā no plkst.22 un līdz plkst.7 no rīta.

Cilvēki nereti dodas atvaļinājumā vai komandējumā, kur nevar ņemt līdzi savus mīļdzīvniekus, un reizēm, lai neapgrūtinātu radus, izvēlas dzīvnieku pieskatīšanas pakalpojumus

Petservice.lv (SIA Domi) īpašniece Elīna Sīga nodarbojas ar dzīvnieku pieskatīšanu – brauc pie klientiem uz mājām, lai izvestu pastaigāties suņus vai pabarotu un samīļotu kaķus, kā arī parotaļātos ar tiem, iztīrītu kastīti, nomainītu dzeramo ūdeni. «Ir daudz dažādu situāciju, kāpēc cilvēki izmanto manus pakalpojumus – kad ir saslimuši, kad dodas atvaļinājumā vai komandējumā, tās ir māmiņas ar maziem bērniem, kurām ir jārūpējas arī par suni,» viņa stāsta.

Elīna ar dzīvnieku pieskatīšanu nodarbojas jau trīs gadus. «Viss sākās ar to, ka man ļoti patīk dzīvnieki, un man visu mūžu mājās to ir bijis daudz – suņi, kaķi, jūrascūciņas. Bērnībā pat mammai mānījos, ka ēdu skolā pusdienas, bet patiesībā krāju naudiņu, lai nopirktu jūrascūciņas. Es mīlu dzīvniekus, tie vienmēr bijuši ar mani un tā aizsācies mans darbs ar viņiem,» viņa stāsta. Augstskolā Elīna studēja psiholoģiju, vēlāk izvēlējās biznesa psiholoģiju un ar laiku saprata, ka bizness viņu interesē vairāk nekā psiholoģija. Petservice.lv ir Elīnas pirmais bizness un to viņa izvēlējās ar domu, ka šis ir labs veids, kā mācīties uzņēmējdarbību no pašiem pamatiem, kā iesācējai īpaši ne ar ko neriskējot – nav jānomā telpas, nav vajadzīgi papildu darbinieki utt.

Lai pieteiktos dalībai suņu izstādē, ar roku jāaizpilda anketas un jāsūta tās pa pastu, kas prasa daudz laika un rada augsni kļūdām, tāpēc FCI Dogs izstrādā informācijas sistēmu šīs problēmas izskaušanai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA FCI Dogs līdzīpašniece Dita Lapsa ar savu suni Saimonu izstādēs piedalās gandrīz trīs gadus. Viņš ir Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltijas junioru čempions, kā arī Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas čempions. Nav vienotas informācijas sistēmas par starptautiskajām izstādēm, kur būtu apkopota informācija par tām, tāpēc suņu saimniekiem jāiet konkrētās valsts kinoloģijas federācijas mājaslapā un pašiem jāmeklē informācija. Nereti tā ir pieejama tikai vietējā valodā un nav iztulkota, piemēram, angliski. «Man ir paveicies ar Saimona audzētājiem Sandru un Hariju Kalējiem, kuri palīdz ar padomu, jo pašai ir grūti to visu saprast, bet citiem nav tik labs kontakts ar audzētājiem. Protams, tie, kuri jau 15 gadu piedalās izstādēs, visu zina, bet daudzus jaunos saimniekus attur tieši nezināšana,» saka Dita. Tāpēc viņai radās ideja izstrādāt sistēmu FCI Dogs, kas atvieglotu pieteikšanos izstādēm.

Filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe iekļauts 20 profesionālo kinoproducentu izlasē platformai Producers on the Move, kas jau 18. reizi strādās Kannu starptautiskā kinofestivāla ietvaros.

Eiropas kino popularizēšanas organizācija European Film Promotion (EFP) katru gadu atlasa 20 profesionālus un perspektīvus kinoproducentus no visas Eiropas prestižajai kinoproducentu platformai Producers on the Move, un šogad tai izvēlēts arī Latvijas filmu studijas Mistrus Media producents Gints Grūbe – vienīgais no Baltijas valstīm šogad.

Kannu kinofestivāla ietvaros Producers on the Move notiks 18. reizi, un tā ir iespēja producentiem, kuru iepriekš producētās filmas uzrādījušas labus vietējos un starptautiska mēroga izplatīšanas rezultātus, popularizēt savus nākamos projektus, piesaistīt sadarbības partnerus, konsultēties ar starptautiski atzītiem audiovizuālās nozares speciālistiem. EFP organizē producentiem seminārus darbam grupās un lietderīgas tikšanās ar citiem producentiem, turklāt nodrošina publicitāti filmu nozares regulārajos izdevumos Screen International un Variety. Dalība platformā Producers on the Move nodrošinās Gintam Grūbem arī iespēju prezentēt topošās režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmas Puika ar suni projektu, kas atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.