Bankas

Priedītis: Krājbanka nekad nav bijusi kāda uzņēmēja «kabatas banka»

NOZARE.LV, 20.01.2012

Jaunākais izdevums

AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) nekad nav bijusi kāda uzņēmēja «kabatas banka», un bankas bijušajai vadībai nebija informācijas, ka bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs būtu izmantojis bankas līdzekļus savu biznesa projektu finansēšanai, uzsver bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

«Visi bankā apkalpojamie klienti tika identificēti atbilstoši piemērojamiem noteikumiem. Tika ievēroti uz vienu klientu atļautie ekspozīcijas limitu apmēri,» akcentēja Priedītis.

Vaicāts, vai atbilst patiesībai izteiktie apgalvojumi, ka Antonovs Krājbanku izmantoja, lai finansētu projektus, kuros, lai arī pats neparādījās kā īpašnieks, bija patiesā labuma guvējs, piemēram, airBaltic, Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), Priedītis uzsvēra, ka bankas vadībai tādas informācijas nebija.

«Man nav informācijas par to, ka Antonovs būtu banku izmantojis savu biznesa projektu finansēšanai. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Antonovs nebija airBaltic vai RVR patiesais labuma guvējs. Par savām interesēm Latvijā lai komentē pats Antonovs, man viņš par tām nestāstīja,» skaidroja Priedītis.

Viņš piebilda, ka Krājbanka darbojās atbilstoši likuma prasībām. «Gadījumos, kur potenciāli bija saskatāmi likuma pārkāpumi, reaģēju atbilstoši, par ko esmu informējis policiju,» uzsvēra Priedītis.

Jau ziņots, ka 2011.gada 21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu Latvijas Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra.

Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Tiesa par Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.

Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu KPMG Baltics, bet kā Krājbankas pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.

KPMG Baltics līdz 23.janvārim jāizvērtē, vai iespējama maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka sanācija vai arī tiks sākta bankas bankrota procedūra.

Bijušais AS Latvijas Krājbanka prezidents Priedītis 2011.gada 25.novembrī no Gaiļezera slimnīcas konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu. Priedītis ārstniecības iestādē nonāca, pirms tiesa lēma viņam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

2011.gada 21.novembrī, kad Priedītis vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, viņš izmeklētājiem pauda gatavību sadarboties, atzina savu vainu un nožēloja izdarīto. Policija sāka kriminālprocesu. Priedītis tajā tika atzīts par aizdomās turēto, un sākotnēji policija viņam kā drošības līdzekli piemēroja aizliegumu izbraukt no valsts.

Tās pašas dienas vakarā Priedītis tika aizturēts un izmeklētāji norādīja uz nepieciešamību viņu apcietināt, skaidrojot, ka bankas prezidents ir pārkāpis sākotnēji piemēroto drošības līdzekli.

Priedītis joprojām atrodas Olaines cietuma slimnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Priedītis: būs ļoti dīvaini, ja Krājbankas sanācijas vietā izvēlēsies bankrotu

Nozare.lv, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtu ļoti dīvaini, ja valsts vai kreditori dotu priekšroku maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka bankrotam sanācijas vietā, uzsvēra bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

«Domāju, ka pastāv ļoti reāla iespēja, ka banka tiks sanēta, jo tai ir ļoti labs tīkls un infrastruktūra. Turklāt Krājbankai ir vairāk nekā 86 gadu pieredze finanšu tirgū,» skaidroja Priedītis.

Viņš sacīja, ka iegādāties Krājbankas akcijas potenciālie investori ir gribējuši jau iepriekš. «Šāda interese ir bijusi pat tad, kad finanšu pasaulē valdīja visdziļākā krīze un investoriem nebija intereses par bankām ar plaši pazīstamiem zīmoliem. Turklāt Krājbankas aktīvu, vēstures, klientu apkalpošanas tīkla un nozīmīgās atpazīstamības dēļ investoru piedāvātā cena bija būtiski lielāka nekā citos investīciju gadījumos. Tādēļ būtu ļoti dīvaini, ja valsts vai kreditori dotu priekšroku bankrotam sanācijas vietā,» skaidroja Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja advokāta Saulveža Vārpiņa sūdzību par Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Irēnas Milleres 22.novembra lēmumu, ar kuru AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

Apgabaltiesa atstāja negrozītu minēto lēmumu, līdz ar to Priedītis pagaidām paliks apcietinājumā.

Kā ziņots, Vārpiņš savā sūdzībā bija norādījis, ka Kriminālprocesa likums (KPL) personai apcietinājumu kā drošības līdzekli ļauj piemērot tikai tādā gadījumā, ja lietā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, taču kriminālprocesā nekādu konkrētu ziņu neesot.

Pēc advokāta domām, izmeklēšanas tiesnesei 22.novembrī nebija pamata savā lēmumā apgalvot, ka, neapcietinot Priedīti, viņš var traucēt pirmstiesas izmeklēšanai - sazināties ar citām, iespējams, noziedzīgā nodarījumā iesaistītām personām, savstarpēji saskaņot liecības, slēpt pierādījumus vai kontrolēt turpmāku naudas summu pārskaitīšanu, izmantojot arī ārzonu kompāniju norēķinu kontus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pāreju uz eiro 23% vecāku kabatas naudu bērniem plāno noapaļot uz augšu, liecina SEB bankas un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.

Biežāk nekā vidēji savu bērnu kabatas naudu plāno palielināt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem, kā arī Rīgā dzīvojošie.

25% vecāku neplāno palielināt kabatas naudu saviem bērniem, veicot kabatas naudas pārrēķinu no latiem uz eiro pēc oficiālā kursa vai arī noapaļojot to nedaudz uz leju. 34% Latvijas iedzīvotāju, kuru bērni ir tādā vecumā, lai dotu viņiem kabatas naudu, vēl nav izlēmuši, vai un kādā veidā līdz ar eiro ieviešanu noapaļos bērniem piešķiramās kabatas naudas apjomu.

Savukārt 18% aptaujāto vecāku atbildēja, ka saviem bērniem nedod kabatas naudu.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka arī bērniem pierašana pie jaunās naudas prasīs laiku, un viņiem svarīgi saprast, cik daudz un kam viņi var tērēt savu kabatas naudu. Neatkarīgi no tā, uz kuru pusi tiks apaļota viņu kabatas nauda, nominālajā izteiksmē kabatas nauda kļūs lielāka, tomēr būs jāpierod arī pie atbilstoši lielākām cenām eiro valūtā veikalos, kafejnīcās un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovam celta apsūdzība izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā

LETA, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atcēlusi bijušajam a/s Latvijas Krājbanka vadītājam Ivaram Priedītim piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu, DB informēja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Viņš piebilda, ka pagaidām cits drošības līdzeklis nav piemērots, bet tas visdrīzāk notikšot rīt. I.Priedītis uz tiesas sēdi tika konvojēts no Olaines slimnīcas. Jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī Rīgas apgabaltiesa noraidīja S.Vārpiņa sūdzību par izmeklēšanas tiesneses Irēnas Milleres lēmumu, ar kuru I.Priedītim kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums.

I. Priedītis pagājušā gada novembrī no Gaiļezera slimnīcas tika konvojēts uz Olaines cietuma slimnīcu. Priedītis ārstniecības iestādē nonāca pirms tiesa lēma viņam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

2011.gada 21.novembrī, kad Priedītis vērsās Valsts policijā (VP) ar iesniegumu, viņš izmeklētājiem pauda gatavību sadarboties, atzina savu vainu un nožēloja izdarīto. Policija sāka kriminālprocesu. Priedītis tajā tika atzīts par aizdomās turēto, un sākotnēji policija viņam kā drošības līdzekli piemēroja aizliegumu izbraukt no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Antonovs naudu no Krājbankas sācis izpumpēt jau pirms diviem gadiem

Dienas Bizness, 27.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms diviem gadiem Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatēja (FKTK), ka Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs no bankas izpumpē naudu. Krājbanka bez pienācīga nodrošinājuma izsniegusi kredītos nerezidentiem aptuveni 40 miljonus latu.

Bija aizdomas, ka kredītu saņēmēji ir saistīti ar Antonovu. Kopš tā laika bankai tika noteikts aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem, TV3 raidījums Nekā personīga uzzināja no avotiem FKTK.

Lai panāktu darījumu caurspīdīgumu, pie ierobežojumiem tika arī Krājbankas īpašniece Snoras banka Lietuvā. Valsts banka - Lietuvas banka - šī gada maijā aizliedza Snoras piesaistīt lielus noguldījumus no bankas klientiem Lietuvā un vienlaikus pieprasīja palielināt bankas kapitālu ar naudu, kuras avots nebūtu Krievija.

Tad arī Antonovs izdomājis jaunu shēmu, kā naudu iegūt Latvijā.

Krājbanka atvēra korespondētājkontus četrās mazās, Antonovam pretimnākošās bankās. Tur pārskaitīja 110 miljonus latu. Vasarā bankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis deva rīkojumu šo naudu apķīlāt. Nauda kontos palika un, iespējams, izmaiņas neviens nebūtu pamanījis. Taču šomēnes Snoras bankai radās problēmas un iedzīvotāji sāka no Krājbankas izņemt noguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā plānots attīstīt Ukrainā izveidoto picēriju tīklu Pizza Ovale, portālam Nozare.lv pastāstīja jaundibinātā uzņēmuma SIA Ovale Baltic līdzīpašnieks Kārlis Priedītis.

Viņš norāda, ka jaunā picērija Rīgā varētu tikt izveidota un atklāta līdz šī gada beigām. Sīkāku informāciju Priedītis patlaban vēl nevēlas izpaust.

Priedītis atzīmē, ka iecere attīstīt Latvijā Ukrainā radīto itāļu picēriju tīklu radusies pēc tam, kad viņš iepazinies ar Ukrainas uzņēmēju Olekseju Polkovski, kurš ir arī nesen dibinātā Ovale Baltic kontrolpaketes īpašnieks.

«Iepazināmies pirms kāda laika. Saistībā ar situāciju Ukrainā, kur patlaban biznesa vides attīstība ir grūti prognozējama, runājot ar Polkovski, sapratām, ka viņa radīto biznesu Ukrainā varētu turpināt attīstīt Latvijā. Taču tas nenozīmē, ka viņš apturēs Ukrainā iesākto biznesu. Būtībā iecere ir attīstīt to tālāk Latvijā,» stāsta Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Priedītis nedrīkstēs tuvoties bijušajiem kolēģiem Krājbankas valdē un ilgāk par diennakti atstāt mājas

LETA, 25.01.2012

No apcietinājuma atbrīvotais bijušais AS "Latvijas Krājbanka" prezidents Ivars Priedītis (no labās) un advokāts Saulvedis Vārpiņš ierodas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, lai piedalītos izmeklētāju procesuālajās darbībās, izraugoties ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No apcietinājuma atbrīvotajam bijušajam AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidentam Ivaram Priedītim Valsts policija (VP) šodien noteikusi ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī papildus - uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā un aizliegumu tuvoties noteiktām personām, informēja VP preses pārstāve Sintija Virse.

Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš savukārt konkretizēja, ka procesa virzītājs liedzis Priedītim tikties un sazināties ar pārējiem bijušajiem Krājbankas valdes locekļiem, kā arī bankas bijušo līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu.

Kriminālprocesa likuma 253.panta 1.daļā teikts, ka «aizliegums tuvoties noteiktai personai ir ar procesa virzītāja lēmumu paredzēts ierobežojums aizdomās turētajam vai apsūdzētajam atrasties attiecīgajai personai tuvāk par lēmumā minēto attālumu, izvairīties no fiziska vai vizuāla kontakta ar to un neizmantot nekādus sakaru līdzekļus vai informācijas nodošanas paņēmienus, lai kontaktētos ar šo personu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Priedīts apcietināts; Antonovs aizdomās turamais; 100 miljoni «izkūpējuši»

Elīna Pankovska, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas uzsāktā kriminālprocesa ietvaros, saistībā ar atklāto naudas līdzekļu iztrūkumu a/s Latvijas Krājbanka, tiesa kā drošības līdzekli bankas bijušajam vadītājam Ivaram Priedītim piemērojusi apcietinājumu .

Tikmēr noskaidrojies, ka nezināmām personām ieķīlāti Latvijas Krājbankas aktīvi vismaz 100 miljonu vērtībā

Patlaban par aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas ierosināts pēc Krimināllikuma 196. panta 1. daļas, kas paredz atbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ir atzītas divas personas – līdzšinējais a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un padomes loceklis Vladimirs Antonovs.

To pēc slēgtās valdības sēdes atzina Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

I. Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja, ka I.Priedītis pats vērsies policijā un ziņojis par notikušām darbībām, kas devušas pamatu izvirzīt viņam apsūdzības pilnvaru pārsniegšanā. Tomēr S.Vārpiņš neslēpa sašutumu par viņa klientam piemēroto drošības līdzekli, ņemot vērā, ka bijušais bankas vadītājs sniedzis palīdzību izmeklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa a/s Latvijas Krājbanka atzinusi par maksātnespējīgu. Spriedums nav pārsūdzams. Maksātnespējas pieteikumus tiesā iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kā jau rakstīts, tiesa bankas maksātnespējas lietu izskatīja ļoti ātri – gandrīz stundas laikā, un šodien arī nolēma paziņot savu spriedumu. Jāmin, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovsksi tiesai norādīja, ka bankas parādsaistības pārsniedz bankas aktīvus, Krājbanka savas saistības nokārtot nevarēšot.

DB jau rakstīja, ka sākotnēji FKTK nevedās ar maksātnespējas administratora atrašanu, un pirmās divas kandidatūras tika noraidītas. Tomēr trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgs un šā gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, kas pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus. Jāatgādina, ka iepriekš tika noraidīta gan Aigara Lūša, gan Inta Goldmaņa kandidatūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd telefonu tirdzniecībā aktualitāte ir viedtālruņi, kas veido aptuveni 36% no visiem pārdotajiem telefoniem, DB atzīmēja DT Mobile valdes priekšsēdētājs Uldis Priedītis, piebilstot, ka to īpatsvars pieaug katru mēnesi. Interesanti, ka Zviedrijā no viedtālruņu pārdošanas datiem šim gadam prognozē, ka aptuveni 60% būs tieši iPhone telefoni.

«Vai mēs varam kaut ko līdzīgu sagaidīt Latvijā, domāju, ka nē,» sacīja U. Priedītis, vēršot uzmanību, ka Skandināvijā gan iedzīvotāju paradumi, gan galvenais - arī ienākumu līmenis, ir citādi. Proti, iedzīvotāji daudz biežāk pat uz bāru dodas ar planšetdatoru, telefonu, un paralēli tērzēšanai ar draugiem, seko līdzi aktivitātēm tīmeklī. «Tas rada pieprasījumu. Es esmu pārliecināts, ka mums visu nevajadzētu kopēt no Skandināvijas, jo katrai sabiedrībai piemīt tās īpašā burvība, bet es domāju, ka ar laiku paradumi mainīsies arī Latvijā. Sociālie tīkli ieņem aizvien lielāku vietu mūsu ikdienā,» novērojis U. Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izgaisušais krievu miljardieris Antonovs darbojies plašā mērogā

Lelde Petrāne, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir labāk būt lielai zivij nelielā dīķī nekā maziņai - lielā,» intervijā portālam Delfi.lt nesen sacīja Krievijas miljardieris, nule nacionalizētās Snoras bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura vārds Latvijā šobrīd kļuvis aktuāls kontekstā ar notikumiem Latvijas krājbankā. Papildus bankām V. Antonova intereses Latvijā minētas saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, atsevišķiem masu medijiem un kopš vakardienas - arī saistībā ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu, šodien raksta laikraksts Diena.

Nacionalizējot Snoras banku, Lietuva pamatīgi satricinājusi V. Antonova finanšu impēriju, pret kuru aizdomas līdz šim bija paudusi Eiropas Investīciju banka, ilgstoši liedzot V. Antonovam kļūt par autoražotāja SAAB līdzīpašnieku, kā arī britu komercbanku regulators, liedzot Snoras sniegt finanšu pakalpojumus Lielbritānijā.

V. Antonova darbība finanšu jomā aizsākusies ap 1999. gadu, kad viņa tēvs Aleksandrs Antonovs iegādājās uz bankrota sliekšņa esošo Akademhimbank Krievijā. «Banka Krievijā maksāja 100-200 tūkstošus ASV dolāru,» intervijā Delfi.lt atcerējies V. Antonovs, kurš tolaik bija Krievijas krājbankas darbinieks. «Tolaik tikai sliņķis nepelnīja naudu,» turpinājis baņķieris, stāstot par sava kapitāla sākotnējo izcelsmi. Krīze Krievijā ļāvusi lēti iegādāties banku, kura vēlāk nesusi peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizvēlētais administrators Lūsis pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latu

LETA, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru