Jaunākais izdevums

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Valsts veselības aprūpes sektors ir uzpūsts, tajā strādājošie nav raduši strādāt un tā vietā, lai reformētu savu darbu un to efektivizētu, nodarbojas ar ideju radīšanu, kā finansējumu pārdalīt par labu sev, uzskata Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds. «Jādomā ekonomiskās kategorijās, naudai jānonāk tajās rokās, kas ar to prot rīkoties, nevis tajās, kur nauda pazūd kā melnajā caurumā,» viņš saka.

Privāto klīniku vadītāji uzsver, ka par slimnīcu sniegtajiem pakalpojumiem valsts samaksā divreiz - tiešā vai netiešā veidā apmaksājot tehnoloģiju iegādi un apmaksājot pakalpojuma sniegšanu pacientiem, turklāt ar nodokļu maksātāju naudu. Slimnīcām izveidojušies milzu parādi zāļu lieltirgotavām, savukārt privātās iestādes nevar atļauties nemaksāt piegādātājiem. «Lielajām valsts slimnīcām saimniekošanas metodes ir tādas, kādas privātie uzņēmumi nevar atļauties lietot,» norāda M. Andersons. Problēmas slimnīcām sāk rasties tādēļ, ka piegādātāji sāk pieprasīt atmaksāt parādus. Tomēr kopumā noteiktais budžeta samazinājums lielākajai daļai slimnīcu nav tik liels, lai būtu jārunā par bankrotu. Turklāt Latvijā joprojām ir vismaz divreiz vairāk slimnīcu gultas vietu nekā Austrumeiropā un četras reizes vairāk nekā Rietumeiropā. Tā kā mūsdienu tehnoloģijas ļauj veikt lielāko daļu operāciju un procedūru vienas dienas laikā, tik lielam skaitam stacionāru kā Latvijā nav nekāda pamata. Ambulatorā aprūpe ir daudzkārt lētāka nekā stacionārā, tādēļ arī Latvijas slimnīcām ir jāvirzās uz to, lai cilvēki netiktu ievietoti slimnīcā tad, ja nepieciešamo aprūpi var veikt vienas dienas laikā.

ARS nodrošina arī ātrās neatliekamās medicīnas pakalpojumus. Kādu laiku pēc valsts pasūtījuma šis uzņēmums apkalpoja Piņķu zonas iedzīvotājus. Lai gan šis pakalpojums tika veikts saskaņā ar to pašu cenrādi, par kādu strādā valsts neatliekamās palīdzības dienests, ARS «ātro» dienests bija rentabls uzņēmuma atzars un arī sūdzības no iedzīvotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem netika saņemtas. Šobrīd līgums ir uzteikts, tomēr privātā ātrā palīdzība joprojām eksistē, galvenokārt strādājot dažādos publiskos pasākumos, kā arī prestiža un drošības dēļ, tiesa, šobrīd šī biznesa daļa nav rentabla.

Db jau rakstīja, ka veselības ministre Baiba Rozentāle valdībā iesniegusi pieprasījumu par 45 milj. Ls piešķiršanu veselības aprūpei. Viņa ir pārliecināta, ka bez šīs naudas summas daudzviet neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana varētu tikt pārtraukta jau pēc diviem mēnešiem, bet veselības aprūpes iestādes nonāks uz bankrota robežas.

Par to, ka arī privāto slimnīcu kreditētāju - zāļu lieltorgotavu pacietības mērs ir pilns, liecina lielākās Latvijas medikamentu lieltirgotavas Recipe Plus aizvadītajā nedēļā izplatītais paziņojums par to, ka slimnīcu kopējo parādsaistību apjoms šim uzņēmumam sasniedzis 3.5 milj. Ls. Kompānija aicina izveidot darba grupu, lai meklētu problēmas risinājumu, norādot, ka vairs nevar atļauties kreditēt slimnīcas.

Valsts maksā mazāk

Valsts apmaksāto pakalpojumu īpatsvars privātajās medicīnas iestādēs ir ļoti dažāds. Dažās tas ir tikai 5%, bet citās - līdz pat 90%. Piemēram, Veselības centrā 4 valsts pasūtījums veido 12% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, atklāj M. Rēvalds.

Privātās klīnikas, tai skaitā arī Medicīniskā firma Dziedniecība (MFD), veic arī valsts apmaksātos pakalpojumus, bet kopš 1.jūlija valsts pasūtījuma apjoms šajā uzņēmumā samazināts gandrīz uz pusi, stāsta uzņēmuma komercdirektors Aleksandrs Točiļenko. Tas, protams, ļoti ietekmē veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tomēr, neskatoties uz bezmaksas pakalpojumu apjoma samazināšanu visā valstī, maksas pacientu pieplūdums netiek novērots.

Šobrīd veselības aprūpē vērojams diezgan pamatīgs haoss un nestabilitāte, jo katru dienu šajā nozarē kaut kas mainās. Pacienti nav informēti par to, kādus valsts apmaksātos pakalpojumus viņi joprojām var izmantot un kuriem pakalpojumiem finansējums ir samazināts. Līdz ar valsts pasūtījuma apjoma sarukumu novērojama visai absurda situācija, kad veidojas rindas uz vitāli nepieciešamiem pakalpojumiem, piemēram, sirds elektrokardiogrammu, kuru parasti nepieciešams veikt uzreiz, nevis mēnesi vai divus vēlāk, atzīst A. Točiļenko.

Samazina cenas

To pacientu maksātspēja, kas par pakalpojumiem maksā paši, samazinās, saka M. Rēvalds. Par to liecina arī tas, ka tagad vairs nav tādu rindu, kādas pie speciālistiem vai tehnoloģijām bija šajā pašā laikā pērn. Kopumā cenas medicīnā saglabājušās iepriekšējā līmenī vai pat samazinājušās, un klīnikas ievieš vai aktivizē dažādas lojalitātes programmas, akcijas un īpašus piedāvājumus. Iekšējā tirgus lejupslīde liek uzņēmumiem meklēt jaunus risinājumus, piemēram, Veselības centrs 4 uzsāks aktīvāku darbu pie veselības tūristu piesaistīšanas. Savukārt MDF cenšas padarīt pakalpojumus pieejamākus plašākam klientu lokam, piedāvājot atlaides, īpašus apmaksas nosacījumus, jo īpaši bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Tomēr cenu samazinājums nešķiet pietiekams apdrošināšanas kompānijām. Piemēram, viens no lielākajiem veselības apdrošinātājiem BTA kopumā pērn guvis peļņu, bet veselības apdrošināšanas sadaļā cietis zaudējumus 603 tūkst. Ls apmērā. Veselības apdrošināšanas atlīdzībās šī kompānija pagājušajā gadā izmaksāja 10.5 milj. Ls, kas veidoja 37% no visām veselības apdrošinātāju izmaksātajām atlīdzībām 2008. gadā.

Savukārt šī gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn BTA parakstīto prēmiju apjoms samazinājies par 26%, bet izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 60%, tādējādi radot zaudējumus uzņēmumam.

BTA norāda, ka atsevišķas veselības aprūpes iestādes apdrošināšanas līguma darbības laikā vairākkārtīgi paaugstina pakalpojumu cenas, tādējādi polises limits tiek izsmelts ātrāk. Gadījumos, kad vienošanos ar kādu no klīnikām nav izdevies rast, apdrošinātājs arī lauzis līgumattiecības ar medicīnas iestādēm.

Veselības centra 4 vadītājs norāda, ka pastāv negodīga prakse, piemēram, kad atsevišķi ārsti, redzot, ka pacientam ir apdrošināšanas polise, nozīmē dažādas pārbaudes, kas diagnozes noteikšanai nav nepieciešamas. Tāpat klienti nejauši vai apzināti mēdz pārtērēt polises noteiktu atlīdzības limitu. Lai šīs problēmas risinātu, apdrošinātāji ievieš dažādus tehnoloģiskus jauninājumus, piemēram, iespēju dažu minūšu laikā pārbaudīt atlikušo pieejamo polises atlīdzības summu.

M. Andersons skaidro, ka, neskatoties uz to, ka pērnā gada nogalē veselības aprūpes iestādes informēja apdrošinātājus par pakalpojumu cenām šogad, apdrošināšanas kompānijas šobrīd cenšas panākt «nepieklājīgi lielas atlaides». ARS vadītājs skaidro, ka veselības aprūpes iestādes fiksē savu pakalpojumu cenas uz gadu, bet kopš šo cenu noteikšanas pieredzēta pacienta maksājumu palielināšana, PVN likmes dubultošana medicīnas precēm. Privātās klīnikas tāpat kā daudzi citi samazina izdevumus uz darbinieku atalgojuma rēķina, tomēr M.Andersons uzsver, ka «mums lieku štata vietu nav».

Plāno attīstīties

Klīniku vadītāji ir pietiekami optimistiski par nākotni, lai plānotu attīstību un turpmākas investīcijas. Piemēram, ARS neaptur iecerētos projektus un nākamgad plāno uzsākt 2007. gadā iegādātās bijušās Rīgas 4. slimnīcas ēkas rekonstrukciju. Veselības centrs 4 strādā ar pieaugumu un pat uzsāk jaunus projektus, lai nostiprinātu savas pozīcijas tirgū. «Kļūstam nervozi tikai tad, kad redzam neloģisku rīcību,» saka M. Rēvalds. Tomēr viņš norāda, ka lielās privātās veselības aprūpes kompānijas atrodas visai neapskaužamā situācijā - tām jākonkurē gan ar valsts un pašvaldību subsidētajām slimnīcām, gan nodokļus nemaksājošiem uzņēmumiem.

Līdz šim veselības centri vai poliklīnikas bijušas stabilākie uzņēmumi Latvijas veselības aprūpes nozarē un pagaidām neviens no lielākajiem šāda tipa uzņēmumiem par bankrotiem nerunā, saka A. Točiļenko, piebilstot, ka «svarīgi, lai tas tā arī paliktu», jo aizkulisēs ir dzirdētas runas par plāniem, kas varētu smagi skart ambulatoro, jo sevišķi primāro veselības aprūpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā sadodas rokās, lai ātri izstrādātu risinājumus cīņai ar Covid-19

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db, analizējot Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic 2008. gada finanšu rezultātus, secina, ka kompānija formāli jau ir maksātnespējīga, jo teju 30 milj.Ls zaudējumu dēļ tās pašu kapitāls ir negatīvs (- 25.27 milj. Ls), bet īstermiņa saistības trīs reizes pārsniedz apgrozāmo līdzekļu apjomu.

Laika stara vadošais finanšu eksperts Jānis Pinnis arī secina, ka airBaltic ir strauji iestājušās maksātnespējas pazīmes. «Formāli uzņēmums ir maksātnespējīgs,» tā viņš.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rada automatizēta plaušu ventilatora prototipu cīņai ar Covid-19

Zane Atlāce - Bistere, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieku un inženieru komanda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā rada prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kura ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi palīdzēt pacientiem ar "Covid-19" izraisītiem elpošanas traucējumiem, informē RTU pārstāve Lāsma Vaivare.

Visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama, tāpēc "Covid-19" smagāk skartajās valstīs to trūkst. Tomēr, kā saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas pētnieks Guntis Kuļikovskis, īsti funkcionējošu risinājumu vēl nav.

Latvijas zinātnieku, inženieru un ekspertu komandai pirmajā virtuālajā hakatonā "HackForce" izdevies radīt strādājošu automatizētu plaušu ventilatora prototipu. Pēc konsultācijām ar anesteziologiem un reanimatologiem tas vēl tiek pilnveidots, veidojot ierīci funkcionāli pilnvērtīgāku un lietošanai ērtāku, izstrādājot lietotāja saskarni. Jau veidojas sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts un Organiskās sintēzes institūts sniedz savu ieguldījumu zāļu pret HIV un dažādiem vēža veidiem meklēšanā – Ziemeļos, arī Latvijā, augošo bērzu tāss, kas izsenis tiek izmantota tautas medicīnā, satur aktīvu vielu detalēnu, kurai vērība modernajā medicīnā pievērsta salīdzinoši nesen. Koksnes ķīmijas institūtā ar 27 tūkst. Ls Eiropas fondu atbalstu tiks veikti pētījumi, kā šo vielu labāk un ekonomiskāk no Latvijā augošajiem bērziem iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielvārdes novadā jau devīto gadu AS «Latvenergo» darbinieki un biedrība «Mēs zivīm» no egļu zariem izgatavojuši 474 zivju mākslīgās nārsta ligzdas.

Nārsta ligzdas maijā izvietos Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles - katrā vietā pa aptuveni 200. Šogad pirmo reizi pilotprojektā tās arī ievietos kādā no Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšiem un, kad būs noticis nārsts, ikru paraugus nodos zinātniskajam institūtam «BIOR» izpētes veikšanai.

Piedaloties vairāk nekā 100 interesentiem, šogad ir izgatavots vislielākais zivju nārsta ligzdu skaits – 474. Iniciētais vides projekts attīstās: iepriekšējā gadā biedrības «Mēs zivīm» pārstāvji veica izpēti par nārsta ligzdu izvietošanas iespēju Pļaviņu HES ūdenskrātuves krasta līcīšos.

Šogad pirmo reizi 40 ligzdas tiks ieliktas Daugavā augšpus hidroelektrostacijas. Vēl viens šī gada jaunums, kuru plāno īstenot AS «Latvenergo", ir sadarbībā ar zinātnisko institūtu «BIOR» analizēt ikru paraugus no zivju mākslīgajām nārsta ligzdām, lai noteiktu ikru kvalitāti, zivju sugas un citus parametrus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums – Rīga, 24.-25. oktobris

Eva Berlaus, zvērinātu advokātu biroja <i>SORAINEN</i> vadošā partnere, Latvijas Privatā un Riska Kapitāla Asociācijas valdes locekle, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau nākamajā nedēļā Rīgā notiks ikgadējais Baltijas M&A un privātā kapitāla forums, kur šogad, kopā ar tradicionālajiem foruma organizatoriem, zvērinātu advokātu biroju SORAINEN, Dienas Bizness, Äripäev un Verslo žinios, organizatoru lomā piedalās arī visu triju Baltijas valstu privātā un riska kapitāla asociācijas. Pie tam līdz ar forumu, Latvijas Privātā un Riska Kapitāla Asociācija atzīmē savu desmit gadu jubileju.

Šo apstākļu iespaidā, kā arī tādēļ, ka šogad ir vērojama salīdzinoši liela rosība privātā un riska kapitāla industrijā (Latvijā, piemēram, nesen noslēgtais Latvijas Garantiju aģentūras konkurss, kā arī šajā vasarā pieņemtais Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums), forumā īpaša vieta tiks atvēlēta dažādām ar Baltijas privātā un riska kapitāla industrijas attīstību veltītām tēmām. Tā, piemēram, foruma pirmajā dienā, 24. oktobrī, ar idejām industrijas attīstības vecināšanai dalīsies EBRD (Agris Preimanis), Eiropas Investīciju Fonda (Richard Pelly) un arī Eiropas privātā un riska kapitāla asocijācijas (Michael Collins) pārstāvji; savukārt, 25. oktobrī īpašā sesijā tiks spriests par Baltijas valstu valdību lomu industrijas attīstībā un to, ko no valdībām sagaida industrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pirmo reizi Latvijā ļauj sievietes dzimumšūnas nobriedināt laboratorijā

Lelde Petrāne, 26.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Medicīnas dzimtbūšanas brīvlaišana

Mārtiņš Kapickis, [email protected], 18.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsonim, kurš ir medicīnas pakalpojumu epizodisks pircējs, pēdējo mēnešu notikumu rezultātā var rasties iespaids, ka visu šodienas nebūšanu patiesais cēlonis ir finansējuma trūkums un sistēmas nesakārtotība. Līdzīgi kā automobilim, kurš nevar braukt, jo šis tas ir salūzis, un piedevām benzīns aptrūcies. Ja tas tā būtu, tad dodiet naudu, samaziniet administratīvās izmaksas un optimizējiet ministrijas darbu! Vai ar to viss būs kārtībā?

Partijas rāda ar pirkstiem un vaino viena otru. Finansiālās virves vilkšanas sacensības rit pilnā sparā. Premjers velk savā, ministre savā virzienā. Pat panāktie «nepolitiskie» kompromisi ir maksimāli politizēti pseidosociālā miera nodrošināšanai. Patiesībā sabiedrībai ir kropls skats uz kroplu sistēmu, kas ir līdzīgi, kā skatīties uz sevi caur bojātām brillēm greizo spoguļu valstībā. Diemžēl šāds iespaids ir tikai aisberga redzamā daļa. Neredzamā daļa ir pagātnē un labojot to, būs iespējams kaut ko pozitīvu panākt šodien.

1991. gadā valstij iegūstot neatkarību, tai nebija nekādu ārējo parādu. Pensionāri palika bez reālām pensijām, bezdarbnieku pabalstu sistēma vēl bija bērna autiņos, līdz ar to tā nebija nedz dārga, nedz viegli izmantojama ļaunprātīgiem nolūkiem. PSRS rūpniecība jau bija kļuvusi konkurēt nespējīga un lauksaimniecība gandrīz vai naturāla. To var saukt par jaunu sākumu. Tika uzsākta kapitāla uzkrāšana, labi domāta denacionalizācija un privatizācija, kā arī radīti priekšnosacījumi samērā brīvai tirgus ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Baltijas M&A un privātā kapitāla balva tiek piešķirta Luminor, Food Union un Laumai

Dienas Bizness, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros, 4. oktobrī tika izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Visnozīmīgākie šā gada darījumi saņēma apbalvojumus trijās kategorijās.

Baltijas M&A gada darījums 2017 – Nordea un DNB darījums, kurā tika apvienoti uzņēmumi Baltijā

DNB, vadoša norvēģu finanšu pakalpojumu sabiedrība, un Nordea, lielākā finanšu pakalpojumu grupa Ziemeļeiropā, ir apvienojušas to darbības Baltijas reģionā, radot vadošu banku Baltijā ar spēcīgām saknēm Ziemeļvalstīs.

Šis ir lielākais darījums Baltijas valstu vēsturē – apvienoto aktīvu vērtība ir EUR 13 miljardi. Darījuma būtiskākais aspekts bija pārvarēt grūtības saistībā ar regulējumu: apvienošanai vajadzēja atļauju no ES Komisijas un Eiropas Centrālās bankas.

Baltijas privātā un riska kapitāla gada darījums 2017 – PAG Capital un Meridian Capital Management investīcijas sabiedrībā Food Union

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt no jaunās gripas vīrusa izraisītajām komplikācijām mirusi aptuveni 50 gadu vecā paciente, apstiprināja P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ieva Stibe.

«Pacientei bija elpošanas traucējumi, viņa bija pieslēgta pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Pie mums visu laiku atradās intensīvās terapijas nodaļām,» stāsta slimnīcas pārstāve. Jau vēstīts, ka šai pacientei pirmajai Latvijā jaunā gripa bija norisinājusies tik smagi. Šobrīd nav ziņu, ka vēl kāds no ar jauno gripu saslimušajiem cilvēkiem būtu smagā stāvoklī, vēsta diena.lv.

LIC aicina iedzīvotājus apsvērt ceļošanas nepieciešamību uz reģioniem, piemēram Ukrainu, kur jaunā gripa plaši izplatījusies. Lai pasargātos no gripas, regulāri jāmazgā rokas. Ja gaidāms ceļojums uz gripas skartajiem reģioniem, profilaksei varot lietot recepšu medikamentus Tamiflu un Relenza. Sejas maskas neesot iedarbīgs veids, kā sargāties no gripas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Argentīnas prezidentam jāmaksā 23 000 eiro sods par ballīti karantīnas laikā

LETA--AFP, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīnas prezidentam Alberto Fernandesam un valsts pirmajai lēdijai nāksies samaksāt trīs miljonus peso (aptuveni 23 000 eiro) soda naudās par dzimšanas dienas svinībām Covid-19 karantīnas režīma laikā.

Apmaiņā pret šo summu, kas tiks novirzīta labdarībai, tiks atcelta tiesvedība par karantīnas noteikumu pārkāpšanu.

Tiesnesis pirmdien piekrita prezidenta priekšlikumam, ka Fernandess pārskaitīs 1,6 miljonus peso prestižam institūtam, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi. Prezidenta dzīvesbiedre Fabiola Janjesa piedāvājusi ziedot 1,4 miljonus peso, ko tiesnesis arī apstiprinājis.

Prokuratūra sāka izmeklēšanu pret prezidentu pagājušajā gadā aizdomās par veselības protokola pārkāpumiem pēc tam, kad medijos tika nopludinātas fotogrāfijas, kurās redzamas pirmās lēdijas dzimšanas dienas vakariņas 2020.gada jūlijā prezidenta rezidencē Buenosairesas piepilsētā. Svētku vakariņās piedalījās vairāki desmiti viesu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

  • Baltijas M&A gada darījums 2017;

  • Baltijas privātā/riska kapitāla gada darījums 2017;

  • Baltijas izejošais darījums 2017;

  • Baltijas privātā un riska kapitāla nozares gada sasniegumu balva, ko pasniedz Eiropas Investīciju fonds.

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm dāvinās plaušu mākslīgās ventilācijas ierīces 100 tūkstoši eiro vērtībā

Lelde Petrāne, 26.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sniegtu atbalstu Covid-19 vīrusa inficēto personu ārstniecībai un ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju uzņēmums "Olainfarm" 25. martā pieņēmis lēmumu par atbalsta sniegšanu VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

AS "Olainfarm" ir uzsākusi plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtu iegādi 100 000 eiro vērtībā, kas tiks dāvinātas slimnīcai, lai nodrošinātu Covid-19 vīrusa inficēto personu ārstniecību.

Tāpat AS "Olainfarm" bez atlīdzības nodos ārstniecības iestādei pustonnu izopropilspirtu, kas izmantojams dezinfekcijas vajadzībām un Covid-19 vīrusa uzliesmojuma izplatības ierobežošanai.

"Mums ir liela atbildība ne tikai pret AS "Olainfarm" un visa uzņēmuma grupas darbiniekiem, bet, kā vienam no Baltijas lielākajiem farmācijas uzņēmumiem, arī pret mūsu valsti un iedzīvotāju veselību kopumā. Koronavīrusa izplatība ir jāierobežo un mums jābūt gataviem krīzes risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadus miljoniem zivju mazuļu tiek palaisti lielajā dzīvē jeb Latvijas ūdenstilpēs, lai nodrošinātu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamos ūdeņos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna nolūks ir arī mazināt antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmēt ilgspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Nākošajā plāna izpildes termiņā no 2014. līdz 2016. gadam plānots papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu zivju resursus, ielaižot 5,76 milj. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Tiks pilnveidota publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūra un palielināta iekšējo ūdeņu zivsaimnieciskā produktivitāte, katru gadu ielaižot 30-46 milj. zivju kāpuru un mazuļu. No 2014. līdz 2016.gadam plānots nodrošināt Daugavas baseina zivju resursu pavairošanu, kompensējot HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 milj. kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, tāpat tiks nodrošināts zivju resursu atražošanas efektivitātes zinātniskais novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa "Ideju kauss 2023" 12 laureātiem kopumā piešķirti 40 000 eiro ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju atzīts papildinātās realitātes mobilais risinājums "Fungo".

“Fungo” autoriem Keitai Augstkalnei un Klāvam Balamovskim-Kalniņam piešķirta pirmā vieta un 10 000 eiro atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai. Idejas autori izstrādājuši papildinātās realitātes mobilo spēli, kas motivē pusaugu onkoloģijas pacientus kustēties, tādējādi atbalstot un veicinot viņu rehabilitācijas procesu.

"Darbam ir jāturpinās un šis apbalvojums ir jāliek lietā! Mums ir daudz plānu, kā attīstīties, lai šo pārvērstu par kaut ko lielu un noderīgu," apbalvošanas ceremonijā sacīja “Fungo” idejas autors Klāvs Balamovskis-Kalniņš.

Otrā vieta un 7 000 eiro naudas balva piešķirta komandas “SUBmerge” inovatīvajam zemūdens dronam “Līdaka”. “SUBmerge” izstrādā video uzlabošanas programmatūru un tehnisko bāzi, lai palielinātu zemūdens redzamību un samazinātu zemūdens drona pašizmaksu vismaz trīs reizes, kā arī palielinātu vērtību klientam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrofirma Tērvete ieguvusi 28,01% AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju

Žanete Hāka, 14.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Agrofirma Tērvete iegādājusies vēl AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju, kā rezultātā tās īpašumā patlaban ir 28,01% uzņēmuma vērtspapīru, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopējais AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akciju skaits ir 876 tūkstoši, no kuriem 245,5 tūkstoši pieder AS Agrofirma Tērvete.

Kā liecina biržas dati, 42,08% uzņēmuma akciju janvāra beigās piederēja SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība.

AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija akcijas biržā sāka kotēt 2004.gadā. Patlaban viena uzņēmuma akcija maksā 1,98 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Georgs Jankovskis pirms vairāk nekā 50 gadiem licis pamatus jaunai ārstniecības metodei — osteorefleksoterapijai Georgs Jankovskis ir gan zinātnieks, gan ārsts, kurš vēl šobrīd, 88 gadu vecumā, regulāri pieņem pacientus.

picturegallery.13bb52a2-4b0b-47ab-ac05-2719013b3a87

Profesoru sastopam Latvijas Universitātes (LU) Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā viņa pieņemšanas laikā. 39 gadus vecajai Santai ir miopātija, iedzimts muskuļu vājums, ar kuru sirgstošie parasti ir spiesti savu dzīvi pavadīt ratiņkrēslā. Pēc osteorefleksoterapijas kursa Santa ir spējusi patstāvīgi nostāties kājās un staigāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar FOTO: Noteikti Baltijas nozīmīgāko uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu veicēji

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notiekošajā Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā 2016, apbalvojumus un atzinību trijās dažādās kategorijās saņēma mūsu reģiona ievērojamākie darījumi pēdējo 12 mēnešu laikā. Apbalvojumus ieguva Trilini Energy, Providence Equity Partners un FCR Media Group.

Baltijas gada M&A darījums 2016 - Trilini Energy iegādājies Eesti Gaas no Fortum un Gazprom (Igaunija).

Igaunijā bāzēta investīciju holdinga kompānija Trilini Energy no Fortum iegādājās 51% Eesti Gaas akciju (darījuma summa netiek atklāta), kā arī vēl 37% Eesti Gaas akciju no Gazprom par EUR 24,5 miljoniem.

Darījuma svarīgums izskaidrojams ar stratēģisku nozīmi enerģētikas sektoram, tā vērtību, kā arī to, ka vietējais investors iegādājas akcijas no ārvalstu investora.

Baltijas gada privātā/riska kapitāla darījums 2016 ‒ Providence Equity Partners pērk BITĖ grupu (Lietuva un Latvija)

ASV privātā kapitāla sabiedrība Providence Equity Partners, kas pārvalda vairāk nekā USD 45 miljardus, iegādājās Nīderlandē bāzētu sabiedrību Bite Finance International no Apvienotās Karalistes privātā kapitāla sabiedrības Mid Europa Partners (darījuma summa netiek atklāta). BITE ir starp 3 vadošajiem reģiona telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā mobilās telekomunikācijas un mobilā interneta pakalpojumus Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldot airBaltic pamatkapitālā, valstij jārīkojas kā privātajam investoram

Mārtiņš Tarlaps, ZVA Raidla, Lejiņš & Norcous jurists, 12.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laika publikācijas presē liek izdarīt minējumus par iespējamo turpmāko valsts rīcību ar tai piederošajām AS Air Baltic Corporation akcijām. Izskanējuši daudzi varianti – sākot no «pārdot savas daļas un aizmirst» līdz «izpirkt privātā akcionāra daļu un attīstīt pašu spēkiem».

Pa vidu ir privātā akcionāra piedāvājums piedalīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, pretim dodot lielāku ietekmi sabiedrības pārvaldē. Skaidrs ir viens – lai neradītu problēmas sev un airBaltic, valstij jebkurš lēmums par tās turpmāko līdzdalību airBaltic pamatkapitālā jāpieņem, ievērojot tā saucamo privātā investora testu.

20. gs. astoņdesmitajos gados Eiropas Komisija (EK) uzsāka aviācijas sektora liberalizāciju. EK mērķis bija nodrošināt tādus apstākļus, kas radītu efektīvu konkurenci aviopārvadātāju starpā. Vēsturiski nozarē dominēja lieli valsts uzņēmumi. Dalībvalstis nekautrējās izmantot administratīvos resursus, lai nodrošinātu maksimālas priekšrocības to kontrolētajām lidsabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru