Pēdējā laikā privātajos mežos ir dubultojusies mežu izciršana, un daudzi mežsaimnieki ir spiesti izcirst mežus, lai samaksātu par kredītiem, norāda Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Jānis Kinna.

«2007.gadā, kas ir pirms krīzes gads, tika izcirsti 10,12 miljoni, 2008.gadā bija kritums un tika izcirsti 8,96 miljoni kubikmetri, savukārt 2009.gadā tie jau bija 10,73 miljoni, un pērn 12,98 miljoni kubikmetru. Pieaugušas arī izcirstās platības. Ja 2008.gadā galvenajā cirtē tika izcirsti 30,6 tūkstoši hektāru, tad 2010.gadā – 48,7 tūkstoši hektāru,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service norādīja Kinna.

Viņš piebilda, ka krīzes laikā, kad cenas koksnei ļoti strauji samazinājās, privātie mežu īpašnieki arī ļoti strauji samazināja ciršanas apmērus. «Ja 2007.gadā privātajos mežos tika izcirsti 5,43 miljoni kubikmetru, tad 2008.gadā – 3,42 miljoni, bet 2009.gadā – vairs tikai trīs miljoni kubikmetru koksnes. Taču 2010.gadā privātie īpašnieki ir atsākuši meža ciršanu, un pērn tika nocirsti jau 5,35 miljoni kubikmetru koksnes. Ja visās cirtēs kopā valstī pēdējos desmit gados vidēji gadā izcirsti 10,8 miljoni kubikmetru koksnes, tad salīdzinoši 2008.gadā no šī apmēra bija izcirsti 83%, 2009.gadā – 99,4%, bet pērn – jau 120,2%,» klāstīja VMD vadītājs.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Grozījumi noteikumos par koku ciršanu ārpus meža paredz, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību, Db.lv informēja Rīgas pilsētas būvvaldes Vadītāja biroja galvenā speciāliste Kristīne Bašķere.

Rīgas pilsētas būvvalde 18.aprīlī piedalījās Zemkopības ministrijas organizētā starpministriju sanāksmē par grozījumiem MK 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža. Pretēji Būvvaldes priekšlikumiem, grozījumos tiek plānots paredzēt, ka turpmāk arī pilsētās, aizsargjoslās, kur ir aizliegums audzēt kokus, tos varēs cirst bez saskaņošanas ar pašvaldību. Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots noteikt, ka attiecīgā elektriskā tīkla īpašnieks vienpersoniski varēs izcirst visus kokus, kas pilsētās aug gar ielām, ja šie koki atradīsies aizsargjoslā gar elektriskajiem tīkliem.

Neskatoties uz sabiedrībā valdošo satraukumu par koku izciršanu, valstiskā līmenī tiek atvieglota kārtība koku ciršanai.

Ar Jūrmalas domes lēmumu Mellužu kāpās, kur zeme pieder satiksmes ministram Aināram Šleseram, apbūves laikā atļauta koku izciršana, šodien vēsta Dienas bizness.

«Viss notiek likumīgi, saskaņā ar jau apstiprināto detālplānu. Lai kā arī kādam nepatiktu Šlesers, mums bija jāapstiprina meža zemes transformācija Upes ielā 1a, pretējā gadījumā būtu jārēķinās ar tiesu darbiem un jāmaksā īpašniekam zaudējumi,» laikrakstam norādījis Jūrmalas mērs Ģirts Trencis. Viņš skaidrojis, ka nemaz tik daudz kokus nenocirtīšot.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome apstiprināja zemesgabalu sadali Jūrmalā Upes ielā, kur vairāk nekā 2 ha platībā pieder zeme A. Šleseram. Zemes gabals kvartālā pie jūras sadalīts vairākos zemes gabalos, lai tur varētu veidot savrupmāju apbūvi. Projektus ēkām izstrādājis SIA Arhitektu birojs Sīlis, Zābers&Kļava. A.Šlesers 2008. gada 10. martā noslēdzis nomas līgumu ar SIA AVADEL, lai firma sadalītajā zemesgabalā veiktu būvprojektam atbilstošu dzīvojamo un saimniecības ēku būvniecību iznomātāja vajadzībām.

Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Kamēr iepirkumos prevalēs zemākās cenas princips, par ilgtspēju runāt būs ļoti grūti . Šobrīd tas ļoti uzskatāmi redzams ceļu būves iepirkumos, kur asas konkurences apstākļos cīņas par uzvaru un zemāko cenu novedušas pie tā, ka uzvarētāju piedāvātās līgumcenas ir uz pusi vai pat 2,5 reizes zemākas par pasūtītāju paredzētajām.

Cik ilgi tā tas var turpināties, nozarē prognozēt neņemas. «Pieļaujam, ka būvdarbu sezonas otrajā pusē cenas varētu kāpt. Konkurence diez vai mazināsies, tāpēc lielu kāpumu neprognozējam,» pauž ceļu būves uzņēmuma Binders rīkotājdirektors Aigars Sēja.

Ceļu būvē valda īstermiņa domāšana – no valsts puses pieejamais finansējums zināms vien gada griezumā, vairākgadu programmas tiek pieņemtas vien zināšanai, kas neuzliek par pienākumu tās īstenot. Gadiem iepirkumos nav iespējams tikt vaļā no zemākās cenas principa. Papildu tam šoruden vēl gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Rezultātā «nozares uzņēmējiem nav ticības nākotnei, tādēļ visi cīnās šodienai,» notiekošo kodolīgi raksturo biedrības Latvijas ceļu būvētājs izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

Tirgus nepilnības šajā segmentā ir skaidri redzamas, jo privātie attīstītāji īres namu segmentā strādā Rīgā un Pierīgā, bet nav gatavi investēt tādos pašos īres namos reģionos, intervijā Dienas Biznesam saka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Jautāta, vai pašreizējos straujas inflācijas apstākļos tiks īstenota iecerētā zemas īres daudzdzīvokļu māju celtniecības programma, kā sākotnēji plānots, ministre saka:

Programma Ministru kabinetā ir akceptēta, pašlaik notiek sagatavošanas darbi, lai pretendenti varētu pieteikties. Finansējums šī mērķa realizācijai nav mainījies, un tas ir 43 milj. eiro apmērā, lai varētu uzbūvēt 700 īres dzīvokļus reģionos. Būvmateriālu un būvniecības izmaksu pieaugums ir fakts, kurš arī ietekmēs šīs ieceres īstenošanu. Tieši tāpēc ir noņemti m2 izmaksu ierobežojošie faktori, kas tika pārnesti uz māju, kā rezultātā dzīvokļi varētu kļūt ekonomiskāki – ar mazāku platību (m2 ). Granta daļa var būt līdz 30% no izmaksām, bet tā var būt arī mazāka, ja kopējie būvniecības izdevumi inflācijas dēļ būs pieauguši. Tas arī nozīmēs, ka iecerētā īres maksa 5 eiro/m2 tiks attiecīgi indeksēta no konkrētās mājas būvniecības izmaksām.

Lai uzņēmējiem mazinātu problēmas ar vagonu trūkumu, VAS Latvijas dzelzceļš meitas uzņēmums LDz Cargo savus vagonus pārreģistrē kā privātos, kas gan sadārdzina vagonu nomas maksu, taču ļauj kontrolēt kopējo vagonu parka kustību, norāda SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Visi vagoni, kas pēdējos trijos gados ir iepirkti, reģistrēti uz LDz Cargo vārda kā privātie. 2012.gadā tika iegādātas 200 jaunas platformas lieltonnāžas konteineru pārvadāšanai, un septembrī tiks piegādāti vēl 200 jauni vagoni graudu pārvadāšanai. Pērn tika izsludināts 100 kravas vagonu iegādes konkurss. Iepirkuma summa netiek atklāta.

Mačs skaidro, ka ir divu veidu vagonu parks - kopējais un privātais. Kopējā vagonu parkā ir visi tie vagoni, kas reģistrēti bijušajā PSRS telpā, un tos var izmantot ikviens no dalībniekiem, kuri ir vienojušies strādāt uz 1520 milimetru dzelzceļa platuma sliedēm. Ja vagons tiek iekrauts Latvijā un tiek aizvests uz Kazahstānu, tur to var atkal piekraut uz sūtīt kaut vai uz Vladivostoku. Latvijā vagons atgriežas tad, kad jāiziet tehniskā apskate. Privātais vagons savukārt tiek aizvests uz Almatu un pilns vai tukšs atgriežas Latvijā.

Koksnes cenu kritums biedēs privātīpašniekus doties uz mežu cirst, kā ari būtiski samazinās daudzu mežu īpašnieku aktivitātes mežu atjaunošanā un kopšanā, šodien raksta Dienas bizness.

Kā vienīgo stimulu mežu īpašniekiem kaut ko darīt M. Liopa redz piekļuvi ES struktūrfondiem, kuros pieteikto projektu realizācijai būs vajadzīga nauda, bet atbalsta maksājumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tāpēc banku piesardzības politikas apstākļos daļa īpašnieku tomēr ies cirst mežu. Vairāki nelieli privātmežu īpašnieki atzina, ka šogad arī kontrolējošām iestādēm vajadzētu saprast pašreizējo situāciju un nevērsties pret viņiem ar visu likumā paredzēto bardzību.

Vairāk lasiet 22. janvāra Dienas Mežu privātīpašnieki šogad samazinās apgriezienusbiznesā.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms 2016.gadā samazinājies teju par miljonu m3, iemesls ir privātmežu īpašnieku aktivitāšu apsīkums, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Privātmežu īpašniekiem ciršanai izsniegtās koksnes apjoms 2016. gadā ir trešais zemākais pēdējos 15 gados. Mazāka privātmežu īpašnieku vēlme izņemt ciršanas atļauju bija novērota tikai ekonomiskās recesijas plaukumā – 2008. un 2009. gadā, kad ciršanai attiecīgi tika izņemti attiecīgi 5,3 milj. m3 un 4,64 milj. m3 koksnes.

Vairāki DB aptaujātie privātmežu īpašnieki atgādina, ka viņu vēlmi cirst ietekmē ne tikai koksnes izstrādājumu cenu izmaiņas noieta tirgos, bet arī konkurentvalstu nacionālo valūtu vērtības kritums. Kā viens no piemēriem ir Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas nacionālo valūtu vērtības kritums pret eiro un ASV dolāru, kas veicinājis šo valstu eksportētās apaļkoksnes un koksnes izstrādājumu importu, bet tas savukārt negatīvi ietekmēja Latvijas mežsaimniekus, jo vēl vairāk palielināja apaļkoksnes cenu kritumu.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītās koksnes apjoms privātīpašnieku mežos sarūk, bet to kompensē pieaugums valsts mežos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Tas ir loģiski, jo pie sarukušajām apaļkoksnes cenām cirst nav vēlēšanās,» secina viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā Modris Fokerots. Viņš atzīst, ka ne jau pirmo reizi apaļkoksnes cenu līmenis privātmežu īpašniekus attur no ciršanas.

Arī vairāki DB aptaujātie privātmežu īpašnieki atgādināja, ka viņu vēlmi cirst ietekmē ne tikai koksnes izstrādājumu cenu izmaiņas noieta tirgos, bet arī konkurentvalstu nacionālo valūtu vērtības kritums. Kā viens no piemēriem ir Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas nacionālo valūtu vērtības kritums pret eiro un ASV dolāru, kas veicinājis šo valstu eksportētās apaļkoksnes un koksnes izstrādājumu importu, kas savukārt negatīvi ietekmē Latvijas mežsaimniekus, jo vēl vairāk palielināja spiedienu uz apaļkoksnes cenu kritumu.

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie grozījumi noteikumos "Par koku ciršanu mežā" var radīt risku bioloģiskai daudzveidībai un kokmateriālu eksportspējai, teica Latvijas Universitātes (LU) profesors, biologs Viesturs Melecis.

Profesors uzsver, ka jaunos mežos samazinās bioloģiskā daudzveidība. Ja platības būs viendabīgas un vienlaidus, tas var radīt arī kaitēkļu masveida pavairošanās riskus. Vecajās meža audzēs kokiem ir dobumi, kur putniem ligzdot, savukārt jaunās meža audzēs tas nav iespējams.

Melecis pieļauj, ka gadījumā, ja valdība pieņem grozījumus esošajā redakcijā, no Eiropas Komisijas (EK) Latvija saņems ne tikai aizrādījumus par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, bet pastāv arī risks, ka valstij nāksies maksāt naudas sodu.

"EK jau tagad Latvijai pārmet, ka mēs neesam pietiekami rūpējušies par bioloģisko daudzveidību un daudzas teritorijas ir nepietiekami aizsargātas un kontrolētas," brīdina Melecis.

Lai labiekārtotu pilsētas publiskās teritorijas, no 24.aprīļa līdz 7.maijam iedzīvotāji ir aicināti izteikt viedokli par paredzēto koku ciršanu Grīziņkalna parkā, Ziedoņdārzā un Krišjāņa Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Upes ielai, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Ziedoņdārzā paredzēts veidot jaunus stādījumus: kvalitatīvus skuju un lapu kokus, 500 lapu krūmus un vīteņaugus, 500 rožu, ziemciešu un zemsedzes, šo darbu realizēšanai nepieciešams izcirst 66 kokus, ieskaitot 29 asās egles, 9 purva bērzus un 6 vilkābeles.

Ziedoņdārzā izcērtamo koku saraksts un pamatojums izstrādāts, balstoties uz SIA Labie koki veikto koku inventarizāciju un sagatavoto dendrologa atzinumu. Ņemot vērā Ziedoņdārza kultūrvēsturiskās un dendroloģiskās vērtības, iespējamie izcērtamie koki tika analizēti īpaši rūpīgi. Vairākās parka vietās ir izveidojušies koku sējeņi, kas vēsturiskajā parka plānojumā nav atrodami. Šobrīd šo koku vainagi veido pārāk lielu noēnojumu, daži koki lielā vecuma dēļ ir sliktā stāvoklī un zaudējuši savu vizuālo kvalitāti.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko trešdien apstiprinājis, ka iecerējis ierasties oficiālā vizītē Austrijā, bet pēc tam - Latvijā.

«Austrija, Latvija un citas valstis pēc visa tā žoga, kas bija ap mums uzcelts, ir logs. Vēl vairāk - viens otrs sankcijas ieviesa. Tāpēc mums nākas ne gluži no jauna, taču jaunā līmenī, jaunā laikā cirst šos logus un būvēt ceļus,» Lukašenko teikto citē baltkrievu aģentūra «Belta».

Viņš piebildis, ka prezidenta uzdevums kopš Krievijas cara Pētera I laikiem ir «cirst logus uz turieni, uz kurieni mēs uzskatām par vajadzīgu».

«Ja prezidents aizbrauc uz Ķīnu, Indiju, Tuvajiem Austrumiem, tagad - uz Austriju, pēc tam - uz Latviju (..), tas nozīmē, ka prezidentam uz turieni jāuzbūvē ceļš,» norādīja Baltkrievijas līderis. «Viņa pēdās jāiet tiem, kam jāpārdod sava produkcija, kam tur jāpērk u.tml. Lūk mans uzdevums.»

Galds, divi krēsli un sols. Mēs ar fotogrāfu nelielajā Centrālcietuma ieslodzīto tikšanās kabinetā gaidām Latvijas pazīstamāko nacionālboļševiku Vladimiru Lindermanu, kurš pirms nepilna mēneša deportēts no Krievijas. Tur viņš uzturējās kopš 2002. gada novembra, kad ar mērķi iesaistīties Krievijas politiskajos procesos pameta Latviju.

Tagad Lindermans atvests uz tikšanās kabinetu un, mazliet samulsis, paraksta cietuma administrācijas prasīto rakstisko apliecinājumu, ka tiešām ir ar mieru sniegt interviju Db. Mūsu saruna notiek krievu valodā, taču tas nebūt nenozīmē, ka Lindermans neprastu latviski. Viņš vienkārši vēlas izteikties iespējami precīzāk.

Kā jūs deportēja uz Latviju?

Čekisti mani aizturēja uz ielas. Maskavā. Pēc tam notiek procedūra, ir tiesa, kas lemj par deportāciju. Sākumā atrados izvietošanas izolatorā, mani nolaupīja no turienes, bija iesaistīti trīs, četri specdienesti, tostarp federālā milicija, kopā trīsdesmit cilvēku. Ielika mašīnā, aizveda. Nolaupīja no izolatora. Es zināju, ka mani deportēs, gribēju, lai Latvijas vēstniecība pakontrolē šo procesu, jo tie puiši, kas noņēmās ar manu deportāciju, varēja mani nogādāt ne tikai uz Latviju, bet arī uz mežu varēja aizvest un norakt. Tad mani izveda uz Pleskavas apgabalu, tad uz pierobežas pilsētu Balviem.

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Ceturtdien, 23.aprīlī, Saeimā plānots trešajā lasījumā balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz atņemt iespēju vidējiem un lieliem uzņēmumiem pašiem izvēlēties savu sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, un grozījumi var neatgriezeniski sagraut tirgus struktūru, izspiežot no tā privātos atkritumu apsaimniekotājus, uzskata Konkurences padome (KP).

KP skaidro, ka šobrīd patērētāji un nelielie uzņēmumi izmanto pašvaldību izvēlētus atkritumu apsaimniekotājus, bet noteiktiem kritērijiem atbilstošiem lielākajiem uzņēmumiem likums paredz iespēju savu atkritumu apsaimniekotāju izvēlēties pašiem. Tādējādi, pat ja pašvaldība bez iepirkuma rīkošanas izmanto sev piederoša atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumus, tirgū var darboties un konkurēt arī privātie uzņēmumi, kas apkalpo tieši uzņēmumus.

Ja šī iespēja tiks atņemta, privātie atkritumu apsaimniekotāji tiks pilnībā izslēgti no tirgus tajās pašvaldībās, kur bez iepirkuma darbojas pašvaldības uzņēmums – šobrīd tādas ir 56 no 119 Latvijas pašvaldībām. Pēc Rīgas pašvaldības lēmuma atkritumu apsaimniekošanu organizēt publiskās un privātās partnerības formā īstenošanas arī šis tirgus tiks slēgts konkurencei uz 20 gadiem, uzsver KP.

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.