Privatizācija daudziem valsts uzņēmumiem radīja otro elpu

2002. gada 17. septembris plkst. 14:44
Autors: Māris Ķirsons kirsons@db.lv
Sadaļa: Ražošana
Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas grūti laiki bija arī kokrūpniecības, teksilizstrādājumu, metālapstrādes un citu jomu rūpniekiem, jo to noieta tirgus ar nelieliem izņēmumiem bija tikai un vienīgi bijusī PSRS, no kurienes reizēm tā arī netika saņemta samaksa par nosūtītajām precēm. Tāpēc tobrīd bija bažas par vairāku Latvijas rūpniecības uzņēmumu turpmāko pastāvēšanu. Privatizācijas aģentūras Kontroles departamenta direktors A. Freibergs atzīst, ka savulaik, piemēram, par problemātisku tika uzskatīta Ogres trikotāžas kombināta tālākā pastāvēšana, tomēr uzņēmuma vadība un privatizētājs a/s Baltijas Holdings spēja iegūt ne tikai Latvijas tirgu, bet arī nišas attīstīto valstu tirgū. «Bija vajadzīgs laiks, lai Latvijā esošie rūpnieki pierādītu savu spēju ražot kvalitatīvas preces un savlaicīgi piegādāt tās rietumvalstu tirgotājiem, lai tie uzticētos mūsu uzņēmumiem,» norāda A. Freibergs. Viņš gan atzīst, ka bieži vien rietumvalstu tirgū, piemēram, Latvijā ražotos tekstilizstrādājumus tirgo ar citām pasaulē daudz pazīstamākām preču zīmēm. Vēl kā pozitīvu piemēru A. Freibergs min a/s Lauma vadību, kura spēja attīstīt uzņēmumu un padarīt to par pelnošu. Vēl kā pozitīvus privatizācijas piemērus Ā. Freibergs min Liepājas metalurģiskā kombināta, Sauriešu būvmateriālu kombināta un daudzu citu ražotņu privatizāciju. Savukārt Rīgas kuģu būvētava, Latvijas Balzams gan pirms, gan arī pēc privatizācijas ir peļņu nesoši uzņēmumi. Turklāt, piemēram, Rīgas kuģu būvētavas saimnieki ir panākuši, ka šajā uznēmumā ne tikai ārzemnieki remontē savus kuģus, bet arī izvieto pasūtījumu kuģa būvei. Lai arī ļoti smagā ekonomiskajā situācijā pirms privatizācijas bija Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca un investori neattaisnoja cerības uz elektrodzinēju lielo noietu Krievijā, tomēr rūpnīca ir izdzīvojusi, jo saimnieki, optimizējot ražošanu, rūpniecībai nevajadzīgos uzņēmuma korpusus pārdodot, rada naudu uzņēmuma attīstībai un saglabāja darba vietas. Tāpat par sekmīgu A. Freibergs uzskata Grindeks privatizāciju, kur vispirms tika veikta privātā kapitāla piesaiste. Turklāt šajā izsolē investora nosolītā nauda palika privatizējamā uzņēmumā un par to tika nopirkta Igaunijas farmaceitiskā fabrika un šobrīd ir izdzīvojuši abi uzņēmumi.Savukārt mežrūpsaimniecību privatizācija ir nesusi gan pozitīvus, gan arī negatīvus rezultātus, jo konkurences cīņā ir izdzīvojušas tās mežrūpsaimniecības, kuras investēja dziļākā koksnes pārstrādē, nevis nodarbojās ar ciršanu un apaļkoksnes pārdošanu. Kā vienu no pozitīvajiem piemēriem A. Freibergs min Strenču MRS privatizāciju, kuras rezultātā šobrīd uzņēmums ražo koksnes izstrādājumus ar augstu pievienoto vertību. Līdzīgi ir arī ar kūdras ieguvējiem, jo labākā situācijā ir tie, kuri pārdod kūdras izstrādājumus, nevis neapstrādātu izejmateriālu.