Būvniecība un īpašums

Privatizācijas aģentūras saņemtie maksājumi par valsts īpašumiem sasniedz 10,39 miljonus eiro

Žanete Hāka, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 10,39 miljonus eiro, kas ir par 0,43 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē PA pārstāvji.

Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns skaidro, ka, neskatoties uz to, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, PA spējusi piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus.

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 4,13 miljoni eiro. No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,37 miljoni eiro, 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,27 miljoni eiro, 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,2 miljoni eiro, 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,23 miljoni eiro. No šīs summas 103,87 tūkstoši eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

Privatizējamo valsts īpašuma objektu sertifikātu uzkrāšanas kontos 2013.gadā ieskaitīti 61 238 privatizācijas sertifikāti un 1 592 īpašuma kompensācijas sertifikāti. To kopējā nominālvērtība ir 2,5 miljoni eiro.

2013.gadā aģentūra pārskaitīja valsts budžetā un citām valsts institūcijām ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas un parādu kapitalizācijas 7,83 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,28 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Ieņēmumi no valsts īpašumu iznomāšanas (bez PVN) sasniedza 0,74 miljonus eiro, kas ir par 0,27 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Tāpat 2013.gadā aģentūra pārskaitīja valsts budžetā nodokļus 0,78 miljonu eiro apmērā. Savukārt, pašvaldību budžetos aģentūra pārskaitījusi nekustamā īpašuma nodokli par iznomātajiem valsts īpašuma objektiem (ēkām un zemi) 0,36 miljonu eiro apmērā.

Šogad lielākie PA darba uzdevumi būs investoru piesaistes pabeigšana AS Citadele banka un VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošana. Kopumā atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam ar VSAA plānots pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, pārdodamo kapitāla daļu īpatsvars sabiedrību pamatkapitālā svārstās no 0,82% līdz 14,75%.

Plānots, ka šā gada pirmajā pusgadā tiks organizēta un veikta valsts kapitāla daļu novērtēšana un PA strādās pie pārdošanas noteikumu projektu izstrādes. Pirmos pirkuma līgumus plānots noslēgt šā gada trešajā ceturksnī.

Uz 2013.gada 31.decembri PA valdījumā ir 1494 valsts dzīvokļu īpašumi un pārvaldīšanā atrodas 329 dzīvojamās mājas. Privatizācijā procesā atrodas 648 apbūvēti zemes gabali, 3 neapbūvēti zemes gabali, 39 valsts īpašuma objekti, valsts kapitāla daļas 9 sabiedrībās un valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 49 kapitālsabiedrībās.

PA ir akciju sabiedrības Reverta un Citadele bankas akcionārs, un SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (HipoNĪA) dalībnieks. 2013. gada 31.decembrī Aģentūrai piederēja 84,15% Reverta akciju, 75% mīnus viena Citadele bankas akcija un 100% HipoNĪA kapitāla daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VK: Pienācis laiks lemt par privatizācijas pabeigšanu

Žanete Hāka, 02.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos

Dienas Bizness, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PA kļūst par vienīgo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotāju valstī

Žanete Hāka, 03.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas aģentūras ieņēmumi no privatizācijas pērn - 8,53 miljoni eiro

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 miljoni eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: «Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūra Citadeles pārdošanas darījumu gribētu noslēgt līdz Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistiem atzina Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Pēc tam darījumam vēl būs jāsaņem uzraugu - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Lietuvas Centrālās bankas un Šveices finanšu tirgus uzrauga, Konkurences padomes - piekrišana.

Patlaban potenciālie pircēji veic apstiprinošo padziļināto bankas izpēti jeb «confirmatory due diligence». Tas notiks vēl nedēļu vai divas, un līdz jūlija beigām investori sagatavos pārapstiprināto piedāvājumu, kā arī komentārus un priekšlikumus par piedāvāto pirkuma līguma versiju. Tad process varēs virzīties tālāk.

Privatizācijas aģentūra neatklāj, cik investori turpina strādāt pie šī darījuma.

Savukārt bankas akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā jeb IPO variants ir plāns «B». Loginovs skaidroja, ka IPO kļuva par «plānu B», jo Eiropas Komisija aprīlī atvēra padziļināto izmeklēšanas procedūru par valsts atbalstu Citadelei un Revertai. Šādos apstākļos stratēģiskajam investoram var izskaidrot situāciju, investors var veikt padziļināto izpēti un izprast situāciju, savukārt IPO gadījumā «nav neviena investora, kam var apsēsties un izskaidrot, viss ir jāsaliek prospektā», skaidroja Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas sertifikātu kontus apkalpos arī Privatizācijas aģentūra

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevums ir deleģēts arī VAS Privatizācijas aģentūra, informē Altum.

Līdz ar to Privatizācijas aģentūra ir tiesīga pārņemt privatizācijas sertifikātu kontus, kas atvērti likvidējamajā akciju sabiedrībā Latvijas Krājbanka, kā arī nodrošināt to pārcelšanu uz Altum, ja tā būs saņēmusi iedzīvotāja atbilstošu pieteikumu konta pārcelšanai. Papildus tam iedzīvotāji ar Altum starpniecību varēs saņemt informāciju par kontā veiktajiem darījumiem (konta izraksta veidā), neveicot privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanu.

Līdzko Privatizācija aģentūra pārņems sertifikātu kontus no Latvijas Krājbankas, Altum noslēgs sadarbības līgumu ar Privatizācijas aģentūru, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanas pakalpojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par investoru piesaisti AS Citadele banka Privatizācijas aģentūra (PA) starptautiskajai investīciju bankai Societe Generale samaksājusi atlīdzību divu miljonu eiro apmērā, bet starptautiskajam juridiskajam birojam Linklaters izmaksāti 493 125 eiro, aģentūru LETA informēja PA.

PA 2014.gada izdevumos ir ietverts paredzētais maksājums konsultantam Societe Generale par investoru piesaisti divu miljonu eiro apmērā, kas tiks izmaksāts šajā gadā. Tāpat konsultantam tiks izmaksāti attaisnotie izdevumi 96 650 eiro apmērā.

Savukārt līdz 2014.gada beigām Linklaters ir samaksāti 493 125 eiro, no kuriem 490 000 eiro ir atlīdzība, bet 3125 eiro kā attaisnotie izdevumi bez pievienotās vērtības nodokļa. Papildus šogad PA Linklaters varētu izmaksāt vēl 30 000 eiro.

Iepriekš PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA stāstīja, ka Societe Generale uzdevums bija sagatavot un ieviest privātā kapitāla piesaistes stratēģiju, tostarp īstenot mārketinga aktivitātes un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij piederošā Privatizācijas aģentūra mainījusi nosaukumu uz AS «Publisko aktīvu pārvaldītājs «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)», liecina «Firmas.lv» informācija.

Komercreģistrā aģentūras nosaukuma maiņa iegrāmatota pirmdien, 3.jūnijā.

2018.gadā «Publisko aktīvu pārvaldītāja «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» apgrozījums bija 2,559 miljoni eiro, kas ir par 14,3% mazāk nekā gadu iepriekš, taču tās zaudējumi pieauga vairākkārtīgi un sasniedza 3,395 miljonus eiro.

Tostarp apgrozījumā lielāko daļu veidoja ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācijas un atsavināšanas - 880 000 eiro, kā arī ieņēmumi no valsts nekustamo īpašumu pārdošanas - 732 400 eiro.

2018.gada 31.decembrī «Publisko aktīvu pārvaldītājam «Possessor» (Privatizācijas aģentūra)» bija četras meitaskompānijas - likvidējamā AS «Reverta» ar līdzdalības daļu kapitālā 96,89%, likvidējamā SIA «Hiponia» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%, SIA «FeLM» ar līdzdalības daļu kapitālā 100% un SIA «Reap» ar līdzdalības daļu kapitālā 100%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valstij piederošās Grindeks un Valmieras stikla šķiedra akcijas pārdod par 2 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. novembrī biržas Nasdaq Riga izsolēs pārdotas valstij piederošās un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošās zāļu ražotājas AS Grindeks 219 780 akcijas par 3,85 eiro par vienu akciju un stikla šķiedras ražotājas AS Valmieras stikla šķiedra 425 609 akcijas par 2,85 eiro par vienu akciju. Akciju pārdošana papildinās valsts speciālo pensiju budžetu ar gandrīz diviem miljoniem eiro, informē birža.

Akciju pārdošanu organizēja VAS Privatizācijas aģentūra sadarbībā ar biržu Nasdaq Riga. Iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā, izsolē varēja piedalīties biržas Nasdaq Riga biedri. Izsolēs kopā tika saņemti 239 akciju pirkšanas pieteikumi.

«Investori mūs šodien patīkami pārsteidza. Pieprasījums pēc akcijām bija negaidīti augsts un būtiski pārsniedza piedāvājumu. Tas, ka esam veiksmīgi pārdevuši visas akcijas par augstāku cenu nekā izsoles sākumcena, liecina, ka tirgus dalībnieki ir gatavi investēt pieredzējušos uz eksportu orientētos uzņēmumos. Papildus labie izsoles rezultāti ir ļāvuši papildināt valsts speciālo pensiju budžetu ar gandrīz 2 miljoniem eiro,» teica Vladimirs Loginovs, VAS Privatizācijas aģentūra valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Varbūt pienācis laiks likt izšķērdētājiem maksāt?

Ivars Jakovels, Jelgavas domes neatkarīgais deputāts, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To, ka uzņēmējs Kirovs Lipmans sūdzas par valsts iestāžu attieksmi konkrētā lietā, bet valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra Ministru kabineta uzdevumā – ar viņu tiesājas, pamanīju jau aptuveni pirms gada.

Mums katram var būt atšķirīgs viedoklis par Kirovu Lipmanu, bet gadījums bija patiešām kliedzošs. Iesākumā valsts iestāde - Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija (FKTK) izsniedza izziņu, ka uzņēmēja dēls drīkst iegādāties AS «Grindeks» akcijas un pēc to iegādes nevajadzēs izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Pēc tam iestāde apgalvoja tieši pretējo - ka tā darīt tomēr nedrīkstēja un Lipmanu ģimenei iestājies pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Iestāde jau ne par ko neatbild, savu viedokli tā var arī mainīt, un cietējs ir tas, kurš pārsteidzīgi uzticējies FKTK. Tā kā uzņēmējs nebija gatavs katru dienu pakļauties jaunai ierēdņu un politiķu garastāvokļa maiņai, tiesu darbos iesaistījās arī Privatizācijas aģentūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizmantoti palikuši 2,5 miljoni privatizācijas sertifikātu

Žanete Hāka, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu, informē Privatizācijas aģentūra.

Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem.

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvāku privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, 2016. gadā visi privatizācijas sertifikātu (t.sk. par nodzīvoto laiku, politiskām represijām un īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kas iepriekš bija atvērti AS Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), ir “pārcelti uz PA, kas šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Precizēta - Dombrovskis: Valsts nevar cerēt atgūt visus finanšu sistēmas glābšanā ieguldītos līdzekļus

LETA, 16.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajiem "Parex banka" valdes locekļiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim nāksies atmaksāt SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) un kādreizējās Privatizācijas aģentūras meitassabiedrībai SIA "Reap" 124,3 miljonu eiro zaudējumus, izriet no Augstākās tiesas (AT) Civillietu departamenta pieņemtā lēmuma.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, AT Civillietu departaments trešdien izskatīja Kargina un Krasovicka kasācijas sūdzību, kā arī "Possessor", "Reap" un AS "Reverta" pretsūdzību par Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 25.janvāra spriedumu. AT nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, līdz ar to ir stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, kurš noteica bijušajiem bankas akcionāriem par labu "Reap" un "Possessor" atlīdzināt 124,3 miljonus eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

AT atzina, ka tai nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Privatizācijas aģentūras valdē ievēl Alvi Mitenbergu

Žanete Hāka, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra valdes locekļa amatā ievēlēts Alvis Mitenbergs, informē Ekonomikas ministrija.

A.Mitenbergs 2003. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē Latvijas Universitātē. A.Mitenbergam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze jurista amatā AS Swedbank, no kuriem pēdējos 11 gadus viņš strādājis vadošā jurista amatā Aizdevumu atgūšanas daļā.

Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amata kandidātu atlases nominācijas komisija lūdza izvirzīt kandidātus vairākām nevalstiskajām organizācijām (Latvijas Komercbanku asociācijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un biedrībai Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls) un izvērtēja izvirzīto kandidātu zināšanu un kompetenču kopumu, kā arī atbilstību Privatizācijas aģentūras valdes locekļa amatam izvirzītajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Vēsturiskais Daugavgrīvas cietoksnis nevienam nav vajadzīgs

Laura Mazbērziņa, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavgrīvas cietoksnis ilgus gadus bijusi ierobežotas piekļuves teritorija un pildījis militāras funkcijas. Šobrīd pussabrukušo cietoksni uzrauga biedrība «Bolderājas grupa», kura par to saņem 440 eiro mēnesī. Rezultātā netālu no Rīgas centra esošais kultūras piemineklis, kuram būtu liels potenciāls kļūt par pieprasītu tūrisma objektu - līdzīgi kā Daugavpils cietoknim, ir kritiskā un nolaistā stāvoklī.

«Diemžēl tā situācija tur ir tāda, ka neviena valsts vai pašvaldības institūcija nav ieinteresēta to pārņemt un attīstīt kā kultūras pieminekli. Esam sagatavojuši Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par privatizācijas izbeigšanu un līdz ar to MK būs jālemj, kam to nodot,» komentē Guntis Kārkliņš, VAS «Privatizācijas aģentūras» sabiedrisko attiecību vadītājs.

Saskaņā ar MK 2000. gada 30. augusta rīkojumu nekustamais īpašums Birzes ielā 2, Rīgā (Daugavgrīvas cietoksnis) ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai Aizsardzības ministrija ar SIA «Aumeisteru muiža» uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgumu. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmumam Hiponia aizdomas par pret to īstenotu reiderisma shēmu

LETA, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā investoru grupa, kas pērk valstij piederošās bankas Citadele akcijas, nepiekrīt pirkuma līguma publiskošanai, sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Viņa atgādināja, ka investoru piesaistes procesā bija svarīgi ievērot konfidencialitātes prasības, lai darījums varētu notikt - 2014.gada 5.novembrī parakstīts bankas Citadele akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, 12 starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors L.L.C. «Ievērojot Latvijas sabiedrības lielo interesi un tiesības iegūt plašāku informāciju par šo darījumu, ekonomikas ministre Dana Reizniece–Ozola lūdza Privatizācijas aģentūrai izvērtēt iespēju publiskot bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu vai tā būtiskākos nosacījumus,» minēja Urpena.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas akciju pirkuma līgumā ir ietverti konfidencialitātes nosacījumi, kas paredz publiski sniegt tikai tādu informāciju, ko saskaņojušas abas līguma puses. Ar investoru saskaņotais publiskojamās informācijas saturs un apmērs paredz izplatīt informāciju par būtiskajiem līguma nosacījumiem, patiesajiem labuma guvējiem darījumā un dalībniekiem piederošo akciju apmēru pēc darījuma noslēgšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūra nolīgta auditorkompānija KPMG, kas izvērtēja iespējamo rīcību ar Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom, rosina abus uzņēmumus apvienot un akcijas tirgot biržā, vēsta Latvijas Radio.

Kamēr ar scenārijiem nav iepazīstināti politiķi, detalizētāku informāciju par izpētes secinājumiem ne tā veicēji, ne pasūtītāji neatklāj.

Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Latvijas Radio atzina, ka piedāvājums ir «kombinācija no iepriekš diskutētajiem scenārijiem", figurē gan jautājums par apvienošanās iespējām, gan fondu tirgu piesaistīšana un publisks piedāvājums biržā.

Auditori arī mēģinājuši izrēķināt, kāda būs papildu vērtība, ja abus uzņēmumus apvienotu. Lai gan pagaidām ciparus atklāt nevar, runā esot par ciparu virs 100 miljonu eiro vairāku gadu garumā, atzinis Loginovs.

KPMG Baltics vadības pārstāve Evija Miezīte skaidroja, ka visās Eiropas valstīs eksistē vismaz viens integrēts telekomunikāciju operators, kas sniedz gan fiksēto, gan mobilo sakaru pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ierēdņu un politiķu bezatbildības meistarstiķis

Kirovs Lipmans - AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.

2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?

Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesa noraida bijušo Parex bankas īpašnieku prasību pret valsti un finanšu institūcijām

Žanete Hāka, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 25.novembrī pilnībā noraidīja prasītāju prasību pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gadā slēgto Ieguldījuma līgumu.

Tiesa piedzina no Valērija Kargina, Viktorija Krasovicka, Georgija Krasovicka un Aleksandras Krasovickas ar lietas vešanas saistītos izdevumus - par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 7500 eiro no katra, par labu AS Reverta 7500 eiro no katra, par labu VAS Privatizācijas aģentūra 7500 eiro no katra un par labu VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum (iepriekš - VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) 6951,68 eiro no katra. Pilns spriedums tiks sastādīts 9.decembrī un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

AT Civillietu tiesu palāta lietu izskatīja sakarā ar prasītāju apelācijas sūdzībām Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru arī tika noraidīta prasība pret Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā, AS Reverta, VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka un VAS Privatizācijas aģentūra par 2008.gada 10.novembra Ieguldījuma līguma un 2008.gada 2. un 3.decembra Vienošanās par grozījumiem Ieguldījuma līgumā, tajā skaitā – visu to ietvaros sniegto garantiju un apliecinājumu atzīšanu par spēkā neesošiem, 2008.gada 4.decembrī noslēgto Hipotēku un Finanšu ķīlas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ierakstu dzēšanu zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru