«Manuprāt, mūsu ceļu tīkls jābūvē par pašmāju resursiem, lai sekmētu ekonomisko attīstību. Protams, sekojot radikāli zaļiem viedokļiem, varam vispār neko neapsaimniekot, neko nepaplašināt, bet tad grants būs jāimportē un naudas plūsma aizies uz citām valstīm,» uzskata a/s Latvijas valsts meži (LVM) Nekustamo īpašumu Zemes dzīļu apsaimniekošanas daļas vadītājs Juris Ružāns un stāsta, ka LVM ir 112 smilts un grants karjeri visā Latvijā. Jaunu karjeru izveide atkarīga no apsaimniekojamo objektu pieejamības un ceļu izbūves nepieciešamības, piektdien raksta laikraksts Diena.

Karjeru veidošanas vietu atrašanās pakārtota apstāklim, kur vispār ir derīgais izraktenis. Vispirms jāpēta un jāmeklē, kur atrodama grants, saka J. Ružāns. Pirms ieguves vietas izveides tiek ņemti vērā daudzi aspekti, arī ietekmes uz vidi faktors. Zonā, kur ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, uzņēmums pat neizskata karjera izveides iespēju. Vides eksperts apseko teritoriju, un tikai tad, ja konstatē, ka nav apstākļu, kas ierobežotu karjera izveidi, sākas karjera veidošana.

Ja teritorijā, kur konstatēts derīgais izraktenis un no infrastruktūras viedokļa būtu ērti veidot ieguves vietu, tomēr ir biotopi, retu sugu putnu ligzdas, specifiskas sūnas vai jebkādi aizsargājami augi un dzīvnieki, saimnieciskā darbība netiek veikta, jo dabas aizsardzība ir pirmajā vietā.

Tomēr tiek respektēta ne tikai dabas specifika, bet arī pašvaldību viedoklis. «Ir daudz faktoru, kas jāņem vērā. No 100 iecerētajām vietām grants ieguve realizējas apmēram 25 vietās, pārējās idejas dažādu iemeslu dēļ nākas atmest,» atklāj J. Ružāns.

Derīgo izrakteņu ieguves izstrādes projekta gaitā tiek saņemta pašvaldības atļauja un saskaņots rekultivācijas veids – pēc resursa ieguves šajā teritorijā vai nu tiek stādīts mežs, vai arī tiek izveidota ūdenstilpne. Ja grants ieguve tikusi veikta zem gruntsūdens līmeņa, tad ierīko ūdenstilpni. Ja līdz gruntsūdens līmenim, tad iestāda mežu.

60% gadījumu tiek veidotas ūdenstilpnes. «Ūdenstilpnes ierīkošana samazina meža platību, bet pārējo, izņemot ainavu, neiespaido. Pie ūdenstilpnēm vēsturiski saglabājas ceļi, meža dzīvniekiem dzeršanas vietas, ugunsdzēsējiem ir iespēja no turienes ņemt ūdeni ugunsgrēku gadījumā,» skaidro LVM pārstāvis.

Plašāk lasiet rakstā Jāizmanto vietējie resursi piektdienas, 5.jūnijā laikrakstā Diena (6.lpp)!

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu