Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Latvijas kinoteātros pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu, kas ir trīsreiz vairāk nekā 2021.gadā, informē Nacionālā kino centra (NKC) pārstāve Kristīne Matīsa.

NKC apkopojis aizvadītā gada statistikas datus filmu nozarē, un 2022.gada filmu izrādīšanas dati liecina, ka skatītāji atgriežas kinoteātros, interese par Latvijas filmām pieaugusi divkārt salīdzinājumā ar pandēmijas ierobežojumu ietekmēto 2021.gadu.

Aizvadītais gads kinoteātros Latvijā un pasaulē iezīmēja vairākas tendences - filmu izrādīšanu klātienē vairs neierobežoja nekādi epidemioloģiskie aizliegumi, bet konkurence par skatītāja uzmanību bija ļoti sīva, jo uz ekrāniem parādījās liels daudzums "pandēmijas aizkavētu" filmu, turklāt pēdējos gados arvien populārāka kļuvusi filmu skatīšanās tiešsaistē.

NKC vadītāja Dita Rietuma skaidro, ka aizgājušo gadu nosacīti var uzskatīt par atgriešanos normalitātē - ģeopolitiskie satricinājumi un pandēmijas ierobežojumu atstātās pēdas filmu skatīšanās ieradumos ir jūtamas ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tomēr pamazām skatītāji atgriežas kinoteātros, par to liecina arī Latvijas kino apmeklējumu statistika, kas uzrāda pozitīvu tendenci, lai gan 2019.gada līmenis, kad Latvijā tika nopirkts 2,7 miljoni kinobiļešu, vēl nav sasniegts.

Veca un neizmantojama benzīnkanna kā augstas kvalitātes interjera diezaina priekšmets? Tieši šāda ideja radusies dāņu zīmolam Danish Fuel, kas iepērk senās oriģinālās vācu degvielas kannas un veido no tām čemodānus uz riteņiem, bāra vai vannasistabas skapīšus.

Kannas pārvērtību process ilgst trīs nedēļas – vispirms notiek griešanas, urbšanas un slīpēšanas darbi, tad kannas tiek apdedzinātas un apstrādātas ar smilšu strūklu, tām tiek izveidota jauna virsma. Iekšējie plaukti tiek veidoti no saplākšņa. Katra priekšmeta izveide ir roku darbs.

Viena šāda diezaina priekšmeta cena ir 469 eiro, liecina informācija zīmola mājaslapā.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Vakar, 29. maijā, noslēdzās projektu iesniegšana Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajiem konkursiem par valsts finansējuma piešķiršanu filmu projektu attīstīšanai un debijas filmu ražošanai. Kopā saņemts liels skaits projektu – 52, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Tas, ka tik liels skaits projektu iesniegts konkursiem, kas vērsti uz jaunu ideju attīstīšanu, apliecina, ka filmu nozare ir vitāla un radoša un nepieciešams valsts atbalsts ieceru īstenošanā,» secina NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. «Debijas konkursu izsludinājām pirmo reizi un nezinājām, cik liela atsaucība sagaidāma. No 17 iesniegtajiem projektiem 12 ir spēlfilmu projekti – tas ir saprotams, jo lielākā daļa jauno autoru bieži vēlas apliecināt sevi tieši spēlfilmu veidošanā. Žēl, ka iesniegts tikai viens animācijas filmas projekts – tas var liecināt gan par jauno autoru trūkumu, gan par to, ka producenti nelabprāt iesaistās jaunu autoru iniciatīvu atbalstīšanā.» Debijas konkursa finansējums ir 186 tūkstoši eiro.

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā, norāda laikraksts. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbiniekiem Stopiņu novadā kādā garāžā atraduši trīs tonnas spirta un vairākas pudeles viltota degvīna. Aizturētas trīs personas, informē VP.

Šā gada novembra otrajā pusē VP ENAP darbinieki sadarbībā ar VID Muitas policijas darbiniekiem pārbaudīja kādu garāžu Stopiņu novadā, jo viņu uzmanības lokā par nelikumīgu alkohola glabāšanu bija nonākuši trīs vīrieši.

Pārbaudes laikā garāžā tika konstatētas septiņas 200 litru tilpuma mucas un 95 kannas, kurās bija šķidrums ar spirtam raksturīgo smaku. Kannās un mucās kopā atradās 3725 litri jeb teju trīs tonnas nelegālā alkohola. Tāpat pārbaudes laikā tika atrastas arī 72 visticamāk viltota degvīna Vodka klasičeskaja un Nastojka kļukvennaja pudeles.

Visa nelegālā tara tika atsavināta, kā arī tika aizturēti trīs garāžā sastaptie vīrieši, kuri bija vecumā no 50 līdz 55 gadiem. Pret vīriešiem uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu alkoholisko dzērienu uzglabāšanu un pārvietošanu lielā apmērā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu noziegumu likumā paredzēts līdz pat četrus gadus ilgs cietumsods.

Ceļojuma laikā mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad tikt pie labas kafijas ir diezgan izaicinoši. Protams, ja brauciena laikā esam pilsētā, tā nav problēma atrast kāroto, bet atrodoties ārpus pilsētas, piemēram, nomaļā vietā vai pārgājienā, iespēja ir gaužām niecīga. Tādēļ vienkāršākais risinājums ir pagatavot kafiju pašiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar kafijas pagatavošanas rīkiem ar kuru palīdzību Jūs malkosiet perfektu kafiju, lai arī kur Jūs atrastos.

Viss, kas Jums būs nepieciešams ir pupiņu vai maltā kafija, labas kvalitātes ūdens, nedaudz prakse un labs brūvrīks. Dodoties dabā ir jāapzinās savas iespējas tikt pie uzvārīta ūdens un cik tālu vajadzēs nest mantas. Ja plānojat doties pārgājienā, visu līdzpaņemto nesot mugursomā, brūvrīkam ir jābūt vieglam, kompaktam un neplīstošam. Šādam scenārijam piemērotākās ierīces ir Aeropress vai metāla kafijas kanna. Plānojot vienas dienas izbraucienu no pilsētas ar automašīnu vai nedēļas nogali glempingā, pagatavošanas ierīču izvēle kļūst plašāka. Kafijas prese un karafe ir pietiekoši nelieli rīki, kurus ērti var paņemt līdzi uz brīvdienu mājām un baudīt ikrīta rituālu.

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Nodokļu atvieglojumi četru gadu laikā ļāvuši piesaistīt Lietuvai filmu ražotāju investīcijas 24,4 miljonu eiro apmērā, paziņojis Lietuvas Kinocentrs, atsaucoties uz Beļģijas konsultāciju firmas KEA European Affairs speciālistu aplēsēm.

Kopš 2014.gada Lietuvā noteikti peļņas nodokļa atvieglojumi, kuru mērķis ir radīt labvēlīgus apstākļus pašmāju un ārzemju filmu ražotājiem, ļaujot līdz 20% filmas ražošanas budžeta piesaistīt no privātajiem investoriem.

Atvieglojumus šai laikā izmantojuši 68 filmu ražotāji. 23 gadījumos tie izmantoti ārvalstu kompāniju filmām. Šāda nodokļu politika pamudinājusi Lietuvā ar saviem projektiem ienākt gan Lielbritānijas raidorganizāciju BBC, gan ASV telekanālu HBO.

Atvieglojumi veicinājuši arī Lietuvas uzņēmēju investīcijas kino jomā, paredzot samazināt peļņas nodokli tiem uzņēmumiem, kuri bez atlīdzības atvēl līdzekļus Lietuvas filmu ražotājiem. Četros gados no privātajiem investoriem filmu ražošanai Lietuvā piesaistīti gandrīz 8,53 miljoni eiro.

Nacionālais Kino centrs janvārī apkopojis 2016. gada statistikas datus filmu nozarē, un kopējā tendence ir pozitīva – Latvijas filmām bijis vairāk skatītāju, nekā iepriekšējos gados ierasts.

2016. gadā vērojama pozitīva tendence – Latvijā veidotās filmas ir pulcinājušas daudz lielāku auditoriju nekā 2015. gadā un iepriekš, turklāt pieaug skatītāju skaits dažādos filmu demonstrēšanas modeļos – gan kinoteātros un publiskās filmu izrādīšanas vietās, gan interneta platformā filmas.lv.

2016. gadā Latvijas kinoteātros kopējais apmeklētāju skaits ir 2 516 259, no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 185 782. Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa ir 7,38 %, un šo rādītāju Latvijas filmām izdevies dubultot salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija tikai 3,81%.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.

Valdība pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas 1.februārī lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 000 eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informē, ka par iegūtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt sešas līdz astoņas jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus.

KM piesaistītais finansējums ļaus izveidot kvalitatīvas, mākslinieciski augstvērtīgas Latvijas pilnmetrāžas filmas, kā arī oriģinālseriālus, ražošanas procesā saglabājot darbavietas nozarē strādājošajiem. Uzņemtie jaunie kino darbi veicināšot plašāku kultūras pakalpojumu pieejamību pašmāju auditorijā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) skaidro, ka Latvijas valsts simtgades programmā būtiska loma tika atvēlēta arī nacionālā kino tapšanai. Lai noturētu simtgades laikā sasniegto līmeni nozares attīstībā, turpmākajos gados bija svarīgi rast iespējas papildu finansējuma piesaistē.

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Šogad pavasara un vasaras sezonā Jūrmalas pilsētvidi papildinās vairāk nekā 43 tūkstoši ziedu – 27 690 viengadīgo puķu un 15 820 sīpolpuķu stādi, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Viengadīgo puķu stādi šobrīd aug kokaudzētavas Bulduri siltumnīcās. Pirmie 6150 pavasara atraitnīšu stādi šobrīd jau iestādīti Horna dārzā, Jaundubultu parkā, pie Dzintaru koncertzāles un Dubultu skvērā.

Kūrortpilsētu kopumā pavasarī un vasarā izkrāsos 253 puķu trauki pie ielu apgaismojuma stabiem, 290 puķu kastes, astoņas ziedu piramīdas un puķu siena Jomas ielā. Košā puķu siena tiks veidota no 418 balzamīnēm, 87 salmenēm un 207 sudrablapu krustainēm.

Vasaras sākumā esošos ziedu traukus pie apgaismojuma stabiem papildinās 50 jauni ziedu trauki Kauguros un 42 ziedu trauki Priedainē, Lielupē un Dzintaros. Ziedu traukos stādīs pelargonijas, ipomejas, kalibrahojas, salmenes un sarzāles. Priedainē pie iebraukšanas Jūrmalā iestādīti daudzgadīgie sīpolpuķu stādījumi 71 kvadrātmetra platībā trīs līmeņos – tur šobrīd zied krokusi, tos nomainīs muskares un vēlāk tulpju ziedi. Tur tiks izvietotas arī 30 jaunas daudzpakāpju puķu kastes, kādas pērn rotāja laukumu pie Dubultu stacijas. Vaivaros, pie caurlaižu posteņa, būs sešas jaunas puķu kastes, kurās stādīs sarzāles, salmenes, pelargonijas un citus stādus.

Ar režisora Jura Kursieša filmu Modris atklāta Ņujorkā bāzēta kino žurnāla Filmatique straumēšanas platforma filmatique.com.

Šī vietne specializējas art-house kino un festivālos izrādītu filmu demonstrēšanā. Līdz ar Modri pirmajos trīs mēnešos Filmatique varēs noskatīties arī Kannās izrādīto kanādiešu režisora Ksavjēra Dolana trešo filmu Joprojām Lorenss / Laurence Anyway (2012), Kannu Zelta Palmas zara laureātes, meksikāņu režisores Amatas Eskalantes filmu, kopā septiņus jaunu un daudzsološu pasaules režisoru darbus.

Pirmo nedēļu Modris būs vienīgā filma, ko kino gardēžiem piedāvās Filmatique; vēlāk vietnes lietotājiem katru nedēļu tiks piedāvāta jauna filma.

ASV skatītāji filmu Modris turpmākajos trīs mēnešos var noskatīties bez maksas, vēlāk vietne filmu straumēšanu piedāvās par abonentmaksu 10 dolāri mēnesī.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments aicina uzņēmējus un pašvaldības līdz 30.novembrim pieteikties dalībai starptautiskajā nekustamā īpašuma un investīciju forumā MIPIM 2018, kas norisināsies Francijā, Kannās, 2018.gada 13.-16.martā.

MIPIM tiek uzskatīts par lielāko, autoritatīvāko un reprezentablāko investīciju forumu pasaulē, kura laikā tiek akcentēti svarīgākie notikumi nekustamo īpašumu, arhitektūras, būvniecības un tehnoloģiju jomā.

Ikgadēji izstāde MIPIM pulcina vairāk nekā 24 000 nopietnāko pasaules nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku - sākot no teritoriju attīstības koncepciju izstrādātājiem līdz pat investoriem, investīciju fondiem un projektu lietotājiem no vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm.

Rīgas pilsēta izstādē MIPIM piedalīsies divpadsmito reizi ar mērķi veicināt galvaspilsētas un tajā strādājošo uzņēmumu atpazīstamību kā investīcijām pievilcīgu galamērķi, kā arī stimulēt investīciju piesaisti konkrētiem attīstības projektiem, tādejādi sekmējot saimniecisko darbību pilsētā.

Vadīt mazu, jaunu uzņēmumu nav viegli, tas ir izaicinājums, tomēr dzīvē ir jādara tas, ko mīli, ir pārliecināts SIA Kokradis īpašnieks Juris Laveiķis.

Viņa uzņēmums piedāvā dažādus koka un organiskā stikla izstrādājumus – dāvanas, balvas, dekorācijas, prezentmateriālus. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē Juris cer attīstīt arī eksportu.

SIA Kokradis faktiski ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2016. gada nogalē piemājas garāžā. Nosaukums Kokradis tapa, savienojot divus vārdus «koks» un «radīt», jo pamatā tiek strādāts ar koku, kam ir plašs pielietojums un iespējas radīt kaut ko arvien no jauna. «Vadot ģimenes biznesu, ir daudz pozitīvā. Pēdējos desmit gados nebijām tik daudz kam izgājuši cauri kā tagad, kad ir kopīgs bizness. Senāk ar kokapstrādi mums nebija nekādas saistības; Juris strādāja metālapstrādes uzņēmumā, es – izglītības sfērā, tāpēc mums kopīgi nācās iziet cauri tādai kā dzīves skolai. Šis mums ir kas jauns, kas rada milzīgu azartu, tas ir kā mūsu dzinulis virzībai uz priekšu,» atzīst Jura sieva Elīna Laveiķe. Viņš pats savukārt piebilst, ka aizraujošākais darbā ir tieši jaunu produktu izveide.

Uzņēmums "VALPRO" piedalījies NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras izsludinātajā iepirkumā un ieguvis tiesības apgādāt NATO militāros spēkus ar militārajām prasībām atbilstošu produkciju - augstas kvalitātes, militārā izpildījuma metāla degvielas kannām.

Starp vairāku pretendentu no dažādām valstīm iesniegtajiem komercpiedāvājumiem SIA VALPRO iesniegtais piedāvājums atzīts par atbilstošu visās atlases kārtās, informē uzņēmumā. Rezultātā uzņēmums trīs līdz piecu gadu periodā apgādās NATO dalībvalstu un partnervalstu militāros spēkos ar militārās specifikācijas degvielas kannām.

SIA "VALPRO" ir viens no senākajiem un lielākajiem metāla apstrādes uzņēmumiem Latvijā, kas ražoto produkciju piedāvā vairāk nekā 33 pasaules valstīs. Uzņēmumā degvielas kannas tiek ražotas kopš 1959. gada, savukārt armijas vajadzībām tās tiek ražotas kopš 2000. gada. Šajā laikā saražots gandrīz miljons armijas kannu, kuras piegādātas dažādām NATO sabiedrotajām armijām.

Nelegālās degvielas izcelsme ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas ir jāatklāj tiesībsargājošām iestādēm nelegālās degvielas lietu izmeklēšanas procesu laikā, jo tas palīdzētu izstrādāt pasākumus veiksmīgai nelegālā tirgus ierobežošanai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns, vaicāts, vai ir kāda nojausma par nesen Kurzemē atrastās nelegālās degvielas izcelsmi.

Viņš izsaka gandarījumu, ka pēdējā laikā policija veic kontroles pasākumus arī uz autoceļiem, atklājot nelegālo degvielu, taču, viņaprāt, degvielas tirdzniecības nozarei un sabiedrībai kopumā būtu arī interesanti, ja tiktu publicēti jau agrāk iesākto lietu rezultāti.

Kā ziņots, policija pēdējo dienu laikā Kurzemē konfiscējusi ievērojamu daudzumu nelegālas degvielas.

9.janvārī plkst.10.40 Priekules novada Gramzdas pagastā policisti apturēja automašīnu VW Passat no Lietuvas, kurā atradās 12 plastmasas kannas ar 285 litriem dīzeļdegvielas bez izcelsmes dokumentiem. Tiek pārbaudīta trīs personu - 1960., 1987. un 1990.gadā dzimuši vīriešu - saistība ar iespējamo noziedzīgo nodarījumu.

Latviešu radītā filma «Mammu es tevi mīlu» patlaban jau izrādīta vairāk nekā 70 festivālos, ir noslēgti veiksmīgi darījumi Āzijā par kino un DVD izplatīšanu, patlaban notiek pārrunas arī par lielāku televīzijas darījumu, stāstīja studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

«Mammu, es tevi mīlu» pasaulē soļus sper, sadarbojoties ar New Europe Film Sales.

Liela nozīme veiksmīgai sadarbībai ir personīgiem kontaktiem, kas rodas dažādos pasākumos un vietās, kur pulcējas nozares profesionāļi. «Kannas ir ikgadēja tikšanās vieta ar nozares kolēģiem un vienlaikus atskaites punkts – gan uz mūsu studijas paveikto, gan manas paaudzes kolēģu šajā laikā sasniegto,» stāsta studijas Tasse Film producente Alise Ģelze.

Viņa pirmo reizi Kannu tirgū piedalījās 2008. gadā jauno producentu seminārā «Producers on the Move». Producente norāda, ka tas ir bijis sākums profesionālo kontaktu veidošanai. Tieši šādā un līdzīgos semināros iegūtie kontakti bijuši noturīgākie un rezultatīvākie.

Četri laupītāji šonedēļ Cartier veikalā Kannās nolaupījuši dārglietas un pulksteņus 17,5 miljonu eiro vērtībā, ceturtdien pavēstījuši izmeklēšanai pietuvināti informācijas avoti.

Laupīšana notika nedēļu pirms Kannu kinofestivāla, kad pasaules labākie juvelieri uz piejūras pilsētu nogādā savus izcilākos darinājumus, ko aizdot kinoaktrisēm uz sarkanā paklāja.

Otrdienas rītā viens no laupītājiem iegāja Cartier veikalā ar masku un ieroci rokās. Viņš ielaida veikalā vēl divus vīriešus, kuri bija aizseguši seju ar šallēm, bet ceturtais laupītājs tikmēr stāvēja sardzē juvelierizstrādājumu veikala ārpusē.

Laupīšanas laikā veikalā atradās divi darbinieki.

Laupītāji salika rotaslietas un rokas pulksteņus ādas somā un auduma maisā. Laupītājiem bēgot, uz ietves nokrita vairāki dārgi pulksteņi. Viņi aizbrauca Mercedes markas automašīnā, kas izrādījās nozagta šī gada martā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Nekustamo īpašumu segmentā krīzes ugunsgrēkam nav tādas "degvielas", kāda bija pirms 2008. gada recesijas. Vienīgais, kas var notikt, ir cenu pieauguma sabremzēšanās vai, sliktākajā gadījumā, minimāla lejupslīde.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš atzīst, ka banku finansējums nekustamā īpašuma darījumiem ir atslēga visam tirgum.

A. Šmits norāda, ka aizvadītajos 15 gados nekustamo īpašumu tirgū esam piedzīvojuši gan cenu kāpumu, gan arī to strauju kritumu. 2007. gadā otrreizējā tirgū (80% darījumu) piedāvāto sērijveida dzīvokļu m2 Rīgā maksāja vidēji 1620 eiro, savukārt 2020. gadā – vidēji 820 eiro.

Viņš aicina visus, kuri pareģo neizbēgamu, tūlītēju krīzi, pieteikties uz tikšanos un izskaidrot, kur tiek saredzētas krīzes ugunsgrēka degvielas kannas.

A. Šmits atgādina, ka nekustamo īpašumu attīstītāji nereti tiek sunīti par pārāk augstām cenām, kā dēļ jaunās ģimenes nevar iegādāties dzīvokli jaunajos projektos. "Ja pirms dažiem gadiem jauno projektu būvizmaksas bija 900–950 eiro/m2, tad pērn tās bija ap 1100 eiro/m2. Beidzoties reversajam PVN, šīs izmaksas būs vēl augstākas," viņš brīdina.

Latvijā inženieri testē vietējā ražotāja "SRC Brasa" mobilās karavīru atbalsta platformas "Natrix lat-100" prototipu, lai to pielāgotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas mācību vajadzībām 2020. gada vasarā. Iekārtas pirmais pārbaudes testu process tuvojas noslēguma posmam.

Mobilās kaujas atbalsta platformas izmantošana paredzēta gan kravas – individuālā un vienības ekipējuma pārvadājumiem, gan savienojamībai ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma inženiertehniskiem risinājumiem.

"Pirmie visurgājēja testi lauku apvidū apliecina jaudu un stabilitāti. Platformas nestspējas kapacitāte sasniedza 200 kilogramu, attīstot ātrumu līdz 15 kilometriem stundā," stāsta uzņēmuma "SRC Brasa" militāro programmu direktors Agris Jermacāns. Viņš piebilst, ka modelis komplektēts ar programmētu vadības sistēmu, kas ļaujot manevrēt arī šķēršļota apvidus apstākļos.

Bezpilota kaujas atbalsta platformas attīstīšana notikusi sadarbībā ar zemessargiem, inženieriem un industriālo dizaineru komandu, lai nodrošinātu karavīriem uzticamu atbalsta sistēmas platformu. Tā piedāvā ne tikai manuālu kontroli ar tālvadības pulti, bet speciālisti strādā, lai iekārtu robotizētu, ilgtermiņā nodrošinot pilnībā autonomu pārvietošanos.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.